Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

 

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 11.panta otrās daļas 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

 

"12) par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13) par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;".

 

2. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pilsētas domei un pagasta padomei" ar vārdiem "Vietējās pašvaldības domei (padomei)";

aizstāt piektajā daļā vārdus "pilsētu domju" ar vārdiem "pilsētu domju, novadu domju".

 

3. Papildināt 22.panta otro daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

 

"111) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi – jautājumos par ārzemnieka un viņa uzaicinātāja nodokļu maksājumiem, ja uzaicinātājs ir uzņēmies segt ar ārvalstnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistītos izdevumus;".

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

 “Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

2003. gada 1. maijā stājās spēkā Imigrācijas likums un tam pakārtotie normatīvie akti.

Imigrācijas likuma 6. pantā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Attiecīgi ir pieņemti Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr. 214 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 12. un 13.punktā noteikta valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas un vīzas izsniegšanu, kas ir pretrunā ar Imigrācijas likumu.

Pašreiz spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka tikai pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas. Tādējādi tiek ierobežotas novadu pašvaldību tiesības noteikt pašvaldību nodevas.

Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumos Nr.183 „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”) un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 213 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk - „Uzturēšanās atļauju noteikumi”) paredzēts ārzemnieka uzaicinātājam, noformējot ielūgumu vai izsaukumu, iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē (pirmajā gadā) vai izziņu, ka tai nav tādu nodokļu parādu, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests (sākot no otrā darbības gada). „Uzturēšanās atļauju noteikumos” noteikts, ka reģistrējot uzturēšanās atļauju ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību saistītu iemeslu dēļ vai kā pašnodarbināta persona vai pieprasa uzturēšanās atļauju kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikšanu. Papildu tam „Ielūgumu apstiprināšanas kārtībā” noteikts, ka uzaicinātājs var uzņemties nodrošināt ar nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā. Arī pieprasot uzturēšanās atļauju ar mērķi apvienot ģimeni, tiek norādīti iztikas līdzekļi, kas ļoti bieži ir darba alga. Valsts ieņēmumu dienests bieži konstatē, ka Pārvaldei ir sniegtas nepatiesas ziņas uz uzrādītā darba alga neatbilst faktiskajam.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmā daļa aizliedz nodokļu administrācijas ierēdnim jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju izpaust institūcijām, kas nav nosauktas panta otrajā daļā. Šajā daļā nav nosaukta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Līdz ar to, ja arī Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis nepatiesu ziņu sniegšanu (ārzemniekam nav pietiekams iztikas nodrošinājums, kas ir pamats anulēt uzturēšanās atļauju), tas nevar informēt Pārvaldi par esošo situāciju, tādējādi ierobežojot Pārvaldes funkciju- veikt ārzemnieku kontroli.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

Nepieciešams precizēt, ka valsts nodeva ir par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu un ar to saistīto pakalpojumu izskatīšanu nevis par vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu, kā tas ir noteikts, likuma „Par nodokļiem un nodevām” pašreiz spēkā esošajā redakcijā.

Saskaņā ar likumprojektu arī novadu pašvaldības būs tiesīgas noteikt pašvaldības nodevu.

Grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22. pantā nosaka, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no Valsts ieņēmumu dienesta būtu tiesīga saņemt informāciju par ārzemnieka, uzaicinātāja, ja tas ir uzņēmies nodrošināt ārzemnieku ar nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, kamēr ārzemnieks uzturēsies Latvijas Republikā, nodokļu maksājumiem. Šāda iespēja nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar informāciju vai juridiskās personas maksā nodokļus, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šāda iespēja nodrošinās ārzemnieka sniegto ziņu pārbaudi – vai par viņu vai personu, kurš ir uzņēmies ārzemnieku nodrošināt ar nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, tiek maksāti nodokļi par tādu darba algu, kāda norādīta darba līgumā vai juridiskās personas izsniegtajā izziņā. Tas dos iespēju pārbaudīt ziņu patiesumu un iegūt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par „aplokšņu algām”.

 

3. Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

 

1. Vidējais plānotais nodokļu nemaksātāju skaits:

juridiskās personas, kas noformē ielūgumu vai izsaukumu samaksā nodokļu parādu, lai varētu uzaicināt ārzemnieku – 50 personas.

Nesamaksātā nodokļu summa – Ls 200.

 

Kopā:

50 x Ls 200 = Ls 10 000

2. Pārbauda 50 personas (ārzemniekus) vienu reizi gadā, par kuriem nav maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas  personas katru mēnesi:

2.1. pieņemot, ka pilna summa nav maksāta 6 mēnešus un darba samaksai jābūt Ls 384, bet maksāts par darba algu Ls 100

Ls 384 - Ls 100 = Ls 284

25 personas x 6 mēneši x Ls 284 = Ls 42 600

Ls 42 600 x 9% = Ls 3 834

Ls (42 600 – 3 834) x 25% = 9 692

Ls 42 600 x 24,09% = Ls 10 262

2.2. pieņemot, ka pilna summa nav maksāta 6 mēnešus un darba samaksai jābūt Ls 192, bet maksāts par darba algu Ls 80

Ls 192 – Ls 80 = Ls 112

25 personas x 6 mēneši x Ls 112 = Ls 16 800      

Ls 16 800 x 9% = Ls 1 512

Ls (16 800 – 1 512) x 25% = 3 822

Ls 16 800 x 24,09% = Ls 4 047

Kopā:

Ls 3 834 + Ls 9 692 + Ls 10 262 + Ls 1 512 + 3 822+ Ls 4 047 = Ls 33 169.

3.Ārzemnieki un viņu uzaicinātāji, kas kā legālo iztikas nodrošinājumu norādījuši darba algu (pārbauda vienu reizi gadā, pieņemot, ka vidēji ģimenē ir 3 ģimenes locekļi, ienākumu apjomam jābūt Ls 92 uz katru pieaugušo un Ls 55 uz bērnu, bet nodokļi maksāti tikai par darba algu Ls 80). Gadā plānoti  200  šādi gadījumi. 

2 (ģimenes locekļi) x Ls 92 + Ls 55 =

Ls 239

Ls 239 – Ls 80 = Ls 159

200 gadījumi x Ls 159 = Ls 31 800

Ls 31 800 x 9% = Ls 2 862

Ls (31 800 – 2 862) x 25 = Ls 7 235

Ls 31 800 x 24,09% = Ls 7 661

Kopā:

Ls 2 862 + Ls 7 235 + Ls 7 661 = Ls 17 758

Kopā 2005. gadā un turpmāk ik gadu:

Ls 10 000 + Ls 33 169 + Ls 17 758 = Ls 60 927

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Personu datu aizsardzība tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Projekts un informācija par projekta virzību ievietota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas nebūs nepieciešamas un esošo funkcijas netiek mainītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, normatīvais akts tiks ievietots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā un  publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

 

 

Iekšlietu ministrs               Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

J.Rekšņa

M.Rāzna

I.Livčāne

M.Roze

 

 

 

 

 

 

 

13.09.2004 9:32

1436

M.Roze

7219351, maira.roze@pmlp.gov.lv