02.12.2004. 9/7 –

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums“ (reģ.nr.891) nolēma:

1) noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums“ (reģ.nr.891);

2) saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums “.

Pielikumā alternatīvais likumprojekts un anotācija, lpp.

Cieņā,

Saeimas Valsts pārvaldes

un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters

Likumprojekts

Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu.

2.pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt kārtību, kādā konstatē disciplinārpārkāpuma izdarīšanas faktu un pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kā arī minētā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un noteikt konkrētus disciplinārpārkāpumus. Jautājumi, kas šajā likumā nav noregulēti, ir izlemjami saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

3.pants. Disciplinārpārkāpums

(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams valsts civildienesta ierēdņa, tai skaitā, specializētā valsts civildienesta ierēdņa, (turpmāk – ierēdnis) ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma IX nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.

(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas izdarīts ārpus ierēdņa amata pienākumu pildīšanas, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei.

(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.

4.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams tikai ierēdnis, kas to izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, bet tās varēja paredzēt un tās bija jāparedz.

(4) Neuzmanība ir rupja un viegla.

(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst.

(6) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz vieglas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, nav paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, bet tās varēja paredzēt un tās bija jāparedz.

5.pants. Patiesības noskaidrošana

Iestādei disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk – process) ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī noskaidrot citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas (turpmāk – lieta) izskatīšanā.

6.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.

(3) Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

7.pants. Galējā nepieciešamība

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

8.pants. Attaisnojams profesionālais risks

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis risku, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

9.pants. Pienākumu kolīzija

(1) Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies pienākumu kolīzijas situācijā.

(2) Pienākumu kolīzija ir situācija, kurā ierēdnim vienlaikus jāizpilda vairāki uzdevumi, bet fiziski tas nav iespējams. Atbildība neiestājas, ja ierēdnis attiecīgajā situācijā dara visu, lai izpildītu svarīgāko uzdevumu, tādējādi neizpildot citu uzdevumu, un par iespējamo pienākumu kolīziju ir laikus brīdinājis augstāku amatpersonu.

10.pants. Kļūda, kas saistīta ar prettiesiskuma neesamību

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš ir rīkojies apstākļos, kuri ļāvuši ierēdnim pamatoti domāt, ka viņa rīcība ir tiesiska.

11.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja disciplinārpārkāpuma dēļ valstij nodarīts mantisks zaudējums un mantiskais zaudējums nodarīts ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, tad, izlemjot jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu, iestādei ar ierēdņa rakstisku piekrišanu ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu valstij un noteikt tā atlīdzināšanas kārtību. Ja ierēdnis nepiekrīt, zaudējumi piedzenami tiesas ceļā.

II nodaļa

Disciplinārsods

12.pants. Disciplinārsoda mērķis

Disciplinārsods ir valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis pildītu normatīvos aktus un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

13.pants. Disciplinārsodu veidi

Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājiens;

2) pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;

3) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

4) kvalifikācijas pakāpes pazemināšana, specializētā valsts civildienesta ierēdnim – speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;

5) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

6) atbrīvošana no amata.

14.pants. Vispārīgie noteikumi disciplinārsoda piemērošanai

(1) Disciplinārsodu piemēro šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu vai attaisno viņu, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

15.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas ir novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;

2) ierēdnis ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju, ja šī situācija ir saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta konkrētā lieta.

(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.

16.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, ja ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;

2) ierēdņa tīša pārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts;

5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.

17.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks personisks kaitējums

(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.

(2) Mantisko zaudējumu par būtisku neatzīst gadījumā, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma dēļ nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskajam mantiskajam zaudējumam.

(3) Ja personai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī morāls, kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu personai.

(4) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts morāls kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku morālu kaitējumu valstij.

(5) Par būtisku mantisko un personisko, arī morālo zaudējumu uzskatāms arī zaudējums, kurš disciplinārpārkāpuma dēļ varēja rasties, bet nav radies no adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

18.pants. Lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana, ja izdarīti vairāki disciplinārpārkāpumi

(1) Ja lieta ierosināma par divu vai vairāku savstarpēji nesaistītu disciplinārpārkāpumu izdarīšanu, lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda katra disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un visus attiecīgos šā likuma pantus, to daļas un punktus, saskaņā ar kuriem adresāts tiek saukts pie disciplināratbildības.

