Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 208.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

"19) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums – saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu izveidots atvērtais ieguldījumu fonds vai līdzīgs ieguldījumu fonds, vai kopējo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar Padomes 1985.gada 20.decembra Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem;

20) faktiskais īpašnieks – jebkura fiziskā persona – Eiropas Savien ības dalībvalsts, tās saistītās vai atkarīgās teritorijas rezidents –, kura saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums tiek nodrošināts, izņemot gadījumu, ja šāda persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākuma maksājums nav saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā, tas ir, ja:

a) viņa darbojas kā izmaksātājs šā panta 21.punkta izpratnē vai

b) viņa darbojas juridiskās personas labā, vienības labā, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar vispārīgi piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma labā vai šā panta 21.punkta "b" apakšpunktā minētās vienības labā, atklājot šīs vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura izmaksā uzkrājumu ienākumu un pēdējā šo informāciju nodod tās Eiropas Savienības dalībvalsts, tās saistītās vai atkarīgās teritorijas kompetentajai iestādei, kurā saimnieciskā vienība ir nodibināta, vai

c) viņa darbojas citas fiziskās personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks, un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar šā likuma 15.panta ceturto daļu;

21) izmaksātājs:

a) ikviena saimnieciskā vienība (fiziskās un juridiskās personas – Latvijas rezidenti, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības, ārvalsts komersantu Latvijas filiāles un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, personālsabiedrības – Latvijas rezidenti), kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām. Izmaksātājs ir gan saimnieciskā vienība, kas ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kura rada šo uzkrājumu ienākumu, gan saimnieciskā vienība, kurai aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis veikt uzkrājumu ienākuma maksājumus vai nodrošināt tā izmaksu,

b) ikviena vienība (fiziskās vai juridiskās personas, trasti, nodibinājumi un ieguldījumu uzņēmumi, pamatojoties uz līgumu vai norunu izveidotas fizisko un juridisko personu grupas vai to pārstāvji), kas izveidota Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā un kam uzkrājumu ienākums tiek maksāts vai nodrošināts faktiskā īpašnieka vajadzībām, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis nosacījums nav jāpiemēro, ja saimnieciskā vienība, pamatojoties uz oficiālu dalībvalsts, saistītās vai atkarīgās teritorijas kompetentās iestādes apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, piekrīt, ka:

b.1) šī vienība ir juridiskā persona, izņemot: Somijā: avoin yhtio (Ay) un kommadiittiyhtio (Ky)/Oppet bolag, un Kommanditbolag; Zviedrijā: handelsbolag (HB) un kommanditbolag (KB), vai

b.2) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārīgi piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem, vai

b.3) šī vienība ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai līdzīgs uzņēmums, kas nodibināts dalībvalsts saistītajā vai atkarīgajā teritorijā,

c) tomēr šā punkta "b" apakšpunktā minētā vienība var izvēlēties, ka to uzskata par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai līdzīgu uzņēmumu, kāds minēts šā punkta "b.3" apakšpunktā. Lai izmantotu minēto izvēles iespēju, nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts, tās saistītās vai atkarīgās teritorijas, kurā vienība ir izveidota, kompetentās iestādes izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai,

d) saimnieciskā vienība, kas taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu vai nodrošina tā izmaksu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šā punkta "b" apakšpunktu tiek uzskatīta par izmaksātāju, triju mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksu nodrošināšana, rakstveidā informē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās saistītās vai atkarīgās teritorijas, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts, tās saistītās vai atkarīgās teritorijas kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība, kas saskaņā ar šā punkta "b" apakšpunktu tiek uzskatīta par izmaksātāju;

22) kompetentā iestāde:

a) Eiropas Savienības dalībvalstīs – jebkura iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Komisijai. Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests,

b) dalībvalstu saistītajās vai atkarīgajās teritorijās un šā likuma 15.panta ceturtās daļas 6.punktā minētajās trešajās valstīs – kompetentā iestāde divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju vajadzībām vai, ja tādas nav, cita iestāde, kuras kompetencē ir izsniegt rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām;

23) uzkrājumu ienākums:

a) procenti, kas ir izmaksāti vai ieskaitīti kontā par jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir tiesības vai nav tiesību piedalīties parādnieka peļņas sadalē, kā arī ienākums no valdības vērtspapīriem un ienākums no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem,

b) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti šā punkta "a" apakšpunktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā,

c) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, ko tieši vai ar šā panta 21.punkta "b" apakšpunktā minētās vienības starpniecību izmaksā:

c.1) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai līdzīgs uzņēmums, kas nodibināts dalībvalsts saistītajā vai atkarīgajā teritorijā, vai

c.2) Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotas vienības, kas izmanto šā panta 21.punkta "c" apakšpunktā noteikto izvēles iespēju un ir par to informējušas izmaksātāju, vai

c.3) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu saistītajām vai atkarīgajām teritorijām,

d) ienākums, kas gūts no "d.1", "d.2" un "d.3" apakšpunktā minēto uzņēmumu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja šie uzņēmumi vai vienības tieši vai netieši (caur citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, to saistītajās vai atkarīgajās teritorijās izveidotiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai turpmāk minētajām vienībām) taksācijas periodā vai kalendārajā gadā pirms tā, kurā tiek gūts ienākums, vairāk nekā 25 % no aktīviem iegulda šā punkta "a" apakšpunktā minētajās parāda prasībās:

d.1) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai līdzīgs uzņēmums, kas nodibināts dalībvalsts saistītajā vai atkarīgajā teritorijā, vai

d.2) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šā panta 21.punkta "c" apakšpunktā noteikto izvēles iespēju, vai

d.3) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu saistītajām vai atkarīgajām teritorijām,

e) attiecībā uz šā punkta "c" un "d" apakšpunktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda ienākuma daļa ir gūta no procentu maksājumiem, ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par ienākumu no procentu maksājumiem,

f) attiecībā uz šā punkta "d" apakšpunktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda aktīvu daļa ir ieguldīta "d" apakšpunktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz
25 % robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas,

g) ja šā punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā definētais uzkrājumu ienākums tiek iemaksāts vai ieskaitīts kontā, kura turētāja ir šā panta 21.punkta
"b" apakšpunktā minētā vienība, kura nav atzīta par tādu, kas var izmantot šā panta 21.punkta "c" apakšpunktā noteikto izvēles iespēju, šis uzkrājumu ienākums tiks uzskatīts par attiecīgās vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu,

h) šā punkta "c" un "d" apakšpunktā minētais ienākums netiks uzskatīts par uzkrājumu ienākumu, ja šajos apakšpunktos minēto uzņēmumu vai vienību ieguldījumi šā punkta "a" apakšpunktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz
15 % no to aktīviem,

i) līdz 2010.gada 31.decembrim (ieskaitot) vietējās un starptautiskās obligācijas un citi tirgojamie parāda vērtspapīri, kas pirmo reizi emitēti līdz 2001.gada 1.martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas dalībvalstu uzraudzības institūcijas Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē vai uzraudzības institūcijas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, netiks uzskatīti par parādprasībām šā punkta "a" apakšpunkta izpratnē, ja turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas nenotiek 2002.gada 1.martā vai vēlāk,

j) ja valdība vai šā likuma pielikumā minētā saistītā vienība, kas darbojas kā valsts pārvaldes iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu, 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic šā punkta "i" apakšpunktā minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību šā likuma 1.panta 23.punkta "a" apakšpunkta izpratnē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic cits emitents, šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību šā likuma 1.panta 23.punkta "a" apakšpunkta izpratnē;

24) Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas – Angilja, Aruba, Britu Virdžīnu salas, Džersija, Gērnsija, Kaimanu salas, Menas sala, Montserrata, Nīderlandes Antiļas un Tērksu un Kaikosu salas."

2. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izmaksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) Latvijas Republikā nodibināts izmaksātājs, kurš taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents vai kurš nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu šāda faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, triju mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksu nodrošināšana, rakstveidā informē Latvijas kompetento iestādi:

a) par katra faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šīs daļas 2. un 3.punktu,

b) par izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi,

c) par katra faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, par tās parādu saistības identifikāciju, uz kuru pamatojoties uzkrājumu ienākums rodas,

d) par uzkrājumu ienākuma maksājumu summu atkarībā no tā, kāda veida uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai nodrošināts:

d.1) par šā likuma 1.panta 23.punkta "a" apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākumu – izmaksāto vai ieskaitīto procentu summu,

d.2) par šā likuma 1.panta 23.punkta "b" vai "d" apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākumu – šajos apakšpunktos minēto procentu vai ienākuma summu vai kopējo ienākuma summu no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas,

d.3) par šā likuma 1.panta 23.punkta "c" apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākumu – šajā apakšpunktā minēto ienākuma summu no procentu maksājumiem vai kopējo ienākuma summu,

d.4) par šā likuma 1.panta 23.punkta "g" apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākumu – par uzkrājumu ienākuma summu, kas attiecināma uz katru šā likuma 1.panta 23.punkta "g" apakšpunktā minētās vienības dalībnieku, kas ir uzkrājumu ienākuma faktiskais īpašnieks un ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās saistītās vai atkarīgās teritorijas rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām;

2) izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada
1.maija, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu un adresi, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu",

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu, adresi un (ja tāds ir) nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, atkarīgajā vai saistītajā teritorijā, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Minēto informāciju iegūst pēc faktiskā īpašnieka iesniegtās pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem. Ja nepieciešamā informācija nav norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, adresi noskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentārā identitātes apstiprinājumā (arī rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām), identitātes datus papildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem;

3) izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci nodokļu uzlikšanas vajadzībām šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajā veidā. Ievērojot "a" un "b" apakšpunkta noteikumus, uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada
1.maija, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu",

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai, ja nepieciešams, pamatojoties uz citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot šādu kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalstī vai tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izdotu pasi vai oficiālu identifikācijas karti un kuras sevi deklarē par trešās valsts rezidentu, rezidenci noskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, par attiecīgās personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, tās atkarīgā vai saistītā teritorija, kura personai izsniegusi pasi vai citu oficiālu identifikācijas dokumentu;

4) ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka persona, kas saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums tiek nodrošināts, nav tā faktiskais īpašnieks, un ja nav piemērojams šā likuma 1.panta 20.punkta "a" vai "b" apakšpunkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti šā likuma 15.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš personu, kas saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums ir nodrošināts, uzskatīs par faktisko īpašnieku;

5) izmaksātājs, kurš noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, saglabā visu materiālu kopijas, kas izmantoti, lai noskaidrotu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, vismaz piecus gadus pēc līgumattiecību pārtraukšanas ar faktisko īpašnieku vai – attiecībā uz darbībām, kas veiktas, nepastāvot līgumattiecībām, – vismaz piecus gadus pēc uzkrājumu ienākuma izmaksas vai tā izmaksas nodrošināšanas. Minētā prasība attiecas arī uz to dokumentu oriģinālu vai kopiju glabāšanu, uz kuru pamata ir maksāts vai nodrošināts uzkrājumu ienākums vai kuri apstiprina uzkrājumu ienākuma izmaksu vai nodrošināšanu;

6) šīs daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētie izmaksātāja pienākumi noskaidrot un sniegt informāciju attiecas arī uz uzkrājumu ienākumiem, kuri tiek izmaksāti vai kuru izmaksa tiek nodrošināta faktiskajiem īpašniekiem, kas ir tādu trešo valstu rezidenti, ar kurām Eiropas Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākumiem;

7) atbilstoši šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1.punktam un 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktam Ministru kabinets apstiprina vienota parauga veidlapas – izziņas par uzkrājumu ienākumu. Izmaksātāji un šā likuma 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktā minētās saimnieciskās vienības Latvijas kompetentajai iestādei sniedz informāciju, izmantojot minētās izziņu veidlapas."

3. Papildināt likumu ar 18.² pantu šādā redakcijā:

"18.² pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz informācijas apmaiņu par uzkrājumu ienākumiem

Latvijas kompetentā iestāde automātiski (bez pieprasījuma sniegt informāciju) nodod šā likuma 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktā un 15.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto informāciju par uzkrājumu ienākumiem to Eiropas Savienības dalībvalstu, saistīto un atkarīgo teritoriju un šā likuma 15.panta ceturtās daļas 6.punktā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru rezidenti nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir uzkrājumu ienākumu faktiskie īpašnieki. Informācija nododama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā taksācijas gada beigām."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 65., 66. un 67.punktu šādā redakcijā:

"65. Likuma 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktā un 15.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto informāciju izmaksātāji un 1.panta 21.punkta "d" apakšpunktā minētās saimnieciskās vienības pirmo reizi iesniedz Latvijas kompetentajā iestādē par laikposmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija jāiesniedz ne vēlāk kā 2006.gada 31.martā.

66. Līdz 2010.gada 31.decembrim likuma 1.panta 23.punkta "d" un
"f" apakšpunktā noteiktā procentuālā attiecība ir 40 %.

67. Likuma 18.² pantā minēto informāciju Latvijas kompetentā iestāde pirmo reizi nodod par laikposmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija jānodod ne vēlāk kā 2006.gada 30.jūnijā."

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli;

2) Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes Direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

3) Padomes 1976.gada 15.marta Direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

4) Padomes 2001.gada 15.jūnija Direktīvas 2001/44/EK, ar ko groza Direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodevu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

5) Padomes 1977.gada 19.decembra Direktīvas 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;

6) Padomes 1979.gada 6.decembra Direktīvas 79/1070/EEK, ar ko groza Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā;

7) Padomes 2003.gada 7.oktobra Direktīvas 2003/93/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/799/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā."

6. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā:

"Pielikums

Saistītās vienības, kas darbojas kā valsts pārvaldes iestādes vai kuru loma atzīta ar starptautisku līgumu

1. Saistītās vienības Eiropas Savienībā:

1.1. Beļģija:

1.1.1. Vlaams Gewest (Flandrija);

1.1.2. Région wallonne (Valonija);

1.1.3. Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals);

1.1.4. Communauté française (franču kopiena);

1.1.5. Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena);

1.1.6. Deutschsprachige Gemeinschaft (vāciski runājošo kopiena);

1.2. Spānija:

1.2.1. Xunta de Galicia (Galisijas reģiona izpildu komiteja);

1.2.2. Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildu institūcija);

1.2.3. Junta de Extremadura (Estremadūras reģiona izpildu institūcija);

1.2.4. Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģiona izpildu institūcija);

1.2.5. Junta de Castilla-León (Kastīlijas un Leonas reģiona izpildu institūcija);

1.2.6. Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība);

1.2.7. Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība);

1.2.8. Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība);

1.2.9. Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība);

1.2.10. Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome);

1.2.11. Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība);

1.2.12. Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība);

1.2.13. Gobierno de Madrid (Madrides pašvaldība);

1.2.14. Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība);

1.2.15. Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome);

1.2.16. Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģiona padome);

1.2.17. Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome);

1.2.18. Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas padome);

1.2.19. Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas padome);

1.2.20. Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome);

1.2.21. Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome);

1.2.22. Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestādes);

1.2.23. Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija);

1.2.24. Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija);

1.3. Grieķija:

1.3.1. Оργανισµός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija);

1.3.2. Оργανισµός Σιδηροδρόµων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija);

1.3.3. ∆ηµόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισµού (Valsts elektrības sabiedrība);

1.4. Francija:

1.4.1. La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds);

1.4.2. L'Agence française de développement (AFD) (Francijas attīstības aģentūra);

1.4.3. Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas dzelzceļu tīkls);

1.4.4. Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds);

1.4.5. Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts);

1.4.6. Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde);

1.4.7. Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība);

1.5. Itālija:

1.5.1. reģioni;

1.5.2. provinces;

1.5.3. municipalitātes;

1.5.4. Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds);

1.6. Latvija: pašvaldības;

1.7. Polija:

1.7.1. gminy (municipalitātes);

1.7.2. powiaty (rajoni);

1.7.3. województwa (provinces);

1.7.4. związki gmin (komūnu asociācijas);

1.7.5. związki powiatów (rajonu asociācija);

1.7.6. związki województw (provinču asociācijas);

1.7.7. miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava);

1.7.8. Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra);

1.7.9. Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra);

1.8. Portugāle:

1.8.1. Regiăo Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals);

1.8.2. Regiăo Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals);

1.8.3. municipalitātes;

1.9. Slovākija:

1.9.1. mestá a obce (municipalitātes);

1.9.2. Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība);

1.9.3. Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts autoceļu fonds);

1.9.4. Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacija);

1.9.5. Vodohospodárska výstavba (Racionālās ūdens izmantošanas sabiedrība).

2. Starptautiskās vienības (noteikumi, kas ietverti likuma 1.panta 23.punkta "j" apakšpunktā, neskar starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt noslēgušas attiecībā uz minētajām starptautiskajām vienībām):

2.1. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

2.2. Eiropas Investīciju banka;

2.3. Āzijas Attīstības banka;

2.4. Āfrikas Attīstības banka;

2.5. Pasaules banka/SRAB/SVF;

2.6. Starptautiskā Finanšu sabiedrība;

2.7. Amerikas Attīstības banka;

2.8. Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds;

2.9. Eiropas Atomenerģijas kopiena;

2.10. Eiropas Kopiena;

2.11. Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība);

2.12. Eurofima;

2.13. Eiropas Ogļu un tērauda kopiena;

2.14. Ziemeļvalstu Investīciju banka;

2.15. Karību jūras baseina valstu attīstības banka.

3. Vienības trešajās valstīs (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās vai atkarīgās teritorijas, un valstis, ar kurām ir noslēgti Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par uzkrājumu ienākumiem), kas atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

3.2. šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus efektīvi kontrolē valsts;

3.3. šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents;

3.4. attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd Latvijas Republikas nodokļu administrācijai ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par Latvijas rezidentu fizisko personu uzkrājumu ienākumiem, kas tiek gūti ārvalstīs, kā arī pienākums sniegt minēto informāciju citām valstīm ir ierobežots. Minēto informāciju ir iespējams iegūt no tādām ārvalstīm ar kurām Latvijai ir noslēgti starpvalstu līgumi (konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - nodokļu līgumi), kuru noteikumi paredz veikt informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Uz 2004.gada 1.janvāri Latvijai ir noslēgti un ir stājušies spēkā nodokļu līgumi ar šādām Eiropas Savienības dalībvalstīm: Beļģiju, Dāniju, Franciju, Igauniju, Īriju, Lietuvu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Portugāli, Vāciju un Zviedriju. Līdz ar to iespēja saņemt minēto informāciju pēc pieprasījuma un pienākums sniegt šādu informāciju ir noteikts tikai attiecībā uz minētajām valstīm. 2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Padomes Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk – Direktīva). Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk – dalībvalstis) nodokļu administrācijas viena otrai automātiski sniedz informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām, kuras ir uzkrājumu ienākumu (procentu) faktiskie īpašnieki, izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem. Informācija tiek sniegta ar nolūku nodrošināt šo ienākumu faktisku aplikšanu ar nodokļiem tajā valstī, kuras rezidents ir uzkrājumu ienākuma faktiskais īpašnieks saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem. Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm, izdarot izmaiņas to iekšzemes normatīvajos aktos nodrošināt, ka katras dalībvalsts teritorijā izveidotie uzkrājumu ienākuma izmaksātāji iegūst nepieciešamo informāciju (identifikācijas un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma saņēmējiem – fiziskajām personām – uzkrājumu ienākuma faktiskajiem īpašniekiem, kas ir citu dalībvalstu rezidenti, un iesniedz šo informāciju izmaksātāja dalībvalsts nodokļu administrācijai, kura, savukārt, to nodod tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kuras rezidents ir uzkrājumu ienākuma saņēmējs. Direktīva arī uzliek par pienākumu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumā, kad atsevišķas dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas ieviešot Direktīvu, ietur Direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – uzkrājumu nodokli. Bez tam Direktīva paredz, ka dalībvalstis noslēdz īpašus līgumus par Direktīvā noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgu pasākumu (automātisku informācijas apmaiņu vai īpaša nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākuma) īstenošanu ar atsevišķu dalībvalstu atkarīgajām un saistītajām teritorijām (Angilju, Arubu, Britu Virdžīnu salām, Džersiju, Gērnsiju, Kaimanu salām, Menas salu, Montserratu, Nīderlandes Antiļu salām, Tērksu un Kaikosu), kā arī, ka Eiropas Kopiena noslēdz dalībvalstīm saistošus starptautiskus līgumus par Direktīvā noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgu pasākumu (uzkrājumu nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākuma un informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma vai automātisku informācijas apmaiņu, ja uzkrājumu saņēmējs brīvprātīgi pilnvaro izmaksātāju atklāt šādu informāciju, tādā veidā izvairoties no ieturējuma) īstenošanu ar sekojošajām trešajām valstīm - Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Šveici. Līdz ar to tiek nodrošināts, ka Direktīvā noteiktos pasākumus piemēro arī dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas, kā arī šiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus piemēro trešās valstis. Ir paredzams, ka Direktīva stāsies spēkā ar 2005.gada 1.jūliju, ar nosacījumu, ka ar dalībvalstu atkarīgajām un saistītājām teritorijām, kā arī ar trešajām valstīm ir noslēgti un tiek piemēroti iepriekšminētie līgumi. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir nepieciešams, lai Latvija nodrošinātu Direktīvas ieviešanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir īstenot Direktīvas prasību ieviešanu Latvijā, nosakot sekojošo: - Tiek noteikts pienākums Latvijā izveidotiem uzkrājumu ienākuma izmaksātājiem iegūt Direktīvā noteikto informāciju (identifikācijas datus un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma īstenajiem īpašniekiem – fiziskajām personām, kas ir citu dalībvalstu rezidenti, vai to atkarīgo un saistīto teritoriju vai trešo valstu rezidentiem; - Tiek noteikts, kāda informācija (identifikācijas un rezidences dati) izmaksātājam ir jāiegūst par uzkrājumu ienākuma īstenajiem īpašniekiem; - Tiek noteikts pienākums Latvijā izveidotiem uzkrājumu ienākuma izmaksātājiem iegūto informāciju nodot Latvijas kompetentajai iestādei (Valsts ieņēmumu dienestam); - Tiek noteikts pienākums Latvijas kompetentajai iestādei (Valsts ieņēmumu dienestam) veikt minētās informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu, to atkarīgo un saistīto teritoriju vai trešo valstu kompetentajām iestādēm; - Atbilstoši Direktīvas prasībām tiek definēts uzkrājumu ienākums, faktiskais īpašnieks, izmaksātājs, kompetentās iestādes un citi jēdzieni, kas nepieciešami Direktīvas prasību ieviešanai.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamās prasības, lai tiktu ieviesta Direktīva.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiks nodibināts likumīgais pamats nodokļu informācijas apmaiņai par uzkrājumu ienākumiem. Latvijas nodokļu administrācija saņems no citu dalībvalstu, to atkarīgo un saistīto teritoriju vai trešo valstu kompetentajām iestādēm informāciju par Latvijas rezidentu - fizisko personu, kas ir uzkrājumu ienākuma īstenie īpašnieki, saņemto uzkrājumu ienākumu. Vienlaikus Latvijas nodokļu administrācijai būs jāsniedz līdzīga informācija par Latvijā izveidotu izmaksātāju izmaksāto uzkrājumu ienākumu. Līdz ar to tiks nodrošinātas labākas iespējas uzlikt nodokļus Latvijas rezidentu – fizisko personu ārpus Latvijas gūtajam uzkrājumu ienākumam, kas patreiz ir ierobežotas. Vienlaikus, pildot Direktīvas prasības, pieaugs Latvijas nodokļu administrācijas veicamā darba apjoms.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
& nbsp;	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2005.	2006.	2007.	2008.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:	----	----	----
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	----	684,40	442,77	402,54	402,54
3. Finansiālā ietekme	----	684,40	-442,77	402,54	- 402,54
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	----	----	----	----	----
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
5.1. Kārtējie izdevumi	----	462,21	442,77	358,10	358,10
5.1.1. atalgojums (darba samaksa, atvaļinājuma pabalsts, ierēdņu sociālās garantijas) 66 štata vienībām	----	263,71	263,71	210,97	210,97
5.1.2. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	----	62,45	62,45	49,96	49,96
5.1.3. pārējie kārtējie izdevumi, t.sk: 5.1.3.1. ierēdņu veselības apdrošināšana 5.1.3.2. uzturēšanas izdevumi 66 štata vienībām (telpu noma, komunālie pakalpojumi, apsaimniekošanas izdevumi, ofisa tehnikas apkope un izejmateriāli, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi vid. Ls 104,4 mēn. vienai štata vienībai) 5.1.3.3. mobilo telefonu uzturēšana (10.gab. x Ls 30 mēn.)	----	136,05 3,4 82,69 3,6	116,61 3,4 82,69 3,6	97,17 2,72 66,15 2,88	97,17 2,72 66,15 2,88
5.1.3.4. tehniskā aprīkojuma uzturēšana (66 standarta programmatūras uzturēšana, 10 tīkla printeru uzturēšana); 5.1.3.5. darba vietu iekārtošana (mazvērtīgais inventārs, datortīkla pieslēgumu izveidošana); 5.1.3.6. darba vietu atjaunošana; 5.1.3.7. izstrādātās programmatūras izmaiņu veikšana	----	18,64 27,72 ---- ----	18,64 ---- 5,28 3,0	14,91 5,54 3,17 1,8	14,91 5,54 3,17 1,8
5.2. Kapitālie izdevumi, t.sk.: 5.2.1. mēbeļu iegāde 66 darba vietām 5.2.2. datoru iegāde 66 gab.; 5.2.3. standarta programmatūras iegāde 66 gab. 5.2.4. tīkla printeru iegāde 10 gab. 5.2.5. mobilo telefonu iegāde 10 gab. 5.2.6. programmatūras izstrāde	----	222,19 26,4 46,2 110,09 7,5 2,0 30,0	---- ---- ---- ---- ---- ---- ----	44,44 5,28 9,24 22,02 1,5 0,4 6,0	44,44 5,28 9,24 22,02 1,5 0,4 6,0

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekta normas izriet no saistībām, ko Latvija uzņēmusies ar tās dalību Eiropas Savienībā. Ar likumprojektu tiks ieviestas Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli prasības.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie ES normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesu spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (Official Journal L 157 26/06/2003, p. 38 – 48).
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
1.pants	2.panta pirmās daļas b) punkts; 4.panta otrās daļas c) punkts un 6.panta pirmās daļas c) punkta (i) apakšpunkts	Atbilst
1.pants	2.panta pirmās daļas a), b), c) punkti	Atbilst
1.pants	4.panta pirmā daļa	Atbilst
1.pants	4.panta otrā daļa un 4.panta piektā daļa	Atbilst
1.pants	4.panta trešā daļa	Atbilst
1.pants	4.panta otrās daļas 2.sadaļa	Atbilst
1.pants	5.pants	Atbilst
1.pants	6.panta pirmās daļas a) punkts	Atbilst
1.pants	6.panta pirmās daļas b) punkts	Atbilst
1.pants	6.panta pirmās daļas c) punkts	Atbilst
1.pants	6.panta pirmās daļas d) punkts	Atbilst
1.pants	6.panta otrās daļa	Atbilst
1.pants	6.panta trešā daļa	Atbilst
1.pants	6.panta ceturtā daļa	Atbilst
1.pants	6.panta sestā daļa	Atbilst
1.pants	6.panta septītā daļa	Atbilst
1.pants	15.pants	Atbilst
2.pants	8.panta pirmā un otrā daļas a), b), c), d) punkti	Atbilst
2.pants	3.panta otrā daļa	Atbilst
2.pants	3.panta trešā daļa	Atbilst
2.pants	2.panta otrā daļa	Atbilst
3.pants	9.panta pirmā un otrā daļa	Atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav zināms.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojektā paredzēto normu īstenošana neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām. Likumprojekta normu administrēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests savu esošo funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc tā pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un pēc tam arī "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā".
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

20.01.2005. 14:07

1640

A.Birums

7095520

Andrejs.Birums@fm.gov.lv