Izdarīt
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
1. Izteikt
62.panta sankciju šādā redakcijā:
"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz divtūkstoš latiem."
2. Aizstāt
88.5 panta pirmajā daļā vārdus "Ietekmes uz vidi
novērtējuma valsts birojam" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts
birojam".
3. Izteikt
231.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos
sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki
uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
2) Valsts vides dienesta struktūrvienību un to daļu vadītāji, kā arī īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju priekšnieki un viņu
vietnieki
uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;
3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes
institūciju vides valsts inspektori
uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju."
4. Aizstāt 254.panta 4.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides aizsardzības pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".
5. Aizstāt 256.panta trešajā daļā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides aizsardzības pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".
6.
Izteikt 277.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Ja
institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē
vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata šā
kodeksa 47., 48., 51., 51.1, 52., 53., 53.1, 53.2,
54., 54.1, 55., 55.1, 56., 57., 57.1, 57.2,
58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 66.1, 66.2,
66.3, 66.4, 67., 67.1, 68., 69., 71., 71.1,
72., 73., 74., 74.1, 75., 75.1, 75.2, 76.,
77., 78., 78.1, 79., 80., 80.1, 80.2, 81.,
82., 82.1, 82.2, 83., 84., 84.1, 85., 85.1,
87., 87.1, 88. un 88.1 pantā paredzētos pārkāpumus,
tām par vainīgajām personām uzliktajiem administratīvajiem sodiem jāziņo Valsts
vides dienestam."
7. 304.pantā:
aizstāt 3.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu" ar vārdiem "Valsts vides dienesta";
aizstāt 4.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas" ar vārdiem "Valsts vides dienesta".
Likums
stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
Vides
ministrs
R.Vējonis
Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Izstrādājot Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005. 2007. gadam (turpmāk - stratēģija), tika konstatēti šādi trūkumi: ·
nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā
reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu; ·
fragmentēta institucionālā sistēma,; ·
nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un
vides monitoringa jomās; ·
nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu
trūkuma dēļ); Stratēģijā plānotā
institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas
ar līdzīgām funkcijām: 1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas,
kas veic uzraudzības un kontroles funkciju reģionālās vides pārvaldes,
Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides
dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības līdzšinējās reģionālās
vides pārvaldes. Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kā arī
starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā
atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji
nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu
laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma
ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī
uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD
īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides
inspektoru metodisko vadību. 2)
Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības
informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un
sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas
aģentūru, Latvijas vides aģentūru un
Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un
meteoroloģijas aģentūra (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās
reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu
optimizāciju. LVMA sastāvā iekļaus arī upju baseinu pārvaldes (šobrīd Valsts
ģeoloģijas dienesta sastāvā), kurām vēl jāveido reģionālās struktūrvienības
atbilstoši 4 upju baseinu apgabaliem Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas. Institucionālās kapacitātes
veicināšanai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam tiks
piešķirtas apelācijas institūcijas funkcijas, lai veicinātu ātrāku un
efektīvāku sūdzību izskatīšanu. Pašreiz tiesības izskatīt sūdzības piešķirtas
vairāk kā vienai institūcijai. Pašlaik likumā minēti institūciju, kuras plānots reorganizēt, nosaukumi. Nepieciešams izdarīt grozījumus 62. pantā, palielinot noteikto naudas sodu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu, ņemot vērā iespējamo šādas rīcības izteikti negatīvo ietekmi uz vidi. Minētais īpaši attiecas uz mazo hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem. Vides valsts inspekcijas gada pārskatos esošie dati (pārskati pieejami tīklā Internet: http://www.vvi.gov.lv/dokumenti.php?sid=gpr) liecina, ka mazo HES ekspluatācijas pārkāpumi pastāvīgi atkārtojas. Piemēram, līdzīgi pārkāpumi konstatēti gan 2002., gan 2003. gadā. Mazo HES negatīvo ietekmi uz vidi uzskatāmi atspoguļo Pasaules Dabas fonda pētījums Mazās HES Latvijā un to ietekme uz vidi. 2001-2003 (adrese tīklā Internet: http://www.wwf.lv/doc_upl/hesu_gramata.pdf). |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Plānots pārdēvēt
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts
biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Funkciju paplašināšana varētu
mazināt darba slodzi, kas saistīta ar sūdzību un tamlīdzīgu dokumentu
izskatīšanu, citās institūcijās. Institūcijas jaunais nosaukums ir pielāgots
funkciju paplašinājumam. Plānots izveidot Valsts vides dienestu, apvienojot tajā
Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi. Apvienošanas rezultātā būs
iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot apvienotu
grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu
bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar
ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek nodrošinātas pilnā
mērā. Likumprojekts saskaņo
institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai. Naudas sodu par
virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību
pārkāpšanu palielināšana varētu veicināt attiecīgo vides aizsardzības normu
ievērošaņu un sekojošu situācijas uzlabošanos Latvijas ūdeņos. |
3. Cita informācija |
Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo
vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 714) un Par valsts aģentūras Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra,
Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un
valsts aģentūras Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra izveidošanu (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 713). |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1.
Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
2.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
|
3.
Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
5. Cita informācija |
nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||
|
(tūkst.
latu) |
||||||
Rādītāji |
Kārtējais
gads 2004 |
Nākamie
trīs gadi |
Vidēji
piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
1.
Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
||
2.
Izmaiņas budžeta izdevumos Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo
līdzekļu ietvaros |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
||
3.
Finansiālā ietekme |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
|||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
Likum-pro-jekts šo jomu neskar |
|||
6. Cita informācija |
Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru, apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojo t jaunajai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī izveidojot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas. |
||||||
IV. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
|
||||||
1. Kādi normatīvie
akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir
sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru
kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī
termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir
nepieciešami grozījumi citos tiesību aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16
likumos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1.
janvārim. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Latvijas vides
un meteoroloģijas aģentūras un Vides valsts dienesta nolikumi, kuri šobrīd ir
izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums. |
|
|||||
2. Cita informācija |
nav |
|
|||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
1.tabula |
|||
Attiecīgie
Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot
numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta
projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības
normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
|
|
|
|
5. Cita informācija |
nav |
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
|
Konsultācijas nav
notikušas. |
|
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
|
Sabiedrības informēšanas
pasākumi nav veikti. |
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
5. Cita informācija |
nav |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai
tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Ar 2005. gada 1. janvāri tiek izveidota jauna
valsts institūcija - Valsts vides
dienests, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes
un Jūras vides pārvaldi. Paredzēts paplašināt Ietekmes
uz vidi novērtējuma valsts biroja funkcijas, tam deleģējot apelācijas institūcijas
funkcijas. Reorganizācija mazinātu pašreiz pastāvošo
funkciju fragmentāciju un daļēju pārklāšanos, kā arī veicinātu institūciju darba optimizāciju un
efektīvāku funkciju īstenošanu. Reorganizācijas rezultātā izveidotā institūcija
tiek finansēta no valsts budžeta. |
2.
Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta
vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā
laikrakstā Latvijas Vēstnesis, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājā, kā arī Vides ministrijas mājas lapā tīklā Internet. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja
normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var aizstāvēt
savas tiesības administratīvi procesuālajā kārtībā. |
4. Cita informācija |
nav |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
G. Puķītis |
E. Puriņš |
V. Puriņš |
E. Puriņš |
1403
Gustavs
Gailis
7026544,
Gustavs.Gailis@vidm.gov.lv