Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā  (reģ.Nr.1105)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (56)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

 

1.

Deputāts A.Kiršteins

Papildināt 4.pantu ar vārdiem “un kuram Latvijas pilsonība ir vismaz 9 gadus.”

Neatbalstīts

 

5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.05.2002.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

1. 5.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;”;

 

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

 “8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.”

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

6.

 

 

 

7.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;”

5) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās.”

 

Juridiskais birojs

Izteikt 5. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta;”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 5.panta 4.punktā vārdus „ar psihisku slimību” ar vārdiem „ar psihiskiem traucējumiem”.

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 5.panta 5.punktu.

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 5.panta 6.punktu.

 

Juridiskais birojs

Papildināt 5. panta 8. punktu (likumprojekta 1. pants) aiz vārdiem “pagasta padomes vēlēšanās” ar vārdiem “izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta”.
Neatbalstīts
 
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 5.pantā:

izteikt 3.  un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta;

 

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;”;

 

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

 “8) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.”

 

6.pants. (1) Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta (turpmāk — kandidātu saraksts) reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes (padomes) deputāta mandātu. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru vai alternatīvā dienesta veicēju var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu; ievēlēšanas gadījumā karavīri tiek atvaļināti no aktīvā dienesta, bet alternatīvā dienesta veicēji — no alternatīvā dienesta.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Deputāts V.Stepaņenko

Izteikt likuma 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.”;

līdzšinējo 6.panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.”

 

Deputāti M.Ceriņa, R.Jurķis

Papildināt likuma 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.”

 

Juridiskā komisija

Papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.”;

līdzšinējo 6.panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.”

Atbalstīts daļēji (iekļauts komisijas pr.nr.10)

 

 

 

 

&nbs p;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts daļēji (iekļauts komisijas pr.nr.10)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. 6.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā laikā un kārtībā. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

11.
Deputāti A.Kampars, A.Kalniņa, G.Bērziņš

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar simtu divdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir deviņdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.”
Neatbalstīts
 

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta), izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) (izslēgts ar 26.03.98. likumu).

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods.”

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.”

 

Deputāts M.Grīnblats

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Izteikt 10.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.”

11.pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.panta 1.- 6. punktā minētie ierobežojumi;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1.janvārī — kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru eminenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu],

j) ģimenes stāvoklis;

5) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 09.05.2002. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izteikt likuma 11.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;”.

 

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 11.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 4.punkta „a” apakšpunktu šādā redakcijā:

„a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis;”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Izteikt 11.panta pirmās daļas 4.punkta f) apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) iegūtā izglītība, norādot izglītības iegūšanas gadu, izglītības iestādi, izglītības programmu, kā arī iegūto grādu un/vai profesionālo kvalifikāciju.”

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 11.panta 4.punkta „d”, „e” un „f” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un amati (arī amati sabiedriskajās organizācijās, biedrībās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās) vai - ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,”.

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 11.panta 4.punkta h) apakšpunktu.

 

Juridiskā komisija  

Aizstāt 11.panta 4.punkta „i” apakšpunktā vārdu “eminenta” ar vārdu “emitenta”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 11.panta 4.punkta „j” apakšpunktu.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

daļēji (iekļauts komisijas pr.nr. 19)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. 11.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;”;

 

izteikt 4.punkta „a” apakšpunktu šādā redakcijā:

„a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,”;

 

izteikt 4.punkta „d”, „e” un „f” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un amati (arī amati sabiedriskajās organizācijās, biedrībās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās) vai – ja darbavietas nav – nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,”;

 

aizstāt 4.punkta „i” apakšpunktā vārdu “eminenta” ar vārdu “emitenta”;

 

izslēgt 4.punkta „j” apakšpunktu.

 

 

 

13.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (4. un 5.pants),

b) kandidāts ir persona, kura šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (10.panta trešā daļa),

d) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.05.2002.);

8) ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

2.  13.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda "ja" ar vārdiem "konstatē, ka";

 

izteikt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"a) personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās,";

 

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību” ar vārdiem “Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un viņam sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas”;

 

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "dzimtsarakstu nodaļa" ar vārdiem "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka noteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 50. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek ņemtas vērā.”

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

 

25.

 

 

 

26.

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

Deputāts V.Stepaņenko

Izteikt 13.panta otrās daļas 1.punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) kandidāts ir persona, kura šā likuma 6.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),”.

 

 

Juridiskā komisija  

Aizstāt 13.panta trešajā daļā 4.punktā vārdus „psihisku slimību” ar vārdiem „psihiskiem traucējumiem”.

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 13.panta trešās daļas 5.punktu.

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 13.panta trešās daļas 6.punktu.

