Grozījumi Iepakojuma likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Iepakojuma likumā

 

Izdarīt Iepakojuma likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus "iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "iepakojuma apsaimnieko­šanas komercuzņēmums" (attiecīgā locījumā).

 

3. Aizstāt visā likumā vārdu "importētājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ievedējs no citām valstīm" (attiecīgā locījumā).

 

4. Aizstāt visā likumā vārdus "preces un produkti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "preces" (attiecīgā locījumā).

 

5. Aizstāt visā likumā vārdu "importētā" ar vārdiem "no citām valstīm ievestā".

 

6. Aizstāt 1.pantā vārdu "importē" ar vārdiem "ieved no citām valstīm".

 

7. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs" ar vārdiem "Vides ministrs".

 

8. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdu "ārvalstīs" ar vārdiem "citās valstīs".

 

9. Aizstāt 20.pantā vārdus "Latvijas Vides aģentūra" ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra".

 

10. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

 

"21.pants. Iepakojuma ražotāja (ievedēja no citām valstīm), iepakotāja un iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrības darbību atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām kontrolē Valsts vides dienests."

 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 9. un 10.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

Anotācija par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Izstrādājot Vides  ministrijas  darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk- stratēģija),  tika konstatēti šādi trūkumi:

·        nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu;

·        fragmentēta institucionālā sistēma;

·        nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un vides monitoringa jomās;

·        nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ).

Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām:

1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā ES valstu pieredzi un arī starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību.

2) Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru,  Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru (LVĢMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju.

Pašlaik likumā minētas vairākas Vides ministrijas pakļautībā esošas institūcijas, kuras plānots reorganizēt. Saistībā ar Vides ministrijas institucionālās sistēmas izmaiņām likumā nepieciešams izdarīt grozījumus.

 

Likumā minēti termini „uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”, kuri ir pretrunā ar Komerclikumu.

Likumā minēti termini „importētājs”, „importē”, kas vairs neatbilst reālajai situācijai, jo Latvijai no 2004.gada 1.maija vairs nav muitas robežu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar šīm valstīm vairs netiek piemērota muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas teritorijā (imports). Līdz ar to minētos terminus nepieciešams precizēt atbilstoši situācijai un likumam „Par dabas resursu nodokli”, ar kuru līdz šim bija saskaņots Iepakojuma likums.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju par Valsts vides dienestu, tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai.

Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek nodrošinātas pilnā mērā.

Likumprojektā noteikti jaunie institūciju nosaukumi atbilstoši plānotajai reformai.

Likuma termini saskaņoti ar Komerclikumā lietotajiem terminiem un likumu „Par dabas resursu nodokli”.

3. Cita informācija

Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojums Nr.714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojums Nr.713 un Ministru kabineta 2004.gada 24.novembra rīkojums Nr.919 un ) un Ministru kabineta noteikumi “Valsts aģentūras “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” nolikums” (2004.gada 23.novembra Ministru kabineta sēdē, protokols Nr. 67, § 40).

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo jaunā institucionālā sistēma ļaus efektīvāk ieviest vides prasības.

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

(2004.)

Nākamie trīs gadi

(2005.- 2007.)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo līdzekļu ietvaros

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju par Valsts vides dienestu, apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot jaunajai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī izveidojot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos likumdošanas aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16 likumdošanas aktos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim.

2004.gada 23.novembra Ministru kabineta sēdē (protokols Nr. 67, § 40) pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Valsts aģentūras “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” nolikums”. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem Vides valsts dienesta nolikums.

Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”.

 

2. Cita informācija

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

Nav.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tā kā konsultācijas nav notikušas, nevalstisko organizāciju pozīcija nav zināma.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika ievietots Ministru kabineta mājas lapā un Vides ministrijas mājas lapā, kur sabiedrībai bija iespējas iepazīties ar likumprojektu. Komentāri nav saņemti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ar 2005. gada 1. janvāri tiks reorganizēta Latvijas vides aģentūra, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra un Valsts Ģeoloģijas dienests par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus.

Ar 2005. gada 1. janvāri tiks izveidots Valsts vides dienests, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Nav.

 

 

Vides ministrs                                                                 R.Vējonis

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

G.Puķītis

E.Puriņš

V.Puriņš

R.Vesere

 

 

25.11.2004 16.05

R.Vesere

1 396

7026464, rudite.vesere@vidm.gov.lv