Likumprojekts Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

20.12.2004

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkoptie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"” (Reģ.nr.1045) izskatīšanai 2.lasījumā

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "līgumsabiedrība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "personālsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

1

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 1.pantu (attiecīgi pārnumurējot turpmākos likumprojekta pantus).

Atbalstīt

Atbalstīt

 

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

2. Iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kuriem tiek atskaitīti:

1) šā likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi.

2.  3.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "no kuriem" ar vārdiem "no kura";

 

 

 

 

 

1.  3.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "no kuriem" ar vārdiem "no kura";

3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

5) ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības;

 

 

2

Juridiskais birojs

papildināt likumprojekta 2.pantu (grozījumi likuma 3.pantā) ar trešo rindkopu šādā redakcijā:

‘’aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu ‘’līgumsabiedrības’’ ar vārdu ‘’personālsabiedrības’’’’;

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdu ‘’līgumsabiedrības’’ ar vārdu ‘’personālsabiedrības’’’’;

 

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem."

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Deputāte J.Stalidzāne

Izteikt likumprojekta otrā panta trešo un ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas saskaņā ar darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas 24.punktu[1].””

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 likumprojekta 2.panta otru daļu izteikt šādā redakcijā:

“papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.””

 

Frakcija “Jaunais Laiks”

Papildināt likumprojekta otro pantu aiz vārdiem “kas veidojies no” ar vārdiem “darba devēja”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīts Finanšu ministra priekšliku-mā (nr.4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts Finanšu ministra priekšliku-mā (nr.4)

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem."

8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

3) ienākumi no līgumsabiedrības, personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma;

3. 8.pantā:

6

Juridiskais birojs

papildināt likumprojekta 3.pantu (grozījumi likuma 8.pantā) ar otro rindkopu šādā redakcijā:

‘’izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdu ‘’līgumsabiedrības’’’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

2. 8.pantā:

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdu ‘’līgumsabiedrības’’;

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“4.1 Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona — Latvijas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68.”;

 

 

 

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“4.1 Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr.259/68 fiziskā persona — Latvijas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr.260/68.”;

5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

izslēgt piektās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

 

izslēgt piektās daļas 4.punktu.

 

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;

25) palīdzība, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

4.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs";

aizstāt pirmās daļas 8.punktā vārdus "apstiprināta fonda" ar vārdiem "apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma";

papildināt pirmās daļas 25.punktu pēc vārda "palīdzība" ar vārdiem "naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā";

papildināt pirmo daļu ar 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

"27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, – gada neapliekamā minimuma apmērā;

 

 

 

 

3.  9.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikā" ar vārdiem "un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs";

aizstāt pirmās daļas 8.punktā vārdus "apstiprināta fonda" ar vārdiem "apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma";

papildināt pirmās daļas 25.punktu pēc vārda "palīdzība" ar vārdiem "naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā";

papildināt pirmo daļu ar 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

"27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, – gada neapliekamā minimuma apmērā;

 

 

 

 

 

28) kompensācija par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu denacionalizēta nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz tā denacionalizēšanai.";

 

7

Juridiskais birojs

  Ierosinām apspriest iespēju izteikt likuma 9.panta pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

‘’28) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).’’

Atbalstīt

Atbalstīt

28) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).";

 

2. Šā panta pirmās daļas 1., 10., 14. 16., 20. un 25.punktā minēto ienākumu, ja tie pārsniedz attiecīgās šajos punktos noteiktās summas (normas) lielumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli.

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli "un 25.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "25. un 27.punktā".

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli "un 25.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "25. un 27.punktā".

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

 

5. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "privātajos pensiju fondos" ar vārdiem "vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos";

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus "izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)" ar vārdiem "atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2  daļu šādā redakcijā:

“1.1 Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

1.2 Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai saistīts uzņēmums, vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Nerezidentam, kurš ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu."

 

 

 

 

4. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;";

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "privātajos pensiju fondos" ar vārdiem "vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos";

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus "izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)" ar vārdiem "atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2  daļu šādā redakcijā:

“1.1 Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

1.2 Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai saistīts uzņēmums, vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Nerezidentam, kurš ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu."

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmērs tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Ja, sākoties taksācijas gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek piemērots iepriekšējam gadam noteiktais mēneša neapliekamā minimuma apmērs.

6. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

 

izslēgt pirmās daļas ceturto teikumu;

 

 

8

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par 40% no valstī noteiktās minimālās algas”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

5. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

 

izslēgt pirmās daļas ceturto teikumu;

 

 

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots.

 

papildināt otro daļu pēc vārdiem "netiek piemērots" ar vārdiem "izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem".

 

 

 

 

papildināt otro daļu pēc vārdiem "netiek piemērots" ar vārdiem "izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem".