 

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav vecāks par 21 gadu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un viņam sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa.”

 

Juridiskā komisija  

Papildināt 13.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

 < /span>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. 13.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda "ja" ar vārdiem "konstatē, ka";

 

izteikt otrās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

 "a) personai nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās,

b) kandidāts ir persona, kura nav šā likuma 6.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),”;

 

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību” ar vārdiem “Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihiskiem traucējumiem, kas tam atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un viņam sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas”;

 

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "dzimtsarakstu nodaļa" ar vārdiem "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde";

 

papildināt trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.”;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka noteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 50. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek ņemtas vērā.”

 

 

3. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas.

(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atcelts šā panta pirmajā daļā minētais lēmums, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā."

 

 

 

6. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas.

(2) Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atcelts šā panta pirmajā daļā minētais lēmums, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā."

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, un tā tālāk. Katrā no iepriekšminētajām grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstiem visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm - un to nogādāšanu rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) vēlēšanu apgabalu;

2) kandidātu saraksta numuru;

3) kandidātu saraksta nosaukumu;

4) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.
4.  14.pantā:
 izslēgt otrajā daļā vārdus "rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto";

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina vēlēšanu aplokšņu nodrukāšanu un nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(6) Uz vēlēšanu aploksnes norāda:

1) ievēlamās Saeimas kārtas numuru;

2) vēlēšanu apgabalu.”
29.
 
 
 
 
30.

 

 

 

 

Juridiskā komisija  

Aizstāt 14.panta piektajā daļā vārdu „nodrukāšanu” ar vārdu „izgatavošanu”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 14.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Uz vēlēšanu aploksnes norāda vēlēšanu nosaukumu un ievēlējamās Saeimas kārtas numuru”.

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

7. 14.pantā:
 izslēgt otrajā daļā vārdus "rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto";

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un nogādāšanu vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(6) Uz vēlēšanu aploksnes norāda vēlēšanu nosaukumu un ievēlējamās Saeimas kārtas numuru.”

15.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti [norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai republikas pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu];

3) šā likuma 11.panta 4.punkta "a" un "c" - "j" apakšpunktā minētās ziņas par katru kandidātu;

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, 09.05.2002. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

5.  Izteikt 15.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) visi kandidātu saraksti, norādot šajā likumā minētās ziņas par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;".

31.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt likuma 15.panta 4.punktu.

Neatbalstīts

8. Izteikt 15.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) visi kandidātu saraksti, norādot šajā likumā minētās ziņas par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;".

16.pants. (1) Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas (11.panta 2. punkts) un paziņojumi ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu;

2) jābūt pieejamām:

a) šā likuma 11.panta 4.punkta "a" un "c" - "j" apakšpunktā minētajām ziņām par katru kandidātu,

b) šā likuma 15.panta 4. punktā minētajām ziņām.

(2) Ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu iecirkņu adreses un laiku, kad tie ir atvērti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu,09.05.2002. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

6. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) vēlētājiem redzamā vietā izliekami paziņojumi par pieteikto kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmas;

2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu."

 

 

 

9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Vismaz 10 dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) vēlētājiem redzamā vietā izliekami paziņojumi par pieteikto kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmas;

2) jābūt pieejamām šajā likumā minētajām ziņām par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu."

17.pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gada laikā, vēlēšanu dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(2003.gada 4.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.09.2003.)

 

32.

Juridiskā komisija  

Aizstāt 17.pantā skaitli „10” ar skaitli „8”.

Atbalstīts

10. Aizstāt 17.pantā skaitli „10” ar skaitli „8”.

18.pants. (1) Pulksten 8 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

7.  18.pantā:

aizstāt vārdus “Pulksten 8 no rīta” ar vārdiem “Pulksten 7 no rīta”;

 

papildināt pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar tekstu šādā redakcijā:

“Pēc tam iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs uz vēlēšanu kastes atveramās daļas uzlīmē papīra lapu, uz kuras uzspiež komisijas zīmogu. Uz šīs lapas parakstās visi komisijas locekļi un var parakstīties arī novērotāji.”

33.

Juridiskā komisija  

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pulksten 7 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu kasti un tās atveramo daļu nostiprina ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar komisijas zīmogu un paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Uz uzlīmes var parakstīties arī novērotāji, ja tādi ir ieradušies.”

Atbalstīts

11. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pulksten 7 no rīta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu kasti un tās atveramo daļu nostiprina ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar komisijas zīmogu un paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. Uz uzlīmes var parakstīties arī novērotāji, ja tādi ir ieradušies.”

19.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

8. Papildināt 19.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu materiālu uzraudzību, kā arī vēlēšanu atribūtu (zīmogi, spiedogi u.tml.) glabāšanu.”

34.

Juridiskā komisija  

Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.”

