Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā ”Par vides aizsardzību”” trešajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 967)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi(10)

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6
 

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”

      

Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”
 

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

4. pants. Vides aizsardzības normatīvie akti

Dabas resursu īpašuma tiesības regulē likumi un citi normatīvie akti.

Zemes, zemes dzīļu, derīgo izrakteņu, augsnes, ūdeņu, atmosfēras gaisa, floras, faunas, kontinentālā šelfa, Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas aizsardzība, izmantošana un lietošana notiek saskaņā ar likumiem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

          
   

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt ar 4. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Vides normatīvo aktu nosacījumus nepiemēro tādiem gadījumiem, kad tos nav iespējams ievērot nepārvaramas varas dēļ. Par šādiem gadījumiem nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi. Ja radušos seku novēršanai nepieciešams veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt vidi, attiecīgas darbības saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.”

Atbildīgā komisija

Papildināt ar 4. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Vides normatīvo aktu nosacījumus nepiemēro tādiem gadījumiem, kad šos nosacījumus nav iespējams ievērot nepārvaramas varas dēļ. Par šādiem gadījumiem nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi.”

daļēji atbalstīt,

iestr. pr. nr.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

1. Papildināt 4.pantu ar daļu šādā redakcijā:

“Vides normatīvo aktu nosacījumus nepiemēro tādiem gadījumiem, kad šos nosacījumus nav iespējams ievērot nepārvaramas varas dēļ. Par šādiem gadījumiem nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi.”

5.1 pants. Ekomarķējums un tā piešķiršana

Lai veicinātu videi draudzīgu preču ražošanu un izplatīšanu, attiecīgajām precēm, kuras atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem kritērijiem, piešķir ekomarķējumu. Ražotāju iesaistīšanās ekomarķējuma sistēmā ir brīvprātīga. Latvijas vides aģentūra koordinē ekomarķējuma sistēmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē ekomarķējumu, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.

1. Aizstāt 5.1 pantā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

      

2. Aizstāt 5.1 pantā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

5.2 pants. Vides pārvaldības un audita sistēma

Vides pārvaldības un audita sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai. Līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.

Vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt vides pārvaldības sistēmas atbilstību vides politikai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un veic reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā. Termiņš lēmuma pieņemšanai par reģistrācijas veikšanu vai par reģistrācijas atteikumu nepārsniedz trīs mēnešus.

Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru.

2. Aizstāt 5.2 panta trešajā daļā vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs”.

      

3. Aizstāt 5.2 panta trešajā daļā vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs”.

9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā;

2) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

3) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

4) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

8) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

9) izdod noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā;

10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces;

11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

13) izdod noteikumus par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;

14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību;

15) nosaka, kuru veidu baterijām un akumulatoriem piemēro depozīta sistēmu, tās piemērošanas kārtību un depozīta maksas apmēru;

16) izdod noteikumus par kārtību, kādā veicama ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana.

3. Izslēgt 9.panta 15. un 16.punktu.

      

4. 9.pantā:

izslēgt 15. un 16.punktu;
   

3

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 9.pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:

„17) nosaka vides ekspertu profesionālās kvalifikācijas prasības un reģistrācijas kārtību”.

atbalstīt

papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17) nosaka vides ekspertu profesionālās kvalifikācijas prasības un reģistrācijas kārtību.”

10.1 pants. Vides konsultatīvā padome

Vides ministrija sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām un profesionālajām asociācijām izveido vides konsultatīvo padomi, kuras lēmumiem vides aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Vides ministrs apstiprina padomes nolikumu un padomes personālsastāvu. Nolikumā nosaka vides konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darba kārtību.

Vides konsultatīvās padomes darbības mērķis ir veicināt pēc iespējas plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu sagatavošanu.