(2) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā. Lēmumā par disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšanu un lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu.

19.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods

Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

III nodaļa

Procesa dalībnieki

20.pants. Personas, kas piedalās procesā

Procesā piedalās procesa dalībnieki, kā arī citas personas, kuras iestāde uzaicina. Procesa dalībnieki ir:

1) iesniedzējs (21.pants);

2) cietušais (22.pants);

3) adresāts (23.pants);

4) pārstāvis (24.pants);

5) iestāde (25.pants);

6) iestādes vadītājs (26.pants);

7) pārbaudes veicējs (27.pants).

21.pants. Iesniedzējs

(1) Iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums un kura iesniegusi iestādē iesniegumu ar lūgumu ierosināt lietu par disciplinārpārkāpumu, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā minētā persona.

(2) Iesniedzējam ir tiesības sniegt informāciju par disciplinārpārkāpumu, saņemt iestādes lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt lietu, iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu, apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes atteikumu ierosināt lietu, veikt citas šajā likumā noteiktās darbības.

(3) Iesniedzējs šā panta otrajā daļā minētās darbības var veikt ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.

(4) Iesniedzot attiecīgu lūgumu, iesniedzējs var iegūt cietušā statusu.

22.pants. Cietušais

(1) Cietušais ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums, kura iesniegusi iestādē lūgumu piedalīties procesā un kurai saskaņā ar iestādes lēmumu piešķirts cietušā statuss, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā minētā persona.

(2) Uz cietušo attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.

(3) Cietušajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu, veikt citas šajā likumā noteiktās un Administratīvā procesa likumā trešajai personai noteiktās darbības.

(4) Cietušais lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.

23.pants. Adresāts

(1) Adresāts ir ierēdnis, pret kuru ir ierosināta lieta vai par kuru pieņemts lēmums lietā.

(2) Adresātam ir tiesības piedalīties procesā jebkurā tā stadijā – iepazīties ar lietu, iesniegt pierādījumus un vērsties ar lūgumu, sniegt paskaidrojumus, apstrīdēt un pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu, kā arī izmantot citas šajā likumā un Administratīvā procesa likumā adresātam noteiktās tiesības.

(3) Adresāts lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību. Adresāta pārstāvis var būt iestādes amatpersona, ko pēc adresāta lūguma norīkojis iestādes vadītājs.

24.pants. Pārstāvis

Pārstāvja statusu, pilnvaru apjomu un izvirzīšanas kārtību nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

25.pants. Iestāde

(1) Iestāde ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kuras lietvedībā atrodas lieta. Iestāde saskaņā ar šo likumu ierosina un izskata lietu, kā arī piemēro disciplinārsodu.

(2) Ministru kabineta locekļa kompetence atbilst šajā likumā noteiktajai iestādes kompetencei.

26.pants. Iestādes vadītājs

(1) Šā likuma izpratnē par iestādes vadītāju ir uzskatāma arī ar normatīvo aktu vai iestādes vadītāja noteikta amatpersona, kā arī Ministru kabineta loceklis, ja viņš vienlaikus realizē arī iestādes kompetenci.

(2) Iestādes vadītājs veic šajā likumā noteiktās procesuālās darbības.

27.pants. Pārbaudes veicējs

Pārbaudes veicējs ir iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu ir uzdots veikt lietas izmeklēšanu – izmeklēt lietas apstākļus, noskaidrot, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, vai adresāts ir vainīgs disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, kā arī sagatavot lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un lēmuma projektu par disciplinārsoda piemērošanu.

IV nodaļa

Procesa uzsākšana

28.pants. Tiesības ierosināt lietu

(1) Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1) iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;

2) Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) šā panta 1.punktā minētās iestādes augstāka iestāde;

4) Ministru prezidents;

5) Valsts civildienesta pārvalde.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās iestādes un amatpersonas par lietas ierosināšanu informē šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto iestādi.

(3) Ja rodas domstarpības par lietas piekritību, lieta ir piekritīga zemākai iestādei.

29.pants. Lietas ierosināšanas un izskatīšanas obligātums

(1) Amatpersonai, kuras rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.

