Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,
vides
un reģionālās politikas komisija
Likumprojekts trešajam lasījumam
Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta
Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā trešajam
lasījumam
Spēkā esošā redakcija |
Otrā lasījuma redakcija (Reģ. nr. 964) |
Nr. p.k |
Iesniegtie priekšlikumi |
Komisijas slēdziens |
Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā |
|
|
|
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā |
|
Izdarīt Ūdens
apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Ūdens
apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus: |
|
1.
Aizstāt visā likumā vārdus Latvijas vides aģentūra (attiecīgā locījumā) ar
vārdiem Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas aģentūra (attiecīgā locījumā), vārdus Valsts ģeoloģijas
dienests (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūra (attiecīgā locījumā) un vārdus Ietekmes uz
vidi novērtējuma valsts birojs (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem Vides pārraudzības valsts birojs (attiecīgā
locījumā). |
|
|
|
1.
Aizstāt visā likumā vārdus Latvijas vides aģentūra (attiecīgā locījumā) ar
vārdiem Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas aģentūra (attiecīgā locījumā), vārdus Valsts ģeoloģijas
dienests (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūra (attiecīgā locījumā) un vārdus Ietekmes uz vidi
novērtējuma valsts birojs (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem Vides pārraudzības valsts birojs (attiecīgā
locījumā). |
5.pants. Ūdensobjektu
stāvoklis (1) Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes
ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem. (2) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdeņu
ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar
Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. (3) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte
ir virszemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma
prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides
kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu
koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus. (4) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis ir
tad, ja gan ūdensobjekta ekoloģiskā, gan ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz
Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem. (5) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes
ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem
kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. (6) Pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis
ir rādītājs, kas raksturo, cik lielā mērā ūdens tiešā un netiešā ieguve
kvantitatīvi ietekmē pazemes ūdensobjektu. (7) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir
tad, ja gan ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, gan kvantitatīvais stāvoklis
atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem. |
|
|
|
|
|
(8) Ekoloģiskais potenciāls ir stipri
pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte, kuru novērtē
saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. (9) Labs ekoloģiskais potenciāls ir
tad, ja stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte
atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem laba ekoloģiskā potenciāla
kritērijiem. (10) Ministru kabinets nosaka: 1) virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu
un tam atbilstošu virszemes ūdensobjektu klasifikāciju, kā arī antropogēno
slodžu noteikšanas kārtību; 2) pazemes ūdensobjektu klases un
klasificēšanas kritērijus, antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī
pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību; 3) virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas,
sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus un labas un sliktas
ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī pazemes ūdeņu labas un sliktas
ķīmiskās kvalitātes kritērijus; 4) prioritāro vielu sarakstu un to emisijas
ierobežošanas kārtību. |
|
|
|
|
|
|
2. Papildināt
5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) ūdens objektu
ekspluatācijas (apsaimniekošanas) kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu
akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. |
1 |
Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā: 2. Papildināt
5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) ūdens objektu ekspluatācijas
(apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību un virszemes ūdens
objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. |
atbalstīt |
2. Papildināt
5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) ūdens objektu
ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību un
virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas
kārtību. |
9.pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas (1) Katra upju baseinu apgabala
apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk
padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un
nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru
kabinets, bet personālsastāvu vides ministrs. (2) Padome: 1) saskaņo ministriju un citu valsts
pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību,
nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas
saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu
attiecīgajā upju baseinu apgabalā; 2) izskata un sniedz atzinumu par
apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem
priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu
līdzekļiem. |
3.
9.pantā: |
|
|
|
3.
