Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums”

(reģ.nr.993)

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr. nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizsardzību, nodrošinot finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu pēc vārda “nodrošinot” ar vārdiem “valsts garantētu”.

Atbalstīts

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības (turpmāk – juridiskā palīdzība) sniegšanas pamatus un nosacījumus.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 2.pantā vārdus “pamatus un nosacījumus” ar vārdiem “vispārīgos noteikumus”.

Atbalstīts

2.pants. Likuma darbība

Likums reglamentē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības (turpmāk — juridiskā palīdzība) sniegšanas vispārīgos noteikumus.

3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis un kas tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

3) tādas valsts pilsonim, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

4) Latvijas nepilsonim;

5) bezvalstniekam;

6) bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā;

7) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajam starptautiskajam līgumam ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām fiziskajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja tās, ievērojot viņu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

(3) Personām, kas atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību un izdarīt izmaiņas sākotnējā juridiskās palīdzības pieprasījumā.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Papildināt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 3.punktu aiz vārdiem “Latvijas Republikā” ar vārdiem “un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Izslēgt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “vai pagaidu aizsardzība”.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Papildināt likumprojekta 3.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:“8)patvēruma meklētājam”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 3.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gadījumā personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(3) Neatkarīgi no personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa valsts nodrošina juridisko palīdzību:

1) bēglim vai personai, kas atrodas Latvijas Republikas pagaidu aizsardzībā;

2)personai, kas ir ieguvusi maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu.”

Juridiskā komisija

Papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(3) Valsts nodrošina juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā Nr.8

Atbalstīts

3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

3) tādas valsts pilsonim, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

4) Latvijas nepilsonim;

5) bezvalstniekam;

6) bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā;

7) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtam starptautiskajam līgumam ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību;

8) patvēruma meklētājam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām fiziskajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja šīs personas, ievērojot to īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai.

(3) Valsts nodrošina juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

(4) Personām, kas atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību un izdarīt grozījumus sākotnējā juridiskās palīdzības pieprasījumā.

4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Persona ir atbildīga par savlaicīgu juridiskās palīdzības pieprasīšanu, izņemot gadījumus, ja tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.

10.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 4.panta otro daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personai ir pienākums savlaicīgi pieprasīt juridisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Personai ir pienākums savlaicīgi pieprasīt juridisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.

5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās konsultācijas sniegšanu personas aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

(2) Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ņemot vērā personas īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(3) Valsts kārtējā gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegto juridisko palīdzību.

(4) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu un samaksas apmēru un kārtību.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(6) Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai ir jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

11.

12.

13.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdus “aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto” ar vārdiem “tiesību vai tiesisko”;

Deputāts V.Agešins

Papildināt 5.panta otro daļu pēc vārda “izņemot” ar vārdu “šajā” un tālāk pēc esošā teksta.

Iekšlietu ministrs Ē. Jēkabsons

Papildināt 5.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā: ”Valsts nodrošina juridisko palīdzību patvēruma meklētājam apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no gadskārtējā valsts budžeta šim mērķim paredzēto līdzekļu apjomā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās konsultācijas sniegšanu aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

(2) Valsts nodrošina juridisko palīdzību patvēruma meklētājam apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

(3) Valsts nodrošina juridisko palīdzību personai, ņemot vērā tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(4) Izdevumi, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegtās juridiskās palīdzības nodrošināšanu, tiek segti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(5) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu un samaksas apmēru un kārtību.

(6) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(7) Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

6.pants. Īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa novērtēšana

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis kopumā rada objektīvas grūtības šai personai savu tiesību aizsardzībai.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādā gadījumā īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis ir uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa izvērtējumam.

(3) Neatkarīgi no personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa valsts nodrošina juridisko palīdzību:

1) bēglim vai personai, kas atrodas Latvijas Republikas pagaidu aizsardzībā;

2) personai, kas ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

15.

16.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 6.pantu kā lieku, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Iekšlietu ministrs Ē. Jēkabsons

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts nodrošina juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.”

Atbalstīts

Atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā Nr.8

7.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

(1) Juridisko palīdzību nesniedz, ja:

1) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

2) valsts pārvaldes iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas iespējām, sagatavojot dokumentus, kas ir nepieciešami personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai, vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

3) divu iepriekšējo gadu laikā no juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīža personai par īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu, pieprasot juridisko palīdzību, ir pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana;

4) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā.