  

4

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 10.1 panta pirmās daļas trešo teikumu ar vārdiem ”kā arī padomes sastāva ievēlēšanas kārtību”.

atbalstīt

5. Papildināt 10.1 panta pirmās daļas trešo teikumu ar vārdiem “kā arī padomes sastāva ievēlēšanas kārtību”.

13.pants. Sabiedrības tiesības vides aizsardzības pasākumu realizēšanā

Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:

- veikt konkrētus vides kvalitātes uzlabošanas un vides aizsardzības pasākumus, iepriekš saskaņojot tos ar teritoriālajām (reģionālajām) vides aizsardzības un pašvaldību institūcijām;

- pieprasīt no kompetentām valsts institūcijām un amatpersonām ziņas par projektējamo un jaunceļamo objektu ietekmi uz vidi un izteikt savus iebildumus un priekšlikumus;

- pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo aptaujās par vides problēmām iegūtos rezultātus;

- Satversmē un citos likumos noteiktajā kārtībā piedalīties referendumos par likumiem un likumprojektiem, kas attiecas uz vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, kā arī šo likumu un likumprojektu tautas apspriešanā;

- Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā organizēt sabiedrības protestus, mītiņus un citus masu pasākumus pret videi bīstamu saimniecisko un cita veida darbību;

- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsties tiesībaizsardzības iestādēs sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību jautājumos, kas skar sabiedrības intereses vides jomā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt vai pārsūdzēt šajos jautājumos pieņemtos valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību lēmumus;

- iesniegt vides konsultatīvajai padomei priekšlikumus un ieteikumus par vides aizsardzības normatīvo regulējumu, kā arī par izstrādātajiem vides aizsardzības plāniem, programmām vai to projektiem.

4. Izslēgt 13.pantā vārdus “teritoriālajām (reģionālajām)”.

      

6. Izslēgt 13.pantā vārdus “teritoriālajām (reģionālajām)”.

21.1 pants. Aizsargājamo teritoriju reģistrs

Aizsargājamās teritorijas ir teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgās teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ( Natura 2000 teritorijas).

Latvijas vides aģentūra izveido un uztur aizsargājamo teritoriju reģistru.

Aizsargājamo teritoriju reģistrā informāciju grupē atbilstoši katras upes sateces baseinam.

5. Aizstāt 21.1 panta otrajā daļā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

      

7. Aizstāt 21.1 panta otrajā daļā vārdus “Latvijas vides aģentūra” ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

25.pants. Piesārņojošo vielu emisija apkārtējā vidē

Atļaujas piesārņojošo vielu emisijai apkārtējā vidē normatīvos noteiktajos ietvaros fiziskajām un juridiskajām personām izsniedz Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem.

6. Aizstāt 25.pantā vārdus “Vides ministrija un tās” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

      

8. Aizstāt 25.pantā vārdus “Vides ministrija un tās” ar vārdiem “Vides ministrijas”.
 

7. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

      

9. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

“44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

      

“44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Valsts kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā vides jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts vides dienesta un tā struktūrvienību — reģionālo vides pārvalžu un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes — vides valsts inspektori, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

      

Valsts kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā vides jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts vides dienesta un tā struktūrvienību — reģionālo vides pārvalžu un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes — vides valsts inspektori, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā uzrauga Vides valsts inspekcija.

Lai nodrošinātu vienotu kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, vides valsts inspektoru darbību uzrauga Valsts vides dienests.

      

Lai nodrošinātu vienotu kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, vides valsts inspektoru darbību uzrauga Valsts vides dienests.

Vides valsts inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs.

      

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs.

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors ir Vides valsts inspekcijas priekšnieks.

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

      

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Reģionu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk — reģioni) vides aizsardzības galvenie valsts inspektori ir reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori.

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

      

Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

Vides valsts inspektori ir Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju inspektori, kā arī Jūras vides pārvaldes kuģu kapteiņi, kuri veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu.

          

Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors var apturēt vai atcelt reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

          

Reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori var apturēt vai atcelt vides valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

          

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs.

          

44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības

Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

1) iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;

          

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā;

4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

8. 44.2 pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus “Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 8.pantā (attiecībā uz likuma 44.2 4.punktu) pēc vārda “piekrastes” ar vārdiem “krasta kāpu”.

