Likumprojekts "Eiropas komercsabiedrību likums"

Likumprojekts

Eiropas komercsabiedrību likums

 

I. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas komercsabiedrību dibināšanas kārtību un darbības noteikumus, kā arī nodrošināt darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā, ja Eiropas komercsabiedrību ir paredzēts reģistrēt Latvijā vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība tieši piedalās Eiropas komercsabiedrības dibināšanā (turpmāk – dibinātāja komercsabiedrība), vai Latvijā ir reģistrēta atkarīgā komercsabiedrība (valdošās komercsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša komercsabiedrība).

 

2.pants. Eiropas komercsabiedrībai piemērojamie normatīvie akti

(1) Eiropas komercsabiedrībai tiek piemēroti normatīvie akti, kas attiecas uz akciju sabiedrību un komercreģistra vešanu, ciktāl Padomes 2001.gada 8.oktobra Regulā (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (turpmāk – Regula Nr.2157/2001) un šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Dalībvalsts šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Lihtenšteinas Firstiste.

 

 

II. Eiropas komercsabiedrības dibināšana

 

3.pants. Ierakstu izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrību tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Dokumentu pārbaudi ierakstu izdarīšanai komercreģistrā saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 8.panta astoto daļu, 25.panta otro daļu, 26., 54., 55. un 64.pantu veic Uzņēmumu reģistrs.

(3) Par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kas noteikta normatīvajos aktos attiecībā uz ierakstu izdarīšanu komercreģistrā par akciju sabiedrībām.

(4) Izmaksu apmēri un iekasēšanas kārtība par ierakstu izsludināšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" noteikta normatīvajos aktos par ierakstu izdarīša­nas par akciju sabiedrībām izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību.

 

4.pants. Eiropas komercsabiedrības juridiskā adrese

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 7.pantu Eiropas komercsabiedrības juridiskā adrese ir Eiropas komercsabiedrības galvenā biroja adrese (adrese, kurā atrodas Eiropas komercsabiedrības vadība).

 

5.pants. Mazākumakcionāru tiesību aizsardzība

Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 24.panta otrajai daļai apvienošanā iesaistītās akciju sabiedrības akcionārs, kas iebilst pret apvienošanos, ir tiesīgs mēneša laikā pēc pilnsapulces lēmuma par apvienošanos pieņemšanas pieprasīt no akciju sabiedrības atlīdzību, kas komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos paredzēta komercsabiedrību reorganizācijas gadījumā.

 

6.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence Eiropas komercsabied­rības izveidošanā

(1) Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 19.pantu pret Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības piedalīšanos Eiropas komercsabiedrības dibināšanā, kas ietver apvienošanos, atbilstoši kompetencei var iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

III. Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses maiņa
uz citu dalībvalsti

 

7.pants. Mazākumakcionāru tiesību aizsardzība

Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 8.panta piektajai daļai Eiropas komerc­sabiedrības akcionārs, kas iebilst pret Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses maiņu uz citu dalībvalsti, ir tiesīgs mēneša laikā pēc pilnsapulces lēmuma par juridiskās adreses maiņu pieņemšanas pieprasīt no Eiropas komerc­sabiedrības komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību komercsabiedrību reorganizācijas gadījumā.

 

8.pants. Kreditoru aizsardzības pasākumi

Ja Eiropas komercsabiedrība maina juridisko adresi uz citu dalībvalsti, pēc Eiropas komercsabiedrības pilnsapulces lēmuma par juridiskās adreses maiņu pieņemšanas tiek piemēroti normatīvie akti, kas nosaka kreditoru aizsardzības pasākumus attiecībā uz pievienojamo komercsabiedrību.

 

9.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence attiecībā uz juridiskās adreses maiņu

(1) Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 8.panta četrpadsmito daļu juridiskās adreses maiņa uz citu dalībvalsti nestājas spēkā, ja pret to iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

IV. Eiropas komercsabiedrības pārvaldes sistēma

 

10.pants. Eiropas komercsabiedrības divu līmeņu pārvaldes sistēma

(1) Ja Eiropas komercsabiedrībā ir vadības institūcija un uzraudzības institūcija (divu līmeņu pārvaldes sistēma), akciju sabiedrību akcionāru sapulcei, padomei un valdei piemērojamie normatīvie akti attiecīgi tiek piemēroti Eiropas komercsabiedrības akcionāru pilnsapulcei, uzraudzības struktūrvienībai (turp­māk – padome) un vadības struktūrvienībai (turpmāk – valde), ja Regulā Nr.2157/2001 un šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 39.panta ceturto daļu un 40.panta trešo daļu Eiropas komercsabiedrības valdes un padomes locekļu minimālajam un maksimālajam skaitam tiek piemērotas attiecīgi komercdarbību regulējošo normatīvo aktu normas par akciju sabiedrības valdes un padomes locekļu minimālo un maksimālo skaitu.

 

11.pants. Eiropas komercsabiedrības viena līmeņa pārvaldes sistēma

(1) Ja Eiropas komercsabiedrībā ir tikai valde (viena līmeņa pārvaldes sistēma), akciju sabiedrību akcionāru sapulcei un valdei piemērojamie normatīvie akti attiecīgi tiek piemēroti Eiropas komercsabiedrības akcionāru pilnsapulcei un valdei, izņemot gadījumu, ja Regulā Nr.2157/2001 un šajā likumā ir noteikts citādi.

(2) Atbilstoši Regulas Nr.2157/2001 43.panta otrajai daļai valdes locekļu minimālais skaits ir trīs.

(3) Valdi viena līmeņa pārvaldes sistēmā ieceļ un atsauc akcionāru piln­sapulce saskaņā ar Regulā Nr.2157/2001 noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību.

 

V. Eiropas komercsabiedrības pamatkapitāls un gada pārskati

 

12.pants. Pamatkapitāla izteikšana

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 67.panta pirmo daļu Eiropas komerc­sabiedrības pamatkapitāls tiek izteikts arī Latvijas Republikas naudas vienībās.

 

13.pants. Gada pārskati

Saskaņā ar Regulas Nr.2157/2001 67.panta otro daļu Eiropas komerc­sabiedrības gada pārskatos un konsolidētajos gada pārskatos par naudas vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību.

 

VI. Darbinieku iesaistīšanas noteikumi

 

14.pants. Sarunu vešanas pienākums

(1) Izstrādājot Eiropas komercsabiedrības dibināšanas projektu, dibinātāju komercsabiedrības ved sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par darbinieku turp­māku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā par informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā, kā arī informē darbinieku pārstāvjus par dibinātājām komercsabiedrībām un atkarīgajām komercsabiedrībām, šajās komercsabiedrībās nodarbināto darbinieku skaitu un dibinātājās komercsabied­rībās notiekošiem pasākumiem jomā, kas saistīta ar darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

(2) Informēšana ir darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju informēšana par jautājumiem, kas skar Eiropas komerc­sabiedrību vai tās atkarīgo komercsabiedrību tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj darbinieku pārstāvjiem gūt priekšstatu par iespējamām sekām un, ja nepie­ciešams, sagatavoties konsultācijām ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem.

(3) Konsultēšana ir dialoga uzsākšana un viedokļu apmaiņa starp darbinieku pārstāvniecības komiteju vai darbinieku pārstāvjiem un Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj darbinieku pārstāvjiem, ņemot vērā sniegto informāciju, izteikt viedokli par Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju paredzētajiem pasākumiem, ko varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas gaitā komercsabiedrībā.

(4) Līdzdalība ir darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm komercsabiedrībā, izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļus vai tiesības ieteikt vai iebilst pret komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās sarunas uzsāk nekavējoties pēc akciju sabiedrību apvienošanās noteikumu projekta izsludināšanas, pārvaldītājsabiedrī­bas dibināšanas noteikumu projekta izsludināšanas, atkarīgās komercsabiedrības dibināšanas projekta saskaņošanas vai akciju sabiedrības pārveidošanas par Eiropas komercsabiedrību projekta saskaņošanas.

 

15.pants. Speciālas sarunu grupas izveidošana

(1) Sarunu vešanai izveido speciālu sarunu grupu, kas pārstāv dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbiniekus.

(2) Speciālās sarunu grupas locekļu skaitlisko sastāvu nosa ka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komercsabiedrību darbinieku skaitam.

(3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja komercsabiedrība vai atkarīgā komercsabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4) Katrus 10 procentus (vai daļu, ja nav pilni 10 procenti) darbinieku no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita speciālajā sarunu grupā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(5) Aprēķinot darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

(6) Ja mainās dibinātāju komercsabiedrību darbinieku skaits un tas skar speciālās sarunu grupas sastāvu, attiecīgi mainās speciālās sarunu grupas sastāvs.

(7) Speciālā sarunu grupa uzskatāma par izveidotu, kad ir ievēlēti visi tās locekļi.

 

16.pants. Papildu pārstāvji

(1) Ja Eiropas komercsabiedrību izveido, akciju sabiedrībām apvienojo­ties, speciālajā sarunu grupā iekļauj papildu pārstāvjus no katras dalībvalsts, lai tajā būtu vismaz viens loceklis, kurš pārstāv katru dibinātāju akciju sabiedrību, kas atbilstoši projektam pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas vairs nepastāvēs kā atsevišķa juridiska persona.