9.pantā: |
(3) Valsts ģeoloģijas dienests un tā
teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes): 1) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas
plānu un pasākumu programmu projektus; 2) izstrādā ūdens resursu lietošanas
ekonomisko analīzi; 3) nodrošina sabiedrības līdzdalību
apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un
informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvās
teritorijas tie ietver; 4) koordinē pasākumu programmu īstenošanu; 5) sagatavo priekšlikumus par pasākumu
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; 6) nodrošina konsultatīvo padomju darbību; 7) sadarbojas ar attiecīgo valstu
kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu
sasniegšanu starptautiskā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas
pasākumu programmas; 8) piedalās ūdeņu stāvokļa monitoringa
programmu izstrādē un īstenošanā. |
izslēgt trešo
daļu; |
|
|
|
izslēgt trešo
daļu; |
|
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: |
|
|
|
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: |
(4) Latvijas vides aģentūra: |
(4) Latvijas
Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju
baseinu pārvaldes): |
|
|
|
(4) Latvijas
Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju
baseinu pārvaldes): |
1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa
programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk monitoringa programma); |
1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas
katram upju baseinu apgabalam (turpmāk monitoringa programma); |
|
|
|
1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas
katram upju baseinu apgabalam (turpmāk monitoringa programma); |
2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; |
2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; |
|
|
|
2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; |
3) koordinē un organizē monitoringa
programmu īstenošanu; |
3) koordinē un organizē monitoringa programmu
īstenošanu; |
|
|
|
3) koordinē un organizē monitoringa programmu
īstenošanu; |
4) sniedz Ministru kabineta noteikto
informāciju Eiropas Komisijai. |
4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju
Eiropas Komisijai; |
2 |
Juridiskais birojs Ierosinām izteikt 9.panta ceturtās daļas
4.punktu šādā redakcijā: 4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos
aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai. |
atbalstīt |
4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos
noteikto informāciju Eiropas Komisijai; |
|
5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un
pasākumu programmu projektus; |
|
|
|
5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un
pasākumu programmu projektus; |
|
6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko
analīzi; |
|
|
|
6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko
analīzi; |
|
7) nodrošina sabiedrības līdzdalību
apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā
arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru
administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot; |
|
|
|
7) nodrošina sabiedrības līdzdalību
apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā
arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru
administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot; |
|
8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu; |
|
|
|
8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu; |
|
|
3 |
Vides ministrs R.Vējonis Papildināt 9. panta 4. daļu ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā: 9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz
pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav
iekļauti pasākumu programmā. |
atbalstīt |
9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz
pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav
iekļauti pasākumu programmā; |
|
9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; |
|
|
|
10) sagatavo priekšlikumus par pasākumu
programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; |
|
10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību; |
|
|
|
11) nodrošina konsultatīvo padomju darbību; |
|
11) sadarbojas ar
attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes
mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno
kopīgas pasākumu programmas.; |
|
|
|
12) sadarbojas ar
attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes
mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno
kopīgas pasākumu programmas.; |
(5) Vides valsts inspekcija uzrauga
pasākumu programmas īstenošanu. |
aizstāt piektajā daļā
vārdus Vides valsts inspekcija (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem Valsts vides
dienests (attiecīgā locījumā). |
|
|
|
aizstāt piektajā daļā
vārdus Vides valsts inspekcija (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem Valsts vides
dienests (attiecīgā locījumā). |
11.pants. Vides kvalitātes
mērķi ūdensobjektiem (1) Ūdensobjektiem apsaimniekošanas plānā
nosakāmi šādi vides kvalitātes mērķi: 1) novērst visu virszemes ūdensobjektu
stāvokļa pasliktināšanos un aizsargāt tos, uzlabojot ūdens kvalitāti un, ja
nepieciešams, veicot sanāciju, lai visos virszemes ūdensobjektos sasniegtu
labu virszemes ūdeņu stāvokli; 2) aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti
visos stipri pārveidotajos ūdensobjektos un mākslīgajos ūdensobjektos, lai
sasniegtu labu virszemes ūdeņu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti; 3) pakāpeniski samazināt prioritāro viel
u
radīto piesārņojumu un pārtraukt vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši
bīstamu vielu emisiju un noplūdi; 4) novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu
novadīšanu pazemes ūdeņos un novērst visu pazemes ūdensobjektu stāvokļa
pasliktināšanos; 5) aizsargāt pazemes ūdensobjektus,
saglabāt vai uzlabot ūdeņu stāvokli tajos, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp
ūdens ieguvi un ūdens resursu atjaunošanos, lai visos pazemes ūdensobjektos
sasniegtu labu pazemes ūdeņu stāvokli; 6) apturēt cilvēka darbības izraisītu
piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu pazemes ūdeņos vai panākt
pakāpenisku tās samazināšanos; 7) ievērot nosacījumus un mērķus, kas
apsaimniekošanas plānā noteikti īpaši aizsargājamām teritorijām. |
|
|
|
|
|
(2) Vides kvalitātes mērķus sasniedz,
īstenojot šajā likumā noteiktos apsaimniekošanas plānus un programmas.
Nosakot pasākumus vides kvalitātes mērķu sasniegšanai, ņem vērā konkrētā
ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabalā
esošajos ūdensobjektos. (3) Vides kvalitātes normatīvus, kuri
nepieciešami šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai, nosaka saskaņā
ar likumu Par piesārņojumu. (4) Ja uz vienu ūdensobjektu attiecas vairāki
vides kvalitātes mērķi, piemēro tos kvalitātes mērķus, kuri izvirza
stingrākās prasības. |
|
|
|
|
|
26.pants. Uzraudzība un
apstrīdēšanas kārtība |
|
4 |
Vides ministrs R.Vējonis Izteikt 26. panta nosaukumu šādā redakcijā: Uzraudzība, apstrīdēšanas un pārsūdzības
kārtība |
atbalstīt |
4. 26. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: Uzraudzība,
apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība; |
(1) Par šajā likumā noteikto prasību
izpildi ir atbildīga Vides ministrija. (2) Vides ministrija izskata
iesniegumus par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrādi un
ieviešanu, arī par sabiedrības nepietiekamu līdzdalību minēto dokumentu
izstrādē. |
|
|
|
|
|
(3) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskata
iesniegumus par pasākumiem, kurus reģionālās vides pārvaldes noteikušas
saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu un 14.panta trešo daļu, kā arī par
šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem. |
|
5 |
Vides ministrs R.Vējonis Papildināt 26. panta trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: Apstrīdēšanas gadījumā Vides pārraudzības
valsts birojs neaptur lēmuma vai atļaujas darbību, ja darbības apturēšana var
radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. |
atbalstīt |
papildināt trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: Apstrīdēšanas gadījumā
Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma vai atļaujas darbību, ja
darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.; |
(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma
valsts birojs konstatē, ka šā panta trešajā daļā minētie pasākumi, lēmumi par
atļaujas izsniegšanu vai izsniegtā atļauja ir pretrunā ar šā likuma vai citu
normatīvo aktu prasībām, tas pieņem lēmumu par reģionālās vides pārvaldes
lēmuma pārskatīšanu, nepieciešamo grozījumu izdarīšanu atļaujā, atļaujas
anulēšanu vai citas atļaujas izsniegšanu. |
|
|
|
|
|
|
|
6 |
Vides ministrs R.Vējonis Papildināt 26.pantu ar jaunu piekto daļu
šādā redakcijā: (5) Šajā pantā minētos administratīvos
aktus var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieteikuma
iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību. |
atbalstīt |
papildināt pantu ar piekto daļu šādā
redakcijā: (5) Šajā pantā minētos
administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību. |
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets līdz 2003.gada
1.martam izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta pirmajā daļā, 18.panta
otrajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus,
bet līdz 2003.gada 22.decembrim šā likuma 5.panta desmitās daļas 1., 2., 3.
un 4.punktā, 21.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 22.panta piektajā daļā
minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām monitoringam un monitoringa
programmu izstrādei, bet līdz 2006.gada 30.decembrim - šā likuma 22.panta
piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un
peldvietu monitoringam. 2. Šā likuma 9.pantā noteiktās
institūcijas izveido līdz 2004.gada 1.janvārim. 3. Šā likuma 11.panta pirmās daļas
3.punktā minēto ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi novērš
līdz 2020.gada 22.decembrim. 4. Šā likuma 15.pantā minēto
ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes
izvērtējumu upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada
22.decembrim. 5. Šā likuma 17.panta otrās daļas
nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana
līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā
finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens
un komunālo notekūdeņu jomā. 6. Šā likuma 22.pantā minētās
monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2006.gada 1.janvārim. Ne
vēlāk kā ar 2006.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā
apjomā. |
|
|
|
|
|
7. Šā likuma 18.pantā minētos
apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada
22.decembrim. 8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu
programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu
programmās noteiktos pasākumus uzsāk īstenot līdz 2012.gada
22.decembrim. 9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides
kvalitātes mērķi, izņemot pirmās daļas 3.punktā noteikto, jāsasniedz līdz
2015.gada 22.decembrim. 10. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas
4.punktu par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī 24.panta
nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai piemēro no 2004.gada
1.maija. |
|
|
|
|
|
|
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā: 11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim
izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus. |
|
|
|
5. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā: 11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim
izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus. |
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet
no direktīvas 2000/60/EC. |
|
7 |
Vides ministrs R.Vējonis Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas
Savienības direktīvām šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz Eiropas
Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet
no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido
sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā. |
atbalstīt |
6. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas
Savienības direktīvām šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz Eiropas
Savienības direktīvu Likumā
iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes
direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23.
oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas
jomā. |