Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts 2. lasījumam

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (reģ. nr. 1009)

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Valsts noslēpuma jēdziens

(1) Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

(2) Valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus.

(3) Valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar šo likumu ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu.

(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 2.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts noslēpuma statuss pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju un tās aizsardzība nodrošināma atbilstoši tās klasifikācijas pakāpei, ja citos normatīvos aktos nav noteikts citādi.”

Atbalstīt

1. Izteikt 2.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts noslēpuma statuss pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, un šīs informācijas aizsardzība nodrošināma atbilstoši tās klasifikācijas pakāpei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

7.pants. Valsts noslēpuma aizsardzība

(1) Valsts noslēpuma aizsardzība ir kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).

(2) Valsts noslēpuma aizsardzību organizē Ministru kabinets. Šajā nolūkā Ministru kabinets, ievērojot likumā noteiktos principus, izdod noteikumus par valsts noslēpuma objektu klasificēšanas, deklasificēšanas, saņemšanas, reģistrēšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas (sevišķās lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentāro noformējumu, speciālu apzīmējumu, šifru (kodu) lietošanu, kā arī veic citus tehniska un organizatoriska rakstura pasākumus.

(3) Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija atbilstoši likumā noteiktajai šo iestāžu kompetencei vada, koordinē, kontrolē un veic valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(4) Par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to attiecīgo struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros. Šīs amatpersonas ir atbildīgas par to, lai tām pakļautie darbinieki, kuru darbs (dienests) ir saistīts ar valsts noslēpumu, būtu nodrošināti ar šim darbam piemērotiem apstākļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Slepenības režīma nodrošināšanai pēc attiecīgās institūcijas vadītāja lūguma var norīkot valsts drošības iestāžu darbiniekus.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti. Uzņēmējsabiedrībām, kurām savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu saturošu informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.

(6) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

(7) Visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, tās jāreģistrē Satversmes aizsardzības birojā un jāsaņem akreditācijas sertifikāts par sistēmas atbilstību drošības prasībām. Satversmes aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē un pārbauda to informācijas sistēmu drošību, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde vai uzglabāšana, kā arī kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas. Reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs.

(8) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības pakāpi.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šī panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētā informācija. Komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc speciālas pārbaudes veikšanas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, sertifikāta izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju izmaiņas vai anulēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Speciālās pārbaudes kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, liedzot tiesības izmantot valsts noslēpumu, komersants var pārsūdzēt ģenerālprokuroram 10 dienu laikā kopš brīža, kad par to ir saņēmis paziņojumu, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu vai anulēšanu saistībā ar tiesībām izmantot ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Paziņojums pretendentam par atteikšanos izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts tikai par faktu bez atteikuma pamatojuma izklāsta.”

Atbalstīt

2. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētā informācija. Komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc speciālas pārbaudes veikšanas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, sertifikāta izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Kārtību, kādā veicama speciālā pārbaude, nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, liedzot tiesības izmantot valsts noslēpumu, komersants var pārsūdzēt ģenerālprokuroram 10 dienu laikā kopš brīža, kad par to ir saņēmis paziņojumu. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu vai anulēšanu saistībā ar tiesībām izmantot ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju ir galīgs un nav pārsūdzams. Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.”

9.pants. Valsts noslēpuma pieejamība

(1) Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.

(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk - speciālā atļauja) var izsniegt personai, kura ir:

1) rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem;

2) Latvijas pilsonis;

3) parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organziācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu;

7) kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.

8) (izslēgts ar 18.12.2003. likumu).

(3¹) (Izslēgta ar 18.12.2003. likumu).

(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(5) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.

(6) Ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.

(7) Kārtību, kādā notiek klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, vai konfidenciālās) informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt 9. pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

(5¹) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP (LKP) biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti Latvijas valstij.

Atbalstīt

3. Papildināt 9. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP (LKP) biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti.”

10.pants. Personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaude

(1) Ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām personām, likumā noteiktajā kārtībā šo personu pārbaudi veic valsts drošības iestādes, kuras noskaidro un sniedz atzinumu par to, vai nepastāv šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos personu pārbaudes kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(3) Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs veic arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītāju pārbaudi visās institūcijās.

(4) Aizsardzības ministrijā, tās pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās, Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārajos objektos, kā arī iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ja to darbība saistīta ar valsts noslēpumu militārās aizsardzības jomā, personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Citās institūcijās personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Drošības policija.

(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde.

1. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Saeimā, Valsts prezidenta Kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs veic arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītāju pārbaudi visās institūcijās."

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Satversmes aizsardzības biroja direktors sagatavo un Ministru kabinets apstiprina to personu pārbaudes kārtību un pārbaudes termiņu, kam nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, kā arī šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos minēto personu pārbaudes kārtību.”

Aizsardzības ministrs E.Repše:

aizstāt 10. panta ceturtajā daļā vārdus “pakļautībā un pārziņā” ar vārdu “padotībā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

aizstāt 10.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)” ar vārdiem “komersanta uzņēmumos”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt 10.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Personu pārbaudes kārtību un pārbaudes termiņu nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.”

Atbalstīt

4. Izteikt 10.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(2) Satversmes aizsardzības biroja direktors sagatavo un Ministru kabinets apstiprina to personu pārbaudes kārtību un pārbaudes termiņu, kurām nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, kā arī šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos minēto personu pārbaudes kārtību.

(3) Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs pārbauda arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītājus visās institūcijās.

(4) Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās institūcijās, Nacionālajos bruņotajos spēkos, militārajos objektos, kā arī iestādēs, organizācijās un komersanta uzņēmumos, ja to darbība saistīta ar valsts noslēpumu militārās aizsardzības jomā, personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Citās institūcijās personu un telpu atbilstību drošības prasībām pārbauda Drošības policija.

(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde. Personu pārbaudes kārtību un pārbaudes termiņu nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.”

11.pants. Speciālo atļauju izsniegšana

(1) Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās.

(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

(3) Personai, kurai ir speciālā atļauja pieejai augstākas slepenības pakāpes informācijai, vienlaikus ir pieejama arī zemākas slepenības pakāpes informācija.

(4) Speciālo atļauju uzskaites, izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju nomaiņas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izslēgt no 11.panta otrās daļas vārdu “tikai”.

< /o:p>

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt 11.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Izņēmuma gadījumos ar Latvijas Republikas nacionālās drošības iestādes vienreizēju, iepriekšēju rakstisku atļauju persona var iepazīties ar valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, kas ir vienu slepenības pakāpi augstāka, nekā to paredz tam izsniegtā atļauja, bet tikai tādā apjomā, kas nepieciešams konkrēta darba uzdevuma veikšanai.”

Atbalstīt

5. 11. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu “tikai”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Izņēmuma gadījumos ar Latvijas Republikas nacionālās drošības iestādes vienreizēju iepriekšēju rakstveida atļauju persona drīkst iepazīties ar valsts noslēpumu vai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, kas ir vienu slepenības pakāpi augstāka, nekā to paredz izsniegtā atļauja, bet tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams konkrētā darba uzdevuma veikšanai.”

12.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1) Tiesības izmantot valsts noslēpumu katrai konkrētai personai ierobežo termiņš, uz kādu tai izsniegta speciālā atļauja, kā arī speciālās atļaujas anulēšana.

(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā.

(3) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šā likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) Saeimas deputātiem;

5) Ministru kabineta locekļiem;

6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

7) ģenerālprokuroram;

8) valsts kontrolierim;

9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;

10) Zemessardzes komandierim;

11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam;

12) Latvijas Bankas prezidentam.

(4) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai ir Saeimas ieceltajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām.

(5) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savas kompetences ietvaros ir kriminālprocesa virzītājam (izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim), veicot pirmstiesas izmeklēšanu un tiesvedību konkrētā krimināllietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Personas, kuras piedalās šādas lietas izmeklēšanas un tiesvedības procesā un kurām ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tiek rakstveidā brīdinātas par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu. Šāda kārtība attiecināma arī uz personām, kuras piedalās tiesvedības procesā civillietā, ja tā ir saistīta ar valsts noslēpumu.

(6) Valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.

2. Papildināt 12.panta trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam."

Tieslietu ministre V.Muižniece:

papildināt 12. panta piektās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem “vai administratīvajā lietā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt 12. panta piekto daļu pēc vārda “civillietā” ar vārdiem “vai administratīvajā lietā”.

Atbalstīt 11. priekšlikuma redakcijā

Atbalstīt

6. 12. pantā:

papildināt trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “civillietā” ar vārdiem “vai administratīvajā lietā”.