Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

        

Grozījums “Autopārvadājumu likumā” 

(reģ. nr. 1106)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

 

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Autopārvadājumu likums

Grozījums Autopārvadājumu likumā

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

atbalstīts

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

 

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 199.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

redakcionāli precizēts

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk — atļauja) — dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu;

 

 

 

 

 

2) autobuss — autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai;

 

 

 

 

 

3) autoosta  — līniju būve, kurā ietilpst speciālas ēkas, peroni un teritorija, kas paredzēta pasažieru un autotransporta līdzekļu apkalpošanai maršrutos;

 

 

 

 

 

4) autopārvadājums — jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu;

 

 

 

 

 

5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) - pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas;

1. Izslēgt 1.panta 5.punktā vārdu “(administrators)”.

 

 

 

1. Izslēgt 1.panta 5.punktā vārdu “(administrators)”.

6) autotransporta līdzeklis — transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu;

 

 

 

 

 

7) autovadītājs — persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli. Autovadītājs vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks;

 

 

 

 

 

8) ātri bojājošās kravas — lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem;

 

 

 

 

 

9) bagāža — lietas, kuras pasažieris ved sev līdzi vai nosūta ar autotransporta līdzekli;

 

 

 

 

 

10) beramā krava — krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava);

 

 

 

 

 

11) bīstamā krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt vidi vai cilvēku dzīvību vai veselību;

 

 

 

 

 

12) ekspeditors - komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus;

 

 

 

 

 

13) iznomāts transportlīdzeklis - jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus;

 

 

 

 

 

14) kabotāžas pārvadājumi — īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību;

 

 

 

 

 

15) kombinētais pārvadājums — kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā. Kombinētā pārvadājuma ietvaros brauciena sākuma (beigu) posmu veic pa autoceļu starp kravas iekraušanas (izkraušanas) vietu un tuvāko kravas iekraušanai (izkraušanai) piemēroto dzelzceļa staciju vai rādiusā, kas nepārsniedz 150 kilometrus taisnā līnijā no iekšējo ūdensceļu ostas vai jūras ostas, kur kravu iekrauj (izkrauj);

 

 

 

 

 

16) krava — pārvadāšanai pieteikta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti);

 

 

 

 

 

17) kravas valdītājs — persona, kas uz tiesiska pamata rīkojas ar kravu savā vārdā neatkarīgi no tā, vai krava ir tās īpašums;

 

 

 

 

 

18) kustības saraksts  — pārvadājuma veikšanas režīms, kurā noteikta autobusa (autotransporta līdzekļa) pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā (reisos), kā arī pārvadājuma izpildes laiki un izpildes dienas;

 

 

 

 

 

181) licences kartīte - noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai;

 

 

 

 

 

19) līniju būve — speciāls objekts (autoosta, pieturvieta, dispečerpunkts, autovadītāju atpūtas telpas u.tml.), kas paredzēts kustības organizēšanai un pasažieru apkalpošanai maršrutos;

 

 

 

 

 

20) maršruts — iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

 

 

 

 

 

21) nosūtītājs  — persona, kas nodod kravu pārvadāšanai. Nosūtītājs un saņēmējs var būt viena un tā pati persona;

 

 

 

 

 

22) pasažieris — persona, kas saskaņā ar līgumu (biļeti) vai uz cita tiesiska pamata izmanto autotransporta līdzekli braukšanai un bagāžas pārvadāšanai, kā arī izmanto citus pārvadātāja sniegtos pakalpojumus;

 

 

 

 

 

23) pasažieru neregulārie pārvadājumi  — regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos;

 

 

 

 

 

24) pasažieru regulārie pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu;

 

 

 

 

 

25) pasažieru speciālie regulārie pārvadājumi  — pasažieru regulārie pārvadājumi, kuros pārvadā noteiktu kategoriju pasažierus;

 

 

 

 

 

26) pasažieru un kravas komercpārvadājumi (turpmāk — pasažieru un kravas pārvadājumi) — pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā;

 

 

 

 

 

27) pašpārvadājumi — nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir tikai attiecīgā komersanta papilddarbība. Par pašpārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums;

 

 

 

 

 

28) pārvadātājs — komersants (fiziskā vai juridiskā persona), kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;

 

 

 

 

 

29) saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava;

 

 

 

 

 

30) starptautiskie pārvadājumi — pārvadājumi, kurus veicot nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu;

 

 

 

 

 

31) šķidrā krava — nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs;

 

 

 

 

 

32) tiešā jauktā satiksme — pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam;

 

 

 

 

 

33) transporta ekspedīcijas pakalpojumi — ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.

 

 

 

 

 

4.pants. Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā

(1) Valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un to pilnvarotas institūcijas.

 

 

 

 

 

(2) Satiksmes ministrija un tās pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā, izsniedz normatīvajos aktos paredzētos ar autopārvadājumiem saistītos dokumentus, organizē autopārvadājumu kontroli un sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām institūcijām starptautisko autopārvadājumu jomā.

(02.12.2004. likuma redakcijā)

2. Papildināt 4.panta otro daļu aiz vārdiem "autopārvadājumu kontroli" ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

2. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem “autopārvadājumu kontroli” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

5.1 pants. Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina:

 

 

 

 

 

1) ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību;

 

 

 

 

 

2) autotransporta nozares informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu;

 

 

 

 

 

3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotran sporta nozarē;

 

 

 

 

 

4) starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības;

 

 

 

 

 

5) Latvijas dalību starptautisko autopārvadājumu nolīgumu darbības ietvaros izveidoto kopējo komisiju, Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) Autotransporta grupas un citu ar autotransporta nozari saistītu starptautisku organizāciju sanāksmēs.

(02.12.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

3. 5.1 pantā:

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

 

 

 

3. 5.1 pantā:

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu, anulēšanu un apturēšanu uz laiku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autotransporta direkcija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi.”;uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autotransporta direkcija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi.”;uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

II nodaļa

Kravas pārvadājumi ar autotransportu

 

 

 

 

 

6.pants. Kravas pārvadājumu licencēšana

 

 

 

 

 

(1) Kravas pārvadājumu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).

4. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “(administratoram)”;

 

 

 

4. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “(administratoram)”;

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

 

 

 

 

 

(3) Pārvadātājs, kas veic kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā un starptautiskos kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, neieskaitot piekabes, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.

papildināt trešo daļu ar vārdiem “uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu”;

 

 

 

papildināt trešo daļu ar vārdiem “uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu”;

(4) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem kravas pārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets.

(02.12.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts nodevas par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem apmēru, maksāšanas kārtību, gadījumus un kārtību, kādā piešķirami atvieglojumi, nosaka Ministru kabinets.”

2.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta piedāvātā 6.panta piektās daļas redakcijā vārdus “Valsts nodevas par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem apmēru” ar vārdiem “Par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem maksā valsts nodevu, kuras apmēru”;

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem maksā valsts nodevu, kuras apmēru, maksāšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos piešķirami atvieglojumi, un šo atvieglojumu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

III nodaļa
Pasažieru un bagāžas pārvadāšana

 

 

 

 

 

30.pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana

 

 

 

 

 

(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.

5. 30.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “(administratoram)”;

 

 

 

5. 30.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “(administratoram)”;

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

 

 

 

 

 

(3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.

papildināt trešo daļu ar vārdiem “uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu”;

 

 

 

papildināt trešo daļu ar vārdiem “uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu”;

(4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.

 

 

 

 

 

(5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(02.12.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts nodevas par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem apmēru, maksāšanas kārtību, gadījumus un kārtību, kādā piešķirami atvieglojumi, nosaka Ministru kabinets.”

3.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta piedāvātā 30.panta sestās daļas redakcijā vārdus “Valsts nodevas par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar  autobusiem apmēru” ar vārdiem “Par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar  autobusiem maksā valsts nodevu, kuras apmēru”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīts

 

 

 

redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar  autobusiem maksā valsts nodevu, kuras apmēru, maksāšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos piešķirami atvieglojumi, un šo atvieglojumu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

35.pants. Vieglo taksometru pārvadājumi

 

 

 

 

 

(1) Pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja taksometra vadītājam ir taksometra vadītāja kompetenci apliecinošs dokuments un pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu, un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.

6. Izslēgt 35.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu”.

 

 

 

6. Izslēgt 35.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu”.

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas un uzņemt pasažieri atpakaļceļā.

 

 

 

 

 

(3) Fiziskajām personām, kuras reģistrētas kā individuālā darba veicējas, nepieciešama ne tikai speciālā atļauja (licence), bet jāiegādājas arī patents.

 

 

 

 

 

(4) Vispārīgās vieglo taksometru vadītāju kompetences prasības un eksaminācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.97. likumu, 23.11.2000. likumu un 02.12.2004. /pirmā daļa un ceturtā daļa (par vieglo taksometru vadītāja kompetences prasībām un eksaminācijas kārtību) stājas spēkā 2006.gada 1.martā - sk. "Pārejas noteikumi" 10.punktu/)

 

 

 

 

 

 

39.pants. Braukšanas maksa (tarifi)

 

 

 

 

 

(1) Maksimālo robežlīmeni braukšanas maksai (tarifiem) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem (izņemot starptautiskos maršrutus), kas tiek dotēti no valsts budžeta vai valsts speciālā budžeta, nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

 

 

 

 

 

(2) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem pilsētas vai rajona maršrutos nosaka attiecīgās pašvaldības regulators saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

 

 

 

 

 

(3) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos nosaka pārvadātājs saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un sadarbībā ar otras puses partneruzņēmumu.