(2) Iestādes pienākums (ja tās kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad ir konstatētas disciplinārpārkāpuma pazīmes, lietot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, kā arī ierosināt un izskatīt lietu.

30.pants. Iespējamā disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšana

(1) Lietu var ierosināt, ja iestādes rīcībā ir nonākusi informācija par iespējama disciplinārpārkāpuma faktu – informācija par attiecīgā ierēdņa prettiesisku rīcību saņemta no citām personām vai pati iestāde ir konstatējusi iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu.

(2) Iestādes vadītājs nodrošina, lai informācijas pārbaude par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu tiktu pabeigta ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas.

(3) Ja informācijas par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka lieta ir piekritīga citai iestādei, iestāde materiālus par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu nodod attiecīgajai iestādei.

(4) Ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iesniedzēju triju darbdienu laikā informē par materiālu nodošanu citai iestādei.

31.pants. Informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu nodošana Valsts civildienesta pārvaldei

(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, informāciju par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu var nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldē.

(2) Lēmumā norāda informācijas nodošanas pamatojumu. Ja Valsts civildienesta pārvalde neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā 3 darba dienu laikā ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt informāciju un nodot informāciju atpakaļ izskatīšanai iestādē.

(3) Par informācijas Valsts civildienesta pārvaldē saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad Valsts civildienesta pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par informācijas par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pieņemšanu.

32.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietas ierosināšanu

(1) Lietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:

1) nav darbības vai bezdarbības, kas saturētu visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) attiecīgi ierēdnis vai adresāts ir atradies šā likuma 7., 8., 9. vai 10.pantā minētajā situācijā un nav saucams pie disciplināratbildības;

3) spēku zaudējusi tiesību norma vai dienesta rīkojums, no kura izriet disciplināratbildība par attiecīgo disciplinārpārkāpumu;

4) ir izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar adresātu (ierēdni).

(2) Ja lieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to var ierosināt, ja personu ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēta ierēdņa darbība vai bezdarbība, kas būtu pamats lietas ierosināšanai, nav pagājuši trīs gadi.

(3) Ja lieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto lietu var atjaunot, ja personu ieceļ citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi gadi.

33.pants. Lietas neierosināšana vai izbeigšana mazsvarīguma dēļ

(1) Lietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un attiecīgi ierēdnis vai adresāts līdz tam gada laikā nav izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru disciplināri sodīts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos iestāde neierosina vai izbeidz lietu un izsaka attiecīgi ierēdnim vai adresātam aizrādījumu. Aizrādījums nav atzīstams par disciplinārsodu.

34.pants. Lietas ierosināšana

(3) Ja disciplinārpārkāpuma fakts apstiprinās, iestāde noskaidro, vai adresāts atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, un nedēļas laikā, pieņemot motivētu rakstisku lēmumu, ierosina lietu.

(4) Lēmumā par lietas ierosināšanu norāda:

1) adresāta vārdu, uzvārdu un amatu;

2) pārkāpuma faktu, tā informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;

3) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir ierēdņa rīcība un par ko ierosināta lieta;

4) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, un raksturo to;

5) pārbaudes veicēju;

6) cietušo, ja tāds ir.

(5) Adresātu ar lēmumu par lietas ierosināšanu iepazīstina nekavējoties. Cietušo un iesniedzēju par lietas ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.

(6) Adresātam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas par lietas ierosināšanu ir tiesības ar motivētu iesniegumu lūgt iestādes vadītāju nodot lietu izskatīšanai augstākā iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē. Minēto iesniegumu izskata un atbildi sniedz triju darbdienu laikā. Ja iesniegumu noraida, atbildē norāda atteikuma iemeslus.

35.pants. Saīsinātais process

(1) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, ja ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1., 2. un 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir devis rakstisku piekrišanu saīsinātā procesa piemērošanai un piemērojamam disciplinārsodam.

(2) Ja informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un adresāts atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lēmumā par lietas ierosināšanu paredz, ka lietā piemēro saīsināto procesu.

(3) Saīsinātajā procesā lietu neizmeklē un iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

36.pants. Lietas ierosināšanas termiņi

(1) Lieta ierosināma nekavējoties, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par disciplinārpārkāpuma faktu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts disciplinārpārkāpuma fakts.

(2) Ja ir uzsākta adresāta kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt lietu, lietu var ierosināt pēc lēmuma pieņemšanas par krimināllietas izbeigšanu vai attaisnojoša tiesas sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad stājies spēkā lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai tiesas spriedums krimināllietā.

(3) Lietu nevar ierosināt, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši divi gadi, izņemot šā panta otrajā daļā un šā likuma 32.panta otrajā un trešajā daļā minēto gadījumu.

37.pants. Atteikums ierosināt lietu

(1) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma un iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(2) Iesniedzējs lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu var apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas. Lēmums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

38.pants. Lietas nodošana citai iestādei

(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, var lietu nodot izskatīšanai:

1) augstākā iestādē;

2) Ministru kabineta loceklim, kura padotībā tā atrodas;

3) Valsts civildienesta pārvaldē.

(2) Lēmumā norāda lietas nodošanas pamatojumu. Ja iestāde, kurai nodod lietu, neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā var atteikties pārņemt lietu un nodot to atpakaļ izskatīšanai iestādē.

(3) Pārņemot lietu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

39.pants. Lietas pārņemšana

(1) Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt:

1) augstāka iestāde;

2) Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas attiecīgā iestāde;

3) Ministru prezidents;

4) Valsts civildienesta pārvalde.

(2) Lietas pārņemšana neattiecas uz gadījumu, ja lieta atrodas Valsts civildienesta pārvaldes lietvedībā.

(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda lietas pārņemšanas pamatojumu.

(4) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

40.pants. Lietu apvienošana

Lietas par vairākiem viena adresāta izdarītiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā lietā. Uz apvienoto lietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kas attiecināmi uz lietu, kura ierosināta pirmā.

41.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

Pēc lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes. Ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās garantijas.

V nodaļa

Lietas izmeklēšana

42.pants. Izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Pārbaudes veicējs konstatē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus, pieprasa no adresāta un, ja nepieciešams, no cietušā paskaidrojumus, noskaidro lietas apstākļus, izvērtē tos un pieņem lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Pierādījumus pievieno lietai.

(3) Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai adresāts ir vainīgs tās veikšanā;

3) adresāta vainas formu;

4) atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus;

5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums valstij;

6) citus ar lietu saistītus apstākļus.

43.pants. Adresāta un cietušā pienākumi

(1) Adresātam un cietušajam ir pienākums pēc pārbaudes veicēja rakstiska pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumus pēc paskaidrojumu sniedzēja izvēles var sniegt rakstiski vai mutiski. Ja paskaidrojumus sniedz mutiski, pārbaudes veicējs tos protokolē un paskaidrojumu sniedzējs un pārbaudes veicējs paraksta protokolu. Protokolu pievieno lietai.

(2) Pieprasījumā norāda laiku, kad adresātam vai cietušajam jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tālruņa numuru, pa kuru iespējams sazināties ar pārbaudes veicēju. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstiskus paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to pārbaudes veicējam.

44.pants. Lēmums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu

(1) Pēc lietas izmeklēšanas pārbaudes veicējs sagatavo lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Lēmumā iekļauj šā likuma 42.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

(2) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, lēmumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu.

(4) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc lēmuma par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu sagatavošanas, lietu nodod lēmuma pieņemšanai Valsts civildienesta pārvaldē. Konstatējot, ka lēmums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu nav pamatots šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā soda piemērošanai, Valsts civildienesta pārvaldei ir tiesības nodot lietu atpakaļ papildus izmeklēšanai iestādē.

(3) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka adresāta darbība vai bezdarbība nesatur visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes, lēmumā norāda, ka lieta izbeidzama.

45.pants. Lietas izmeklēšanas termiņi

(1) Lietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Ja lieta pārņemta no citas iestādes, termiņu skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par lietas pārņemšanu. Ja cita iestāde atteikusies lietu pārņemt, lietas nosūtīšanas laiks netiek iekļauts lietas izmeklēšanas termiņā.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz četrus mēnešus, lietu nodod izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei, kas lietas izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz vienam gadam. Attiecīgo lēmumu pievieno lietai.

(3) Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kad adresātam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

(4) Ja ir uzsākta adresāta kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta lieta, lietas izmeklēšanu aptur līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas izbeigšanu vai līdz tiesas sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās dienai.

VI nodaļa

Lēmuma pieņemšana

46.pants. Lēmums par lietas izbeigšanu vai disciplinārsoda piemērošanu

(1) Pēc lietas izmeklēšanas pabeigšanas iestāde lietā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par disciplinārsoda piemērošanu;

2) par lietas izbeigšanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja:

1) ir šā likuma 32.pantā paredzētie apstākļi;

2) adresātam izsaka aizrādījumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(3) Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo adresātam un cietušajam, ja tāds ir. Cietušajam paziņo arī lēmuma motivāciju.

(4) Lēmumu par lietas izbeigšanu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

47.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu forma un izdošanas kārtība

(1) Iestāde lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda:

1) ziņas par procesa dalībniekiem;

2) disciplinārpārkāpumu un raksturo to;

3) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, raksturo to, kā arī norāda tā apmēru;

4) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir adresāta rīcība un uz kura pamata ierosināta lieta;

5) lēmuma pamatojumu. Ja lēmumā nav norādīta atsa uce uz lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, kurā ir norādīti fakti, kas pamato šā likuma 42.pantā minētos apstākļus, tos norāda lēmumā;

6) piemēroto disciplinārsodu;

7) lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu paraksta iestādes vadītājs.

(3) Ja par adresāta prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem ir paredzēta kriminālatbildība, iestādes vadītājs nekavējoties par to ziņo prokuratūrai.

(4) Iestāde reizi gadā (līdz 1.februārim) informē Valsts civildienesta pārvaldi par iepriekšējā gadā ierosinātajām lietām un piemērotajiem disciplinārsodiem.

48.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu spēkā stāšanās

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā ierakstītu pasta sūtījumu. Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana adresātam, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Lēmumu paziņo cietušajam.

(4) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei. Valsts civildienesta pārvaldes lēmums iestādei ir saistošs.

49.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde un spēkā esamība

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošanu, izpilda nekavējoties.

(3) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir spēkā līdz tā atcelšanai, izpildīšanai vai faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņai, kuru dēļ lēmumu vairs nav iespējams izpildīt.

(4) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu neizpilda, ja valsts civildienesta attiecības ar adresātu ir izbeigušās.

50.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās adresāts atzīstams par disciplināri nesodītu

(1) Ja adresāts gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpildīšana, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un attiecīgās lietas kopiju pievieno adresāta valsts civildienesta gaitas aprakstam. Gadu pēc disciplinārsoda izpildes minētais lēmums un lietas kopija tiek izņemta no valsts civildienesta gaitas apraksta un iznīcināta.

VII nodaļa

Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu kontrole

51.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskuma un pamatotības kontrole

(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestādes lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde (amatpersona) Valsts civildienesta pārvalde, Valsts civildienesta pārvaldes Disciplinārlietu komisija un tiesa.

(2) Iestāde, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku lēmumu.

52.pants. Tiesības apstrīdēt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt adresāts un cietušais.

(2) Iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd Valsts civildienesta pārvaldē. Iestādes nolikumā var paredzēt augstāku iestādi (amatpersonu), kurā lēmumu apstrīd līdz tā apstrīdēšanai Valsts civildienesta pārvaldē.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd Disciplinārlietu komisijā.

(4) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt līdz:

1) tā pārsūdzēšanai tiesā;

2) dienai, kad tā izpilde ir kļuvusi neiespējama.

53.pants. Iestādes lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanas kārtība

(1) Iestādes, tai skaitā Valsts civildienesta pārvaldes, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot iestādē iesniegumu.

(2) Iesniegums par lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(3) Iestāde iesniegumu kopā ar lietas materiāliem piecu darbdienu laikā attiecīgi nosūta Valsts civildienesta pārvaldei vai nodod Disciplinārlietu komisijai neatkarīgi no tā, vai iesniegums iesniegts, ievērojot lēmuma apstrīdēšanas termiņu.

54.pants. Lēmums par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu

(1) Valsts civildienesta pārvalde iesniegumu par lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanu izskata ne ilgāk kā četru mēnešu laikā.

