Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1.     1.pantā:

aizstāt 10.punktā vārdus "līmeņa kritumu" ar vārdiem "līmeņu starpību";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

 

"13) sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā no­teiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomu­nikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;".

 

2.     Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;".

 

3.     13.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktā kārtībā."

 

4.     14.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līni­jām – zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;";

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpoja­miem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes ga­bals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;";

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē."

 

5.     Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas."

 

6.     Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

"17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas) 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

7.     Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

 

"19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

 

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

8.     Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

9.     Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

 

"22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

a) līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

b) no 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

c) virs 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 50 metru attālumā,

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu virs 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā,

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā,

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā,

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.

(3) Metodikas projektu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

 

10.  28.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, - 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru;

4) filtrācijas laukiem – 50 metru."

 

11.  Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

 

"29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

Drošības aizsargjoslas nosaka ap aizsprostiem, vēja ģeneratoriem, virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsprostu drošības aizsargjoslas;

3) vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas;

4) gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas;

5) dzelzceļu drošības aizsargjoslas;

6) virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas.

 

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

 

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadiem - 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm:

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kas paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju."

 

12.  Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

 

"32.pants. Aizsprostu drošības aizsargjoslas

 

(1) Aizsprostu drošības aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums – 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais – 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsprostu drošības aizsarg­joslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju."

 

13.  Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantu šādā redakcijā:

 

"32.1 pants. Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas

 

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratora tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

(3) Tās aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

 

32.2 pants. Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

1) ap gāzes regulēšanas stacijām – 50 metru attālumā;

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā;

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 100 metru attālumā;

4) ap gāzes krātuvju urbumiem – no 100 līdz 300 metru attālumā;

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā;

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā;

7) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām – 25 metru attālumā.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.3 pants. Dzelzceļu drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vie­tējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka dzelzceļu drošības aizsargjoslas, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.4 pants. Virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai šo siltumvadu avārijas gadījumā samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem.

(2) Virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz informāciju par virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu vietējai pašvaldībai.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

 

14.  Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

 

(1) Aizsargjoslas robežas nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā, ja šajā likumā vai aizsargjoslas noteikšanas metodikā nav paredzēta cita kārtība. Citā kārtībā noteiktas aizsargjoslas robežas vietējā pašvaldība iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(3) Būves pasūtītājs, pieprasot vai reģistrējot būvatļauju, iesniedz vietējā pašvaldībā kartogrāfisku materiālu (digitālā veidā) Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātās. Kartogrāfiskajā materiālā attēlo šā panta otrajā daļā minētos objektus un šo objektu aizsargjoslu robežas vai izmaiņas tajās.

(4) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestā apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. Kārtību, kādā vietējā pašvaldība iesniedz informāciju Valsts zemes dienestā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā."

 

15.       Izslēgt 34.pantu.

 

16.        35.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai (paplašināšanai) nepieciešamos darbus. Par to rakstiski jābrīdina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam.

(3) Aizsargjoslās, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, kuras aizņem lauksaimniecības kultūras, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas, rekonstrukcijas (paplašināšanas) darbi veicami laikposmā, par kuru panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Ja vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju nav panākta un sējumi vai stādījumi aizsargjoslā nav saskaņoti ar objekta īpašnieku, plānotie darbi veicami laikposmā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim, rakstiski brīdinot par to līdz 1.augustam. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam, un viņš nedrīkst sēt un stādīt aizsargjoslā un piebraucamā ceļa teritorijā līdz nākamā gada 1.aprīlim.

(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, ievērojot šajā likumā noteiktos aprobežojumus, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.";

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā bez brīdinājuma."

 

17.  Aizstāt 36.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus "pieļaujamo meža izciršanas apjomu" ar vārdiem "pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību".

 

18.        42.pantā:

aizstāt nosaukumā, pirmajā teikumā, 1.punkta pirmajā teikumā un 2.punkta pirmajā teikumā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

izslēgt 2.punkta "d" apakšpunktu.

 

19.  Izteikt 43.panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 

"(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstiski saskaņots ar telekomunikāciju līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām, ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 met­riem;".

 

20.  Papildināt 44.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Hidro­meteoroloģijas aģentūru" ar vārdiem "vai Valsts ģeoloģijas dienestu".

 

21.        45.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstiska vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku. Tajā var noteikt termiņu, līdz kuram drīkst audzēt (saglabāt) kokus vai krūmus.

(4) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem elektrisko tīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežo­jumiem."

 

22.        46.pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem siltumtīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem."

 

23.  Aizstāt 51.panta 1.punktā skaitli "0,5" ar skaitli "0,3".

 

24.        55.pantā:

aizstāt nosaukumā un ievaddaļā vārdu "iekārtām" ar vārdu "ietaisēm";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu pievešanu, pārstrādi un izmantošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;".

 

25.  Izteikt 56., 57. un 58.pantu šādā redakcijā:

 

"56.pants. Aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzes­vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)     aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

2)     aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koro­ziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

4)     aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

5)     aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

6)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

7)     aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8)     aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9)     aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku:

a)      būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b)     izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c)      izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d)     ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e)      veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

f)       veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus,

g)      veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h)      veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i)        veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt tos.

(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lieto­šanas tiesību aprobežojumiem.

 

57.pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu iegu­ves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmu­miem

 

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

6) aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku:

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt tos.

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un bīstamu ķīmisko produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstiski saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

(4) Naftas, naftas produktu, bīstamo ķīmisko vielu vai produktu eksporta nodrošināšanai paredzēto cauruļvadu un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieki iz­manto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem.

 

58.pants. Aprobežojumi aizsprostu drošības aizsargjoslās

 

Aizsprostu drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)     aizliegts zvejot zivis akvatoriju aizsargjoslās gan no peldlīdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2)     aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt akvatoriju aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas."

 

26.  Papildināt likumu ar 58.1, 58.2, 58.3 un 58.4 pantu šādā redakcijā:

 

"58.1 pants. Aprobežojumi vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās

 

(1) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

5) visā aizsargjoslā aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

6) visā aizsargjoslā aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

7) aizsargjoslas daļā, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

(2) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.2 pants. Aprobežojumi gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, kuru būve rakstiski saskaņota ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompre­soru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdz­niecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ēkas un būves, ja tas rakstiski saskaņots ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

(3) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

 

58.3 pants. Aprobežojumi dzelzceļu drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 6.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.4 pants. Aprobežojumi virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslās

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežoju­miem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

6) aizliegts iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

(2) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 7.punktā minētās ēkas un būves."