(2) Papildu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt 20 procentus no speciālās sarunu grupas locekļu skaita, kas ievēlēti saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu.

(3) Ja dibinātāju akciju sabiedrību skaits pārsniedz papildu vietu skaitu speciālajā sarunu grupā, papildu vietas tiek piešķirtas dažādu dalībvalstu sabiedrību darbiniekiem, kurās ir vairāk darbinieku.

 

17.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšana Latvijā

(1) Dibinātājas komercsabiedrības vai atkarīgās komercsabiedrības darbi­nieki var nolemt, ka viņu intereses speciālajā sarunu grupā pārstāvēs jau esošie darbinieku pārstāvji.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, darbinieki ievēlē jaunus darbinieku pārstāvjus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Speciālās sarunu grupas locekli ievēlē arī tad, ja dibinātājā komercsabiedrībā vai atkarī­gajā komercsabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir mazāks nekā darbinieku pārstāvju ievēlēšanai nepieciešamais skaits.

(3) Ja dibinātājas komercsabiedrības vai atkarīgās komercsabiedrības darbiniekus pārstāv gan darbinieku arodbiedrība, gan darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tie pilnvaro savus pārstāvjus izvēlēties speciālās sarunu grupas locekļus, kas pārstāvēs dibinātāju komercsabiedrību, proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katrs.

(4) Speciālajā sarunu grupā pēc iespējas iekļauj vismaz vienu darbinieku pārstāvi no katras Latvijā reģistrētās dibinātājas komercsabiedrības un atkarīgās komercsabiedrības. Izvirzīto speciālās sarunu grupas locekļu skaits no Latvijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šā likuma 15.pantu Latvijai aprēķināto pārstāvju skaitu.

(5) Ja Latvijā reģistrēto dibinātāju komercsabiedrību skaits ir lielāks nekā Latvijai aprēķinātais pārstāvju skaits speciālajā sarunu grupā, katras dibinātājas komercsabiedrības pārstāvji vienojas par darbinieku kopējo pārstāvi speciālajā sarunu grupā. Ja šādu vienošanos nepanāk, Latvijā nodarbinātos darbiniekus pārstāv tās dibinātājas komercsabiedrības pārstāvis, kurā ir nodarbināts vislielākais darbinieku skaits.

 

18.pants. Vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā

(1) Speciālā sarunu grupa un dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvji vienojas par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā par informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā. Šāda vienošanās slēdzama rakstiski.

(2) Dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju pienākums ir informēt speciālo sarunu grupu par Eiropas komercsabiedrības dibināšanas plānu un tā īstenošanas gaitu līdz Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas brīdim.

 

19.pants. Lēmumu pieņemšana speciālajā sarunu grupā

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, kas atbilst visu Eiropas komercsabiedrības darbinieku vairākumam speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdī vai Eiropas komercsabiedrības darbinieku vairākumam balsošanas brīdī, ja balsošanas brīdī (salīdzinājumā ar speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdi) ir notikušas būtiskas izmaiņas dibinātāju komercsabiedrību darbinieku skaitā.

(2) Katram speciālās sarunu grupas loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss.

 

20.pants. Līdzdalības tiesību samazināšana

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumu par līdzdalības tiesību samazināšanu var pieņemt, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas komercsabiedrības dalībvalstīm.

(2) Līdzdalības tiesību samazināšana ir situācija, kad pēc Eiropas komercsabiedrības izveidošanas darbinieku līdzdalība šā likuma 14.panta ceturtās daļas izpratnē ir mazāka nekā lielākā darbinieku līdzdalība vienā no dibinātājām komerc­sabiedrībām.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ja Eiropas komercsabied­rību dibina:

1) apvienojoties dibinātājām komercsabiedrībām, un ja vismaz 25 procen­tiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības;

2) kā pārvaldītājsabiedrību vai kā atkarīgo komercsabiedrību un ja vismaz 50 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodro­šinātas līdzdalības tiesības.

 

21.pants. Ekspertu pieaicināšana

Speciālajai sarunu grupai ir tiesības pieaicināt ekspertus. Eksperti piedalās speciālās sarunu grupas un dibinātāju komercsabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju sanāksmēs padomdevēja statusā.

 

22.pants. Lēmums par dalībvalsts noteikumu piemērošanu

(1) Ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas komercsabiedrības dalībvalstīm, speciālā sarunu grupa var nolemt neuzsākt šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētās sarunas vai arī izbeigt jau uzsāktās sarunas un nolemt piemērot normatīvo aktu noteikumus par infor­mēšanu un konsultēšanu, kas ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, kurās Eiropas komercsabiedrība nodarbina darbiniekus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšana aptur jebkādus pasākumus, kas vērsti uz šā likuma 18.pantā minētās vienošanās noslēgšanu. Šajā gadījumā nepiemēro arī šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantu.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja Eiropas komerc­sabiedrība dibināta pārveidošanas ceļā un pārveidojamā komercsabiedrībā pastāv darbinieku līdzdalība.

 

23.pants. Speciālās sarunu grupas atkārtota sasaukšana

(1) Speciālo sarunu grupu sasauc atkārtoti, ja to rakstiski pieprasījuši vismaz 10 procenti Eiropas komercsabiedrības un tās atkarīgo komercsabiedrību darbinieku vai to pārstāvji, ne agrāk kā divus gadus pēc šā likuma 22.pantā minētā lēmuma pieņemšanas, ja vien puses nav vienojušās par citiem termiņiem.

(2) Ja speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu atsākt sarunas ar pārvaldes institūciju pārstāvjiem, bet šo sarunu gaitā nepanāk konkrētu vienošanos, šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantu nepiemēro.

 

24.pants. Izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas darbību un sarunu vešanu, sedz dibinātājas komercsabiedrības, nodrošinot speciālajai sarunu grupai pienācīgus apstākļus uzdevumu veikšanai.

 

25.pants. Vienošanās saturs

(1) Šā likuma 18.pantā minētā vienošanās starp dibinātāju komercsabied­rību pārvaldes institūciju pārstāvjiem un speciālo sarunu grupu ietver:

1) vienošanās darbības jomu;

2) pārstāvniecības komitejas – Eiropas komercsabiedrības pārvaldes insti­tūciju pārstāvju sarunu partnera – sastāvu, locekļu skaitu un vietu sadalījumu tajā;

3) pārstāvniecības komitejas funkcijas un tās informēšanas un konsultēša­nas kārtību;

4) pārstāvniecības komitejas sanāksmju periodiskumu;

5) pārstāvniecības komitejai piešķiramos finanšu līdzekļus;

6) pasākumus viena vai vairāku informēšanas un konsultēšanas mehānis­mu izveidošanai, ja sarunu gaitā puses vienojas par tāda mehānisma izveidošanu pārstāvniecības komitejas vietā;

7) līdzdalības tiesību īstenošanas noteikumus, ja sarunu gaitā puses vienojas par darbinieku līdzdalības tiesībām;

8) vienošanās spēkā stāšanās dienu, ilgumu, gadījumus, kādos vienošanās jāpārskata, kā arī pārskatīšanas kārtību;

9) citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

(2) Uz vienošanos neattiecas šā likuma 27., 28., 29., 30. un 31.pants, ja puses nevienojas citādi.

(3) Ja Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā, vienošanās par darbinieku iesaistīšanos saglabā vismaz iepriekš noteikto darbinieku iesaistī­šanas līmeni.

 

26.pants. Sarunu ilgums

(1) Sarunas uzsāk pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās turpinās ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no speciālās sarunu grupas izveidošanas brīža.

 

27.pants. Pamatnoteikumu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā piemērošana

(1) Šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – pamatnoteikumi) piemēro, ja:

1) puses par to vienojas;

2) pušu vienošanās nav panākta šā likuma 26.pantā noteiktajā termiņā un katras dibinātājas komercsabiedrības pārvaldes institūcija piekrīt pamatnoteiku­mu piemērošanai, ka arī speciālā sarunu grupa nav pieņēmusi šā likuma 22.pantā paredzēto lēmumu.

(2) Šā panta pirmo daļu piemēro, ja:

1) Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un ja noteikumi par līdzdalību ir attiecināmi uz dibinātāju komercsabiedrību pirms pārveido­šanas;

2) Eiropas komercsabiedrību izveido apvienošanas ceļā un ja vismaz vienā no dibinātājām akciju sabiedrībām pastāv darbinieku līdzdalība, un ja vismaz 25 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 25 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus;

3) Eiropas komercsabiedrību izveido kā pārvaldītājsabiedrību vai kā atkarīgo komercsabiedrību, ja vismaz vienā no dibinātājām komercsabiedrībām pastāvēja darbinieku līdzdalība un ja vismaz 50 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 50 procentiem no dibinātāju komercsabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus.

28.pants. Līdzdalības veida noteikšana

Ja dibinātājās komercsabiedrībās pastāv dažādi līdzdalības veidi, speciālā sarunu grupa nolemj, kuru no līdzdalības veidiem ieviest Eiropas komercsabied­rībā. Par šādu lēmumu speciālā sarunu grupa informē dibinātāju komercsabied­rību pārvaldes institūcijas. Ja šādu lēmumu nepieņem, Eiropas komercsabiedrībā ievieš tādu līdzdalības veidu, kāds pastāv dibinātājā komercsabiedrībā, kas nodarbina lielāko darbinieku skaitu.

 

29.pants. Pārstāvniecības komitejas izveidošana

(1) Pārstāvniecības komitejas sastāvā ir Eiropas komercsabiedrības un tās atkarīgo komercsabiedrību darbinieki, kurus ievēlē darbinieku pārstāvji vai, ja tādu nav, – visi darbinieki kā darbinieku pilnvarotos pārstāvjus Darba likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pārstāvniecības komitejas locekļu skaitlisko sastāvu nosaka propor­cionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju komercsabiedrību un atkarīgo komerc­sabiedrību darbinieku skaitam.

(3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja komercsabiedrība vai atkarīgā komercsabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4) Katrus 10 procentus (vai daļu, ja nav pilni 10 procenti) darbinieku no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita pārstāvniecības komitejā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(5) Eiropas komercsabiedrība reizi gadā informē pārstāvniecības komiteju par izmaiņām Eiropas komercsabiedrībā un tās atkarīgajās komercsabiedrībās, ja šīs izmaiņas ietekmē vietu sadalījumu pārstāvniecības komitejā. Šajā gadījumā pārstāvniecības komitejas sastāvu pārveido, lai tās sastāvs atbilstu notikušajām izmaiņām.

(6) Pārstāvniecības komitejas iekšējās darbības noteikumus nosaka pār­stāvniecības komitejas pieņemts reglaments.

(7) Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas komercsabiedrības pārval­des institūcijas par pārstāvniecības komitejas sastāvu.

(8) Pārstāvniecības komiteja četrus gadus pēc izveidošanas ar vienkāršu balsu vairākumu izlemj, vai sākt sarunas ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijām vai arī turpmāk piemērot šā likuma 30., 31., 32., 33. un 34.pantu. Ja pārstāvniecības komiteja nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā speciālajai sarunu grupai. Ja vienošanās pēc jaunu sarunu uzsākšanas nav panākta šā likuma 29.pantā noteiktajā termiņā, turpina piemērot šā likuma 30., 31., 32., 33. un 34.pantu.

 

30.pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas pamatnoteikumi

(1) Pārstāvniecības komiteja iesaistās to jautājumu risināšanā, kuri attie­cas uz Eiropas komercsabiedrību un tās atkarīgajām komercsabiedrībām, kā arī to jautājumu risināšanā, kuri neietilpst attiecīgo pārvaldes institūciju kompeten­cē kādā no dalībvalstīm.

(2) Pārstāvniecības komitejas un Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju apspriedes notiek ne retāk kā reizi gadā. Šādu apspriežu mērķis ir, pamatojoties uz ikgadējiem pārskatiem, informēt un konsultēties ar pārstāvniecības komiteju par Eiropas komercsabiedrības darbību un turpmāko attīstību.

(3) Par šā panta otrajā daļā minētajām apspriedēm Eiropas komercsabied­rības pārvaldes institūcijas pārstāvji informē dibinātāju komercsabiedrību un to atkarīgo komercsabiedrību vietējās pārvaldes institūcijas.

(4) Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji sagatavo apspriedes darba kārtību un informē par to pārstāvniecības komiteju, kā arī nodrošina pārstāvniecības komitejas locekļus ar visu akcionāru sapulcei iesniegto dokumentu kopijām.

(5) Apspriedē izskata jautājumus par:

1) Eiropas komercsabiedrības struktūr u, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) iespējamo komercdarbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

4) investīcijām (investīciju programmām);

5) būtiskām organizatoriskām pārmaiņām;

6) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

7) kapitālsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšanu uz citu vietu;

8) kapitālsabiedrību reorganizāciju (apvienošanu vai sadalīšanu);

9) kapitālsabiedrību likvidāciju vai struktūrvienību slēgšanu;

10) kolektīvo atlaišanu.

(6) Ja rodas īpaši apstākļi, tai skaitā Eiropas komercsabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu, kapitālsabiedrības likvidācija vai tās struktūrvienību slēgšana, kolektīvā atlaišana, kas būtiski skar darbinieku intereses, Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas laikus informē pārstāvniecības komiteju par šiem apstākļiem. Šajā gadījumā pārstāvnie­cības komitejai ir tiesības pieprasīt apspriedes organizēšanu ar Eiropas komerc­sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju un konsul­tētos par Eiropas komercsabiedrībā veicamajiem pasākumiem, kas būtiski skar darbinieku intereses.

(7) Ja Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvji neņem vērā pārstāvniecības komitejas pausto viedokli, pārstāvniecības komitejai ir tiesības pieprasīt papildu apspriežu organizēšanu, lai panāktu vienošanos. Šādas apspriedes neietekmē Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pilnvaras.

(8) Par šā panta sestajā daļā minētās apspriedes vadītāja iecelšanu, savstarpēji vienojoties, lemj Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji un pārstāvniecības komitejas locekļi.

(9) Pirms jebkuras apspriedes ar Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem pārstāvniecības komitejas locekļi ir tiesīgi savstarpēji tik­ties bez Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju piedalīšanās.

(10) Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas komercsabiedrību un atka­rīgo komercsabiedrību darbinieku pārstāvjus par informēšanas un konsultēšanas norisi.

(11) Ja nepieciešams, pārstāvniecības komiteja izmanto pēc saviem ieska­tiem izraudzītu ekspertu palīdzību.

(12) Pārstāvniecības komitejas locekļiem ir tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas pārstāvniecības komitejas locekļu pienākumu izpildei.

(13) Izdevumus, kas saistīti ar pārstāvniecības komitejas darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, personāls, tulkošana), ar pārstāvniecības komitejas locekļu komandējumiem (ceļa un uzturēšanās izdevumi), kā arī viena eksperta pieaicināšanu, sedz Eiropas komercsabiedrība.

 

31.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi

(1) Ja Eiropas komercsabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un līdzdalības noteikumi ir attiecināmi uz dibinātāju komercsabiedrību pirms pārveidošanas, šos līdzdalības noteikumus turpina pilnā mērā piemērot arī pēc Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas.

(2) Pārējos Eiropas komercsabiedrības izveidošanas gadījumos Eiropas komercsabiedrības un atkarīgo komercsabiedrību darbiniekiem vai pārstāvības komitejai ir tiesības ievēlēt vai iecelt Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūciju locekļus, kā arī ieteikt vai noraidīt to iecelšanu. Darbinieku līdzdalībai Eiropas komercsabiedrībā jāatbilst augstākajam līdzdalības līmenim, kas ir spēkā attiecīgajās dibinātājās komercsabiedrībās pirms Eiropas komercsabied­rības reģistrācijas.

(3) Ja pirms Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas nevienā no dibinātā­jām komercsabiedrībām līdzdalības noteikumi nepastāv, Eiropas komercsabied­rībā darbinieku līdzdalības noteikumi nav jāievieš.

(4) Pārstāvniecības komiteja lemj par vietu sadalījumu Eiropas komerc­sabiedrības pārvaldes institūcijā starp pārstāvniecības komitejas locekļiem atbilstoši Eiropas komercsabiedrības darbinieku īpatsvaram katrā dalībvalstī vai arī lemj par to, kādā veidā Eiropas komercsabiedrības darbinieki var ieteikt vai noraidīt Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu.

(5) Pēc iespējas jānodrošina, lai katras dalībvalsts – jo īpaši Eiropas komercsabiedrības reģistrācijas dalībvalsts – darbinieku pārstāvji būtu iekļauti Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas sastāvā.

(6) Ikviens Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuru ievēlējusi, iecēlusi vai ieteikusi pārstāvniecības komiteja vai darbinieki, ir pilntiesīgs Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuram ir tādas pašas tiesības (arī balsstiesības) un pienākumi, kādi ir Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekļiem, kuri pārstāv akcionārus.

32.pants. Komercnoslēpums

(1) Speciālās sarunu grupas vai pārstāvniecības komitejas locekļi un darbinieku pārstāvji, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz viņiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām informāciju, kas iegūta kā komercnoslēpums.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz komerc­noslēpumu saturošas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatka­rīgi no tā, vai attiecīgā persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3) Eiropas komercsabiedrības pārvaldes institūcijas var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus Eiropas komerc­sabiedrībai un tās atkarīgajām komercsabiedrībām.

 

33.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu, pārstāvniecības komitejas locekļu un darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

(1) Uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem informēšanas un konsultēšanas pienākumu pildīšanas laikā attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi Darba likumā noteikti darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(2) Speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locek­ļiem un darbinieku pārstāvjiem piešķir atvaļinājumu, lai viņi varētu pildīt informēšanas un konsultēšanas pienākumus, par šo laikposmu saglabājot vidējo izpeļņu.

(3) Attiecībā uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem puses var vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem, nekā noteikts šajā pantā.

 

34.pants. Atbildība par šā likuma neievērošanu

Par šā likuma neievērošanu personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.

Eiropas komercsabiedrībām ir piemērojama akciju sabiedrībām paredzētā atbildība.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2001.gada 8.oktobra Direktīvas 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

 

 

 

Tieslietu ministre

V.Muižniece

 

Likumprojekta

“Eiropas komercsabiedrību likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 

          Padome 2001.gada 8.oktobrī pieņēma regulu Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem, paredzot, ka Kopienas teritorijā var izveidot Eiropas uzņēmējsabiedrību (jeb Eiropas komercsabiedrību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) kā Eiropas akciju sabiedrību (Societas Europea jeb SE). Minētās regulas mērķis ir ieviest mehānismu, kā dažāda veida sabiedrības no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var izveidot vienu Eiropas komercsabiedrību, tādējādi veicinot pārrobežu apvienošanos (piemēram, starp akciju sabiedrībām no dažādām dalībvalstīm) un paredzot lielākas iespējas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem  no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm attīstīt pārrobežu komercdarbību izveidojot Eiropas komercsabiedrību, ja pirms tam tās ir veikušas komercdarbību citās dalībvalstīs ar meitas uzņēmumu starpniecību. Regula piedāvā vairākas iespējas pārrobežu sadarbības veicināšanai, kas nebija iespējamas līdz šim: 1) pārrobežu apvienošanos; 2) juridiskās adreses pārcelšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti bez Eiropas komercsabiedrības likvidācijas procedūras (līdzīga iespēja ir noteikta Eiropas ekonomisko interešu grupām saskaņā ar regulu 2137/85).

Minētā regula Latvijā ir piemērojama no 2004.gada 8.oktobra. Lai arī regulas ir tieši piemērojami Eiropas Kopienas akti, minēto regulu ieviešanai daudzos jautājumos ir nepieciešams regulējums nacionālajos normatīvajos aktos. Atsevišķos gadījumos regula tieši nosaka, ka attiecīgos jautājumus nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie normatīvie akti.

Līdz ar regulas pieņemšanu tika pieņemta Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīva 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, kuras pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanas tiesības komercsabiedrības lēmumu pieņemšanā. Darbinieku iesaistīšanās tiesībām Eiropas komercsabiedrībā būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms Eiropas komercsabiedrības dibināšanas.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

        Likumprojekts nosaka piemērojamās normas Eiropas komercsabiedrībām tiktālu, ciktālu šos jautājumus neregulē Padomes 2001.gada 8.oktobrī pieņemtā regula Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem, kā arī ievieš Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

       Likumprojekts nosaka Eiropas komercsabiedrības dibināšanas nosacījumus, noteikumus Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses maiņai uz citu dalībvalsti, Eiropas komercsabiedrības pārvaldes noteikumus, jo atsevišķos gadījumos regula tieši nosaka, ka attiecīgos jautājumus nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. Likumprojekts nosaka arī darbinieku iesaistīšanas noteikumus saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, paredzot sarunu vešanas ar darbiniekiem nosacījumus Eiropas komercsabiedrības dibināšanas procesā, kā arī darbinieku līdzdalības noteikumus Eiropas komercsabiedrībā.

 

 

 ­­­Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts precizē piemērojamās normas par Eiropas komercsabiedrībām, kā arī nosaka darbinieku iesaistīšanas noteikumus Eiropas komercsabiedrību veidošanas procesā un tādām izveidojoties. Eiropas komercsabiedrības dibināšana sekmē komercdarbības iespējas, kas ir saistītas ar starptautisku projektu īstenošanu un pārrobežu komercdarbību.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija                        Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

likumprojekts šo jomu neskar

 likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

likumprojekts šo jomu neskar 

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

likumprojekts šo jomu neskar

 

likumprojekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

  

 likumprojekts šo jomu neskar 

      

 likumprojekts šo jomu neskar 

 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 

 likumprojekts šo jomu neskar 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

__________

6. Cita informācija

 

 Par Eiropas komercsabiedrību reģistrāciju būs maksājama valsts nodeva, kas noteikta normatīvajos aktos par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā par akciju sabiedrībām. Ievērojot to, ka šā likumprojekta subjekts ir jauns akciju sabiedrības veids saskaņā ar Eiropas Savienības tiešu regulējumu (izņemot darbinieku iesaistīšanas noteikumus) un kura dibināšana ir saistīta ar pārrobežu raksturu, tā izmantošana sākotnēji varētu būt ne tik plaši izmantota. Līdz ar to ietekmi uz valsts budžetu nevar prognozēt un, ja tā arī būs, tad ietekme būs nenozīmīga.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Likumprojekts ‘”Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas paredz Uzņēmumu reģistru kā atbildīgo iestādi, kas veic regulas 68.panta otrajā daļā minētās kompetentās iestādes pienākumus, ir pieņemts Saeimā 2004.gada 28.oktobrī. Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sankcijas par likuma neievērošanu, tiks iesniegti kā priekšlikumi Saeimā.

Saskaņā ar projekta 3.panta pirmo daļu tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstu izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrību.