(2) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz, neņemot vērā šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana nozīmētu personas Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto pamattiesību būtisku ierobežojumu.

(3) Juridisko palīdzību nesniedz, ja tā ir saistīta ar:

1) prasījumu, kas tieši saistīts ar pieprasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

2) muitas jautājumiem;

3) nodokļu jautājumiem;

4) prasījumu, kas tieši saistīts ar goda un cieņas aizskaršanu, ja prasītājs nav cietis materiālus vai finansiālus zaudējumus;

5) strīda izšķiršanu šķīrējtiesā un citiem alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Juridisko palīdzību nesniedz, ja:

1)personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

2)persona nav savlaicīgi pieprasījusi nepieciešamo juridisko palīdzību;

3)valsts pārvaldes iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas iespējām, sagatavojot dokumentus, kas ir nepieciešami personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai, vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

4)divu pēdējo gadu laikā kopš pēdējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienas personai ir bijusi pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana par īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu, pieprasot juridisko palīdzību;

5)persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

6)tā ir saistīta ar prasījumu, kas tieši saistīts ar pieprasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

7)tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

8)tā ir saistīta ar prasījumu, kas tieši saistīts ar goda un cieņas aizskaršanu, ja prasītājs nav cietis materiālus vai finansiālus zaudējumus;

9)strīda izšķiršanu šķīrējtiesā un citiem alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem.”

Deputāts V.Agešins

Papildināt 7. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem “kas norāda uz to, ka” ar vārdiem “šajā likumā noteiktā” un tālāk pēc esošā teksta.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 7. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “personai par” ar vārdiem “apzinātu” un tālāk pēc esošā teksta.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdus “3. un 4.punktā” ar vārdiem “4. un 5.punktā”;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdu “nostiprināto” ar vārdu “garantēto”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 7.panta trešo daļu kā lieku.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

6.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

(1) Juridisko palīdzību nesniedz, ja:

1) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

2) persona nav savlaicīgi pieprasījusi juridisko palīdzību;

3) valsts pārvaldes iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

4) divu pēdējo gadu laikā kopš iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai ir bijusi pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana tādēļ, ka šī persona, pieprasot juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;

5) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

6) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar prasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

7) tā ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;

8) tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar goda un cieņas aizskaršanu gadījumos, kad prasītājs nav cietis materiālus vai finansiālus zaudējumus;

9) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus.

(2) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz, neņemot vērā šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana nozīmētu, ka tiek būtiski ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē garantētās personas pamattiesības.

II nodaļa

Juridiskās palīdzības administrācija

II nodaļa

Juridiskās palīdzības administrācija

8.pants. Juridiskās palīdzības administrācija

Par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās palīdzības administrācija ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde

7.pants. Juridiskās palīdzības administrācija

9.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi

Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmaksāt juridiskai palīdzībai paredzētos līdzekļus;

2) nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

3) likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas ir piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai.

23.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 9.pantā pēc vārdiem “pamatuzdevumi ir” vārdu “šādi”.

Atbalstīts

8.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi

Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmaksāt juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus;

2) nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

3) likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai.

III nodaļa

Ārpustiesas juridiskā palīdzība

III nodaļa

Ārpustiesas juridiskā palīdzība

10.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja:

1) personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai ir nepieciešama juridiska palīdzība savu tiesību un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai;

3) personai ir nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;

4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā ir iespējama tiesvedība, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;

5) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas ir izšķirams ārpus tiesas, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;

6) personai ir tiesības uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības īstenošanai un to paredz likums.

24.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 10.panta 1.punktu pēc vārdiem “darba tiesību” ar vārdiem “bērna tiesību” un tālāk pēc esošā teksta.

Atbalstīts

9.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja:

1) personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu tiesību un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai;

3) personai ir nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;

4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;

5) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas izšķirams ārpus tiesas, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;

6) personai ir tiesības uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības īstenošanai un to paredz likums.

IV nodaļa

Juridiskā palīdzība civillietās

IV nodaļa

Juridiskā palīdzība civillietās

11.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

10.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

12.pants. Juridiskās palīdzības apjoms civillietās

(1) Persona ir tiesīga saņemt:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanai;

2) juridisko konsultāciju tiesvedības laikā;

3) pārstāvību tiesā;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistīto izdevumu segšanu.

(2) Pārrobežu strīdos personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumu;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

3) to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā.

25.

26.

27.

