Likumprojekts

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Latvijas vides aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā); "Valsts ģeoloģijas dienests" (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem "Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā); "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs" (attiecīgā locījumā) – ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) kārtību un virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību."

3. 9.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības (upju baseinu pārvaldes):

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk – monitoringa programma);

2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

4) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Komisijai;

5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā un informē par šiem plāniem un programmām pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās tos paredzēts īstenot;

8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu;

9) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;

10) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;

11) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī īsteno kopīgas pasākumu programmas.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "inspekcija" ar vārdu "dienests".

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 5.punktā minētos noteikumus."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Vides ministrs

R.Vējonis

Grozījumu Ūdens apsaimniekošanas likumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Izstrādājot Vides ministrijas darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam (turpmāk - stratēģija), tika konstatēti šādi trūkumi: · nepietiekama institucionālā kapacitāte, īpaši jomās ar pieaugošu tiesiskā reglamentējuma un informācijas plūsmas apjomu; · fragmentēta institucionālā sistēma,; · nepietiekams funkciju nodalījums starp institūcijām, īpaši inspekcijas un vides monitoringa jomās; · nespēja pilnā apjomā nodrošināt ES vides monitoringa prasības (finanšu trūkuma dēļ); Stratēģijā plānotā institucionālā reforma paredz strukturālās reformas, apvienojot institūcijas ar līdzīgām funkcijām: 1) Apvienot vienā blokā visas institūcijas, kas veic uzraudzības un kontroles funkciju – reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvaldi un Vides valsts inspekciju, izveidojot Valsts vides dienestu (VVD). VVD būs reģionālās struktūrvienības – līdzšinējās reģionālās vides pārvaldes. Ņemot vērā ES valstu pieredzi un arī starptautisko ekspertu rekomendācijas, paredzēts saglabāt vienotā institūcijā atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmu, tomēr šīs jomas paredzēts iekšēji nodalīt. Vienlaikus paredzēts nodalīt līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, kuras pievienos jaundibināmajai Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūrai. Paredzētā reforma ļaus vienveidīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, kā arī uzlabot metodisko darbu gan atļauju izsniegšanas, gan inspekcijas jomās. VVD īstenos arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides inspektoru metodisko vadību. 2) Apvienot vienā blokā institūcijas, kas veic vides un ilgtspējīgas attīstības informācijas savākšanu un apstrādi, atbild par vides monitoringu un sabiedrības informēšanu. Plānots apvienot Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu, izveidojot valsts aģentūru Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūru (LVMA). Aģentūrā paredzēts iekļaut arī līdzšinējās reģionālo vides pārvalžu laboratorijas, veicot laboratoriju sistēmu optimizāciju. LVMA sastāvā iekļaus arī upju baseinu pārvaldes (šobrīd Valsts ģeoloģijas dienesta sastāvā), kurām vēl jāveido reģionālās struktūrvienības atbilstoši 4 upju baseinu apgabaliem – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas. 3) Pašreiz Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs papildus saviem sākotnējiem uzdevumiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem jau veic dažādas citas funkcijas – rūpniecisko avāriju riska novēršanas jomā, EMAS jomā, darbojas kā institūcija, kurā iespējams apstrīdēt citu vides institūciju administratīvos aktus. Saskaņā ar šo stratēģiju paredzēts pārdēvēt biroju tā funkcijām atbilstošākā nosaukumā – par Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB). Papildus līdzšinējām funkcijām paredzēts VPVB nodot vides valsts inspektoru izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas funkciju. Pašlaik likumā minētas vairāku institūciju nosaukumi, kuras plānots reorganizēt vai pārdēvēt. Institucionālās kapacitātes veicināšanai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam tiks piešķirtas apelācijas institūcijas funkcijas, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku sūdzību izskatīšanu. Pašreiz tiesības izskatīt sūdzības piešķirtas vairāk kā vienai institūcijai
2. Normatīvā akta projekta būtība	Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot jaunai institūcijai apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek pilnā mērā nodrošinātas. Plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Plānots izveidot Valsts vides dienestu apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi. Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai. Ņemot vērā, ka šobrīd likumā ir atsevišķās 9. panta daļās noteiktas funkcijas Valsts ģeoloģijas dienestam un Latvijas vides aģentūrai, likumprojekts paredz grozīt 9. pantu apvienojot šīs funkcijas. Likumprojekts paredz arī vairākus deleģējumus MK izdot noteikumus, kas šobrīd noteikti Likumā „Par vides aizsardzību”, iekļaut Ūdens apsaimniekošanas likumā, ņemot vērā, ka šie deleģējumi labāk atbilst Ūdens apsaimniekošanas likumam un līdz 2006. gada 1. janvārim jāstājas spēkā jaunai likuma „Par vides aizsardzību” redakcijai.
3. Cita informācija	Ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi „Par Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu reorganizāciju un Valsts vides dienesta izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 714) un „Par valsts aģentūras “Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūra”, Latvijas vides aģentūras un Valsts ģeoloģijas dienesta reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūra” izveidošanu” (Ministru kabineta 29. 09. 2004. rīkojums nr. 713).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vidi, jo jaunā institucionālā sistēma ļaus efektīvāk ieviest vides prasības.
5. Cita informācija	nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2004	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo līdzekļu ietvaros	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Saistībā ar institucionālās sistēmas izmaiņām ir nepieciešami grozījumi citos likumdošanas aktos. Ir sagatavoti grozījumi 16 likumdošanas aktos, kurus plānots pieņemt Saeimā ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim. Līdz 2005. gada 1. janvārim jāpieņem arī Latvijas vides un meteoroloģijas aģentūras, Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nolikumi, kuri šobrīd ir izstrādes stadijā, kā arī jāgroza Vides ministrijas nolikums.
2. Cita informācija			Līdz 2006.gada 1. maijam jāizdod MK noteikumi par virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts pēc izsludināšanas tika ievietots Vides ministrijas mājas lapā
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Plānots reorganizēt Latvijas vides aģentūru, Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu par Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru tādā veidā apvienojot līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Plānots pārdēvēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par Vides pārraudzības valsts biroju, ņemot vērā biroja funkciju izmaiņas. Plānots izveidot Valsts vides dienestu, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietoti Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīdam ir nodrošinātas tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	nav

Vides ministrs R. Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
G. Puķītis	E. Puriņš	V.Puriņš	E.Cilinskis

07.10.2004 10:25

Andris Radziņš

1401

7026425, Andris.Radzins@vidm.gov.lv