Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”   trešajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 964)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

 

 

 

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

 

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas vides aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā), vārdus “Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas vides aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā), vārdus “Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs” (attiecīgā locījumā).

5.pants. Ūdensobjektu stāvoklis

(1) Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

(2) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdeņu ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(3) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir virszemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

(4) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ekoloģiskā, gan ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.

(5) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

(6) Pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir rādītājs, kas raksturo, cik lielā mērā ūdens tiešā un netiešā ieguve kvantitatīvi ietekmē pazemes ūdensobjektu.

(7) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, gan kvantitatīvais stāvoklis atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.

 

 

 

 

 

(8) Ekoloģiskais potenciāls ir stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(9) Labs ekoloģiskais potenciāls ir tad, ja stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem laba ekoloģiskā potenciāla kritērijiem.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un tam atbilstošu virszemes ūdensobjektu klasifikāciju, kā arī antropogēno slodžu noteikšanas kārtību;

2) pazemes ūdensobjektu klases un klasificēšanas kritērijus, antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

3) virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus un labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;

4) prioritāro vielu sarakstu un to emisijas ierobežošanas kārtību.

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.”

1

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.””

atbalstīt

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.”

9.pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas

(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides ministrs.

(2) Padome:

1) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;

2) izskata un sniedz atzinumu par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

3.  9.pantā:

 

 

 

3.  9.pantā:

(3) Valsts ģeoloģijas dienests un tā teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

1) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

2) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

3) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas tie ietver;

4) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

5) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

6) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

7) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas;

8) piedalās ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu izstrādē un īstenošanā.

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

izslēgt trešo daļu;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Latvijas vides aģentūra:

 

“(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

 

 

 

“(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);

 

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);

 

 

 

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

 

 

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

 

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

 

 

 

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai.

 

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

2

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 9.panta ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai”.

atbalstīt

4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

 

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

 

 

 

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

 

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

 

 

 

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

 

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;

 

 

 

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;

 

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

 

 

 

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

 

 

3

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 9. panta 4. daļu ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

“9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā.”

atbalstīt

9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā;

 

9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

 

 

10) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

 

 

 

11) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

 

11) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.”;

 

 

 

12) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.”;

(5) Vides valsts inspekcija uzrauga pasākumu programmas īstenošanu.

aizstāt piektajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā).

11.pants. Vides kvalitātes mērķi ūdensobjektiem

(1) Ūdensobjektiem apsaimniekošanas plānā nosakāmi šādi vides kvalitātes mērķi:

1) novērst visu virszemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos un aizsargāt tos, uzlabojot ūdens kvalitāti un, ja nepieciešams, veicot sanāciju, — lai visos virszemes ūdensobjektos sasniegtu labu virszemes ūdeņu stāvokli;

2) aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti visos stipri pārveidotajos ūdensobjektos un mākslīgajos ūdensobjektos, lai sasniegtu labu virszemes ūdeņu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti;

3) pakāpeniski samazināt prioritāro viel u radīto piesārņojumu un pārtraukt vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi;

4) novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu novadīšanu pazemes ūdeņos un novērst visu pazemes ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos;

5) aizsargāt pazemes ūdensobjektus, saglabāt vai uzlabot ūdeņu stāvokli tajos, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp ūdens ieguvi un ūdens resursu atjaunošanos, lai visos pazemes ūdensobjektos sasniegtu labu pazemes ūdeņu stāvokli;

6) apturēt cilvēka darbības izraisītu piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu pazemes ūdeņos vai panākt pakāpenisku tās samazināšanos;

7) ievērot nosacījumus un mērķus, kas apsaimniekošanas plānā noteikti īpaši aizsargājamām teritorijām.

 

 

 

 

 

(2) Vides kvalitātes mērķus sasniedz, īstenojot šajā likumā noteiktos apsaimniekošanas plānus un programmas. Nosakot pasākumus vides kvalitātes mērķu sasniegšanai, ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabalā esošajos ūdensobjektos.

(3) Vides kvalitātes normatīvus, kuri nepieciešami šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai, nosaka saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.

(4) Ja uz vienu ūdensobjektu attiecas vairāki vides kvalitātes mērķi, piemēro tos kvalitātes mērķus, kuri izvirza stingrākās prasības.

 

 

 

 

 

26.pants. Uzraudzība un apstrīdēšanas kārtība

 

4

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 26. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Uzraudzība, apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība”

atbalstīt

4. 26. pantā:

izteikt  panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Uzraudzība, apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība”;

(1) Par šajā likumā noteikto prasību izpildi ir atbildīga Vides ministrija.

(2) Vides ministrija izskata iesniegumus par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrādi un ieviešanu, arī par sabiedrības nepietiekamu līdzdalību minēto dokumentu izstrādē.

 

 

 

 

 

 (3) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskata iesniegumus par pasākumiem, kurus reģionālās vides pārvaldes noteikušas saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu un 14.panta trešo daļu, kā arī par šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem.

 

5

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 26. panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Apstrīdēšanas gadījumā Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma vai atļaujas darbību, ja darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.”

atbalstīt

papildināt trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Apstrīdēšanas gadījumā Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma vai atļaujas darbību, ja darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.”;

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs konstatē, ka šā panta trešajā daļā minētie pasākumi, lēmumi par atļaujas izsniegšanu vai izsniegtā atļauja ir pretrunā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām, tas pieņem lēmumu par reģionālās vides pārvaldes lēmuma pārskatīšanu, nepieciešamo grozījumu izdarīšanu atļaujā, atļaujas anulēšanu vai citas atļaujas izsniegšanu.

 

 

 

 

 

 

 

6

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 26.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā minētos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.”

atbalstīt

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā minētos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta pirmajā daļā, 18.panta otrajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, bet līdz 2003.gada 22.decembrim — šā likuma 5.panta desmitās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā, 21.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, bet līdz 2006.gada 30.decembrim - šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam.

 2. Šā likuma 9.pantā noteiktās institūcijas izveido līdz 2004.gada 1.janvārim.

3. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 3.punktā minēto ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi novērš līdz 2020.gada 22.decembrim. 

4. Šā likuma 15.pantā minēto ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 22.decembrim. 

5. Šā likuma 17.panta otrās daļas nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens un komunālo notekūdeņu jomā. 

6. Šā likuma 22.pantā minētās monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2006.gada 1.janvārim. Ne vēlāk kā ar 2006.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā apjomā. 

 

 

 

 

 

7. Šā likuma 18.pantā minētos apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada 22.decembrim. 

8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu programmās noteiktos pasākumus uzsāk īstenot līdz 2012.gada 22.decembrim. 

9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides kvalitātes mērķi, izņemot pirmās daļas 3.punktā noteikto, jāsasniedz līdz 2015.gada 22.decembrim. 

10. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas 4.punktu par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī 24.panta nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai piemēro no 2004.gada 1.maija.

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus.”

 

 

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas “2000/60/EC”.

 

 

7

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK  (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.”

atbalstīt

6. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/60/EK  (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.”