Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "telekomunikācijas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "elektroniskie sakari" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 288.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas kara laikā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem."

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Satversmes 82.pants nosaka, ka „Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas.” Ar Ministru prezidenta 21.02.2003. rīkojumu Nr.70 tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt kara tiesu izveidei nepieciešamo normatīvo aktu projektus. Vēlāk šīs darba grupas uzdevuma izpildi turpināja ar 2004.gada 17.marta Ministru prezidenta rīkojumu Nr.98 izveidotā darba grupa, kuras sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Aizsardzības un Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Rīgas Apgabaltiesas. Strādājot pie minētā likumprojekta, darba grupa secināja, ka ir nepieciešami grozījumi arī Krimināllikumā. Patlaban Krimināllikuma 288.pants „Telekomunikāciju iekārtu, radio un televīzijas raidītāju un pasta tehnoloģisko iekārtu bojāšana” paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 10 gadiem par telekomunikāciju iekārtas, radio vai televīzijas raidītāja vai pasta tehnoloģiskās iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Ņemot vērā to lomu, kuru mūsdienu apstākļos aizsardzības jomā (t.sk. kaujas darbību atbalstā) spēlē informācijas tehnoloģijas, ir nepieciešams noteikt stigrāko sodu par telekomunikāciju tīšu iznīcināšanu, kad minētais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts kara laikā.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts precizē Krimināllikumā izmantojamo terminoloģiju atbilstoši Elektronisko sakaru likumam, kā arī papildina 288.pantu „Telekomunikāciju iekārtu, radio un televīzijas raidītāju un pasta tehnoloģisko iekārtu bojāšana” ar trešo daļu, nosakot sodu par telekomunikāciju iekārtas, radio vai televīzijas raidītāja vai pasta tehnoloģiskās iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu kara laikā - brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Jūtama ietekme netiek prognozēta.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, valstī iedarbinot kara tiesas, tiks nodrošināta ātra un efektīva krimināllietu izskatīšana
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Tiesību akts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Tiesību akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Tiesību akts šo jomu neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Ir sagatavoti un virzīti vienlaicīgi ar šo likumprojektu likumprojekts „Kara tiesu likums”
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesību akts šo jomu neskar
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Tiesību akts šo jomu neskar
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Tiesību akts šo jomu tieši neskar. Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
J.Karlsbergs	S.Araslanova	I.Kalna	S.Araslanova

24.08.2004. 10:58

687

Araslanova

Svetlana.Araslanova@mod.gov.lv; tālr.7335133