Atbalstīts

12. 19.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par vēlēšanu dokumentu, materiālu un attiecīgajai iecirkņa komisijai nodotās mantas uzraudzību un glabāšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

22.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Katrs vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(3) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

35.

Juridiskā komisija  

 Aizstāt 22.panta otrajā daļā vārdu „īpašu” ar vārdu „vēlēšanu”.

Atbalstīts

13. Aizstāt 22.panta otrajā daļā vārdu „īpašu” ar vārdu „vēlēšanu”.

23.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu un 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

Juridiskā komisija

Izteikt 23.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.”

 

 

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 23.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā, un par to tiek izdarīta atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

14. 23.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.”;

 

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par atkārtotu vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā, un par to tiek izdarīta atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.”

24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu savā atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

(5) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai vēlētāja atrašanās vietā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(6) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

39.

Juridiskā komisija  

 Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā skaitli „8” ar skaitli „6”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija  

Papildināt 24.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

15. 24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitli „8” ar skaitli „6”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

 

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona nevar būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

(1998.gada 26.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

 

40.

Juridiskā komisija  

Izslēgt 25.pantā vārdu „mutvārdu”.

Atbalstīts

16. Izslēgt 25.pantā vārdu „mutvārdu”.

26.pants. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

 

 

41.

Juridiskā komisija

Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. (1) Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

(2) Karavīri vēlēšanu dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.”

Atbalstīts

17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. (1) Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

(2) Karavīri vēlēšanu dienā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.”

27.pants. (1) Vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(2) (Izslēgta ar 26.03.98. likumu).

(3) (Izslēgta ar 26.03.98. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

9. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā skaitli "8" ar skaitli "10".

42.

Juridiskā komisija  

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Atbalstīts

 

28.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

10. Papildināt 28.panta otro daļu pēc vārda “norisi” ar vārdu “nekavējoties”.

 

 

 

18. Papildināt 28.panta otro daļu pēc vārda “vēlētāji” ar vārdu “nekavējoties”.

29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

43.

Juridiskā komisija  

Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdu „žurnālisti” ar vārdiem „plašsaziņas līdzekļu pārstāvji”.

Atbalstīts

19. Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdu „žurnālisti” ar vārdiem „plašsaziņas līdzekļu pārstāvji”.

31.pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksn es.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)
 
44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.
Juridiskā komisija

Izteikt 31.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.”;

 

Juridiskā komisija

Izteikt 31.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas protokolā.”

 
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

20. 31.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, kā arī vēlēšanu aploksnes, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums un ievēlējamās Saeimas kārtas numurs.”;

 

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas protokolā.”

34.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

11. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norīkotu personu uzraudzībā.”

46.

Juridiskā komisija  

 Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā.”

Atbalstīts

21. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā.”

35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

12. Izteikt 35.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) atkārtoti saskaita derīgās vēlēšanu zīmes;".

47.

 

 

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

49.

Juridiskā komisija  

Izslēgt 35.panta pirmajā daļā 1.punktu.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 35.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) atkārtoti saskaita par katru sarakstu nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;”.

 

Juridiskā komisija  

Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

22. 35.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

 

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) atkārtoti saskaita par katru sarakstu nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.”

 

13. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

 "35.1 pants. (1) Saraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā.

(2) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā."

 

 

 

23. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

 "35.1 pants. (1) Saraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā.

(2) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā."

36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas — Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

14. Izteikt 36.panta ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai."

 

 

 

24. Izteikt 36.panta ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai."

43.pants. (1) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso vai nu personiski ierodoties vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, vai arī pa pastu. Saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja šajos gadījumos iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.

 

Deputāts Dz.Rasnačs

Izteikt likuma 43.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso vai nu personiski ierodoties vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas  un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības saskaņota priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, vai arī pa pastu. Saskaņojot ar Ārlietu ministriju un Pasaules Brīvo Latviešu apvienību, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

(2) Saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

(3) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.

(5) Balsošanu ārvalstīs un uz kuģiem organizē, ja ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts 

25. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

(2) Saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās.

(3) Vēlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā.

(5) Balsošanu ārvalstīs un uz kuģiem organizē, ja ir iespējams nodrošināt šā likuma nosacījumu ievērošanu.”

 

45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

52.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija  

Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

„45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu un vienlaikus uzrāda Latvijas pilsoņa pasi. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(2) Saņēmis šādu iesniegumu, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks:

1) pēc uzrādītās pases pārbauda, vai iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, un pārliecinās, ka pasē nav atzīmes par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās;

2) reģistrē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus.

(4) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs, var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas iesniedzot par to iesniegumu attiecīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē.

(5) Uzsākot darbu vēlēšanu iecirkņa komisijai, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks tai nodod vēlētāju reģistrācijas dokumentus.

(6) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.”

Atbalstīts

26. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

„45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu un vienlaikus uzrāda Latvijas pilsoņa pasi. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli.. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

(2) Saņēmis šādu iesniegumu, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks:

1) pēc uzrādītās pases pārbauda, vai iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, un pārliecinās, ka pasē nav atzīmes par dalību attiecīgās Saeimas vēlēšanās;

2) reģistrē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu iesniegts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus.

(4) Balsošanai pa pastu reģistrēts vēlētājs, var mainīt vēlēšanu materiālu saņemšanas adresi, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas iesniedzot par to iesniegumu attiecīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē.

(5) Uzsākot darbu vēlēšanu iecirkņa komisijai, diplomātiskās vai konsulārās iestādes darbinieks tai nodod vēlētāju reģistrācijas dokumentus.

(6) Iecirkņa komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.”

47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.

(2002.gada 30.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2002.)

 

53.

Juridiskā komisija  

Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī. Derīgās vēlēšanu aploksnes tiek uzglabātas neatvērtas līdz balsošanas kastu atvēršanai.

(3) Pēc tam, kad ir atvērta balsošanai iecirknī izmantotā balsošanas kaste un konstatēts tajā atrasto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits, pirms šo aplokšņu atvēršanas tām pievienojamas pa pastu saņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes.”

Atbalstīts

27. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

„47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī. Derīgās vēlēšanu aploksnes tiek uzglabātas neatvērtas līdz balsošanas kastu atvēršanai.

(3) Pēc tam, kad ir atvērta balsošanai iecirknī izmantotā balsošanas kaste un konstatēts tajā atrasto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits, pirms šo aplokšņu atvēršanas tām pievienojamas pa pastu saņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes.”

51.pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

15. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

 "51.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā.

 (2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.”

 

 

 

 

28. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

 "51.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā.

 (2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.”

 

 

16. Papildināt likumu ar 52.1 un 52.2 pantu šādā redakcijā:

 "52.1 pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus 10 dienu laikā no to pieņemšanas var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

(3) Pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētais lēmums kļuvis neapstrīdams, Centrālā vēlēšanu komisija to nosūta Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai.

 52.2 pants. (1) Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija pēc tam, kad ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par mandātu pārdali, par to paziņo nākamajā Saeimas sēdē.

(2) Ja Saeima atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar paziņošanas brīdi izbeidzas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītās personas deputāta pilnvaras un Prezidijs uzaicina iestāties Saeimas sastāvā lēmumā norādīto personu."

54.
Juridiskais birojs

Izslēgt 52.1 panta otrajā daļā (likumprojekta 16. pants) vārdus “Augstākajā”.

 
Atbalstīts

29. Papildināt likumu ar 52.1 un 52.2 pantu šādā redakcijā:

 "52.1 pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā.

(3) Pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētais lēmums kļuvis neapstrīdams, Centrālā vēlēšanu komisija to nosūta Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai.

 52.2 pants. (1) Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija pēc tam, kad ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par mandātu pārdali, par to paziņo nākamajā Saeimas sēdē.

(2) Ja Saeima atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar paziņošanas brīdi izbeidzas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītās personas deputāta pilnvaras un Prezidijs uzaicina iestāties Saeimas sastāvā lēmumā norādīto personu."

 

17. Papildināt likumu ar 54.pantu šādā redakcijā:

54. pants. (1) Šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pieteikumu iesniedz Administratīvajai apgabaltiesai, bet šā likuma 35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā un 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:

1) šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā – septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas;

2) šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā – 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.

(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(5) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.”

55.
Juridiskais birojs

Papildināt 54. pantu (likumprojekta 17. pants) ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja likums nosaka termiņu kādas procesuālās darbības izpildei, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.”;

Uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par sesto daļu.
Atbalstīts

30. Papildināt likumu ar 54.pantu šādā redakcijā:

54. pants. (1) Šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pieteikumu iesniedz Administratīvajai apgabaltiesai, bet šā likuma 35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā un 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem:

1) šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 51. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā – septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas;

2) šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā – 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(4) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(5) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta trešās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(6) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.”

 

Pārejas noteikumi

(Pārejas noteikumi izslēgti ar 30.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

 

56.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“2006.gadā paredzētajās Saeimas vēlēšanās persona, norādot ziņas, kuras paredzētas šā likuma 11.panta 4.punkta f) apakšpunktā, attiecībā uz izglītību, kura iegūta pirms Augstskolu likuma spēkā stāšanās, var norādīt tikai izglītības iegūšanas gadu, izglītības iestādi un izglītības programmu vai specialitāti.”

Neatbalstīts