Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam (STEIDZAMS)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījums likumā «Par privatizācijas sertifikātiem» » (reģ. nr. 996) otrajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija (dok. nr. 3254)	nr	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas atzinums	Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā
1	2	3	4	5	6
Par privatizācijas sertifikātiem	Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”				Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”
	Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) grozījumu un izteikt 18.panta vienpadsmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:				Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) grozījumu un izteikt 18.panta vienpadsmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
18.pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība ------------------------------------ (11) Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz 2004.gada 31.decembrim. Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Sertifikāti pēc to izmantošanas termiņa beigām tiek anulēti.	“Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz 2005.gada 31.decembrim.”	1	Deputāte A.Seile Izteikt 18.panta 11.daļas 1.teikumu šādā redakcijā: “Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo dzīvokļu un zemes privatizāciju normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz 2005.gada 31.decembrim.”	Neatbalstīt.	“Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami līdz 2005.gada 31.decembrim.”
19.pants. Valsts un pašvaldību garantijas (1) Sertifikātu vērtību garantē valsts un pašvaldības ar privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu, kura privatizācijā par maksāšanas līdzekli izmantojami sertifikāti atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un citiem likumiem. (2) Valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" un citiem likumiem.		2	Frakcija “Jaunais laiks” Papildināt 19.pantu ar 3.daļu šādā redakcijā: “(3) Pēc 2004.gada 31.decembra privatizācijas sertifikāti nav izmantojami kapitālsabiedrību un to mantas sastāvā esošo nekustamo īpašumu vai nekustamo īpašumu daļu, mantas vai kapitāldaļu, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā, kā arī brīvās, valstij vai pašvaldībai piekrītošās zemes, un meža zemes, kas nav piešķirta lietošanā līdz 2004.gada 31.decembrim, privatizācijā. Personām, kurām zeme piešķirta lietošanā līdz 2004.gada 31.decembrim, ir tiesības privatizēt šo zemi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”	Neatbalstīt.
Pārejas noteikumi ----------------------------------		3	Frakcija “Jaunais laiks” Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā: “6. Šī likuma 19.panta trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad privatizācijas process ir uzsākts līdz 2004.gada 31.decembrim.”	Neatbalstīt.
		4	Deputāts V.Buzajevs Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā: “6. Latvijas iedzīvotājiem, kuriem bija tiesības uz sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo un ceturto daļu, neatkarīgi no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem līdz 2005.gada 1.jūlijam piešķirt papildus 15 sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinetam līdz 2004.gada 31.decembrim pieņemt šajā punktā minētos noteikumus.” *	Neatbalstīt.
	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.				Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

____________________________________________________

* 5.pants. Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums

(1) Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim) piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Latvijas pilsonim, kurš laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim nav dzīvojis Latvijā, piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu.

(2) Katram Latvijas pilsonim, kuram bija Latvijas pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, un katram Latvijas pilsonim (arī nepilngadīgam pilsonim), no kura priekštečiem kaut vienam bija Latvijas pilsonība pirms 1940.gada 17.jūnija, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un dzimšanas datuma piešķir 15 sertifikātus, tādējādi ņemot vērā viņa priekšteču radīto valsts un pašvaldību īpašumu, kā arī to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam.

(3) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš dzimis Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, piešķir vienu sertifikātu par katru pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā līdz 1992.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu, ja laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā laika posmā viņš dzīvojis Latvijā. Ja šis Latvijas iedzīvotājs nav dzīvojis Latvijā laika posmā no 1945.gada 9.maija līdz 1992.gada 31.decembrim, viņam piešķir vienu sertifikātu par katru līdz 1944.gada 31.decembrim nodzīvoto gadu. Par Latvijā dzimušu šā likuma izpratnē nav uzskatāms Latvijas iedzīvotājs, kurš ir dzimis pirms viņa mātes ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

(4) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, piešķir par pieciem sertifikātiem mazāk, nekā viņam pienāktos atbilstoši laikam, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31. decembrim, tādējādi kompensējot jau izveidoto sociālās, komunālās un citu veidu infrastruktūras objektu izmantošanu. Ja Latvijas iedzīvotājs ieradies Latvijā pēc vispārējā pensijas vecuma (sievietēm - 55 gadi, vīriešiem - 60 gadu) sasniegšanas un nav strādājis Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus, sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku viņam nepiešķir. Par algotu darbu Latvijā nav uzskatāms šā likuma 6.panta 1. un 2.punktā minētais darbs vai dienests, kā arī darbs ārvalstu (arī PSRS) karaspēka daļā.

(5) Latvijas iedzīvotājam (arī nepilngadīgam iedzīvotājam), kurš nav dzimis Latvijā un nav Latvijas pilsonis, ja viņš dokumentāri pierāda, ka viņš vai viņa priekšteči ir pastāvīgi dzīvojuši Latvijā pirms 1940.gada 17.jūnija, piešķir vienu sertifikātu par katru gadu, ko viņš pēc pēdējās ierašanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā nodzīvojis līdz 1992.gada 31.decembrim, un uz viņu nav attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi.

6.pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku

Sertifikātus nepiešķir par:

1) dienesta laiku pēc 1945.gada 2.septembra PSRS vai Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos, PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā arī uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990.gada 4.maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautajās vai to pārraudzībā esošajās institūcijās;

2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu;

3) ieslodzījumā pavadīto laiku, izņemot to personu ieslodzījumu politisku represiju rezultātā, kuras par politiski represētām atzītas saskaņā ar likumu;

4) šā panta 1. un 2.punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvijā citu algotu darbu vismaz piecus gadus;

5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu ģimenes locekļi, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, - šo personu laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumus, kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnībā), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus vai nav Latvijas pilsoņi.