Grozījumi likumā „Par vides aizsardzību”

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

 

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 5.1 panta otrajā teikumā vārdus "Latvijas vides aģentūra" ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra".

 

2. Aizstāt 5.2 panta trešajā daļā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs".

 

3. Izslēgt 9.panta 15. un 16.punktu.

 

4. Izslēgt 13.pantā vārdus "teritoriālajām (reģionālajām)".

 

5. Aizstāt 21.1 panta otrajā daļā vārdus "Latvijas vides aģentūra" ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra".

 

6. Aizstāt 25.pantā vārdus "Vides ministrija un tās" ar vārdiem "Vides ministrijas".

 

7. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

 

"44.pants. Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izman­tošanā

 

Valsts kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā vides jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts vides dienesta struktūrvienību – reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes vides valsts inspektori, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori.

Lai nodrošinātu vienotu kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, vides valsts inspektoru darbību uzrauga Valsts vides dienests.

Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs.

Vides valsts inspektoru pieņemtos lēmumus mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā."

 

8. Izslēgt 44.2 panta 3.punktā vārdus "Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā".

 

9. Aizstāt 47.panta otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus "Vides valsts inspekcija" ar vārdiem "Valsts vides dienests".

 

10.  53.pantā:

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus (turpmāk – komisija).";

 

izslēgt septīto daļu;

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"Komisijas izdoto aktu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā."

 

11. Izslēgt pārejas noteikumu 9., 10. un 11.punktu.

 

12. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

"Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā."

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

 

 

Anotācija par likumprojektu

“Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

Izstrādājot Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk- stratēģija), tika konstatēti šādi trūkumi:

1) nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu;

2) fragmentēta institucionālā sistēma;

3) nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši kontroles un vides monitoringa jomās;

4) nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ).

Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas:

1) apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā ES valstu pieredzi, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu atļauju izsniegšanas un inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību;

2) apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru,  Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūru (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju. LVMA sastāvā iekļaus arī upju baseinu pārvaldes (šobrīd Valsts ģeoloģijas dienesta sastāvā), kurām vēl jāveido reģionālās struktūrvienības atbilstoši 4 upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas;

3)Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs papildus saviem sākotnējiem uzdevumiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem jau veic dažādas citas funkcijas – rūpniecisko avāriju riska novēršanas  un  vides pārvaldības jomā, darbojas kā institūcija, kurā iespējams apstrī dēt citu vides institūciju administratīvos aktus. Saskaņā ar stratēģiju paredzēts pārdēvēt biroju tā funkcijām atbilstošākā nosaukumā – par Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB). Papildus līdzšinējām funkcijām paredzēts VPVB nodot vides valsts inspektoru izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas funkciju.

Pašlaik likumā „Par vides aizsardzību” ir  minētas vairākas institūcijas (Vides valsts inspekcija, Latvijas vides aģentūra, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs), kuras plānots reorganizēt,  un kuru nosaukumi ir jāmaina.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Sagatavotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par vides aizsardzību”” maina institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai.

Plānotā institucionālā reforma paredz vairākas strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām, paredzēts, ka tas  nākotnē atrisinās  šobrīd pastāvošās problēmas vides jomā.

Plānots mainīt arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nosaukumu, lai novērstu nosaukuma neatbilstību ar pašreiz veicamajām funkcijām.

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par vides aizsardzību””  tiek ietvertas arī  normas par  vides valsts inspektoru pieņemto lēmumu apstrīdēšanu un komisijas videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai izdoto aktu  apstrīdēšanu, lai  pilnveidotu administratīvo aktu  apstrīdēšanas kārtību atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

3. Cita informācija

Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 29.09.2004. rīkojums nr.714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 29.09.2004. rīkojums nr.713).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme  uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo jaunā institucionālā sistēma ļaus efektīvāk ieviest vides prasības.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

 

 

Nākamie trīs gadi

(2005. – 2007.)

 

Vidēji 5gadu laikā pēc kārtējā gada

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus veidojot jaunajai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī izveidojot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus ”Valsts vides dienesta nolikums” līdz 01.01.2005.

 

2.Cita informācija

Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos. Attiecīgie grozījumi 16 likumos ir sagatavoti un izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 29.07.2004., plānots grozījumus  pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim.

Paredzēts izdarīt grozījumus: Aizsargjoslu likumā, Atkritumu apsaimniekošanas likumā,  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,  Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā, likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”, Iepakojuma likumā, Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā, likumā „Par dabas resursu nodokli” (tehniskos grozījumus plānots izdarīt tikai vienlaikus ar būtiskiem grozījumiem likumā), likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, likumā „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”, likumā „Par piesārņojumu”, likumā „Par zemes dzīlēm”, Ūdens apsaimniekošanas likumā, Zvejniecības likumā, likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”.

Līdz 2005.gada 1.janvārim jāpieņem arī Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūras un Vides valsts dienesta nolikumi, kuri šobrīd ir izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums.

Ar 01.01.2005. spēku zaudēs Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi nr.201 “Vides valsts inspekcijas nolikums”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta izstrādes procesā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši. Pēc izsludināšanas projekts tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Dānijas vides un enerģijas ministriju, projekts ”Inspekcijas kapacitātes stiprināšana”.

5. Cita informācija

Nav.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ar 2005.gada 1.janvāri plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus.

Ar 2005.gada 1.janvāri plānots izveidot Valsts vides dienestu apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.

Plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas.

Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību.

Valsts sekretāru sanāksmē 12.08.2004. ir izsludināta Vides ministrijas  darbības stratēģija 2005. – 2007.gadam, kura paredz attiecīgo  iestāžu reorganizāciju, kā arī ir izsludināti Ministru kabineta rīkojumu projekti „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” un „Par valsts aģentūras “Latvijas

 

hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu”.

Ar reorganizāciju saistītos izdevumus segt no reorganizējamo iestāžu līdzekļiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīdam ir nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 

 

 

 

 

Vides ministrs                                                     R. Vējonis

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Puķītis

E.Puriņš

V.Puriņš

R.Bebris

 

 

07.10.2004 15:20

Daiga Vilkaste

1 535

7026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv