Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

8.Saeimas Prezidijam

2004.gada 6.oktobrī Nr.

Rīga

 

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

 

 

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts (uz divām lapām).

2. Anotācija (uz četrām lapām).

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

Izdarīt likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 9.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā;

4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju.

(2) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji - Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāji, kas laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945.gada 9.maijam:

1) karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās;

2) karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju;

3) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, partizāniem vai pagrīdes pretošanās cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību, riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

4) riskējot ar savu brīvību un dzīvību, glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara.

(3) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību.

(4) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu.

(5) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā un nacistiskā režīma politiskajās represijās.”

2. Papildināt 5.panta otro daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību;

4) citu valstu izsniegto dokumentu par piedalīšanos Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē vai antinacistu pretošanās kustībā.”

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz cilvēkiem, kuri upurēja savu veselību un dzīvību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā, Latvijas Republikā nav paredzēts oficiāls statuss. Šo cilvēku skaits Latvija ir apmērām 12000, un tas kļūst arvien mazāks sakarā ar vecumu un smagiem sociālajiem apstākļiem. Atšķirībā no vairākuma Eiropas valstu, Latvijā šo cilvēku nopelni cilvēces labā valsts līmenī nav atzīti. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statuss nostiprināts normatīvajos aktos Lietuvā, Polijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz pielīdzināt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājus nacistiskā režīmā politiski represētām personām, piešķirot viņiem arī sociālas garantijas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts pieņemšanas gadījumā veicinās saskaņu Latvijas sabiedrībā un izlīguma panākšanu starp bijušajiem karavīriem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā pretējās pusēs.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Nav

351,6

321,6

291,6

321,6

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2005.gada budžeta projektā transporta kompensācijām politiski represētajiem ir paredzēta dotācija LVL 1 113 516 apmērā. Tas nozīmē, ka viena politiski represētā transporta izdevumiem no valsts budžeta gadā vidēji piešķirti LVL 29,30. Līdz ar to piedāvātā likuma īstenošanai būs nepieciešams paredzēt budžetā papildus līdzekļus LVL 351 600 apmērā gadā. Sakarā ar mirstību var paredzēt, ka šī summa ik gadu samazināsies par aptuveni LVL 30 000.

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Nav jāizdod

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts atbilst 1994.gada 30.aprīļa Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanai par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 14.pantam

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju, Latvijas Cilvēktiesību komiteju, Blokādi pārcietušo Ļeņingradas iedzīvotāju biedrība

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta normatīvā akta projektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

-