Saeimas
Prezidijam
Saeimas
Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Civilprocesa
likumā(
reģ.nr.968
), nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu
izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Likumprojekts
Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002,
24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 486.pantu šādā redakcijā:
"486.pants.
Šķīrējtiesas izveidošana
(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda
izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.
(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta
pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā
noteiktajā kārtībā.
(3) Pastāvīgu
šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskas personas. Pastāvīgas
šķīrējtiesas uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu
reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu
šķīrējtiesu reģistrā, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru
kabinets.
(4) Lai
šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz
Uzņēmumu reģistrā šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.
(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī tas nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi. Nosaukumam jāietver viena vai vairāku tās dibinātāju nosaukums (firma).
(6) Strīdu izšķiršana
šķīrējtiesā nav komercdarbība."
2. Papildināt likumu ar 486.1
pantu šādā redakcijā:
"486.1 pants. Šķīrējtiesas reglaments
(1) Pastāvīgās
šķīrējtiesas reglamentā atbilstoši šim likumam norāda:
1) šķīrējtiesas nosaukumu
latviešu valodā, kā arī tā tulkojumu vismaz trijās svešvalodās;
2) šķīrējtiesnešu
iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtību;
3) kārtību, kādā apliecināmi
šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;
4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību;
5) strīda izšķiršanas kārtību procesuālos
termiņus, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas
kārtību, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas
kārtību un citus procesuālus jautājumus;
6) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
(2) Ja reglamentā ir izdarīti grozījumi, Uzņēmumu
reģistrā iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā
redakcijā. Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to
reģistrācijas."
3. Izteikt 487.pantu šādā redakcijā:
"487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
Šķīrējtiesā var izšķirt jebkuru
civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu
aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav
šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir
valsts vai pašvaldības iestāde;
3) kas saistīts ar
grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai
aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām
interesēm;
5) par lietu tiesību
nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja
strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības
iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par to personu izlikšanu
no dzīvojamām telpām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas par
maznodrošinātām;
7) starp darbinieku un darba
devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu,
kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai
darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām
un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas
par maksātnespējīgām."
4. Papildināt 491.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3) cits privāto
tiesību subjekts."
5. Papildināt 493.panta
ceturtās daļas 2.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Apturot tiesvedību lietā,
procesuālā termiņa skaitījums tiek apturēts un turpinās no dienas, kad
atjaunota tiesvedība lietā."
6. Papildināt 493.pantu ar
piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja šķīrējtiesas
līguma puse cedē prasījumu, kura sakarā ir noslēgts šķīrējtiesas līgums,
šķīrējtiesas līgums ir saistošs arī cesionāram, ja vien šķīrējtiesas līguma
puses nav vienojušās par citu."
7. Izteikt 499.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja puses ir
vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par
šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās
šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību."
8. Izteikt 503.panta pirmās
daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) ja pieņemts
šķīrējtiesneša noraidījums vai šķīrējtiesnesis sevi atstatījis;".
9. Papildināt 507.pantu ar
trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Procesuālos
termiņus pastāvīgā šķīrējtiesa atjauno vai pagarina tās reglamentā noteiktajā
kārtībā."
10. Izteikt 515.pantu šādā
redakcijā:
"515.pants. Atsauksme uz prasību
(1) Atsauksmi uz prasību
atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes
iesniegšanas termiņš nevar būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības
pieteikums nosūtīts atbildētājam.
(2) Atsauksmē atbildētājs
norāda:
1) vai viņš atzīst prasību
pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret
prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus,
kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu,
uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu
pieņemšanu vai to izprasīšanu;
5) citus apstākļus, kurus
viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā."
11. Papildināt 518.pantu ar
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Pastāvīgā
šķīrējtiesa reglamentā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par strīda
izšķiršanas atlikšanu, šķīrējtiesas procesa apturēšanu un citiem jautājumiem,
neizspriežot lietu pēc būtības."
12. Papildināt 519.pantu ar
trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Paziņojumu par
pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms
paredzētā lietas izskatīšanas datuma, ja puses nav vienojušās par īsāku
termiņu."
13. Izteikt 521.panta
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šķīrējtiesa pati
nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību."
14. Izteikt 522.panta pirmo
daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja šķīrējtiesas
līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt
ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai
tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem."
15. Izteikt 526.panta otro
un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Protokolu raksta
šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
(3) Protokolu paraksta visi
šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu
dienu laikā no protokola parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes vai
iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību
šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa."