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

 

7. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļā vārdus "puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā apmērā";

papildināt pantu ar 1.2  daļu šādā redakcijā:

"1.2 Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

 

 

 

 

6. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļā vārdus "puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā apmērā";

papildināt pantu ar 1.2  daļu šādā redakcijā:

"1.2 Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.";

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

 

 

 

 

 

 

 

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;

 

9

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 13.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, no 2005.gada 1.janvāra neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1800 latu gadā, no 2006.gada 1.janvāra neapliekamais minimums šīm pensijām ir 2400 latu gadā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "piešķirtā pensija" ar vārdiem "un tos nerezidentus, kuri, būdami rezidenti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem".

 

 

 

 

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "piešķirtā pensija" ar vārdiem "un tos nerezidentus, kuri, būdami rezidenti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem".

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;

3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju;

4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

5) pensijas;

6) metāllūžņu pārdošanas ienākumi;

7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;

8) dāvinājumi naudā un citās lietās;

9) slimības pabalsti;

10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus;

11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);

12) dividendes, izņemot dividendes, par kurām nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu;

13) procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu;

14) stipendijas, izņemot stipendijas, kuras saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 8.punktu nav apliekamas ar nodokli.

8. 17.pantā:

papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.";

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

Deputāte J.Stalidzāne

Izteikt likumprojekta astotā panta  otro un trešo rindkopu šādā redakcijā:

“papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas saskaņā ar darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem, izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas 24.punktu[2];””

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

likumprojekta 8.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.””.

 

Frakcija “Jaunais Laiks”

Papildināt likumprojekta astoto pantu aiz vārdiem “kas veidojies no” ar vārdiem “darba devēja”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīts Finanšu ministra priekšliku-mā (nr.11)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts Finanšu ministra priekšliku-mā (nr.11)

7. 17.pantā:

papildināt desmito daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem.";

12.3 Personālsabiedrība (līgumsabiedrība) aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības (līgumsabiedrības) dalībniekam — nerezidentam pienākošos taksācijas perioda peļņas daļu pēc taksācijas perioda sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc līgumsabiedrības (personālsabiedrības) deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta astoto daļu.

izteikt 12.3 daļu šādā redakcijā:

“12.3 Personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta devīto un desmito daļu.”

 

 

 

 

 

izteikt 12.3 daļu šādā redakcijā:

“12.3 Personālsabiedrība aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas ietver personālsabiedrības taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma daļu, kura pienākas personālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta devīto un desmito daļu.”

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;

4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem;

5) ārvalstīs samaksāto nodokli.

9. Papildināt 19.panta sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6)     ka persona, kas ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem taksācijas gada ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.”

 

 

 

 

8. Papildināt 19.panta sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6)     ka persona, kas ir rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem taksācijas gada ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.”

 20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;

2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma 17.panta 12.2 daļā.

10. Papildināt 20.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3)     būdams rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.”

 

 

 

 

9. Papildināt 20.panta trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3)     būdams rezidents citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem taksācijas gada kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.”

22.pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata

1. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.

2. Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests rakstveidā brīdina maksātāju par šā panta otrajā daļā paredzēto nodokļa summas noteikšanu uz aprēķinu pamata un maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā termiņā iesniedz:

1) papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk - papildu deklarācija);

2) taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) taksācijas gada ienākumu deklarācijas precizējumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem. Par maksātāja pierādījumiem nodokļa summas apstrīdēšanai ir atzīstami tikai tie maksātāja ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumenti (iesniegtie dokumentu noraksti), kas uzrādīti (iesniegti) reizē ar gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas precizējumu un papildu deklarāciju.

11.  22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz” ar vārdiem “maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu” ar vārdiem “Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt:”;

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“3.1 Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā.”;

papildināt ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārdiem “(iesniegtie dokumentu noraksti)” ar vārdiem “kā arī citi dokumenti un pierādījumi”.

 

 

 

 

 

10.  22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz” ar vārdiem “maksātāja (fiziskās personas) taksācijas gadā gūtos ienākumus, pamatojoties uz iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem datiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu” ar vārdiem “Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa šā panta 3.1 daļā noteiktajā termiņā iesniegt:”;

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“3.1 Maksātājs saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības, komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā termiņā.”;

papildināt ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārdiem “(iesniegtie dokumentu noraksti)” ar vārdiem “kā arī citi dokumenti un pierādījumi”.

 

24.pants. Starpvalstu līgumu piemērošana

1. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas.

2. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

3. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

4. Šā panta trešajā daļā minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

 

12. Papildināt 24.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5. Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama attiecībā uz īpašo nodokli, ko Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās un atkarīgās teritorijas, valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ietur no uzkrājumu ienākuma (turpmāk — nodoklis no uzkrājumu ienākuma). Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šā nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli.

6. Ja no uzkrājumu ienākuma, kas saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā vai valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ar kuru Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošu starptautisko līgumu par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ir ieturēts gan ienākuma nodoklis, gan nodoklis no uzkrājumu ienākuma, vispirms piemēro šā panta trešo daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto ienākuma nodokli un pēc tam piemēro šā panta piekto daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokli no uzkrājumu ienākuma.”

 

 

 

 

11. Papildināt 24.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5. Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama attiecībā uz īpašo nodokli, ko Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās un atkarīgās teritorijas, valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ietur no uzkrājumu ienākuma (turpmāk — nodoklis no uzkrājumu ienākuma). Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šā nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli.

