Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Valsts probācijas dienests – piespiedu darbu."

2. Izteikt 133. un 134.pantu šādā redakcijā:

"133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas spriedums (noraksts), kas stājies likumīgā spēkā, pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstiski brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus.

134.pants. Piespiedu darba izpildes institūcija, kas pārzina piespiedu darba izpildīšanu

Piespiedu darba izpildes institūcija ir Valsts probācijas dienests.

Pašvaldībai ir tiesības noteikt prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kas veicami tās teritorijā, izmantojot piespiedu darbu. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, kura regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu – piespiedu darbu – ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu."

3. Aizstāt 135.panta otrajā daļā vārdus "Piespiedu darba uzraudzības dienestam" ar vārdiem "piespiedu darba izpildes institūcijai".

4.  136.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Piespiedu darba uzraudzības dienesta" ar vārdiem "piespiedu darba izpildes institūcijas";

aizstāt trešajā daļā vārdu "pašvaldība" ar vārdiem "piespiedu darba izpildes institūcija".

5. Izteikt 137.pantu šādā redakcijā:

"137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai pēc mācībām, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs katru dienu informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un katru mēnesi pārskaita piespiedu darba izpildes institūcijai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā."

6.  138.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests" ar vārdiem "piespiedu darba izpildes institūcija";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Piespiedu darba uzraudzības dienests" ar vārdiem "piespiedu darba izpildes institūcija".

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas izpilda pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

4. Finanšu līdzekļus pašvaldībām piespiedu darbu uzraudzībai 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministre

V.Muižniece

Normatīvā akta projekta

”Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijā 1999.gada aprīlī ar jaunā Krimināllikuma stāšanos spēkā tika ieviests jauns soda veids – piespiedu darbs. No 1999.gada 1.aprīļa līdz 2003.gada 31.decembrim piespiedu darbs kā kriminālsods piemērots 4374 personām, bet piespiedu darba īpatsvars četru gadu laikā citu pamatsoda veidu vidū pieaudzis turpat septiņas reizes - no 1,4% - 10%. Pēdējo divu gadu laikā piespiedu darbs pēc nosacītas notiesāšanas un brīvības atņemšanas ir kļuvis trešais populārākais sods, apsteidzot naudas sodu. Soda izpilde tika uzticēta pašvaldībām, jo 1999.gadā nepastāvēja valsts institūcija, kas varētu veikt soda izpildes organizāciju. Diemžēl, laikā no 1999.gada 1.aprīļa līdz Valsts probācijas dienesta izveidei 2003.gada oktobrī Latvijā nebija nevienas valsts institūcijas, kas veiktu piespiedu darba kā kriminālsoda izpildes organizāciju valsts līmenī. Neformāli 1999.gadā šā soda veida ieviešanu un koordinēšanu veica Sorosa fonds – Latvija. Šajā laikā piespiedu darbu uzraudzības dienestu izveidei pašvaldībām netika piešķirts valsts finansējums. 2003.gada decembra beigās tika pieņemts Valsts probācijas dienesta likums. Saskaņā ar šā likuma 6.pantu, sākot ar 2004.gadu piespiedu darba koordināciju valsts līmenī pārņem Valsts probācijas dienests. Saskaņā ar 2004.gada 12.februārī izdarītajiem grozījumiem Krimināllikumā, sākot ar 2005.gada 1. janvāri piespiedu darbu varēs piemērot vēl par vairāk kā 100 noziedzīgiem nodarījumiem. 2004.gada 12.februāra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka „Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu 2005.gadam, iekļauj tajā šā likuma izpildei nepieciešamo finansējumu”. Likumprojekta anotācijā aprēķinātais finansējums 2005.gadam sastāda 727,7 tūkstošus latu. Ar Ministru prezidenta 8.03.2004 rezolūciju Nr.12/Jur-104 Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai tika dots uzdevums nodrošināt Krimināllikuma pārejas noteikumu 2.punktā dotā uzdevuma izpildi. Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās tika konceptuāli nolemts, ka minēto finansējumu administrēs Valsts probācijas dienests, veicot nepieciešamo finanšu līdzekļu precizētu aprēķinu, ar nosacījumu, ka 2005.gadā dienests daļēji uzsāk pārņemt piespiedu darba izpildi un 2006.gadā to pārņem pilnībā. Valsts probācijas dienesta pārvalde ir veikusi aprēķinus un 2005.gadam ir nepieciešami līdzekļi Ls 463 945 apmērā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekts paredz izdarīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Grozījumi paredz pārejas modeli piespiedu darba izpildē, nosakot, ka 2005.gadā notiesātos piespiedu darbos varēs norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests. Likuma pārejas noteikumos tiek noteikta teritorija, kurā piespiedu darba izpildes institūcija ir Valsts probācijas dienests. Pārējā teritorijā piespiedu darbu turpina izpildīt pašvaldības. Tiek noteikts, ka finanšu līdzekļus šī soda izpildei 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests, kas ir atbilstoši Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības 10.06.2004 sarunās nolemtajam.
3. Cita informācija	Latvijas Sodu izpildes kodeksā grozījumus steidzamības kārtībā ir nepieciešams izdarīt, lai: 1) Valsts probācijas dienests varētu veiksmīgi ar 2005.gada 1.janvāri veikt kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildei piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu; 2) pakāpeniski pārņemtu no pašvaldībām kriminālsoda – piespiedu darbs – uzraudzību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu 3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Ieviešot normatīvo aktu tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, jo ar kriminālsoda – piespiedu darbs - izpildi atsevišķos rajonos vairs nenodarbosies pašvaldības, bet Valsts probācijas dienests, pakāpeniski pārņemot visu Latvijas teritoriju. Grozījumiem ir ietekme uz kriminogēnās situācijas izmaiņām. Ja tiks veikta efektīva soda izpilde, samazināsies riska faktors, ka notiesātie ar piespiedu darbu izdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar	463.9	825.2	807.0	742.02
3.Finansiālā ietekme	Projekts šo jomu neskar	-463.9	-825.2	-807.0	-742.02
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 1. Prognozējamais darbinieku štata vienību skaits Valsts probācijas dienesta pārvaldē – 38, t.sk.: 2005.gads 1.1.Atalgojums – Ls 44 400,- 1.1.1. Nodaļas vadītājs 1x280x12mēn.=3 360 1.1.2. Vecākais referents (3.darbi nieki) 13x180x12mēn=28 080 1.1.3. Vecākais referents 24x180x3mēn=12 960 1.2. 40% piemaksām un pabalstiem = 17 760 1.3. Darba alga atvaļinājuma pabalstiem ierēdņiem-2 080Ls 1.4. VSAOI – 24.09% 64240 x 0.2409=15 475Ls Kopā 2005.gads 79 715 Ls 2006.gads 1.1.Atalgojums – Ls 38 880,- 1.1.1. Vecākais referents 24x180x9mēn=38 880 1.1.2. Vecākais referents 9x180x12=19440 1.2. 40% piemaksām un pabalstiem = 23328 Ls 1.3. Darba alga atvaļinājuma pabalstiem – 5940 Ls 1.4. VSAOI – 24.09% 87588 x 0.2409=21100Ls Kopā 2006.gads 108668 2005.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam 14x15x12=2520 24x15x3=4320 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 31Ls/ mēnesī darbiniekam; 14x31x12=5208 24x31x3=2232 2.1.3. Pasta vērtszīmes 125x12=1500 2.1.4. Telefona pieslēgums 38x30=1140 2.1.5. Telpu noma 14x50x12=8400 24x50x3=3600 2.1.6. Pārējie pakalpojumi 84x38=3192 2.1.7. Personāla apmācīšanas izdevumi 14x15x12=2520 24x15x3=1080 2.1.8. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 38x110=4180 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā 7990 Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli 14x18x12=3024 24x18x3=1296 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli 14x5x12=840 24x5x3=360 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (galda lampa, telefona aparāts, apmeklētāju krēsls, pārējais inventārs) 65x38=2470 2.3. Piespiedu darbu uzraudzība pašvaldībās: 2.3.1. Piespiedu darbu uzraudzība 54x1800=97200 2.3.2. Transporta pakalpojumi notiesātajiem 24x1680=40320 Kopā 2005.gadā – 318642 Ls 2006.gads Kārtējie izdevumi: 2.1. Pakalpojumu apmaksa: 2.1.1. Komandējumi un dienesta braucieni - 15Ls/mēnesī darbiniekam 9x15x12=1620 24x15x9=3240 2.1.2. Sakaru pakalpojumi – 31Ls/ mēnesī darbiniekam; 24x31x9=6696 9x31x12=3348 2.1.3. Pasta vērtszīmes 175x12=2100 2.1.4. Telefona ieslēgums 9x30=270 2.1.5. Telpu noma 24x50x9=10800 9x50x12=5400 2.1.6. Pārējie pakalpojumi 33x69=2268 2.1.7. Personāla apmācīšanas izdevumi 24x15x9=3240 9x15x12=1620 2.1.8. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi 9x110=990 2.2. Materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegāde kopā 8037Ls, 2.2.1. Kancelejas preces un saimniecības materiāli 24x18x9=3888 9x18x12=1944 2.2.2. Kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli 24x5x9=1080 9x5x12=540 2.2.3. Mazvērtīgais inventārs (galda lampa, telefona aparāts, apmeklētāju krēsls, pārējais inventārs) 65x9=585 2.3. Piespiedu darbu uzraudzība pašvaldībās: 2.3.1. Piespiedu darbu uzraudzība 54x300=16200 2.3.2. Transporta pakalpojumi notiesātajiem 24x2500=60000 Kopā 2006.gadā – 299925 Ls 2005.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Rakstāmgalds 38x160=6080 3.2. Krēsls 38x55=2090 3.3. Dokumentu skapis 38x112=4256 3.4. Dokumentu plaukti 38x80=3040 3.5. Apspriežu galds 2x200=400 3.6. Skapis lietu uzglabāšanai 10x150=1500 3.7. Sistēmbloks 38x809=30742 3.8. Monitors 38x200=7600 3.9. UPS - 38x260=9880 Kopā 2005.gadā – Ls 65588 2006.gads 3.Vienreizējie izdevumi: 3.1. Rakstāmgalds 9x160=1440 3.2. Krēsls 9x55=495 3.3. Dokumentu skapis 9x112=1008 3.4. Dokumentu plaukti 9x80=720 3.5. Skapis lietu uzglabāšanai 21x150=3150 3.6. Sistēmbloks 9x809=7281 3.7. Monitors 9x200=1800 3.8. UPS - 9x260=2340 Kopā 2006.gadā – Ls 18234 2005.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls398357 2006.gadā uzturēšanas izdevumi – Ls408613 2005.gadā vienreizējie izdevumi – Ls65588 2006.gadā vienreizējie izdevumi – Ls18234 Kopā funkcijai 2005.gadā – Ls 463945 Kopā funkcijai 2006.gadā – Ls 426847 Izpildes institūcija – Valsts probācijas dienests, pašvaldības		79,7 318.6 65.6 398.4 65.6 463.9	108.7 299.9 18.2 408.6 18.2 426.8	;
6.Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” ir sagatavots un iesniegts vienlaicīgi ar šo likumprojektu. Ministru kabineta noteikumu projekts „Piespiedu darba izpildes koordinācijas kārtība 2005.gadā” ir sagatavots, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un saskaņots. Līdz 2005.gada jūnijam tiks izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā.”
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību  2. Saistības pret citām starptautiskām organizācijām 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	2004.gada 10.jūnija Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas. Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts probācijas dienesta pārvaldes vienošanās 2004.gada 6.jūlijā par finanšu līdzekļu nepieciešamo apjomu un to administrēšanu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Saistībā ar šo normatīvo aktu konsultācijas veiktas ar Kanādas Britu Kolumbijas Probācijas dienesta vadītāju Robertu Vatsu (Robert Watts).
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ieviešot normatīvo aktu, 9 rajonos piespiedu darba izpildes organizācija pāries no pašvaldības uz valsts iestādi – Valsts probācijas dienestu. Tā kā kriminālsodu izpilde ir valsts funkcija, efektīvu uzraudzības sistēmu pār soda izpildi jānodrošina valsts institūcijai. Jaunas institūcijas 2005.gadā netiek veidotas, jo soda izpildi pārņem jau esošās Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības. 2006.gadā Valsts probācijas dienests pārņem soda izpildi visā Latvijas teritorijā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas vēstnesis” un NAIS (Normatīvo aktu informācijas sistēma) starpniecību, kā arī ar publikācijām citos sabiedrības saziņas līdzekļos.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Šis normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija

Tieslietu ministre V.Muižniece

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	K.Jarinovska	I.Brazauska	A.Dementjevs

19.10.2004. 10:20

1584

I.Linde

7224797, ilona.linde@vpdp.gov.lv