 

Atbildīgā komisija

papildināt 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vid es normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

daļēji atbalstīt,

iestr. pr. nr.6

 

 

 

 

atbalstīt

10. 44.2 pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus “Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 4.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;”;

8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību;

9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu;

12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi.

          
 

papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ja tiek pārkāptas normatīvajos aktos noteiktās prasības par mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādīt protokolu — paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Protokola — paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, kārtību, kādā tas noformējams un nosūtāms transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas).”

7

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 44.2 panta 13. punktā pēc vārda „apstāšanos” ar vārdiem „ārpus autoceļiem”.

 

atbalstīt

 

 

 

Redakc.

preciz.

papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības par mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādīt protokolu — paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Protokola — paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, kārtību, kādā tas noformējams un nosūtāms transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas).”

Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu.

          

47. pants. Sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā

Sabiedrisko kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji, un tās mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda vides aizsardzības un dabas resursu racionālas lietošanas plānus (programmas).

Vides valsts inspekcija var iesaistīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontrolē sabiedriskos vides inspektorus. Vides valsts inspekcija var deleģēt sabiedriskajiem vides inspektoriem tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem. Sabiedriskajiem vides inspektoriem izvirzāmos kritērijus, viņu darbības reglamentu un apliecības paraugu apstiprina vides ministrs.

9. Aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” ar vārdiem “Valsts vides dienests”.

      

11. Aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” ar vārdiem “Valsts vides dienests”.

53.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība

Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

1) pēc iespējas likvidēt vai arī samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai;

2) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

10. 53.pantā:

     

12. 53.pantā:

Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk — komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu.

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: 

“Reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus (turpmāk — komisija).”;

      

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: 

“Reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus (turpmāk — komisija).”;

Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk — akts), kuru dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, šo darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts pamatbudžetā.

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu.

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējumu summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts pamatbudžetā.

          

Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtību.

          
 

 papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Komisijas izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.”

      

 papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Komisijas izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.”

Pārejas noteikumi

                                

1. Likuma 5.1 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”. 

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997 . gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”. 

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod 9.panta 10.punktā minētos noteikumus. 

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.septembrim izdod 9.panta 11. un 12.punktā, 19.1 pantā, kā arī 43.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 30.novembrim izdod 9.panta 13.punktā minētos noteikumus.

          

7. Likuma 17.2 panta piektā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005.gada 14.februārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod 9.panta 14.punktā minētos noteikumus.

          

9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod 9.panta 15.punktā minētos noteikumus.

10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod 9.panta 16.punktā minētos noteikumus.

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9. un 10.punktu;

      

13. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9. un 10.punktu;

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.decembrim izdod 53.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

          
 

papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2005.gada 30.maijam izdod šā likuma 44.2 panta 13.punktā minētos noteikumus.

      

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12. Ministru kabinets līdz 2005.gada 30.maijam izdod šā likuma 44.2 panta 13.punktā minētos noteikumus.
 

13. Šā likuma 44.2 panta 4.punkts attiecībā uz transportlīdzekļu apturēšanu un 13.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos.”

8

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Šā likuma 44.2 panta 13.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos”.

atbalstīt

13. Šā likuma 44.2 panta 13.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos.
   

9

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt pārejas noteikumus ar 14. punktu šādā redakcijā:

„14. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. maijam izdod 9.panta 17. punktā minētos noteikumus.”

atbalstīt

Redakc.

preciz.

14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod šā likuma 9.panta 17.punktā minētos noteikumus.”
 

12. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

      

14. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 07.04.2004. likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/313/EEC, 2003/4/EC, 2000/60/EC un 2003/35/EC.

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

10

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

atbalstīt

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

  

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

  

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
 

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

  

1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/4/EK (2003.gada 28.janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

  

1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/4/EK (2003.gada 28.janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;
 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

  

2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/35/EK (2003.gada 26.maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

 

  

2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/35/EK (2003.gada 26.maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

 
 

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā.”

  

3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.”

  

3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.”