Iesniedz
Tautsaimniecības, agrārās,
vides
un reģionālās politikas komisija
Likumprojekts
otrajam lasījumam
Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi
likumprojekta
Spēkā
esošā redakcija |
Pirmā
lasījuma redakcija |
Nr. p.k. |
Iesniegtie
priekšlikumi |
Komisijas
slēdziens |
Redakcija,
kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Par
Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm |
Grozījumi likumā Par
Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm |
|
|
|
Grozījumi likumā Par
Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm |
|
Izdarīt
likumā Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm (Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.) šādus
grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt
likumā Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm (Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.) šādus
grozījumus: |
|
1. Aizstāt
visā likumā vārdus uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)
(attiecīgā locījumā) ar vārdu komersants (attiecīgā locījumā). |
|
|
|
1. Aizstāt
visā likumā vārdus uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)
(attiecīgā locījumā) ar vārdu komersants (attiecīgā locījumā). |
1.pants.
Latvijas Republikas valsts materiālās rezerves (turpmāk - materiālās
rezerves) ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības
mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un
iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt valsts
aizsardzības sistēmas vajadzības. |
|
|
|
|
|
3.pants.
Materiālās rezerves izmanto tikai šā likuma 1.pantā norādīto mērķu
sasniegšanai, un tās ir paredzētas šādu galveno pasākumu veikšanai: |
|
|
|
|
|
1) tautsaimniecības galveno nozaru nepārtraukta darba
nodrošināšanai ārkārtējās situācijās; nepieciešamās produkcijas un speciālās
tehnikas ražošanai un remontam militārajām un speciālajām vajadzībām; |
|
|
|
|
|
2) ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanai; |
|
|
|
|
|
3) visu veidu specializēto formējumu izvēršanas, kā arī
pagaidu evakuācijas un pārkraušanas punktu veidošanas materiāltehniskajai
nodrošināšanai; |
|
|
|
|
|
4) Nacionālo bruņoto spēku izvēršanas
materiāltehniskajai nodrošināšanai, lai tie varētu izpildīt uzdevumus
ārkārtējās situācijās; |
|
|
|
|
|
5) garantētā pārtikas preču (aizsargiesaiņojumā
ilgstošai glabāšanai paredzētu preču) un nepārtikas preču, kā arī medikamentu
un pakalpojumu minimuma nodrošināšanai iedzīvotājiem, ieviešot normēto apgādi
ārkārtējās situācijās; |
|
|
|
|
|
6)
lopu un lauksaimniecības sējumu aizsardzībai ārkārtējās situācijās. |
|
|
|
|
|
|
2. Papildināt
3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības
jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai
saskaņā ar šā likuma 14. un 14.1 pantu. |
|
|
|
2. Papildināt
3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības
jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai
saskaņā ar šā likuma 14. un 14.1 pantu. |
14.pants.
Izņēmuma kārtā ar valdības atļauju materiālos resursus var aizdot kārtējo
tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Aizdoto materiālo resursu daudzums
nedrīkst pārsniegt 30 procentus no atbildīgā glabātāja uzkrātā attiecīgo
materiālu daudzuma un tie jāatdod atpakaļ materiālajās rezervēs valdības
noteiktajā termiņā. |
|
|
|
|
|
|
3. Papildināt
likumu ar 14.1 pantu šādā
redakcijā: 14.1 pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā
materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības
nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atļaut aizdot
materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu
informatīvo ziņojumu. |
|
|
red.
prec. |
3. Papildināt
likumu ar 14.1 pantu šādā
redakcijā: 14.1 pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā
materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības
nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu, ar kuru atļauj
aizdot materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu
informatīvo ziņojumu. |
17.pants.
Materiālo rezervju finansēšanas kārtību nosaka valdība. |
|
1. |
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Izteikt
17.pantu jaunā redakcijā: Valsts
aģentūras Materiālās rezerves līdzekļu atlikumu, kas paredzēts valsts
materiālo rezervju veidošanai, izsniegšanai, uzglabāšanai, atjaunināšanai un
uzturēšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados. |
neatbalstīt |
|
26.pants. Par
materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu valdības noteiktā valsts
institūcija uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no patvaļīgi izlietoto
materiālo rezervju vērtības. Soda nauda neatbrīvo no pienākuma patvaļīgi
izlietotos materiālus atdot atpakaļ materiālajās rezervēs. |
4. Aizstāt
26.pantā vārdus valdības noteiktā valsts
institūcija uzliek ar vārdiem vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā. |
|
|
|
4. Aizstāt
26.pantā vārdus valdības noteiktā valsts
institūcija uzliek ar vārdiem vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā. |
27.pants. Par
aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu
vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā nokavējuma naudu - vienu procentu
no aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības par katru
kavēto dienu līdz materiālu atdošanai atpakaļ materiālajās rezervēs. |
|
|
|
|
|
28.pants. Šā
likuma 26. un 27.pantā paredzēto soda naudu un nokavējuma naudu valdības
noteiktā valsts institūcija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz šajā
pantā minētās valsts institūcijas lēmumu. Šo lēmumu ieinteresētā persona var
pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. |
5. Izslēgt
28.pantu. |
|
|
|
5. Izslēgt
28.pantu. |