Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”   otrajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 964)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

 

 

 

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

 

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas vides aģentūra" (attiecīgā locīju­mā) ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locīju­mā); "Valsts ģeoloģijas dienests" (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā); "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā).

1

Vides ministrs R..Vējonis

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

„1. Aizstāt visā likumā vārdus „Latvijas vides aģentūra” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā); „Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā) ; „Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs ” (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem „Vides pārraudzības valsts birojs” (attiecīgā locījumā).”

 

atbalstīt

 

 

 

Redakc.

 preciz.

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Latvijas vides aģentūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā), vārdus “Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts birojs” (attiecīgā locījumā).

 

5.pants. Ūdensobjektu stāvoklis

(1) Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

(2) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdeņu ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(3) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir virszemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

(4) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ekoloģiskā, gan ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.

(5) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdensobjekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc objekta sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

(6) Pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir rādītājs, kas raksturo, cik lielā mērā ūdens tiešā un netiešā ieguve kvantitatīvi ietekmē pazemes ūdensobjektu.

(7) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir tad, ja gan ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte, gan kvantitatīvais stāvoklis atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem labas kvalitātes kritērijiem.

 

 

 

 

 

(8) Ekoloģiskais potenciāls ir stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(9) Labs ekoloģiskais potenciāls ir tad, ja stipri pārveidota ūdensobjekta vai mākslīga ūdensobjekta kvalitāte atbilst vismaz Ministru kabineta noteiktajiem laba ekoloģiskā potenciāla kritērijiem.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un tam atbilstošu virszemes ūdensobjektu klasifikāciju, kā arī antropogēno slodžu noteikšanas kārtību;

2) pazemes ūdensobjektu klases un klasificēšanas kritērijus, antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

3) virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus un labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;

4) prioritāro vielu sarakstu un to emisijas ierobežošanas kārtību.

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību."

 

 

 

“5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.”

9.pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas

(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides ministrs.

(2) Padome:

1) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;

2) izskata un sniedz atzinumu par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.

3.  9.pantā:

 

 

 

3.  9.pantā:

(3) Valsts ģeoloģijas dienests un tā teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

1) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

2) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

3) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas tie ietver;

4) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

5) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

6) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

7) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas;

8) piedalās ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu izstrādē un īstenošanā.

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

izslēgt trešo daļu;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

2

Vides ministrs R..Vējonis

izteikt 9. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Latvijas vides aģentūra:

 

"(4) Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūr­vienības (upju baseinu pārvaldes):

 

"(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūr­vienības (upju baseinu pārvaldes):

 

“(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);

 

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk – monitoringa programma);

 

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk – monitoringa programma);

 

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programma);

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepie­ciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepie­ciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

 

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

 

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

 

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai.

 

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

 

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

 

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

 

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

 

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

 

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

 

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

 

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

 

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

 

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās tos paredzēts īstenot;

 

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās tos paredzēts īstenot;

Redakc.

 preciz.

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;

 

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

 

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

 

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

 

9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepie­ciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepie­ciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

 

10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

 

10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

 

10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

 

11) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodro­šinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.";

 

11) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodro­šinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.";

 

11) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.”;

(5) Vides valsts inspekcija uzrauga pasākumu programmas īstenošanu.

aizstāt piektajā daļā vārdu "inspekcija" ar vārdu "dienests".

3
Vides ministrs R..Vējonis

Aizstāt 9. panta piektajā daļā vārdus „Vides valsts inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā).”

atbalstīt

aizstāt piektajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts vides dienests” (attiecīgā locījumā).

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā, 9.panta pirmajā daļā, 18.panta otrajā daļā un 20.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, bet līdz 2003.gada 22.decembrim — šā likuma 5.panta desmitās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā, 21.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, bet līdz 2006.gada 30.decembrim - šā likuma 22.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus par prasībām peldūdeņu un peldvietu monitoringam.

 2. Šā likuma 9.pantā noteiktās institūcijas izveido līdz 2004.gada 1.janvārim.

3. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 3.punktā minēto ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi novērš līdz 2020.gada 22.decembrim. 

4. Šā likuma 15.pantā minēto ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 22.decembrim. 

5. Šā likuma 17.panta otrās daļas nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens un komunālo notekūdeņu jomā. 

6. Šā likuma 22.pantā minētās monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2006.gada 1.janvārim. Ne vēlāk kā ar 2006.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā apjomā. 

 

 

 

 

 

7. Šā likuma 18.pantā minētos apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada 22.decembrim. 

8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu programmās noteiktos pasākumus uzsāk īstenot līdz 2012.gada 22.decembrim. 

9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides kvalitātes mērķi, izņemot pirmās daļas 3.punktā noteikto, jāsasniedz līdz 2015.gada 22.decembrim. 

10. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas 4.punktu par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, kā arī 24.panta nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai piemēro no 2004.gada 1.maija.

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus."

 

 

 

“11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus.”

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

4

Atbildīgā komisija

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos.

atbalstīt