6. Ja no uzkrājumu ienākuma, kas saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā vai valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ar kuru Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošu starptautisko līgumu par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ir ieturēts gan ienākuma nodoklis, gan nodoklis no uzkrājumu ienākuma, vispirms piemēro šā panta trešo daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto ienākuma nodokli un pēc tam piemēro šā panta piekto daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokli no uzkrājumu ienākuma.”

26.pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:

1) 71,6 procenti — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā;

13. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli "71,6" ar skaitli "73";

 

13

Deputāts J.Urbanovičs

Aizstāt 26.panta pirmās daļas 1.punktā skaitli "73" ar skaitli "75";

 

 

Neatbalstīt

Neatbalstīt

12. 26.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli "71,6" ar skaitli "73";

 

2) 28,4 procenti — valsts pamatbudžetā.

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli "28,4" ar skaitli "27";

14

Deputāts J.Urbanovičs

Aizstāt 26.panta pirmās daļas 2.punktā skaitli "27" ar skaitli "25";

Neatbalstīt

Neatbalstīt

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli "28,4" ar skaitli "27";

2. Kārtību, kādā nodokļa summas un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajā sadalījumā tiek ieskaitītas budžetā, nosaka Ministru kabinets.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā."

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.

 

 

 

 

 

 

4. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu Ministru kabinets  izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un nepieciešamības gadījumā paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.’’

(skatīt 16. priekšlikumu 20.lpp.)

 Pārejas noteikumi

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un  21.punktu šādā redakcijā:

"14. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām.

15

Deputāts J.Sokolovskis

Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Fiziskās personas – bezpeļņas organizāciju (uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību) dalībnieki rezerves fonda uzkrājumus pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas ieskaita pārveidotās sabiedrības pamatkapitālā, palielinot daļu vērtības bez papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas.

Fizisko personu ienākumi, kuri saņemti sakarā ar pamatkapitāla samazināšanu vai atsavināšanu, tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 5 gadu laikā no brīža, kad pamatkapitāls ir palielināts uz rezerves fondā uzkrāto līdzekļu rēķina.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18., 19. un  20. punktu šādā redakcijā:

"14. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām.

 

15. Fiziskajai personai – tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

16. Ar nodokli apliek fiziskajai personai — kapitālsabiedrības dalībniekam — no speciālās rezerves izmaksātās summas, kas tajā ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, ja tās nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

17. Ienākuma izmaksātājs pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ievērojot šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 15.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūtos ienākumus un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ir tiesīgi 2005.gadā aprēķināto nodokli samazināt par ziedotajām summām. Kopējais apliekamā ienākuma samazinājums saskaņā ar likuma 10.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no gada apliekamā ienākuma.

19. Šā likuma 12.pantā paredzēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru  un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.2  daļā paredzēto mēneša nodokļa atvieglojuma apmēru 2005.gadam nosaka likums "Par valsts budžetu 2005.gadam".

 

 

 

 

15. Fiziskajai personai – tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

16. Ar nodokli apliek fiziskajai personai — kapitālsabiedrības dalībniekam — no speciālās rezerves izmaksātās summas, kas tajā ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.4 pantu, ja tās nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

17. Ienākuma izmaksātājs pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ievērojot šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 15.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūtos ienākumus un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ir tiesīgi 2005.gadā aprēķināto nodokli samazināt par ziedotajām summām. Kopējais apliekamā ienākuma samazinājums saskaņā ar likuma 10.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no gada apliekamā ienākuma.

19. Šā likuma 12.pantā paredzēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru  un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.2  daļā paredzēto mēneša nodokļa atvieglojuma apmēru 2005.gadam nosaka likums "Par valsts budžetu 2005.gadam".

 

 

 

20. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, vienlaikus nosaka kārtību, kādā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājums.

16

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt pārejas noteikumu 20.punktu un tā vietā apspriest iespēju papildināt likumprojektu ar normu šādā redakcijā:

‘’Papildināt likuma 26.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’4. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12. panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu Ministru kabinets  izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un nepieciešamības gadījumā paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.’’ .

Pamatojums:

1) pārejas noteikumu 20.punktam nav pārejas noteikuma rakstura,

2) saskaņā ar likuma noteikumiem Ministru kabinets neapliekamo ienākumu un nodokļu atvieglojumus noteiks pirmstaksācijas gadā līdz 30.jūnijam, savukārt, tā rezultātā iespējamo pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājuma kompensēšanu var paredzēt tikai nākamā gada valsts budžeta likums, kas uz pirmstaksācijas gada 30.jūniju visdrīzāk nebūs pieņemts. Tādējādi arī jautājums par to, kādā kārtībā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu samazinājums, var tikt izlemts saistībā ar valsts budžeta likumu.

Atbalstīt

Atbalstīt

skatīt  17.lpp.

 

 

21. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā."

 

 

 

 

20. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā."

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 


[1] 9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

24) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

 

[2] 9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

24) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;