Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

(reģ. nr. 1086)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(4)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām

 

Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

 

 

 

Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

 

 

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība;

2) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

3) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;

4) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;

 

 

 

 

 

5) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai;

 

 

 

 

 

6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:

a) vairākām pašvaldībām,

b) valstij un pašvaldībai,

c) valstij vai pašvaldībai un citām personām;

1. Izteikt 1.panta pirmās daļas 6.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus);”.

 

 

 

 

1. Izteikt 1.panta pirmās daļas 6.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus);”.

 

7) valsts kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē;

8) pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā vienai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē.

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu un 04.11.2004. likumu)

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

 

 

 

 

 

(2) Šis likums nosaka kārtību, kādā:

 

 

 

 

 

1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitālsabiedrībās;

 

 

 

 

 

2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

 

 

 

 

 

3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

 

 

 

 

 

4) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās;

 

 

 

 

 

5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu.

 

 

 

 

 

(3) Šis likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās, kā arī kārtību, kādā tiek pārvaldītas privātajai kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās.

 

 

 

 

 

(4) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

1
Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt likuma 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšana, pārvaldīšana, likvidēšana, dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana, kā arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldīšana ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas.”

Nav atbalstīts

 

II nodaļa. Dividendes

3.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana valsts un pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās

(1) Ministru kabinets valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām nosaka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(2) Pašvaldības dome (padome) attiecīgās pašvaldības kontrolētajām kapitālsabiedrībām var noteikt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

 

 

 

 

 

 (3) Pēc kapitāla daļu turētāja priekšlikuma kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās prasības.

(4) Minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nosaka ne vēlāk kā līdz pārskata gada 1.decembrim.

(5) Dividendes aprēķināmas un izmaksājamas, ievērojot Komerclikuma 161.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 3.panta ceturto daļu.

 

2
Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izslēgt 3.panta trešo daļu.

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 3.panta ceturto daļu.

 
B sadaļa. Kapitāla daļu turētājs un kapitāla daļu turētāja pārstāvis10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) institūcija, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai Ministru kabineta rīkojumu veic valsts kapitāla daļu atsavināšanu (turpmāk — valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija), ja:

a) valsts kapitālsabiedrība nodota atsavināšanai,

b) valsts kapitālsabiedrība izveidojusies privatizācijas rezultātā,

c) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā nodotas atsavināšanai,

d) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās privatizācijas rezultātā,

 

 

 

 

 
e) valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā izveidojušās Komerclikuma 191.pantā minētajā gadījumā;

3. Papildināt 10.panta pirmās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc skaitļa “191.” ar vārdu un skaitli “un 238.1”.

 

 

 

3. Papildināt 10.panta pirmās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc skaitļa “191.” ar vārdu un skaitli “un 238.1”.

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja kapitāla daļas kapitālsabiedrībā nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam.

(2) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Gadījumā, kad valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un saistību pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

 

 

 

 

III nodaļa. Sabiedrības pārvalde

47.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir).

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

 

 

 

 

67.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistrā ieraksta arī kapitāla daļu turētāja (šajā sadaļā — akciju turētājs) nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tādam ir jābūt) un juridisko adresi.

 

 

 

 

 

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīgi iepazīties akciju turētāja pārstāvis, atbildīgais darbinieks, akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskās iestādes.

4. 67.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis” ar vārdiem “personāla akciju īpašnieki”;

 

 

 

 4. 67.pantā:papildināt otro daļu pēc vārdiem “akciju turētāja pilnvarotais pārstāvis” ar vārdiem “personāla akciju īpašnieki”;

 (3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par valstij vai pašvaldībai piederošām akcijām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personāla akciju īpašniekam ir tiesības saņemt izrakstu par viņam piederošajām akcijām.”

 

 

 

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personāla akciju īpašniekam ir tiesības saņemt izrakstu par viņam piederošajām akcijām.”

68.pants. Personāla akcijas

(1) Ministru kabinets nosaka, kurās valsts sabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Pašvaldības dome (padome) nosaka, vai attiecīgajā pašvaldības sabiedrībā var būt personāla akcijas.

(3) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(4) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(5) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

 

 

 

 

 

(6) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai. 

5. Izteikt 68.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai jāatpērk no darbinieka vai valdes locekļa viņam piederošās personāla akcijas pēc to nominālvērtības.”

 

 

 

5. Izteikt 68.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai jāatpērk no darbinieka vai valdes locekļa viņam piederošās personāla akcijas pēc to nominālvērtības.”

II nodaļa. Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

73.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

 

 

 

 

 

(2) Palielinot sabiedrības pamatkapitālu, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

6. 73.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Palielinot sabiedrības pamatkapitālu, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — valstij vai pašvaldībai — jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.”;

 

 

 

6. 73.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Palielinot sabiedrības pamatkapitālu, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — valstij vai pašvaldībai — jāapmaksā viena mēneša laikā no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.”;

(3) Valsts vai pašvaldības akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām (Komerclikuma 260.pants).

(4) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

 

 

 

 

 

(5) Ja akcionārs šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās akcijas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja akcionārs — valsts vai pašvaldība — šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās akcijas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.”

 

 

 

 izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja akcionārs — valsts vai pašvaldība — šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav pilnībā apmaksājis visas jaunās akcijas, uzskatāms, ka sabiedrības pamatkapitāls nav palielināts.”

 (6) Ja lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), pieteikumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(7) Ja lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu pieņem Ministru kabinets (77.pants), paziņojumam komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu pievieno arī Ministru kabineta lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un par grozījumiem sabiedrības statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.) 

 

 

 

 

 

III nodaļa. Sabiedrības organizatoriskā struktūra

75.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs, akcionāru sapulce, valde un padome.

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

7. Izteikt 75.panta pirmo daļu šād ā redakcijā:

“(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce, valde un padome.”

 

 

 

 

7. Izteikt 75.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce, valde un padome.”

 

77.pants. Akcionāra kompetence

(1) Akcionārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.

8. 77.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“77.pants. Akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetence

“(1) Akcionārs — valsts vai pašvaldība — pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.”

 

 

 

8. Izteikt 77.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“77.pants. Akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetence

(1) Akcionārs — valsts vai pašvaldība — pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.”

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome (padome).

 

 

 

 

 

 (3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:

1) sabiedrības reorganizāciju;

2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

 

 

 

 

88.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) noteikt atlīdzību valdes locekļiem;

 

 

 

 

 

3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāru un akcionāru sapulces lēmumiem;

9. 88.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāra — valsts vai pašvaldības — lēmumiem un akcionāru sapulces lēmumiem;”;

 

 

 

 9. 88.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem, akcionāra — valsts vai pašvaldības — lēmumiem un akcionāru sapulces lēmumiem;”;

4) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

5) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

6) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

 

 

 

 

 

7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetencē vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.”

 

 

 

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra — valsts vai pašvaldības — kompetencē vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.”

(2) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība, un valdes ziņojumu, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

&nbs p;

 

 

 

 

98.pants. Akcionāra, akcionāru sapulces un padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs, akcionāru sapulce un padome.

10. 98.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “Akcionāra”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un padome.”

 

 

 

10. 98.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “Akcionāra”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi akcionārs — valsts vai pašvaldība, akcionāru sapulce un padome.”

(2) Valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) esošo darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

 

 

 

 

 

(3) Tipveida statūtos var noteikt arī citus jautājumus, kuros valdei jāsaņem akcionāru sapulces iepriekšēja rakstveida piekrišana.

 

 

 

 

 

(4) Valdei ir nepieciešama iepriekšēja padomes piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

6) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

 

 

 

 

 

 (5) Tipveida statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem iepriekšēja padomes piekrišana.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

 

 

 

 

 

II nodaļa. Citi valsts vai pašvaldību kapitāla daļu
pārdošanas gadījumi

127.pants. Bezmantinieka kapitāla daļas

(1) Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšana un pārdošana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11. 127.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “191.” ar vārdu un skaitli “un 238.1”;

 

 

 

 

11. 127.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa “191.” ar vārdu un skaitli “un 238.1”;

 

(2) Bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas.

 

 

 

 

 

(3) Bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, ieskaita valsts budžetā.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, un Civillikuma 416.panta otrajā daļā paredzētos maksājumus ieskaita valsts budžetā.”

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bezmantinieka kapitāla daļu pārdošanā iegūtos līdzekļus, izņemot atlīdzību, kas paredzēta valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai, un Civillikuma 416.panta otrajā daļā paredzētos maksājumus, ieskaita valsts budžetā.”

 (4) Valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

 

 

 

 

 

129.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Rīkojumu par to kapitāla daļu pārdošanu, kas izveidojušās, aizstājot sabiedrības nodokļu maksājumu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar kapitāla daļām (kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas), izdod Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(2) Valstij privātajā kapitālsabiedrībā piederošo kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas (turpmāk šajā nodaļā — pārdevējs).

 

 

 

 

 

(3) Pārdevējs piedāvā kapitālsabiedrības dalībniekiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, un sabiedrībai nopirkt valstij piederošās kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību un kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu (turpmāk — kapitalizācijas noteikumi).

12. Izteikt 129.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas pārdod Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

12. Izteikt 129.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas pārdod Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka:

1) kapitāla daļas pārdošanas cenu;

2) samaksas termiņu;

3) samaksas kārtību;

4) citus kapitalizācijas noteikumu nosacījumus.

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka kapitāla daļu pārdošanas cenu, samaksas termiņu, samaksas kārtību un citus attiecīgo kapitāla daļu pārdošanai nepieciešamos nosacījumus.

 

 

 

 

(4) Piedāvājot kapitāla daļas pārdošanai, pārdevējs nosaka kapitāla daļu pārdošanas cenu, samaksas termiņu, samaksas kārtību un citus attiecīgo kapitāla daļu pārdošanai nepieciešamos nosacījumus.

 

(5) Kapitāla daļas pārdod par cenu, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību (turpmāk — kapitalizācijas noteikumi).”

 

 

 

(5) Kapitāla daļu pārdošanas cenu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas kārtību (turpmāk — kapitalizācijas noteikumi).”

 (6) Nenopirktās kapitāla daļas pārdevējs pārdod atklātā izsolē saskaņā ar izsoles noteikumiem, ko apstiprina pārdevējs.

(7) Kapitāla daļu izsoles noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz vienu mēnesi pirms datuma, kad personai jāpiesakās uz kapitāla daļu pirkšanu.

(8) Kārtību, kādā valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā un pašvaldību budžetos, reglamentē kapitalizācijas noteikumi.

(9) Atlīdzību valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai par kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi atbilstoši kapitālsabiedrības un atsavināmās valsts kapitāla daļas lielumu raksturojošiem kritērijiem. 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma A sadaļas 2. — 4.nodaļas un B sadaļas normas regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

13. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 47.panta otrās daļas un 75.panta otrās daļas normas nosaka arī dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces funkciju veicējus valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās.”

 

 

 

 13. Pārejas noteikumos:papildināt 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 47.panta otrās daļas un 75.panta otrās daļas normas nosaka arī dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces funkciju veicējus valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās.”;

2. Šā likuma H sadaļas normas regulē arī kapitāla daļu pārdošanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

 3. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.pantā noteiktajam.

 4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par kapitāla daļu turētāja iecelšanu atbilstoši šā likuma prasībām, ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļa izveidojusies pirms šā likuma spēkā stāšanās un tās turētājs neatbilst šā likuma 10. un 11.pantā noteiktajam.

 

 

 

 

 

5. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu būs nodevusi tai šīs funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu)

 

 

 

 

 

6. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās privātās statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem.

 7. Šo pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad privātā statūtsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

 8. Kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

 

 

 

 

 

9. Šo pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.

 10. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās valsts un pašvaldību kapitāla daļas netiktu nodotas privatizācijai likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” izpratnē.

 11. Ja valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā, šīs statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 10.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

izslēgt 10.punktu.

  11.1 Ja valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir nodotas atsavināšanai vai privatizācijai un normatīvie akti paredz, ka atsavināšanas vai privatizācijas procesā noteikts kapitāla daļu (akciju) daudzums nododams valsts pensiju speciālajam budžetam, tad šo kapitāla daļu turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet pārējo vēl neatsavināto vai neprivatizēto valsts kapitāla daļu turētājs ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 12. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2002.gada 31.decembrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtus.

 13. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.).

 14. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2004.gada 25.novembrim ierakstītas komercreģistrā ar firmā attiecīgi ietvertu vārdu “valsts” vai “pašvaldība” un kurām saskaņā ar šā likuma 23.1 pantu nav deleģējuma veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim jāizdara attiecīgi grozījumi kapitālsabiedrības statūtos, izslēdzot no kapitālsabiedrības firmas vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

 (2004.gada 4.novembra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

4

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dz.Ābiķis

Papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15. Līdz 2005.gada 31.decembrim Ministru kabinets var izdot rīkojumu par valsts kultūras institūcijas, kura darbojas kā valsts pārvaldes iestāde, pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību.

16. Pārveidojamās valsts kultūras institūcijas manta pāriet attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai. Valsts kapitālsabiedrība ir pārveidojamās kultūras institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja.

17. Rīkojumā par valsts kultūras institūcijas pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību, Ministru kabinets nosaka šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos jautājumus un apstiprina to nekustamā īpašuma sarakstu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

18. Valsts kultūras institūcijas pārējās mantas sastāvu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, apstiprina Kultūras ministrija.”

Nav atbalstīts