 

27.  59.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;

4) informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecī­gajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.";

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas me to­dikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.

(4) Ja šajā likumā aizsargjoslu platums vai aizsargjoslu robežas atrašanās vieta nav stingri noteikta, aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert kārtību, kādā nosakāmas aizsargjoslu robežas vai aprēķināms (nosakāms) aizsargjoslu platums šajā likumā noteiktajās robežās. Aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert papildu noteikumus (kārtību) aizsargjoslu noteikšanai."

 

28.  61.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, telekomunikāciju gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kas apdraud objektus. Kokus cērt objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šo objektu normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.";

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.";

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona, ja līgumā nav noteikts citādi, pēc šā panta otrajā, piektajā un septītajā daļā paredzēto darbu pabeigšanas nocirstos kokus un krūmus, nopļauto zāli un citus uzturēšanas darbu produktus nodod vai piecu darbdienu laikā par tiem rakstiski paziņo zemes īpaš­niekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam. Par nopļautās zāles un izcirsto koku un krūmu saglabāšanu atbild zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, ja līgumā nav noteikts citādi, divu nedēļu laikā pēc uzturēšanas darbu produktu vai attiecīgā paziņojuma saņemšanas attīra aizsargjoslu no nocirstajiem kokiem un krūmiem, nopļautās zāles, lauksaimniecības kultūraugu atliekām un citiem atkritumiem. Ja aizsargjosla noteiktā termiņā nav attīrīta, zemes īpašnieks zaudē īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem, krūmiem un nopļauto zāli, un objekta īpašnieks novāc un pārdod vai iznīcina nopļauto zāli, izcirstos kokus un krūmus, lauksaimniecības kultūraugu atliekas un atkritumus. Aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas kārtību nosaka attiecīgo aizsargjoslu noteikšanas metodikā."

 

29.  Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

 

"62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos

 

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lieto­juma robežu plānos nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kartību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, iekļauj plāna izgatavošanas izdevumos, un tos sedz plāna izgatavošanas pasūtītājs."

 

30.  65.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā

 

"65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatī­šana";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa."

 

31.  Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

"3. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim nosaka kārtību, kādā saskaņojamas aizsargjoslas un to izmaiņas.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

5. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

6. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā."

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

 

 

 

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi Aizsargjoslu likumā"

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizē­jās si­tuā­ci­jas rakstu­ro­­jums

 

     1997.gada 2.maijā pieņemtais Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslu veidus, funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, aiz­sarg­joslu uzturēšanas kārtību, kā arī aprobežojumus aizsargjoslās.

     Aizsargjoslu likums sākotnēji bija orientēts uz aizsargjoslu noteikšanu esošiem infrastruktūras objektiem, kuru aizsarg­joslas, tajās noteiktie aprobežojumi un šiem objektiem nepie­ciešamie ceļa servitūti jāpiecieš zemes īpašniekiem. Aizsarg­joslu likums nenosaka jaunbūvējamu objektu aizsargjoslu un ceļa servitūtu saskaņošanas kārtību, un zemes īpašuma lietošanas tiesības var tikt aprobežotas bez saskaņošanas ar īpašnieku.

     To objektu ekspluatācijai, kuriem ir noteiktas aizsargjoslas, nepieciešama piekļūšana ar transportu un ceļa servitūts. Civillikuma 1231.pants paredz, ka servitūtu var nodibināt ar likumu, līgumu, tiesas spriedumu vai testamentu. Ja servitūts nav nodibināts ar likumu, no Civil­li­kuma 1232.panta iz­riet, ka kalpojošā nekustamā īpa­šu­ma īpašnieks var ne­piekrist servi­tū­ta nodibināšanai. Aizsargjoslu likums servitūtu nodibināšanu neparedz, piekļūšana objektiem ir atkarīga no līgumu noslēgšanas ar zemes īpašniekiem, un, ja zemes īpašnieks atsaka servitūta nodibināšanu, objekta īpašniekam jāgriežas tiesā. Ja līgums nav noslēgts, piekļūšanu objektiem var atteikt pat avārijas gadījumā. Pašlaik servitūti tiek noteikti vairākos Ministru kabineta noteikumos par aizsargjoslu noteikšanas metodiku, taču tas neatbilst ne Civillikuma 1231.pantam, ne Satversmes 105.panta trešajam teikumam "Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.". Fakts, ka ceļa servitūts nav paredzēts likumā, var būt šķērslis servitūta nodibināšanai ar tiesas spriedumu.

     Dzelzceļiem, siltumvadiem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas, kurās noteiktie aprobežojumi nodrošina to ekspluatāciju. Tomēr nav izslēgtas liela diametra siltumvadu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu, augstspiediena gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, kā arī vilcienu, kuri ved bīstamas kravas, avārijas. Iespējamas avārijas ogļūdeņražu (naftas un gāzes) ieguves vietās. Cilvēku drošībai šādu avāriju gadījumā nepieciešamas aizsargjoslas, kurās būtu noteikti aprobežojumi, kas ierobežotu cilvēku uzturēšanos šajās aizsargjoslās.

     Vēja ģeneratori darbojoties rada gaisa svārstības (infra­skaņu), kas negatīvi iedarbojas uz cilvēku un rada pat bai­ļu izjūtu. Ap vēja ģeneratoriem līdz šim netiek noteiktas aizsargjoslas.

     Likuma 13.pantā nav noteikti ekspluatācijas aizsargjoslu minimālie un maksimālie platumi dzelzceļiem un nav atsevišķi minēti pievedceļi un citi sliežu ceļi, pa kuriem kravas pārvadā ar mazāku intensitāti un kuriem nav nepieciešamas tik platas aizsargjoslas kā intensīvas lietošanas sliežu ceļiem.

     Likuma 14.pantā nav paredzētas aizsargjoslas radiosakaru antenu mastiem un torņiem, kā arī telekomu­nikāciju kabeļu sadales skapjiem un kastēm.