16. Izteikt 527.panta pirmo
daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību."
17. Izteikt 529.panta trešo
daļu šādā redakcijā:
"(3) Pēc pušu
pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi
nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā
šķīrējtiesas spriedumam."
18. Papildināt 530.panta trešo
daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Rakstveida procesa gadījumā
šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā."
19. Izteikt 533.panta pirmās
daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Labprātīgai sprieduma
izpildei pusei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām."
20. Izteikt 534.pantu šādā
redakcijā:
"534.pants. Pieteikuma iesniegšana par šķīrējtiesas nolēmuma
piespiedu izpildi
(1) Pieteikumam par izpildu
raksta izsniegšanu pievieno:
1) šķīrējtiesas nolēmumu,
bet, ja lietu izskatījusi pastāvīgā šķīrējtiesa, tās apliecinātu nolēmuma
norakstu;
2) dokumentu, kas apliecina
pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai
notariāli apliecinātu tā norakstu;
3) tik daudz pieteikuma
norakstu, cik lietā ir pārējo lietas dalībnieku;
4) dokumentu par valsts
nodevas samaksu;
5) izziņu, kas apliecina
fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu.
(2) Dokumentus iesniedz
valsts valodā vai kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.
(3) Šķīrējtiesas nolēmumu
pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu
norakstu."
21. Papildināt likumu ar 534.1 pantu
šādā redakcijā:
"534.1 pants. Pieteikuma nosūtīšana lietas dalībniekiem
(1) Kad tiesā saņemts
pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu, pieteikumu nekavējoties nosūta
pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida
paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām un ilgāks
par 15 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.
(2) Paskaidrojumā lietas
dalībnieks norāda:
1) vai viņš atzīst
pieteikumu pilnīgi vai kādā tā daļā;
2) savus iebildumus pret
pieteikumu un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas
apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie
pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu
pieņemšanu vai to izprasīšanu;
5) citus
apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.
(3) Lietas dalībnieks
pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku
skaitam.
(4) Pēc paskaidrojuma
saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta pārējiem lietas
dalībniekiem.
(5) Paskaidrojuma
neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu
izskatīšanai."
22. Izteikt 535.panta pirmo
daļu šādā redakcijā:
"(1) Lēmumu par izpildu
raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz
iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 10 dienu laikā
no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi
nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, 10 dienu laikā no paskaidrojumu
nosūtīšanas dienas. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis
izlemj arī jautājumu par valsts nodevas par izpildu raksta izsniegšanu izdevumu
atlīdzināšanu."
23. Izteikt 536. un
537.pantu šādā redakcijā:
"536.pants. Pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu
(1) Tiesnesis atsaka izpildu
raksta izsniegšanu, ja:
1) konkrēto strīdu var
izskatīt tikai tiesa;
2) atbildētājs strīdā ir rīcībnespējīga fiziskā
persona;
3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktā kārtībā ir
atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;
4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par
šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus
paskaidrojumus, un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;
5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par
šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;
6) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas
process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas
noteikumiem;
7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu,
kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma
noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas
līgums. Šādā gadījumā izpildu rakstu var izdot tajā šķīrējtiesas nolēmuma daļā,
kura atbilst šķīrējtiesas līgumam, ja vien to var nošķirt no jautājumiem, kas
nav ietverti šķīrējtiesas līgumā.
(2) Puse zaudē tiesības iebilst pret izpildu
raksta izsniegšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ja tā
saskaņā ar šā likuma 525.pantu uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt
šādus iebildumus.
537.pants.
Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas
Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu
rakstu stājies spēkā:
1) strīdu var izšķirt tiesā
vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta
pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;
2) strīdu var atkārtoti nodot
izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma
536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata."
24. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un
21.punktu šādā redakcijā:
"20. Šķīrējtiesas,
par kuru izveidi Tieslietu ministrijai paziņots līdz šā likuma spēkā stāšanās
dienai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas reģistrējas šā
likuma 486.pantā minētajā šķīrējtiesu reģistrā, iesniedzot likumā paredzētos
dokumentus. Ja šķīrējtiesa sešu mēnešu laikā nav reģistrējusies šķīrējtiesu
reģistrā, šķīrējtiesas līgumi, kuros ietverta norāde uz attiecīgo šķīrējtiesu,
zaudē spēku.
21. Pārejas noteikumi
attiecībā uz šķīrējtiesu reģistrāciju stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī."