Teksts

Rīga

2004.gada 10.novembrī Nr.

Latvijas Republikas

8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts (uz vienas lapas).

2. Anotācija (uz četrām lapām).

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17.nr., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12.,16.,21.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 9.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu.

2. Izslēgt 41.panta trešo daļu.

3. Izslēgt 59.panta otrajā daļā vārdus “valsts valodā”.

8. Saeimas deputāti:

___________________________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi Izglītības likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pirms izsludināt grozījumus Izglītības likumā, Latvijas Valsts Prezidente 2004.gada 10.februārī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, pievēršot uzmanību atsevišķām Izglītības likuma normām, kuras ir labojamas iespējami ātrā laikā. Valsts Prezidente norādīja, ka “Izglītības likuma 59.panta 2.daļa ir netaisnīga un nepamatota pret tām privātajām izglītības iestādēm, kurās izglītības programmas tiek īstenotas mazākumtautību valodā. Lai gan Izglītības likuma 9.pants nosaka privāto izglītības iestāžu tiesības nodrošināt izglītības ieguvi citā valodā, šī likuma 59.panta 2.daļa paredz, ka valsts un pašvaldības piedalās tikai to privāto izglītības iestāžu finansēšanā, kurās akreditētās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas valsts valodā. Tas diskriminē privātās izglītības iestādes un pārkāpj principu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību finansējuma daļa seko līdzi skolēnam, lai kur viņš mācītos.” Tāpat Valsts Prezidente lūdza novērst neskaidrības, kas var rasties, realizējot Izglītības likuma 9. un 41.pantu kopsakarā ar 28.pantu, jo “Izglītības likuma 28.pants garantē izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, savukārt 9.panta 2.daļas 2.punkts un 41.panta 3.daļa paredz, ka mazākumtautību programmās Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā.”
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz izslēgt no likuma deleģējumu Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt mazākumtautību izglītības programmās priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā, tādējādi garantējot izglītības iestāžu patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk valsts un pašvaldības piedalīsies piedalās arī to privāto izglītības iestāžu finansēšanā, kurās akreditētās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas mazākumtautību valodās.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Nav ietekmes
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Nav ietekmes
3. Sociālo seku izvērtējums	Likums novērsīs diskrimināciju un nodrošinās izglītības iestāžu patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā.
4. Ietekme uz vidi	Nav ietekmes
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-	-	-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-	-	-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	-
6. Cita informācija	-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	Jāpieņem grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes”
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		-
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts atbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26.pantam un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam (diskriminācijas aizliegums)
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Izstrādājot likumprojektu, ņemts vērā ANO Cilvēktiesību komitejas 1999.gada 5.novembra apsvērumus lietā Waldman v.Canada (CCPR/C/67/D/694/1996)

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija	-