2. Cita informācija

 Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nosaka jautājumus par Eiropas uzņēmējsabiedrībām tiktāl, ciktāl tos nenosaka Padomes 2001.gada 8.oktobrī pieņemtā regula Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem, kā arī ievieš Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīva 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (publicēta “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” L 294 of 10.11.2001.).

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

14.(1)

3.p.1.p.

atbilst

 

14.(2)

2.p.i)

atbilst

 

14.(3)

2.p.j)

atbilst

 

14.(4)

2.p.k)

atbilst

 

14.(5)

3.p.1.p

atbilst

 

15.(1)

3.p.2.p.

atbilst

 

15.(2), (3), (4)

3.p.a) i)

atbilst

 

15.(5)

 

 

 

15.(6)

 

 

 

15.(7)

 

 

 

16.(1), (2)

3.p.a) ii)

atbilst

 

16.(3)

3.p.a) 2.daļa

atbilst

 

17.

 

 

 

17.(5)

3.p.b)

atbilst

 

18.

3.p.3.p.

atbilst

 

19.

3.p.4.p.

atbilst

 

20.

3.p.4.p.

atbilst

 

21.

3.p.5.p.

atbilst

 

22.

3.p.6.p.

atbilst

 

23.

3.p.6.p.4.daļa

atbilst

 

24.

3.p.7.p.

atbilst

 

25.

4.p.2.p.

atbilst

 

26.

5.p.

atbilst

 

27.(1)

7.p.

atbilst

 

27.(2)

7.p.2.p.b), c)

atbilst

 

28.

7.p.2.p.c) 3 daļa

atbilst

 

29.(1)

Pielikuma 1.daļas a)

atbilst

 

29.(2)

Pielikuma 1.daļas e)

atbilst

 

29.(3), (4)

Pielikuma 1.daļas e)

atbilst

 

29.(5)

Pielikuma 1.daļas b) 2.daļa

atbilst

 

29.(6)

Pielikuma 1.daļas d)

atbilst

 

29.(7)

Pielikuma 1.daļas f)

atbilst

 

29.(8)

Pielikuma 1.daļas g)

atbilst

 

30.(1)

Pielikuma 2.daļas a)

atbilst

 

30.(2)

Pielikuma 2.daļas b)

atbilst

 

30.(3)

Pielikuma 2.daļas b) 2.daļa

atbilst

 

30.(4)

 

 

 

30.(5)

Pielikuma 2.daļas b) 3.daļa

atbilst

 

30.(6)

Pielikuma 2.daļas c)

atbilst

 

30.(7)

Pielikuma 2.daļas c) 4.daļa

atbilst

 

30.(8)

Pielikuma 2.daļas d)

atbilst

 

30.(9)

Pielikuma 2.daļas d) 2.daļa

atbilst

 

30.(10)

 

 

 

30.(11)

Pielikuma 2.daļas f)

atbilst

 

30.(12)

 

 

 

30.(13)

Pielikuma 2.daļas h)

atbilst

 

31.(1)

Pielikuma 3.daļas a)

atbilst

 

31.(2)

Pielikuma 3.daļas b) 1.daļa

atbilst

 

31.(3)

Pielikuma 3.daļas b) 2.daļa

atbilst

 

31.(4)

Pielikuma 3.daļas b) 3.daļa

atbilst

 

31.(5)

Pielikuma 3.daļas b) 3.daļa

atbilst

 

31.(6)

Pielikuma 3.daļas b) 4.daļa

atbilst

 

32.

8.p.1.p.

atbilst

 

33.

10.p.

atbilst

 

34.

11.p.

atbilst

 

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas notikušas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta pieņemšanu kopumā atbalsta, izsakot atsevišķus priekšlikumus, no kuriem daļa jau iestrādāti tekstā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Tiešas konsultācijas nav notikušas, bet ir izmantota Dānijas pieredze šīs jomas reglamentācijā.

5. Cita informācija

  Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Uzņēmumu reģistrs veiks Eiropas komercsabiedrību reģistrāciju. Darbinieku iesaistīšanos lēmuma pieņemšanā nodrošinās sociālie partneri, veidojot Eiropas komercsabiedrību.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Komunikācijas plāns nav izstrādāts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 Indivīds lēmumus varēs pārsūdzēt likumā  “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu par Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma apstrīdēšanu galvenajam valsts notāram un galvenā valsts notāra lēmumu pārsūdzot tiesā.

4. Cita informācija

 Nav

Tieslietu ministre                                                                                  V.Muižniece

12.11.2004. 11:03

1402

K.Nešpora

7031735  kristinen@ur.gov.lv

Valsts sekretārs

 

Juridiskā dienesta vadītāja          

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

K.Nešpora