28.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “persona ir tiesīga saņemt” ar vārdiem “valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 12.panta pirmās daļas 4.punktu.

Deputāts A.Agešins

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar jaunu 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“5) tulka pakalpojumu;

6) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

7) to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 12. panta otro daļu.

Atbalstīts

Neatbalstīts

11.pants. Juridiskās palīdzības apjoms civillietās

(1) Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

2) juridisko konsultāciju tiesvedības laikā;

3) pārstāvību tiesā.

(2) Pārrobežu strīdos personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumu;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

13.pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses, kas pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) iesnieguma par juridisko palīdzību iesniegšanas laikā nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma izpildīšanas valstī.

12.pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kura pieprasa juridisko palīdzību, laikā, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma izpildīšanas valstī.

14.pants. Iesnieguma pārsūtīšana pārrobežu strīdā

(1) Ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, persona Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu septiņu dienu laikā pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu strīdu.

13.pants. Iesnieguma pārsūtīšana pārrobežu strīdā

(1) Ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, tā Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz attiecīgu iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu septiņu dienu laikā pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu strīdu.

15.pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem no citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu iesniegumu juridiskās palīdzības saņemšanai, to izskata atbilstoši vispārīgajai kārtībai.

(2) Īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa izvērtēšanā izmanto tos pašus kritērijus, kurus izmanto, izskatot pieprasījumus, kas nav saistīti ar pārrobežu strīdiem.

(3) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja persona pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus, jo pastāv labklājības līmeņa atšķirības starp pastāvīgās dzīvesvietas (domicila) valsti un valsti, kurā notiek tiesas sēde.

14.pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu iesniegumu par juridisko palīdzību, to izskata vispārīgā kārtībā.

(2) Personas īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni izvērtē pēc tiem pašiem kritērijiem, kurus izmanto, izskatot ar pārrobežu strīdiem nesaistītus juridiskās palīdzības pieprasījumus.

(3) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, jo labklājības līmenis pastāvīgās dzīvesvietas (domicila) valstī un valstī, kurā notiek tiesas sēde, ir atšķirīgs.

V nodaļa

Juridiskā palīdzība administratīvajās lietās

V nodaļa

Juridiskā palīdzība administratīvajās lietās

16.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība administratīvajās lietās

Juridisko palīdzību sarežģītā administratīvā lietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

29.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt no 16.panta vārdu “sarežģītā”.

Atbalstīts

15.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajās lietās

Juridisko palīdzību administratīvā lietā persona var pieprasīt tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

17.pants. Juridiskās palīdzības apjoms administratīvajās lietās

Persona ir tiesīga saņemt:

1) juridisko konsultāciju administratīvajā procesā;

2) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

3) pārstāvību administratīvajā procesā.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17.pantā vārdus “persona ir tiesīga saņemt” ar vārdiem “valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 17.panta 3.punktu ar vārdiem “valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī tiesā”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 17.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ar tiesas spriedumu saistīto izdevumu segšanu”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 17.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) tulka pakalpojumu”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 17.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 17.pantu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos valsts vai pašvaldību iestādē vai uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa vai attiecīgā valsts vai pašvaldību iestāde, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

16.pants. Juridiskās palīdzības apjoms administratīvajās lietās

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) juridisko konsultāciju administratīvajā procesā;

2) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

3) pārstāvību administratīvajā procesā.

VI nodaļa

Juridiskā palīdzība krimināllietās

VI nodaļa

Juridiskā palīdzība krimināllietās

18.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

17.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību tikmēr, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

19.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) aizstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā;

2) pārstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā.

36.

37.

38.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 19.pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridisko palīdzību procesuālu dokumentu sastādīšanā”.

Saeimas Juridiskā komisija

Papildināt 19.pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) procesuālu dokumentu sastādīšanā.”

Deputāts V.Agešins

Papildināt 19.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tulka pakalpojumu”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā Nr. 37

Atbalstīts

Neatbalstīts

18.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) aizstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā;

2) pārstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā;

3) procesuālu dokumentu sastādīšanā.

20.pants. Obligātā aizstāvība

(1) Ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi, tas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par aizstāvja norīkošanu, vienlaikus paziņojot par to Juridiskās palīdzības administrācijai.

(2) Aizstāvi šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu.

(3) Juridisko palīdzību nedrīkst atteikt, ja valstij Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi.

(4) Uz juridisko palīdzību krimināllietās obligātās aizstāvības nodrošināšanai nav attiecināms šā likuma 5., 6. un 7.pants.

