Rīgā

03.12.2004. Nr. 8/6-2

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut š.g. 9. decembra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”

Papildināt likuma 1. pantu, pēc vārdiem “18. novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu”, izsakot šādā redakcijā:

“24.,25.un 26. decembri – Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus); 31. decembri – Vecgada dienu.”

Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Anotācija likumprojektam

“Grozījums likumā

”Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””

(Reģ.nr.1036, dok.nr. 3420,3420A)

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijā vēsturiski izveidojies, ka 24. decembris ir diena, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau svin Ziemassvētkus. Ziemassvētku vakara svinēšana – šo svētku dominējošā tradīcija, prasa savlaicīgu gatavošanos, brīvu no darba ikdienas rūpēm. Jau tradicionāli vairumā darba vietu tā tiek pavadīta svētku gaisotnē, un ar likumu noteikta kā saīsināta darba diena. Līdzīgi ir ar gatavošanos Jaunā gada sagaidīšanai, kad 31. decembris ir ar likumu noteikta brīvdiena (svētku diena). Tradīcija oficiāli svinēt Ziemassvētkus, sākot ar 24. decembri, jau sen ir ieviesta daudzās Eiropas un pasaules valstīs, lielā daļā no tām par brīvdienām pasludināta pat visa nedēļa līdz Jaunajam gadam.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts paredz noteikt 24. decembri par svētku dienu.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Grozījumi labvēlīgi ietekmēs sabiedrības noskaņojumu.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Šai dienai raksturīgi preču un pakalpojumu pirkšana apjomi, kas daudzkārt pārsniedz vidējo preču un pakalpojumu apgrozījumu un ar to saistīto PVN iekasēšanu, kā arī uzņēmumu peļņas nodokļa palielinājumu. Tā rezultātā valsts ieņēmumi var tikai palielināties.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu nekar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu nekar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Tiesību akta projekts šo jomu nekar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.