Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Izņēmuma kārtā materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai vai sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai saskaņā ar šā likuma 14. un 14.¹ pantu."

3. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹pants. Izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Ja iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atļaut aizdot materiālos resursus, viņš iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu."

4. Aizstāt 26.pantā vārdus "valdības noteiktā valsts institūcija uzliek" ar vārdiem "vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā".

5. Izslēgt 28.pantu.

Iekšlietu ministra vietā –

Ministru prezidenta biedrs

A.Šlesers

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Saskaņā ar Komerclikuma spēka stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punktu, Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

Likumā „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” tiek lietots termins „uzņēmums” un „uzņēmējsabiedrība”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam „komersants”.

2. Ikdienā un, it īpaši masu sabiedrisko pasākumu laikā sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā dažreiz ir nepieciešams operatīvi iesaistīt ne tikai plašus cilvēku resursus, bet arī izmantot mehāniskās iekārtas un mehānismus. Viena no tādām kārtības nodrošināšanas mehāniskām iekārtām ir ūdensmetējs, kura jauda ir spējīga noturēt, novirzīt, sadalīt utml. lielās cilvēku masas. Latvijā šāds ūdensmetējs atrodas Latvijas Republikas valsts materiālo rezervju fondā.

Lai ūdensmetēju varētu ātri un tiesiski izmantot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai ir nepieciešams izstrādāt speciālo tiesisko regulējumu, kas noteiks subjektu, kurš ir tiesīgs atļaut to izmantot un noteiktajā kārtībā nodot atpakaļ materiālajām rezervēm.

Analoģiskā situācija attiecas uz robota operatīvās izmantošanas nepieciešamību, kas palīdz noteiktā attālumā izpētīt vietu, kurā ir konstatēts sprāgstvielai līdzīgs priekšmets. Ar šīs mehāniskās iekārtas palīdzību speciālisti var likvidēt materiālā vai morālā zaudējuma nodarīšanas draudus, iznīcinot „aizdomīgus” priekšmetus, kā arī veikt citas dažāda rakstura darbības noziedzības apkarošanas jomā.

3. Likuma 28.pants paredz soda naudas par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu un nokavējuma naudu par materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu piedziņu bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz valsts materiālo rezervju uzraugošas institūcijas lēmumu. Šī normas darbība bija iespējama atbilstoši likumam „Par bankām”, bet saskaņā ar Kredītiestāžu likumu šīs normas piemērošana nav iespējama.

2.Normatīvā akta būtība

1. Likumprojekts paredz saskaņot likumā „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.

2. Likumprojekts paredz, ka izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai.

3. Likumprojekts paredz izslēgt likuma 28.pantu.

3. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas

5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas papildu funkcijas valsts institūcijām neradīsies. Papildu finansējums nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Citas informācijas nav.

Iekšlietu ministra vietā –

veselības ministrs R.Muciņš

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

R.Bluķis	M.Rāzna	S.Vārpiņa	V.Elksnis

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta

Tiesiskās palīdzības nodaļas

juriskonsulte L.Kārkliņa

7219309, linda.karklina@iem.gov.lv

956

07.10.2004. 9:53

Grozījumi likumā

"Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm"

V.Elksnis