(2) Lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.

(3) Valsts civildienesta pārvalde lēmumu triju darbdienu laikā nosūta adresātam, cietušajam un iestādei.

(4) Lēmums par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā ierakstītu pasta sūtījumu. Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

(5) Lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot attiecīgi iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē iesniegumu.

55.pants. Valsts pārvaldes iestādes iesniegums

(1) Valsts pārvaldes iestāde, attiecībā uz kuras ierēdni pieņemts Valsts civildienesta pārvaldes lēmums, var iesniegt Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam lūgumu izvērtēt Valsts civildienesta pārvaldes lēmuma lietā tiesiskumu un pamatotību.

(2) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka pieņem lēmumu 1 mēneša laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, termiņu ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.

(3) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu adresāts un cietušais var apstrīdēt Disciplinārlietu komisijā.

VIII nodaļa

Lietu izskatīšanas kārtība Disciplinārlietu komisijā

56.pants. Disciplinārlietu komisija

(1) Disciplinārlietu komisija (turpmāk –Komisija) ir koleģiāla institūcija Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā.

(2) Lēmumu pieņemšanā Komisija ir neatkarīga un pakļauta tikai likumam.

(3) Komisijas sastāvā ir trīs locekļi. Komisijas locekļus ieceļ amatā Ministru kabinets uz četriem gadiem. Komisijas locekli var iecelt amatā atkārtoti. Komisijas locekli no amata atceļ Ministru kabinets.

(4) Komisijas locekli no amata atceļ šādos gadījumos:

1) ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ;

2) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) ja viņš ir pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības;

4) ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar ierēdņa statusu;

5) ja viņš sistemātiski nepilda savus amata pienākumus un šī lēmuma pieņemšanai piekrīt komisijas locekļu absolūtais vairākums;

6) pēc komisijas locekļa iniciatīvas.

(5) Komisijas locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(6) Komisijas locekļiem nepiemēro disciplināratbildību un bez attiecīgā Komisijas locekļa piekrišanas – pārcelšanu citā amatā valsts interesēs.

57.pants. Lietas izskatīšanas kārtība

(1) Komisija izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi, objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.

(2) Disciplinārlietu komisija lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.

(3) Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro komisijas sēdē.

(4) Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

(5) Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, komisija dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

(6) Komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem komisijas reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplinārlietu komisijas reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(7) Komisijas lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā ierakstītu pasta sūtījumu.

58.pants. Lietas izskatīšanas atklātums

(1) Lietu Komisija izskata atklāti.

(2) Pēc motivēta komisijas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā sēdē, lai neizpaustu procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Slēgtā sēdē piedalās procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts.

(4) Slēgtā sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos lietu izskatīšanas noteikumus.

(5) Lietā, kura izskatīta slēgtā sēdē mutvārdu procesā, publiski paziņo lēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

59.pants. Lēmuma par apstrīdēto Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu lietā pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Apgabaltiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedz Komisijā.

(3) Apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas.

60.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;

3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;

4) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

6) kā izpaužas lēmuma nepareizība;

7) vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti Komisijā);

8) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

9) vai piekrīt lietu izskatīt rakstveida procesā, ja Komisijā lieta izskatīta mutvārdu procesā;

10) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

11) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta sūdzības iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

61.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam, kā arī dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau ir procesa dalībniekiem.

(2) Komisija atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem procesa dalībniekiem.

(3) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti Komisijā.

62.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Komisijas pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:

1) sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā likuma 60.panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;

3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Lēmumā nosaka sūdzības iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(3) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā Komisijā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod sūdzības iesniedzējam.

(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai Komisijā, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniegšanu.

63.pants. Atteikuma pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt sūdzību. Sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu. Sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

(2) Sūdzība iesniedzama Komisijai un tā adresējama attiecīgajai apelācijas instances tiesai.

(3) Sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst procesa dalībnieku skaitam.

(4) Ja iesniedzējs nav parakstījis sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, Komisija pieņem lēmumu atstāt sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(5) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta Komisijai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(6) Pēc sūdzības saņemšanas Komisija sūdzības norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

(7) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, Komisija nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību attiecīgajai apelācijas instances tiesai.