39.

40.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 20.panta otro daļu pēc vārdiem “juridiskā palīdzības līgumu” ar vārdiem “un kuras saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu var būt par aizstāvjiem krimināllietā”.

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: 20.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Ja valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi, kriminālprocesa virzītājs nodrošina personai iespēju uzaicināt aizstāvi.

(2) Neatliekamos gadījumos un kriminālprocesā noteiktajos obligātajos aizstāvības gadījumos, ja persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs uzaicina aizstāvi.

(3) Aizstāvi šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā gadījumā izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu.

(4) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā, kā arī nav attiecināms šā likuma 3., 5., un 7.pants.

(5) Aizstāvības nodrošināšanai juridiskās palīdzības sniegšanas pamatotību un nepieciešamību izvērtē procesa virzītājs, informējot par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

(6) Aizstāvja nodrošināšana notiek kriminālprocesā noteiktajā kārtībā.

Neatbalstīts

Atbalstīts

19.pants. Aizstāvības nodrošinājums

(1) Ja valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir personai jānodrošina aizstāvis, kriminālprocesa virzītājs nodrošina personai iespēju uzaicināt aizstāvi.

(2) Neatliekamos gadījumos un kriminālprocesā noteiktajos obligātajos aizstāvības gadījumos, ja persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs uzaicina aizstāvi.

(3) Aizstāvi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu.

(4) Šajā likumā noteiktā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā, kā arī uz to nav attiecināms šā likuma 3., 5. un 7.pants.

(5) To, cik pamatota un nepieciešama ir juridiskās palīdzības sniegšana aizstāvības nodrošināšanai, izvērtē procesa virzītājs, informējot par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

(6) Aizstāvis personai tiek nodrošināts kriminālprocesā noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība

VII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība

21.pants. Atbildīgā iestāde

Juridiskās palīdzības administrācija izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības sniegšanu.

41.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 21.pantu ar jaunu tekstu šādā redakcijā:

“pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu un paziņo lēmumu iesniedzējam”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

20.pants. Atbildīgā iestāde

Juridiskās palīdzības administrācija izskata iesniegumus par juridisko palīdzību, pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un paziņo lēmumu iesniedzējam.

22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu – aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā norādītās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Persona ir tiesīga saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un pievienojamajiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta, bet šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā minētās personas – pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tās tiesiski uzturas.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas saņemšana un informācija par tās aizpildīšanu ir bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.

42.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “ir tiesīga” ar vārdu “var”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

21.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu — aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā minētās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Persona var saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un tai pievienojamiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta, bet šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā minētās personas — pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tās tiesiski uzturas.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu izsniedz bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.

23.pants. Iesnieguma par juridisko palīdzību izskatīšanas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma par juridisko palīdzību saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu.

(2) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu ir administratīvs akts.

(3) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā informē par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(5) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no personas pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu sniegt juridisko palīdzību.

43.

44.

45.

46.

47.

Deputāts J.Sokolovskis

Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdu “mēneša” ar vārdiem “septiņu dienu”.

Saeimas Juridiskā komisija

Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdu “mēneša” ar vārdiem “divu nedēļu”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 23.panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī personu, kura norīkota sniegt juridisko palīdzību”.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 23.panta trešo daļu pēc vārdiem “septiņu dienu laikā” ar vārdiem “no iesnieguma saņemšanas dienas” un tālāk pēc esošā teksta.

Deputāts V.Agešins

Aizstāt 23.panta piektajā daļā vārdus “15 dienu laikā” ar vārdiem “mēneša laikā no papildus informācijas pieprasīšanas dienas”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

pants redakcionāli precizēts

22.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumu par juridisko palīdzību

(1) Juridiskās palīdzības administrācija divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu.

(2) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts.

(3) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas informē par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(5) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no personas pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.

24.pants. Ziņu izmaiņas

Personai, kas ir pieprasījusi juridisko palīdzību, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, kad viņai kļūst zināmas izmaiņas iesniegumā norādītajās ziņās, paziņot par tām Juridiskās palīdzības administrācijai.

pants redakcionāli precizēts

23.pants. Ziņu izmaiņas

Juridiskās palīdzības pieprasītājam ir pienākums nekavējoties, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad viņš uzzinājis par izmaiņām iesniegumā minētajās ziņās, paziņot par tām Juridiskās palīdzības administrācijai.

25.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu paziņo rakstiski, nosūtot to uz personas norādīto adresi vai nododot personiski pieprasījuma iesniedzējam.

24.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo rakstveidā, nosūtot to uz personas norādīto adresi vai nododot personiski pieprasījuma iesniedzējam.

26.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

(2) Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu, kas pieņemts, ja ir apstrīdēts Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums, persona var pārsūdzēt rajona administratīvajā tiesā. Rajona administratīvās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

48.

49.

50.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt administratīvajā tiesā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “rajona administratīvajā tiesā” ar vārdiem “Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 26.panta otrās daļas otro teikumu.

Neatbalstīts

25.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

(2) Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, persona var pārsūdzēt rajona administratīvajā tiesā. Rajona administratīvās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

27.pants. Atkārtota iesnieguma izskatīšana

(1) Persona nevar atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi.

(2) Atkārtots iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī un tās ienākumu līmenī.

(3) Konstatējot, ka iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā ir par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, Juridiskās palīdzības administrācija to neizskata, bet atdod atpakaļ personai.

51.

52.

53.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona nevar atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja administratīvā tiesa to ir noraidījusi vai ja lēmums par atteikumu nav bijis noteiktā kārtībā un termiņā apstrīdēts un pārsūdzēts”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “īpašuma stāvoklī un” ar vārdiem “īpašuma stāvoklī vai”.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Konstatējot, ka iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā ir par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, un palīdzības atteikuma gadījumā lēmums nav noteiktā kārtībā un termiņā apstrīdēts un pārsūdzēts vai pieteikumu ir noraidījusi administratīvā tiesa, Juridiskās palīdzības administrācija to neizskata, bet atdod atpakaļ personai”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

26.pants. Atkārtota iesnieguma izskatīšana

(1) Persona nevar atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi.

(2) Atkārtots iesniegums par juridisko palīdzību lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī vai ienākumu līmenī.

(3) Konstatējot, ka iesniegums par juridisko palīdzību lietā ir par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, Juridiskās palīdzības administrācija to neizskata, bet atdod atpakaļ personai.

28.pants. Juridiskās palīdzības reģistrs

Juridiskās palīdzības reģistrs, kuru izveido un uztur Juridiskās palīdzības administrācija, ir publiski pieejams reģistrs, kurā iekļautas ziņas par juridiskās palīdzības piešķiršanu, atteikumiem sniegt juridisko palīdzību, kā arī ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem.

54.

55.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“Juridiskās palīdzības reģistrs ir reģistrs, kuru izveido un uztur Juridiskās palīdzības administrācija un kurā tiek iekļautas ziņas par juridiskās palīdzības piešķiršanu, atteikumiem sniegt juridisko palīdzību, kā arī ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem. Ziņas, kas iekļautas reģistrā, ir pieejamas personām, kuras pamato savu tiesisko ieinteresētību”.

Saeimas Juridiskā komisija

Izslēgt 28.pantā vārdus “publiski pieejams”.

Neatbalstīts

pants redakcionāli precizēts

Atbalstīts

27.pants. Juridiskās palīdzības reģistrs

Juridiskās palīdzības reģistrā, kuru izveido un uztur Juridiskās palīdzības administrācija, tiek iekļautas ziņas par juridiskās palīdzības piešķiršanu, atteikumiem to piešķirt, kā arī ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem.

VIII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniedzēji

VIII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniedzēji

28.pants. Juridiskās palīdzības līgums

(1) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) kāda veida juridisko palīdzību apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) juridiskās palīdzības kvalitātes novērtējuma kritērijus;

6) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) juridiskās palīdzības sniedzēja uzraudzības kārtību;

8) līguma darbības termiņu;

9) sadarbības nosacījumus;

10) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(2) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties līguma termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu var uzteikt, ja netiek rūpīgi un laikus pildīti līguma nosacījumi.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu var noslēgt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Pēc līguma termiņa beigām Juridiskās palīdzības administrācijai jāpieņem lēmums par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanas lietderīgumu.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu nedrīkst slēgt atkārtoti, ja Juridiskās palīdzības administrācija ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu.

29.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēji

(1) Juridisko palīdzību var sniegt:

1) augstskola, kura ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti īsteno vismaz četrus gadus ilgu tiesību zinātņu profesionālo studiju programmu, profesionālo bakalaura vai tiesību zinātņu maģistra studiju programmu un kurā juridiskās palīdzības sniegšanai izveidoto kursu vai vienību vada tiesību zinātņu doktors;

2) persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu Latvijas Republikā;

3) zvērināts notārs;

4) zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var sniegt juridisko palīdzību pēc juridiskās palīdzības līguma noslēgšanas ar Juridiskās palīdzības administrāciju.

(3) Ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem tiek apkopotas publiski pieejamā reģistrā. Par reģistru ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija, un tas atrodas Juridiskās palīdzības administrācijas pārziņā.

(4) Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības sniedzēju reģistra izveides kārtību, tajā iekļaujamo informāciju, piekļuvi informācijai, kā arī reģistra izmantošanas ierobežojumus.

56.

57.

58.

59.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “juridisko palīdzību var sniegt” ar vārdiem “līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu var slēgt ar”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 29.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un kurā juridiskās palīdzības sniegšanai izveidoto kursu vai vienību vada tiesību zinātņu doktors”.

Saeimas Juridiskā komisija

Papildināt 29.panta ceturto daļu pēc vārdiem “tajā iekļaujamo informāciju” ar vārdu “un”.

Saeimas Juridiskā komisija

Izslēgt 29.panta ceturtajā daļā vārdus “kā arī reģistra izmantošanas ierobežojumus”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

Neatbalstīts

Atbalstīts

29.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēji

(1) Juridiskās palīdzības līgumu var slēgt:

2) persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu Latvijas Republikā;

3) zvērināts notārs;

4) zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var sniegt juridisko palīdzību pēc tam, kad noslēgts juridiskās palīdzības līgums ar Juridiskās palīdzības administrāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības sniedzēju reģistra izveides kārtību, tajā iekļaujamo informāciju un piekļuvi informācijai.

30.pants. Iesniegumu izskatīšana par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu

(1) Šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas, kas vēlas sniegt juridisko palīdzību, aizpilda iesniegumu un iesniedz to Juridiskās palīdzības administrācijā. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Konstatējot, ka persona ir augsti kvalificēta, ar labu reputāciju un tā atbilst šā likuma 29.panta pirmajā daļā norādīto personu kategorijai, Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Juridiskās palīdzības administrācija nekavējoties informē par pieņemto lēmumu personu, kas iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu.

60.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdu “augsti”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

30.pants. Kārtība, kādā izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu

(1) Šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas, kas vēlas sniegt juridisko palīdzību, aizpilda iesniegumu par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu un iesniedz to Juridiskās palīdzības administrācijai. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi, ka persona ir kvalificēta, ar labu reputāciju un atbilst šā likuma 29.panta pirmajā daļā minēto personu kategorijai, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Juridiskās palīdzības administrācija nekavējoties informē par pieņemto lēmumu personu, kas iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu.

31.pants. Juridiskās palīdzības līgums

(1) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) juridiskās palīdzības veidu, ko apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) juridiskās palīdzības sniegšanas kvalitātes novērtējuma kritērijus;

6) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) juridiskās palīdzības sniedzēja uzraudzības kārtību;

8) līguma darbības termiņu;

9) sadarbības nosacījumus;

10) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(2) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu var uzteikt, ja netiek rūpīgi un laikus pildīti līguma nosacījumi.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu nedrīkst slēgt atkārtoti, ja Juridiskās palīdzības administrācija ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu. Ja Juridiskās palīdzības administrācija ir atteikusies slēgt juridiskās palīdzības līgumu ar kādu personu, minētā persona nav tiesīga atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridisko palīdzību.

61.

62.

Saeimas Juridiskais birojs

Uzskatīt 31.pantu par 29.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 31.panta piektās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

(skat.otrajam lasījumam sagatavoto 28.pantu)

Atbalstīts (skat otrajam lasījumam sagatavoto 28.pantu)

32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja atbildība

Juridiskās palīdzības sniedzējam jāapdrošina sava profesionālā darbība un ar to saistītā civiltiesiskā atbildība.

31.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja atbildība

Juridiskās palīdzības sniedzējam jāapdrošina sava profesionālā darbība un ar to saistītā civiltiesiskā atbildība.

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir jāsniedz juridiskā palīdzība atbilstoši juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, ja pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai ja šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai likumā paredzēti ierobežojumi.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties informē Juridiskās palīdzības administrāciju par šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir jāsniedz juridiskā palīdzība atbilstoši juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, kad pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai likumā paredzēti ierobežojumi.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties informē Juridiskās palīdzības administrāciju par šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

34.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, saņemot personas juridiskās palīdzības pieprasījumu, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 20.pantā minēto gadījumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogotību;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);

5) attālumu, kas ir jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija izsniedz juridiskās palīdzības pieprasītājam norīkojumu pie konkrēta juridiskās palīdzības sniedzēja.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) juridiskās palīdzības veidu;

4) juridiskās palīdzības laiku;

5) norādi par to, cik ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;

6) laiku un vietu, kur paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

63.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 34.panta pirmo daļu aiz vārda “pieprasījumu” ar vārdiem “šā likuma 23.panta pirmajā daļā norādītajos termiņos” un tālāk pēc esošā teksta.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, šā likuma 22.panta pirmajā daļā norādītajos termiņos saņēmusi iesniegumu par juridisko palīdzību, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 19.pantā minēto gadījumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogojumu;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);

5) atrašanās vietu, lai izvērtētu, kāds attālums jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija izsniedz juridiskās palīdzības pieprasītājam norīkojumu pie konkrēta juridiskās palīdzības sniedzēja.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) juridiskās palīdzības veidu;

4) juridiskās palīdzības laiku;

5) to, cik ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;

6) laiku un vietu, kad un kur paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

IX nodaļa

Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksa

IX nodaļa

Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksa

35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas pienākums

(1) Personai, kas ir saņēmusi juridisko palīdzību, ir jāsamaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītie izdevumi pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka:

1) persona ir tīši norādījusi īstenībai neatbilstošas ziņas, kas ir bijušas par pamatu juridiskās palīdzības saņemšanai;

2) persona ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz juridisko palīdzību;

3) persona ir nepamatoti saņēmusi juridisko palīdzību;

4) personai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir jāsamaksā tiesas izdevumi;

5) personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētās personas samaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kā tiek izvērtēti šā panta pirmās daļas 5.punktā minētie nosacījumi.

(4) Persona, kas pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, samaksā tulkošanas izdevumus, kas segti no valsts budžeta līdzekļiem, ja citas valsts kompetentā iestāde atsaka juridiskās palīdzības sniegšanu.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “personai, kas ir saņēmusi juridisko palīdzību, ir jāsamaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītie izdevumi” ar vārdiem “persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu “tīši”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 35.panta pirmās daļas 4. punktu.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 35.panta pirmās daļas 5. punktu.

Saeimas Juridiskā komisija

Aizstāt 35.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “un “ ar vārdu “vai”.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 35.panta trešo daļu.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīts

34.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas pienākums

(1) Persona, kas saņēmusi juridisko palīdzību, atmaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka:

1) persona ir norādījusi īstenībai neatbilstošas ziņas, kas bijušas par pamatu juridiskās palīdzības saņemšanai;

2) persona ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz juridisko palīdzību;

3) persona ir nepamatoti saņēmusi juridisko palīdzību;

4) personai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir jāsamaksā tiesas izdevumi;

5) personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis vai ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētās personas samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti šā panta pirmās daļas 5.punktā minētie nosacījumi.

(4) Persona, kas pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, samaksā tulkošanas izdevumus, kas segti no valsts budžeta, ja citas valsts kompetentā iestāde atsaka juridiskās palīdzības sniegšanu.

36.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējot kādu no šā likuma 35.pantā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija var pieņemt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pēc tam, kad ir pagājis gads kopš juridiskās palīdzības sniegšanas.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu.

(4) Ja persona labprātīgi atsakās pildīt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par piedziņas izdarīšanu bezstrīdus kārtībā.

(5) Ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi ir ieskaitāmi valsts budžetā.

70.

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 36.panta otro daļu.

Neatbalstīts

35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējusi kādu no šā likuma 34.pantā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu.

(4) Ja persona atsakās labprātīgi pildīt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par piedziņas izdarīšanu bezstrīdus kārtībā.

(5) Ar juridisko palīdz ību saistītie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam, personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa noteikšanā piemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.97 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu" un Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra noteikumus Nr.502 "Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis".

2. Juridiskās palīdzības administrāciju izveido līdz 2005.gada 30.decembrim. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veic Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība.

3. Šā likuma 20.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

pants redakcionāli precizēts

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa noteikšanā piemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” un Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra noteikumus Nr.502 “Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis”.

3. Šā likuma 20.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

71.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2002/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos”.

Atbalstīts

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2002/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.decembrī.

72.

Saeimas Juridiskā komisija

Izslēgt likuma spēkā stāšanās noteikumu.

Atbalstīts