 

 

 

 

 

(4) Braukšanas maksu (tarifus) par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem gadījumos, kuri nav minēti šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, nosaka pārvadātājs.

 

 

 

 

 

(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldības regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā.

7. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldība, kura izsniedz licences šiem pārvadājumiem.”

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt 39.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru var noteikt pašvaldība, kura izsniedz licences šiem pārvadājumiem.”

Deputāts A.Tolmačovs

Papildināt 39.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Maksu (tarifus) pārvadātājs norāda transportlīdzekļa ārpusē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. ”

nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav atbalstīts

7. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Maksimālo maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka pašvaldība, kura izsniedz licences šiem pārvadājumiem.”

(6) Braukšanas maksu pasažieru neregulārajos pārvadājumos nosaka pēc pārvadātāja un pasūtītāja savstarpējas vienošanās.

(1997.gada 13.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.41 "Par pārvadājumiem ar autotransportu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4. nr.).

 

 

 

 

 

2. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.

 

 

 

 

 

3. Šā likuma 48.panta noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumiem, kas reglamentē attiecīgo apdrošināšanas veidu.

(1997.gada 13.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.04.97.)

 

 

 

 

 

4. (Izslēgts ar 13.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.04.97.).

 

 

 

 

 

5. Šā likuma 6.panta pirmās daļas un 30.panta pirmās daļas noteikumi stājas spēkā:

 

 

 

 

 

1) 2001.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri pēc šā likuma spēkā stāšanās pirmo reizi saņem Satiksmes ministrijas starptautisko pārvadājumu speciālās atļaujas (licences);

 

 

 

 

 

2) 2002.gada 1.oktobrī — attiecībā uz uzņēmējiem, kuri veic pārvadājumus valsts robežās.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

6. Līdz pārejas noteikumu 5.punktā minētajam termiņam izsniegtās Satiksmes ministrijas vai republikas pilsētas domes (rajona padomes) speciālās atļaujas (licences) paliek spēkā bez prasības par profesionālās kvalifikācijas sertifikāta iegūšanu līdz speciālās atļaujas (licences) termiņa beigām, izņemot gadījumu, kad uzņēmumā tiek pieņemts cits pārvadājumu vadītājs (administrators).

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

7. Šā likuma 12.panta sestās daļas noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

 

 

 

 

 

8. Šā likuma 49.panta pirmās daļas noteikumi attiecas uz starptautiskajos pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 1988.gada 1.janvāra, un iekšzemes pārvadājumos iesaistītajiem transportlīdzekļiem, kas tiek pirmo reizi reģistrēti pēc 2003.gada 1.janvāra.

(2002.gada 9.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

 

 

 

9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.320 "Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība";

 

 

 

 

 

2) Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumi Nr.547 "Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti";

 

 

 

 

 

3) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.464 "Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas";

 

 

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.23 "Autoostu reģistrācijas kārtība un obligāto pakalpojumu saraksts";

 

 

 

 

 

5) Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.45 "Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem".

(2004.gada 2.decembra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Šā likuma 35.panta pirmā daļa un ceturtā daļa (par vieglo taksometru vadītāja kompetences prasībām un eksaminācijas kārtību) stājas spēkā 2006.gada 1.martā. Personas, kuras līdz 2006.gada 1.martam saņēmušas speciālo atļauju (licenci) vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai, ir atbrīvotas no eksāmenu kārtošanas.

(2004.gada 2.decembra likuma redakcijā)

 8. Pārejas noteikumos: papildināt 10.punkta otro teikumu pēc vārda “veikšanai” ar vārdiem “vai kuras līdz 2006.gada 1.martam nodarbināja šādu atļauju (licenci) saņēmušais pārvadātājs”;

 

 

 

 8. Pārejas noteikumos: papildināt 10.punkta otro teikumu pēc vārda “veikšanai” ar vārdiem “vai kuras līdz 2006.gada 1.martam nodarbināja šādu atļauju (licenci) saņēmušais pārvadātājs”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 1.panta 5.punktā, 6.panta pirmajā daļā un 30.panta pirmajā daļā par vārda “(administrators)” (attiecīgā locījumā) izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.”

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 1.panta 5.punktā, 6.panta pirmajā daļā un 30.panta pirmajā daļā par vārda “(administrators)” (attiecīgā locījumā) izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.”