     Likuma 16.pantā nav viennozīmīgi noteikts, kāds platums ir 20 kV elektro­līniju aizsargjoslām. Šajā pantā ir noteikti minimālie aizsargjoslu platumi, taču nav noteikti maksimālie platumi.

     Likuma 16. un 22.pantā aizsargjoslas gar zemūdens elektriskajiem kabeļiem un gāzesvadiem tiek noteiktas tikai kuģojamās un plostojamās upēs, kaut gan pēc aprobežojumu būtības (zvejas aizliegums u.tml.) aizsargjoslas būtu jānosaka visos virszemes ūdensobjektos.

     Likuma 17.pants nosaka siltumtīklu ekspluatācijas aizsarg­joslas. Jaunu materiālu un tehnoloģiju ieviešana ļauj samazināt vairāku objektu aizsargjoslu platumu.

     Likuma 19.pants nosaka ūdensvadu un kanalizācijas tīklu aizsargjoslas. Ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas pieredze rāda, ka aizsargjoslas platumam jābūt atkarīgam tikai no objekta novietojuma dziļuma, bet ne no objekta veida.

     Likuma 20.panta trešā daļa būtībā dublē šā panta otro daļu.

     Likuma 22.pants nosaka gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes krātuvju un noliktavu ekspluatācijas aizsargjoslas. Jaunu materiālu un tehnoloģiju ieviešana ir paaugstinājusi gāzes vadu un iekārtu drošību, kas ļauj samazināt vairāku objektu aizsargjoslu platumu.

     Likuma 30.pantā noteiktas aizsargjoslas ap tilpnēm, kas paredzētas naftas, naftas produktu, ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, neatkarīgi no to lieluma. Nelielas tilpnes, piemēram, tilpnes transformatoru eļļas ieplūdināšanai transformatora avārijas gadījumā, neapdraud cilvēku un vides drošību un ap tām nav nepieciešama aizsargjosla. Šajā pantā ir noteikti minimālie aizsargjoslu platumi, taču nav noteikti maksimālie platumi. Latvijā tiek veikti priekšdarbi naftas (ogļūdeņražu) ieguvei. Aizsargjoslu likuma 30.pants nenosaka aizsargjoslas ap ieguves vietām.

     Likuma 33.pants paredz aizsargjoslu robežu noteikšanu teritoriju plānojumos, bet neparedz kārtību, kas nodrošinātu aizsargjoslu iekļaušanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā un vienotā valsts ģeoinformācijas sistē­mā.

     Likuma 34.pantā aizsargjoslu pārklāšanās gadījumā noteikts, ka tādās vietās spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Minimālā platuma palielināšana izsauc stingrāku prasību (aprobežojumu) noteikšanu lielākā platībā, nekā tas nepieciešams. Šādu pārklāšanās gadījumu ir ļoti daudz, un prasība saskaņot visa veida rīcību šādās vietās nevajadzīgi sarežģī uzņēmējdarbību.

     Likuma 35.pantā aizsargjoslā veicamo, ar objektu saistīto darbu uzskaitījumā nav paredzēti objektu paplašināšanas darbi, kas saistīti ar infrastruktūras attīstību. Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, kurās vairākus gadus pēc kārtas audzē ziemājus, nav tāda perioda, kad zemi neaizņemtu lauksaimniecības kultūras un varētu veikt plānotos eks­­pluatā­cijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbus. Savu­kārt, jautājumu par to, vai šīs zemes aizņem lauksaimniecības kultūras un vai tās iespējams saglabāt, var izlemt objektu īpašnieks bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. 35.pantā paredzētais iepriekšējais brīdinājums par aizsargjoslas apmeklē­jumu kontroles un uzraudzības nolūkos traucē pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem veikt pēkšņu kontroli.

      Likuma 42.pants aizliedz gāzesvadu ierīkošanu gar dzelzceļu, tādējādi liedzot veidot inženiertehnisko komunikāciju koridorus.

      Likuma 43.pants atļauj zemes darbus paze­mes telekomuni­kā­ciju kabeļu aizsarg­joslās 0,5 m dziļumā. Likuma 51.pants atļauj ze­mes darbus aizsarg­joslās ap aiz­sprostu drošuma noteikšanas kontolmēr­ierī­cēm 0,5 m dziļumā. Šīs normas nav unificētas ar līdzīgām normām likuma 45., 46. un 56.pantā, kas atļauj zemes darbus 0,3 m dziļumā, bet aramzemēs – 0,45 m dziļumā.

      Likuma 44.pants neparedz darbības saskaņošanu dziļur­bumu, pazemes ūdeņu un seismoloģiskā monitoringa posteņu aizsargjoslās ar Valsts ģeoloģijas dienestu, kas nosaka šīs aizsargjoslas.

     Likuma 45. un 56.pantā elektroenerģijas un gāzes apgādes uzņēmumu loks tiek aprobežots tikai ar tiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu nepieciešama licence.

     Likuma 56.pantā (aprobežojumi gāzesvadu un citu objektu aizsargjoslās) un 57.pantā (aprobežojumi naftas un citu produktu vadu un objektu aizsargjoslās) ir noteikti tādi aprobežojumi, kas izslēdz vairākus darbu veidus aizsargjoslā (uguns un liesmu darbi, zemes smelšanas un gultnes padziļināšanas darbi), kas liedz veikt gan objekta, kuram noteikta aizsargjosla, gan citu objektu ekspluatāciju un remontu. Aizsargjoslās aizliegta jebkuru triecien­mehānismu pielietošana, kaut gan nelielas jaudas triecien­mehānis­mu – triecienurbjmašīnu, pneimatisko instrumentu pielietošana, nepārsniedzot atļauto zemes darbu dziļumu, nevar bojāt gāzes­vadus un gāzapgādes iekārtas. Savukārt, 57.pantā, atšķirībā no 56.panta, netiek aizliegtas vairākas darbības, kas var kaitēt naftas, bīstamu ķīmisko vielu un p roduktu cauruļvadiem un citiem objektiem. 57.pantā nav paredzētas objektu īpašnieku tiesības izmantot nekustamo īpašumu aizsargjoslām un ceļa servitūtus bez atlīdzības par aprobežojumu, kā tas paredzēts citiem infrastruk­tūras objektiem. Tas samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju tranzīta jomā.

     Likuma 59.pants paredz, ka aizsargjoslu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets, un metodikā cita starpā jāietver to objektu ekspluatācijas un drošības prasības, kuriem ir noteikta aizsargjosla. Objektu ekspluatācijas un drošības prasības, kā arī dažas citas aizsargjoslu metodikā ietveramās prasības var būt noteiktas citos normatīvajos aktos, un tādējādi Ministru kabineta noteikumos par aizsargjoslu noteikšanas metodiku var rasties juridisko normu atkārtošanās un pārklāšanās. Savukārt, šajā pantā nav paredzēta iespēja Ministru kabineta noteikumos noteikt pašu aizsargjoslu noteikšanas metodiku – kā pielietot likuma vispārīgās normas konkrētajos gadījumos.

      Likuma 61.pants nosaka aizsargjoslu uzturēšanas kārtību. Uzturēšanas darbus veicot tiek izcirsti koki un krūmi, nopļauta zāle u.tml. Lai nerastos ugunsbīstama situācija, šie produkti laikus jānovāc. Likums nenosaka šo produktu īpašnieka ­– zemes īpaš­nieka – pienākumus, kā arī rīcību gadījumos, ja zemes īpašnieks neveic šos pienākumus.

     Likums neparedz ar aizsargjoslām saistīto civiltiesisko strīdu risināšanas kārtību un neietver šo jautājumu aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietveramo jautāju­mu uzskaitījumā 59.panta otrajā daļā.

     Līdz ar 2002.gada 21.februāra likuma "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" pieņemšanu ir radušās vairākas jaunas, ar aizsargjoslām saistītas problēmas:

     likuma 16.pants paredz noteikt šaurākas aizsargjoslas gar elektriskiem tīkliem apdzīvotās vietās, taču apdzīvotas vietas ir arī lauku viensētas, pie kurām šau­rāku aizsargjoslu noteikšana nav pieļauja­ma daudzo koku dēļ, kas var apdraudēt elektrolīnijas;

     likuma 30.panta pirmajā daļā paredzēts noteikt aizsargjoslas ap ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem un citiem objektiem, bet panta otrā daļa tādas neparedz. Pašlaik aizsargjoslas paredzētas visu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem un citiem objektiem (arī ūdens ir ķīmiska viela!), kaut gan tās nepieciešamas tikai bīstamu ķīmisku vielu un produktu cauruļvadiem un objektiem;

     likuma 32.pants paredz noteikt aizsargjoslas akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, taču neparedz aizsargjoslas pie aizsprostiem uz sauszemes, kuras nepieciešamas aizsprostu ekspluatācijai un it īpaši – drošībai;

     likuma 55.pantā noteiktajā aizliegumā būvēt jaunas ēkas atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu izgāztuvju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aizsargjoslās kā izņēmumi šim aizliegumam nav minētas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītas ēkas;

     likuma 58.pantā (aprobežojumi aizsargjoslās akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem) aizliegta iebraukšana ar peldlīdzekli aizsargjoslā bez aizsprosta īpašnieka atļaujas. Tas izslēdz pēkšņas kontroles iespēju no valsts institūciju puses.

2. Normatī­vā ak­ta pro­­­jek­ta bū­tī­ba

 

     Likumprojekts nosaka jaunas drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem un aizsprostiem (krastos), gar liela diametra virszemes siltumvadiem, gar augstspiediena gāzesvadiem, ap gāzapgādes iekārtām, būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā bīstamas kravas. Šajās aizsarg­joslās noteikti aprobežojumi, kas ierobežo cilvēku uzturēšanos tajās un samazina iespējamo upuru skaitu avārijas gadījumā. Likumprojekts paredz vairāku aizsargjoslu platuma samazināšanu un precizē daudzus ar aizsargjoslām saistītus jautājumus.

    Likumprojekts paredz ceļa servitūtu noteikšanu piekļūšanai objektiem un to aizsargjoslām. Ar ceļa servitūtu noteikšanu saistīti grozījumi Aizsargjoslu likuma 3., 33., 35., 45., 46., 56., 60. un 62.pantā. Grozījumi likuma 45., 46. un 56.pantā paredz energoapgādes uzņēmumiem iespēju izmantot ceļa servitūtus tāpat kā līdz šim – nekustamo īpašumu aizsargjoslām.

     Grozījumi likuma 13.pantā nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu minimālos un maksimālos platumus dzelzceļiem, pie tam mazākus ekspluatācijas aizsargjoslu maksimālos platumus tiem sliežu ceļiem, kuri neietilpst stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī pievedceļiem, strupceļiem, speciālas nozīmes sliežu ceļiem un stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā neietilpstošajiem staciju sliežu ceļiem.

     Grozījumi likuma 14.pantā paredz aizsargjoslas radiosakaru antenu mastiem un torņiem, telekomu­nikāciju kabeļu sadales skapjiem un kastēm.

     Grozījumi likuma 16.pantā precizē aizsargjoslu noteikšanu gar elektriskajiem tīkliem un vairs neparedz minimālo un maksimālo aizsargjoslas platumu. Tiek samazināti aizsarg­joslas platumi gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV lauku apvidū. Tuvu ēkām novietotiem kabeļiem aizsargjosla tiek noteikta tikai līdz ēkas pamatiem, jo ēkas iekšpusē aizsargjoslu un aprobežo­jumus noteikt nav vajadzības. Aizsargjoslas gar zemūdens elektris­kajiem kabeļiem tiek noteiktas visos virszemes ūdensobjektos.

     Grozījumi likuma 17.pantā paredz sašaurināt aizsargjoslas gar bezkanālu siltumtrasēm, precizē aizsargjoslu noteikšanu gar siltumtīkliem un vairs neparedz minimālo un maksimālo aizsargjoslas platumu.

     Grozījumi likuma 19.pantā paredz sašaurināt aizsargjoslas gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, kuri ieguldīti līdz 2 m dziļumā.

    Grozījumi likuma 20.pantā novērš likuma normu dublēša­nos.

    Grozījumi likuma 22.pantā nosaka šaurākas ekspluatācijas aizsargjoslas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, pie kam aizsargjoslu platumi tiek noteikti viennozīmīgi. Aizsargjoslas gar zemūdens gāzesvadiem tiek noteiktas visos virszemes ūdensobjektos.

