Rīgā, 2003

Rīgā, 2004.gada 7.decembrī 

Nr.9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kara tiesu likums” (reģ. Nr.1023), nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                           M.Segliņš

 

 

 


Likumprojekts

 

Kara tiesu likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt kara tiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.

 

2.pants. Kara tiesu izveidošana

(1) Ja valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, tieslietu ministrs izdod vispārējās jurisdikcijas tiesu priekšsēdētājiem, ģenerālproku­roram un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam adresētu rīkojumu par kara tiesu darbības uzsākšanu.

(2) Kara tiesas darbojas vienīgi Latvijas teritorijā. Latvijā darbojas pirmās instances kara tiesas un viena otrās instances kara tiesa. Tieslietu ministrs nosaka kara tiesu darbības teritoriju un atrašanās vietu.

 

3.pants. Lietu piekritība kara tiesām

Kara tiesām piekrīt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko karastāvokļa vai izņēmuma stāvokļa laikā izdarījuši:

1) karavīri;

2) civilpersonas:

a) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas pret karavīru, militāro darbi­nieku, karagūstekni, kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki, vai kā citādi apdraudējušas aizsardzības spējas,

b) ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdzdalībā ar karavīru,

c) ja to noziedzīgais nodarījums ir saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir kara tiesas jurisdikcijā, un ja ātrākas un objektīvākas lietas izskatīšanas nolūkā ir lietderīga visu šo lietu izskatīšana tai pašā tiesā,

d) ja tās izdarījušas Krimināllikuma IX un X nodaļā (izņemot 90. un 92.pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumus), 282., 282.1 un 282.2 pantā, 288.panta trešajā daļā noteiktos noziedzīgos nodarījumus,

e) ja šīs personas ir militārā darbinieka statusā;

3) karagūstekņi.

 

4.pants. Likumi, kas regulē kara tiesu darbību

Lietu izskatīšanas principus un kārtību kara tiesās regulē šis likums, kā arī tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

5.pants. Piemērojamās tiesību normas

Kara tiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un karastāvokļa laikā spēkā esošos Latvijas normatīvos aktus.

 

6.pants. Kara tiesu darbības nodrošināšana

Kara tiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekš­sēdētājs, kuras teritorijā darbojas kara tiesa.

 

II nodaļa

Kara tiesu tiesneši

 

7.pants. Kara tiesu tiesnešu sagatavošana

(1) Tieslietu ministrija izveido un uztur kara tiesu tiesnešu reģistru.

(2) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavo darbam kara tiesās kvalificētus tiesnešus no vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu vidus. Tiesnešu apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāli tehnisko bāzi.

 

8.pants. Kara tiesu tiesnešu norīkošana darbam kara tiesās

(1) Ar rīkojumu par kara tiesu darbības uzsākšanu tieslietu ministrs norīko darbam kara tiesās tiesnešus no kara tiesu tiesnešu reģistrā esošajiem tiesnešiem.

(2)  Ar tieslietu ministra rīkojumu no rajonu (pilsētas) tiesu tiesnešu vidus norīko tiesnešus pirmās instances kara tiesās.

(3)  Ar tieslietu ministra rīkojumu no apgabaltiesu tiesnešu vidus norīko tiesnešus otrās instances kara tiesās.

 

III nodaļa

Prokurori un advokāti

 

9.pants. Prokuroru norīkošana darbam kara tiesās

(1) Ģenerālprokuratūra izveido un uztur to prokuroru reģistru, kuriem pēc   tieslietu ministra rīkojuma paziņošanas par kara tiesu darbības uzsākšanu jāveic prokuroru funkcijas kara tiesām piekritīgās lietās.

(2) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā nodrošināma šā panta pirmajā daļā minēto prokuroru darbība, kā arī nosaka šo prokuroru darbības teritoriju atbilstoši kara tiesu darbības teritorijai.

(3) Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Aizsardzības ministriju no prokuratū­ras iestāžu prokuroru vidus sagatavo kvalificētus prokurorus darbam ar kara tiesām piekritīgajām lietām. Prokuroru apmācība notiek saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādāto programmu, izmantojot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas materiāli tehnisko bāzi.

 

10.pants. Advokātu norīkošana darbam kara tiesās

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi izveido un uztur to advokātu reģistru, kuriem pēc tieslietu ministra rīkojuma paziņošanas par kara tiesu darbības uzsākšanu jāveic advokātu funkcijas kara tiesām piekritīgās lietās.

 

IV nodaļa

Procesuālie jautājumi

 

11.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības

(1) Kara tiesām piekritīgās lietās pirmstiesas izmeklēšanas iestāde ir Militārā policija.

(2) Neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma un rakstura visās krimināllietās pirmstiesas process notiek, piemērojot neatliekamības kārtību, ievērojot Kriminālprocesa likuma 390.panta otro daļu un 425.panta otro daļu.

 

12.pants. Krimināllietas iztiesāšanas īpatnības pirmās instances kara tiesās

(1) Pirmās instances kara tiesās tiesnesis vienpersoniski izskata krimināl­lietas.

(2) Krimināllietas izskatīšanu tiesa uzsāk pēc iespējas ātrāk, tomēr ne ātrāk kā vienu dienu pēc tam, kad apsūdzētais saņēmis lēmuma kopiju par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt vienas dienas laikā no nolēmuma saņemšanas dienas.

 

13.pants. Krimināllietu iztiesāšanas īpatnības apelācijas instances kara tiesā

(1) Otrās instances kara tiesa ir apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances kara tiesa.

(2) Apelācijas kārtībā pārsūdzētos pirmās instances kara tiesas nolēmu­mus izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Otrās instances kara tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

V nodaļa

Kara tiesu darbības izbeigšana

 

14.pants. Kara tiesu darbības izbeigšana

(1) Valstī atceļot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli, tieslietu ministrs izdod rīkojumu par kara tiesu darbības izbeigšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas kara tiesas nodod vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās attiecīgā pirmās instances kara tiesa nav pasludinājusi spriedumu.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā rīkojuma paziņošanas kara tiesas nodod vispārējās jurisdikcijas otrās instances tiesām pēc piekritības tās lietas, kurās attiecīgā otrās instances kara tiesa nav pasludinājusi spriedumu.

 

Pārejas noteikums

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.