64.pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas Komisija triju dienu laikā paziņo par to pārējiem procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

65.pants. Apelācijas sūdzības izskatīšana

Apelācijas sūdzības izskatīšanas kārtību apelācijas tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.

IX nodaļa

Disciplinārpārkāpumi

66.pants. Pienākumu nepildīšana

(1) Par nepamatotu amata pienākumu vai no amata izrietošu pienākumu nepildīšanu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai birokrātisku, novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu –

soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes gada laikā, –

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

(5) Par tīšu rīcību pretēji amata pienākumiem, konkrētam rīkojumam vai uzdevumam, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

67.pants. Pilnvaru pārsniegšana

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, –

soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

68.pants. Valsts noslēpuma izmantošanas noteikumu pārkāpšana un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana

(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai tā aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja to dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

69.pants. Mantas vai naudas nozaudēšana, bojāšana, neuzturēšana kārtībā vai nolaidīga glabāšana

(1) Par ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās mantas vai naudas nozaudēšanu, bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu glabāšanu –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

70.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.

71.pants. Fiziska iedarbība pret citu personu

(1) Par fizisku iedarbību pret apmeklētāju, priekšnieku, kolēģi, padoto, pret aizsargājamo, apsargājamo vai uzraugāmo personu, izpildot amata pienākumus vai sakarā ar to pildīšanu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja fiziskās iedarbības dēļ cietušajam ir nodarīti miesas bojājumi, –

soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

72.pants. Citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšana

(1) Par citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšanu –

soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, –

soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).

Likums stājas spēkā 200_.gada __._______________.

Likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Civildienesta ierēdņu disciplināro atbildību nosaka LR Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 „Par ierēdņu disciplinārsodiem”. Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība. Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, minētajos normatīvajos aktos radīsies pretrunas ar likumu, kas regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā, nekā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem. Minētie Ministru kabineta noteikumi nedod nozari vadošajam Ministru kabineta loceklim iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni.
2. Tiesību akta projekta būtība		Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā likumprojektā atšķirībā no Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta ir paredzēts izveidot Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā koleģiālu institūciju/struktūrvienību - Disciplinārlietu komisiju, kura darbotos kā pirmās instances tiesa, kas izšķirtu tieši strīdus, kuri rodas no civildienesta attiecībām, pēc Valsts civildienesta pārvaldes lēmuma pieņemšanas. Tādējādi būtu iespēja atslogot administratīvās tiesas no iedziļināšanās šajos specifiskajos jautājumos jau pirmās instances līmenī, kas nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldē iekšējo jautājumu izlemšanu pirms tie nonāk tiesu iestādēs. Savukārt, Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta 4.pantā paredzētā komisija vērtējama kā neefektīva, galvenokārt tādēļ, ka tajā nevar tikt pārstāvēts pārkāpuma konstatētājs, kā arī tādēļ, ka ne visās iestādēs (it īpaši mazās iestādēs) ir iespējams izveidot šādu profesionālu komisiju (dažkārt reģionālajās iestādēs pat nav neviena jurista). Tāpat arī Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā nepilnīgi ir izstrādāta III.nodaļa – Disciplinārlietas gaita, nav paredzēts, kam ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā tiek ierosināta disciplinārlieta (nepilnīgs sastāvdaļu uzskaitījums – nav norādīts, ka jānorāda arī šī likuma konkrēta norma, kas norāda pārkāpuma kvalifikāciju; nav norādīts, kā rīkoties, ja informācija par pārkāpumu nonāk kāda padotā ierēdņa rokās, nevis iestādes vadītāja rīcībā), kā noris disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšana (kas pēc būtības ir pašreizējais disciplinārlietas slēdziens, ko šis projekts vispār neparedz), kādi ir apstākļi, kas nepieļauj disciplinārlietas ierosināšanu. Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā nav noteikta disciplinārsoda piemērošanas lēmuma forma, tā izdošanas kārtība (15.panta 6.daļā ir ietverts, kam jābūt norādītam lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu, taču lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vispār nav minēts). Jautājumi, kas saistīti ar disciplinārsodiem ir neprecīzi izstrādāti, jo, pirmkārt, likumprojekts neparedz sodu par pārkāpumu ārpus civildienesta (5.panta pirmā daļa ir pretrunā ar 24.pantu, kurš nosaka arī pārkāpumu par darbībām ārpus dienesta), tāpat nav risināts jautājums par vardarbību pret kolēģiem u.c. Tāpat arī Ministru kabineta likumprojektā netiek paredzēts saīsinātais process, kas būtiski atvieglotu disciplinārlietu izmeklēšanas procesu gadījumos, kad ir izdarīts mazsvarīgs pārkāpums un kad ierēdnis pats ir atzinis savu vainu pārkāpumā, par ko var piemērot sodu līdz pat mēnešalgas samazināšanai, kā arī nav precizēti virkne jēdzienu, piemēram, nepārvaramas varas apstākļi, nav aprakstīts, kas ir mazsvarīgs pārkāpums u.c. Taču visbūtiskākā nepilnība Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir fakts, ka likumprojekts tiek attiecināts tikai uz vispārējā civildienesta ierēdņiem (2.panta pirmā daļa), neietverot specializētā civildienesta ierēdņus, lai gan disciplinārlietu ierosināšanas, izmeklēšanas un sodu piemērošanas kārtība neatšķiras civildienestā kopumā (jo to pamatprincipos regulē Administratīvā procesa likums). Šis projekts nekādā gadījumā neierobežo specializētā civildienesta iestādes efektīvi piemērot disciplinārsodus, līdz ar to nav nekāds pamats izstrādāt atsevišķu (iespējams tādā pašā vai līdzīgā redakcijā) likumprojektu priekš specializētā civildienesta, jo tas tikai padarītu vispārējo kārtību neskaidru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likumprojekts visas iepriekš minētās nepilnības novērš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās konkrētas sankcijas un tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek piemērots, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, ierēdņa vainas formu, vainu pierādošos un attaisnojošos apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tas paplašina iestāžu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī ministriem attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Likumprojektā tiek nostiprinātas ierēdņa tiesības uz aizstāvību un paplašina indivīda tiesības iesniegt sūdzības par valsts pārvaldes darbību un nosaka indivīdam tiesības sūdzēties, ja, pamatojoties uz viņa sūdzību, iestāde atsakās ierosināt pret ierēdni disciplinārlietu.
II. Kāda var būt tiesību akta Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Ieviešot likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras. Tiks uzlabota sadarbība starp valsts institūcijām disciplinārlietu izskatīšanas gaitā – par ierosinātajām disciplinārlietām iestādes vadītājs informē augstāku iestādi un Valsts civildienesta pārvaldi. Augstāka iestāde ir tiesīga pārņemt lietu savā kompetencē jebkurā lietas izskatīšanas stadijā. Valsts civildienesta pārvalde var izmantot daļējas pilnvaru pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu disciplinārlietas daļu un nepārņemot savā kompetencē visu disciplinārlietu. Iestāde, kura ierosinājusi disciplinārlietu, pieņem galīgo lēmumu, ievērojot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par atsevišķu disciplinārlietas daļu. Uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar minēto procedūru saistītos lēmumus, jo lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2		3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			2005.gadā un turpmākajos gados – 31 200 Ls (trīsdesmit viens tūkstotis divi simti latu) gadā: - Disciplinārlietu komisijas sastāvā ir 3 (trīs) locekļi; - ikmēneša atlagojums katram - 800 Ls (astoņi simti latu) (Ls 600 – tiesneša amatalgalga; Ls 200 - 35 % piemaksa no mēneša amatalgas par kvalifikācijas klasi); - 12 kalendārie mēneši gadā.
3. Finansiālā ietekme			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. (Pielikumā.)			Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija			Likums tiks ieviests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Likumprojekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija			Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Likumprojekta izstrādes gaitā ņemti vērā SIGMA (Support for improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries - Atbalsts pārvaldībai un vadībai centrālās un austrumeiropas valstīs) konsultantu ieteikumi.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likumprojekta izpildi nodrošinās valsts pārvaldes iestādes noteiktās kompetences un funkciju ietvaros
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Par likumprojektu sabiedrība tiks informēta to publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Likumprojekts akts paredz īpašu lēmumu apstrīdēšanas kārtību Valsts civildienesta pārvaldē