     Likumprojektā tiek precizēts, ka aizsargjoslas tiek noteiktas visām gāzapgādes iekārtām un būvēm, nevis tikai gāzesvadu iekārtām un būvēm. Ar to saistīti grozījumi 12., 22., 56. un 61.pantā.

     Grozījumi likumā paredz drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, gar liela diametra virszemes siltumvadiem, augstspiediena gāzesvadiem, ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā bīstamas kravas. Ar to saistīti grozījumi likuma 13., 17., 22., 29., 42., 46. un 56.pantā un jauni 32.1, 32.2, 32.3, 32.4, 58.1, 58.2, 58.3 un 58.4panti.

     Likumprojekts precizē aizsargjoslu noteikšanu ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, paredzot aizsargjoslu noteikšanu ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumiem un bīstamu ķīmisko vielu un produktu objektiem. Ar to saistīti grozījumi likuma 29., 30., 57. un 61.pantā.

     Likumprojekts paredz aizsargjoslu noteikšanu pie aizsprostiem arī uz sauszemes un nosaka aprobežojumus šajās aizsargjoslās. Ar to saistīti grozījumi likuma 29., 32. un 58.pantā. Grozījumi 58.pantā atļauj iebraukt B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai bez aizsprosta īpašnieka vai tie­siskā valdītāja atļaujas, tāpat kā glābšanas darbu un avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbu veikšanai.

     Grozījumi likuma 33.pantā nosaka jaunbūvējamu un paplašināmu objektu aizsargjoslu un ceļa servitūtu saskaņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagatavojama un iesniedzama informācija par jaunbūvējamo objektu aizsarg­joslām un ceļa servitūtiem teritoriālās plānošanas un ģeoinformācijas sistēmas vajadzībām. Lai nerastos jauna liela apjoma informācija, kas neatbilstu ieviešamajai ģeoinfor­mācijas sistēmai, grozījumi paredz informācijas apriti par jaunbūvējamiem un paplašināmiem objektiem digitālā veidā Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92. Ievērojot to, ka informācijas apstrādes ieviešanai digitālā veidā LKS 92 sistēmā nepieciešams ilgāks laiks, pārejas noteikumu 5. un 6.punktā noteikti šo normu ieviešanas termiņi.

     34.panta izslēgšana novērš stingrāku aprobežojumu noteikšanu lielākā platībā, nekā tas nepieciešams aizsargjoslu pārklāšanās gadījumā, un novērš nepieciešamību saskaņot visa veida rīcību šāda veida vietās. Aizsargjoslu pārklāšanās vietās jāievēro katrā aizsargjoslā noteiktie aprobežojumi.

     Grozījumi likuma 35.pantā atceļ brīdinājumu pirms aizsargjoslu apmeklēšanas kontroles un uzraudzības nolūkos un precizē, ka avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbus var veikt bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēta iespēja veikt plānotus objekta paplašināšanas darbus. Reglamentētas zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju, lietotāju) attiecības ar infra­struktūras objektu īpašniekiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs plānoto darbu veikšana saskaņojama ar šo zemju īpašniekiem (tiesiska­jiem valdītājiem, lietotājiem), taču tiek paredzēta iespēja veikt plānotos darbus laika periodā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim, laikus (līdz 1.augustam) par to brīdinot, ja šīs zemes neaizņem sējumi vai stādījumi, kas saskaņoti ar objekta īpašnieku.

      Grozījumi likuma 42.pantā atļauj novietot gāzesvadus gar dzelzceļiem attālumos, kurus nosaka būvnormatīvi.

 

      Likumā noteikto aprobežojumu unifikācijai paredzēti grozījumi 43. un 51.pantā, kas saskaņo aizsargjoslās atļauto zemes darbu dziļumu ar līdzīgām normām likuma 45., 46., 56. un 57.pantā. Grozījumi likuma 43.pantā attiecina aprobežojumus arī uz radiosakaru antenu mastu, torņu un to atsaišu aizsargjoslām.

      Papildinājums likuma 44.pantā prasa saskaņot darbību dziļurbumu, valsts nozīmes pazemes ūdeņu un seismoloģiskā monitoringa punktu un posteņu aizsargjoslās ar Valsts ģeoloģijas dienestu.

      Grozījumi likuma 45.pantā precizē, kādā kārtībā saskaņojama koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu aizsargjoslā.

      Grozījumi likuma 55.pantā atļauj atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu izgāztuvju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aizsargjoslās būvēt ar atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu apsaimniekošanu saistītas ēkas. Grozījumi atļauj novietot zem ēkas notekūdeņu tvertnes ar venti­lā­ciju.

      Grozījumi likuma 56.pantā atļauj pēc rakstveida vienošanās noslēgšanas ar gāzes objektu īpašnieku veikt vairākus darbus gāzes­vadu un gāzapgādes objektu ekspluatācijas aizsargjoslās, kas agrāk bija aizliegti, bet var būt nepieciešami citu objektu eks­plua­tācijai. Noteikti triecienmehānismu veidi, kuru pielietošana jāsaskaņo ar gāzes objektu īpašnieku.

       Saistībā ar jaunu aizsargjoslu noteikšanu tiks izdarīti grozījumi Enerģētikas likumā, kurā tiks paredzēta kārtība, kādā zemes īpašnieks saņem vienreizēju atlīdzību par jaunu aizsargjoslu (aprobežojumu) noteikšanu. Pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt vienreizējas atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību par nekustamā īpašuma lietošanu paredz Saeimā izskatāmais likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”.

     Grozījumi likuma 57.pantā novērš nepamatotus aprobežojumus naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu objektu aizsargjoslās un samazina tās joslas platumu, kurā noteikti aprobežojumi, kā arī atļauj pēc rakstveida vienošanās noslēgšanas ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas un bīstamo ķīmisko vielu un produktu objektu īpašnieku veikt vairākus darbus, kas agrāk bija aizliegti, bet var būt nepieciešami gan šo, gan citu objektu ekspluatācijai. Paredzēti papildu aprobežojumi, analogi gāzesvadu un gāzapgādes objektu aizsargjoslās pastāvošajiem aprobežoju­miem, kā arī iespēja tranzīta uzņēmu­miem izmantot nekustamos īpašumus aizsargjoslām un servitūtus bez atlīdzības, kas veicinātu tranzītu. Īpaši bīstamo ķīmisko vielu un produktu objektu aizsargjoslās noteikti aprobežojumi, kas ierobežo cilvēku uzturēšanos šajās aizsargjoslās un samazina iespējamo upuru skaitu avārijas gadījumā.

     Grozījumi likuma 59.pantā paredz iespēju neietvert aizsargjoslu metodikā objektu ekspluatācijas un drošības prasības un citas prasības tad, ja tās nosaka citi normatīvie akti, un ietvert noteikumus (metodiku), kā pielietot likuma vispārīgās normas konkrētajos gadījumos.

     Grozījumi likuma 61.pantā precizē aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību. Papildinājums – panta jaunā devītā daļa – nosaka objekta īpašnieka un zemes īpašnieka pienākumus aiz­sargjoslu uzturēšanas darbu produktu nodošanā un novākšanā, kā arī rīcību un īpašuma tiesību aprobežojumus uz uzturēšanas darbu produktiem gadījumos, ja zemes īpašnieks neveic savus pienākumus.

     Grozījumi likuma 62.pantā pa­redz Valsts zemes dienestam pienā­kumu par valsts budžeta līdzekļiem uzturēt aiz­sargjoslu datu bāzi kā vienu no vienotās valsts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas elementiem. Paredzēts, ka turpmāk no valsts budžeta segs tikai izdevu­mus Baltijas jūras, Rīgas jūras līča, virszemes ūdensobjektu, pur­vu un kul­tūras pieminekļu aizsargjoslu iezī­mēšanai zemes robežu plānos. Pārē­jiem objek­tiem šos izdevumus segs zemes robežu plāna pasūtītājs.

     Papildinājums likuma 65.pantā paredz ar aizsargjoslām saistītu civiltiesisku strīdu risināšanu tiesā.

     Likumprojektā paredzēti grozījumi likuma saskaņošanai ar Būvniecības likumu un Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu.

     Likumprojektā paredzēti grozījumi, kas novērš valodas lietošanas neprecizitātes (izteiciens "līmeņa kritums" 1.panta 10.punktā, divreiz atkārtojas vārds "ūdens" vārdu kopā "ūdens akvatorija" (29., 32. un 58.pantā), vārds "tilpe", kas lietojams tikai vārdu savienojumā "ūdenstilpe", bet citos gadījumos lietojams vārds "tilpne" (29., 30., 57. un 61.pantā), vārds "plakne" vietās, kur iet runa par plānā izliektu vai lauztu virsmu (14., 16., 17. un 30.pantā), kā arī gramatisko formu neatbilstība vairāku normu ievaddaļā, kurā ir runa par aizsargjoslu platumu, un tai sekojošajiem apakšpunktiem, kuros noteikts, ka aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa u.tml. (16.panta otrā daļa, 17.panta otrā daļa, 22.panta otrā daļa, 30.panta otrā daļa,). Ņemts vērā arī latviešu valodas speciālistu ieteikums lietot salikteņus „gāzesvads” un „gāzapgāde”, kā tas jau tiek darīts citos, ar gāzesvadiem un gāzapgādi saistītos, dokumentos.

    Paredzēti precizējumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību jomu – likumprojektā iet runa par objektu īpašniekiem un nevis par uzņēmumiem (45., 46. 46.pants).

    Pārejas noteikumos paredzēti termiņi, kādos jāizstrādā Aizsargjoslu likuma īstenošanai nepieciešamie tiesību akti.

3. Cita in­for­mā­cija

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz mak­ro­ekono­mis­ko vidi

     Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmēj­dar­bī­bas vidi un ad­mi­ni­stra­tīvo pro­cedūru vien­kār­šo­šanu

 

     Likumprojekts atceļ brīdinājuma nepiecieša­mību pirms aizsargjoslu apmeklēšanas kontroles un uzraudzības nolūkos, kā arī pirms avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbiem.

     Likumprojekts atceļ prasību saskaņot visa veida rīcību vietās, kur pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas.

     Papildinājumi likuma 44.pantā prasa saskaņot darbību dziļurbumu, valsts nozīmes pazemes ūdeņu un seismoloģiskā monitoringa punktu un posteņu aizsargjoslās ar Valsts ģeoloģijas dienestu, kas nosaka šīs aizsargjoslas.

     Akciju sabiedrībai "Latvijas gā­ze", valsts akciju sabiedrībai „Latvenergo”, ūdensvadu, kanalizācijas un siltumtīklu uzņēmumiem radīsies papildu vienreizēja rakstura izdevu­mi aizsargjoslu apzīmējumu pār­celšanai vai nomaiņai un pārgrozījumu nostipri­nāšanai zemesgrā­ma­­tās saistībā ar aizsargjoslu sašaurināšanu, bet sa­ma­zināsies turpmā­kie izdevumi par nekustamā īpašu­ma izmantošanu jauniem objektiem. Ko­pu­mā šie fakto­ri ilgākā laikā izlī­dzinās izdevumu izmai­ņas, un turpmākie izdevumi sama­zināsies.

     Valsts akciju sabiedrībai "Latv­­energo" un mazo hidro­elektro­staciju īpašniekiem ra­dī­sies papildu vien­rei­zēja rakstura izde­vumi aiz­sarg­joslu apzīmēšanai krastos un aprobe­žojumu nostiprinā­šanai zemes­grā­ma­tās. Iegu­vums – lielāka aizsprostu dro­šī­ba. Valsts akciju sabiedrība "Latv­­energo" un aptaujātie mazo hidro­elektro­staciju īpašnieki nav iesnieguši izdevumu prognozes.

     Valsts akciju sabiedrībai "Latv­­­energo" ietaupīsies lī­dzek­ļi ai zsargjoslu noteikšanai ap tilp­nēm trans­formatoru eļ­ļas ieplūdināšanai avārijas gadīju­mos, kā arī izdevumi, kas tai būtu, ja pie lauku viensētām būtu jāsamazina aizsargjoslas. Ietaupīsies arī līdz­ek­ļi biežā­ku līniju bojā­ju­mu novēršanai pie viensētām.

      Visu infrastruktūras objektu īpašniekiem būs vienreizēja rakstura izdevumi līdz šim zemesgrāmatā neierakstīto aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos un apgrūtinājumu nostiprināšanai zemesgrāma­tā, bet samazinā­sies izdevumi to strīdu ierosināšanai tiesās, kas saistīti ar servitūtiem. Izdevumi līdz šim zemesgrāmatā neierakstīto aizsargjoslu nostiprināšanai nav tieši saistīti ar šo likumprojektu, jo likumprojektā tikai paredzēts skaidri norādīt, kam ir pienākums iesniegt dokumentus, lai ar aizsargjoslām saistītos apgrūtinājumus ierakstītu zemesgrāmatā, un kas sedz izdevumus.

      Visu infrastruktūras objektu būvētājiem palielinā­sies izdevumi jaunu aizsargjoslu un ceļu servitūtu saskaņošanai ar zemes īpašniekiem, taču samazināsies izdevumi strīdu risināšanai, kas saistīti ar jaunu aizsargjoslu un ceļu servitūtu noteikšanu.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta ietekme netieša – paaugstināsies cilvēku drošība.

4. Ietekme uz vidi

 

Likumprojekta ietekme netieša – aizsargjoslu sakār­totība un aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatās samazina iespēju neapzināti nodarīt kaitējumu videi.

5. Cita informācija

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2004.

2005.

2006.

2007.

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

     Nebūtiskas izmaiņas pašvaldī­bu budže­tu ieņēmumos saistītas ar ap­grū­­tināto ne­kus­tamo īpašumu kadas­t­rālās vērtības un līdz ar to – nekus­tamā īpašuma nodokļa ne­lie­lām izmaiņām. Vairākiem gāz­apgā­des ob­jek­tiem, elektriskajiem tīkliem (lau­ku apvidos), siltum­tīkliem, ūdens­vadiem, kanali­zācijas tīkliem un notek­ūde­ņu attīrīšanas ietai­sēm sa­ma­zi­nās aiz­sarg­­joslu pla­­tī­ba, bet dažiem objek­tiem – aiz­sprostiem (kras­tos), radiosa­ka­ru līni­ju ante­nu torņiem un mastiem, vēja ģene­ra­toriem, ogļūdeņražu ieguves vietām – aizsarg­joslas tiek no­teiktas no jauna.

     Visizplatītāka­jiem no šiem ob­jek­tiem – zema un vidēja sprie­guma gaisvadu elektrolīnijām lauku apvi­dū – aizsarg­joslu pla­­tī­ba sa­ma­zi­nās un līdz ar to praktiski visu pašval­dību budže­tu ieņēmumi nedaudz palie­lināsies:

-         līniju kopgarums valstī – 87000 km;

-         aizsargjoslas platuma vidē­jais samazinājums – 7,5 m;

-         atbrīvotā platība 65250 ha;

-         lauksaimniecības zemes vidē­jā kadastrālā vērtība – 150 Ls/ha;

-         minimālais kadastrālās vēr­tī­bas samazinājums aizsarg­joslā – 5%;

-         nekustamā īpašuma nodokļa likme – 1%;

-         nekustamā īpašuma nodokļa kopsummas palielinājums valstī – 4900 Ls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4,9

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    Aizsargjoslas, kuru robežas mai­nī­­sies, sastāda apmēram 10% no visām aizsargjoslām, bet aiz­sarg­joslas, kuras tiks izveidotas no jauna – apmēram 1% no visām aizsarg­joslām.

    Valsts zemes dienesta kopējie izdevu­mi no valsts budžeta līdzek­ļiem aizsarg­joslu attēloša­nai zemes robežu plānos un aiz­sarg­joslu datu bāzes uztu­rēšanai nemainīsies, jo aizsarg­joslu izmaiņu attēloša­nas iz­de­vu­mus zemes robežu plānos segs šo plānu pasūtītāji, bet, ja plāns tiek pa­sū­tīts aizsargjoslu pirmreizējai iezī­mēša­nai – objektu īpašnieki. Ja plāns tiek pa­sū­tīts Baltijas jūras, Rīgas jūras līča, virszemes ūdens­objektu, pur­vu un kultūras piemi­nek­ļu aizsarg­jos­lu pirmreizējai iezī­mēšanai, finansēju­ma avots paliek agrākais – valsts budžeta līdzek­ļi. Aiz­sarg­joslu datu bāzes izveidoša­nas un uztu­rēšanas izdevumus var segt no valsts budžeta līdzek­ļiem, kas atbrīvojas sakarā ar finansējuma avota maiņu aizsargjoslu attēloša­nai zemes robežu plānos.

 

    Pašvaldībām radīsies izdevumi aiz­sarg­joslu robežu izmaiņu attēlo­ša­nai teritoriālā plāno­juma doku­men­tos. Ja šie dokumenti izstrādāti digitālā veidā, izmaiņu darbietilpība nav liela, un tās veicamas esošā fi­nan­sējuma ietvaros, kā arī no nekus­tamā īpašuma nodokļa ienāku­mu palielinājuma aizsargjoslu kopplatī­bas samazināšanās dēļ.

    No valsts budžeta finansēja­mām institūcijām radīsies izdevu­mi, lai no­stip­rinātu ze­mes­­grāma­tās līdz šim neno­stip­rinātos apro­be­žojumus, kas sais­tīti ar Balti­jas jūras, Rīgas jūras līča, virszemes ūdens­objek­tu, purvu un kul­tūras pie­minekļu aizsargjos­lām. Agrāk Aiz­sarg­joslu likums neno­teica šo izdevu­mu finansēšanas avotu. Šie darbi vei­cami esošā finansējuma ietva­ros.

     Valsts institūcijām un pašvaldī­bām – to objektu valdītājām, ku­riem noteiktas aizsargjoslas, tāpat kā infra­struk­tūras objektu īpaš­niekiem, būs vienreizēja raks­tu­ra izdevumi līdz šim neiezīmēto aiz­sargjoslu iezīmē­šanai zemes ro­be­žu plānos un līdz šim nenostip­rināto aprobežo­jumu nostiprinā­šanai zemesgrāma­tās. Šie darbi vei­cami esošā finan­sējuma ietva­ros.

    Likumprojekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetu izdevumu daļu.

 

 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme

    Likumprojekts neietekmē valsts un pašvaldību budžetus.

 

 

 

 

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

     Nav nepieciešami.

 

 

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

 

 

 

 

 

6. Cita informācija  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie ak­ti (likumi un Mi­nistru kabineta no­teikumi) papildus jā­izdod un vai ir sagatavoti to pro­jek­ti.

     Sagatavoti Ministru kabineta noteikumu projekti "Drošī­bas aizsargjoslu no­teik­ša­nas metodika ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naf­tas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļva­diem, tilpnēm, krātuvēm, pār­strā­des un pārkraušanas uzņēmumiem" un "Aizsprostu drošības aizsarg­jos­lu no­teik­ša­nas metodika".

      Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu, ceļa servitūtu un to grozījumu saskaņošanas kārtību. Pie šo Ministru kabineta noteikumu projektiem sākusi strādāt Ekono­mikas ministrija.

     Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim nosa­ka aizsargjoslu datu bāzes izveides un uztu­rēšanas kartību, kā arī informācijas aprites kārtību starp paš­val­dībām un Valsts zemes dienestu. Šo noteikumu projektu gatavošana vēl nav uzsākta.

     Drošības aizsargjoslu noteikšanai gar liela diametra siltum­vadiem, gāzesvadiem, ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm un gar dzelz­ceļiem nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra notei­ku­mos Nr.413 "Ekspluatāci­jas aizsarg­jos­lu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm no­teik­ša­nas metodika", Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra notei­ku­mos Nr.416 "Ekspluatāci­jas aizsarg­jos­lu gar siltumtīkliem no­teik­ša­nas metodika" un Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra notei­ku­mos Nr.457 "Dzelzceļa aizsarg­jos­lu no­teik­ša­nas metodika". Šo noteikumu projektu gatavošana vēl nav uzsākta.

     Aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas kārtības noteikšanai nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra notei­ku­mos Nr.415 "Ekspluatāci­jas aizsarg­jos­lu gar elektris­ka­jiem tīkliem no­teik­ša­nas metodika", Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra notei­ku­mos Nr.457 "Dzelzceļa aizsarg­jos­lu no­teik­ša­nas metodika", Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa notei­ku­mos Nr.162 "Autoceļu aizsarg­jos­lu no­teik­ša­nas metodika" un Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta notei­ku­mos Nr.465 "Ekspluatāci­jas aizsarg­jos­lu gar telekomunikāciju tīklu līnijām no­teik­ša­nas metodika". Šo noteikumu projektu gatavošana vēl nav uzsākta.

2. Cita informācija

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusē­jiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numu­ru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attie­cīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevals­tiskajām organi­zā­ci­jām konsultā­cijas ir notiku­šas

 

 

Akciju sabiedrība "Ventamonjaks" – bīstamu ķīmisku vielu pārkraušana;

Akciju sabiedrības "Ventspils nafta" un "Ventbunkers" – naftas produktu pārkraušana;

Akciju sabiedrība "Olainfarm" – darbs ar bīstamām ķīmiskām vielām;

Akciju sabiedrība "Latvijas ķīmija" – bīstamu ķīmisko vielu noliktavas;

SIA "LatRos Trans" – naftas un naftas produktu cauruļvadi;

Akciju sabiedrība "Latvijas gāze" – gāzesvadi un gāzes krātuves;

Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija;

Latvijas degvielas tirgotāju asociācija;

Akciju sabiedrība „Rīgas siltums” – siltumtīklu īpašniece;

Mazās hidro­enerģētikas asociācija – apvieno nelielu aizsprostu būvētājus un īpašniekus;

A/s "Abuls" un SIA "Novators" – nelielu aizsprostu īpašnieki;

SIA „Latvijas propāna gāze” – sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes krātuves un uzpildes staciju īpašniece;

Latvijas Pašvaldību savienība;

Vi­des aizsardzības klubs;

Latvijas apdrošinātāju asociā­ci­ja.

 

2. Kāda ir šo ne­vals­tisko organi­zāciju pozīcija (at­­balsta, ie­strā­dāti tās iesnieg­tie priekš­liku­mi, mai­­nīts formulē­jums to inte­resēs, ne­at­balsta)

 

Iestrādāti akciju sabiedrību "Ventamon­jaks", "Ventspils nafta", "Latvijas ķīmija", "Latvijas gāze" un „Rīgas siltums”, kā arī SIA "LatRos Trans", „Latvijas propāna gāze” un „Lattelekom” priekšlikumi;

Iestrādāti vairāki Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi;

Latvijas degvielas tirgotāju asociācija – neiebilst pret projektu;

Citas organizācijas nav atbildējušas.

 

 

 

3. Kādi sabiedrības infor­mēšanas pa­sā­kumi ir veikti un kāds ir sabied­riskās domas vie­doklis

 

 

Sabiedrības infor­mēšanas pa­sā­kumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starp­tautiskajiem konsultan­tiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Konsultācijas ir notikušas arī ar:

Valsts a/s "Latvenergo" - lielo aizsprostu un elek­trisko tīklu īpašnieci – iestrādāti tās priekšli­ku­mi;

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – iestrādāti tā priekšlikumi;

Valsts būvinspekciju – atbalsta projektu;

Ventspils reģionālo vides pārvaldi ­– iestrādāti tās priekšli­ku­mi;

Valsts zivsaimniecības pārvaldi – iestrādāti tās priekšli­ku­mi;

Valsts zemes dienestu ­– sniedzis informāciju par izmaksām, iestrādāti priekšli­ku­mi.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radī­tas jaunas valsts institūci­jas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Likuma izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Publikācija izdevumos "Latvijas Vēstnesis" un "Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs". Nostiprinot aprobežojumus un to pārgro­zījumus zemesgrāmatās, tiks informēti zemes īpašnieki.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds, kura tiesības ir ierobežotas vai aizskartas ar aizsargjoslu, aprobežojumu un servitūtu noteikšanu, var sūdzēties tiesā.

 

4. Cita informācija

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs     J.Lujāns

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

K. Gerhards

Dž.Innusa

J.Eglītis

U.Sarma

 

 

05.07.2004 12:59

4227

D.Rekšāne

7013218, Dace.Reksane@emgov.lv