Teksts

Likumprojekts

Profesionālo radošo organizāciju likums

1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka profesionālo radošo organizāciju darbību un kompetenci, lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu.

2.pants. Profesionālās radošās organizācijas jēdziens, darbības mērķis un darbības pamats

(1) Profesionālā radošā organizācija ir biedrība, kurā pēc profesionālās mākslinieciskās jaunrades principa brīvprātīgi apvienojušās ne mazāk kā 30 fiziskas personas, lai veicinātu māksliniecisko jaunradi, mākslas darbu izplatību, mākslinieku saikni ar sabiedrību un Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu.

(2) Profesionālo radošo organizāciju saimniecisko darbību, publisko darbību un organizatorisko struktūru nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl to neregulē šis likums.

3.pants. Profesionālo radošo organizāciju biedri

Par profesionālās radošās organizācijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas fiziskas personas, kuras ieguvušas attiecīgās profesionālās radošās organizācijas statūtos noteikto izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Profesionālās radošās organizācijas statūtos var noteikt arī citas prasības, kādām jāatbilst attiecīgās profesionālās radošās organizācijas biedram.

4.pants. Profesionālo radošo organizāciju reģistrācija

(1) Biedrība pēc reģistrēšanās biedrību un nodibinājumu reģistrā var reģistrēties Kultūras ministrijā profesionālo radošo organizāciju reģistrā.

(2) Profesionālo radošo organizāciju reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) nosaukums;

2) juridiskā adrese;

3) darbības mērķis;

4) statūtu pieņemšanas datums;

5) lēmuma par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā pieņemšanas datums;

6) ziņas par organizācijas darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

(3) Reģistrācijas apliecību apstiprina Kultūras ministrijas atbildīgā amatpersona. Reģistrācijas apliecībā norāda:

1) organizācijas nosaukumu;

2) organizācijas reģistra numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) reģistrācijas datumu.

(4) Profesionālajām radošajām organizācijām ir pienākums ne vēlāk kā mēneša laikā informēt Kultūras ministriju par izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

5.pants. Kultūras ministrijā iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Kultūras ministrijā iesniedzami šādi dokumenti:

1) iesniegums;

2) biedrību un nodibinājumu reģistra apliecības kopija;

3) statūtu kopija.

(2) Kultūras ministrijā iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās profesionālās radošās organizācijas reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts radošo organizāciju reģistrā.

6.pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

Lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai atteikumu izdarīt ierakstu atbildīgā amatpersona pieņem 20 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un informē par to iesniedzēju.

7.pants. Reģistrācijas atteikums

(1) Atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu profesionālo radošo organizāciju ierakstīt profesionālo radošo organizāciju reģistrā, ja:

1) nav iesniegti visi šajā likumā noteiktie dokumenti;

2) statūtos noteiktais profesionālās radošās organizācijas mērķis neatbilst valsts kultūrpolitikas mērķiem vai tās pamatdarbība nav saistīta ar profesionāli māksliniecisko jaunradi;

3) profesionālās radošās organizācijas iesniegtie dokumenti neatbilst likuma prasībām.

(2) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu jābūt motivētam.

(3) Iesnieguma iesniedzējam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt profesionālo radošo organizāciju reģistra iestādes amatpersonas lēmumu.

8.pants. Valsts funkciju deleģēšana

(1) Kultūras ministrija atbilstoši kompetencei ar deleģēšanas līgumu var deleģēt profesionālajai organizācijai ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus.

(2) Profesionālā radošā organizācija attiecībā uz šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrijas funkcionālā padotībā.

9.pants. Mākslinieka statuss

Mākslinieks ir fiziska persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus literatūrā, mūzikā, vizuālajās vai audiovizuālajās mākslās, skatuves mākslās, arhitektūrā, dizainā vai multimediju jomā;

2) radošais darbs ir tās pamatnodarbošanās;

3) ar savu darbību sniedz ieguldījumu mākslas un kultūras attīstībā neatkarīgi no saistībām, kuras profesionālais mākslinieks uzņemas, strādājot algotu darbu vai iestājoties organizācijās vai biedrībās.

10.pants. Mākslinieka statusa apliecināšana

(1) Profesionālās radošās organizācijas saviem biedriem var izsniegt izziņas, kas apliecina mākslinieka statusu, iesniegšanai valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm, juridiskām un fiziskām personām.

(2) Profesionālās radošās organizācijas var izsniegt mākslinieka statusu apliecinošu biedra karti vai apliecību. Ja fiziskā persona, kurai izsniegta šāda mākslinieka statusu apliecinoša biedra karte vai apliecība, vairs neatbilst mākslinieka statusam, attiecīgā profesionālā radošā organizācija izsniegto biedra karti vai apliecību anulē. Paziņojumu par biedra kartes vai apliecības anulēšanu profesionālā radošā organizācija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Mākslinieki, kuri nav radošās profesionālās organizācijas biedri, var iegūt mākslinieka statusa apliecinājumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Kultūras ministrijas izveidotai profesionālā statusa ekspertu komisijai. Minētā komisija izvērtē iesniedzēja atbilstību šā likuma 9.panta prasībām.

11.pants. Profesionālo radošo organizāciju tiesības

(1) Profesionālajām radošajām organizācijām ir tiesības Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem statūtos noteiktos pabalstus un stipendijas.

(2) Pēc reģistrēšanās profesionālo radošo organizāciju reģistrā profesionālajai radošajai organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu konkrētiem projektiem un programmām, starptautisko sakaru uzturēšanai un dalībai starptautiskās organizācijās, informācijas uzkrāšanai un apkopošanai saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un citiem valsts kultūrpolitikas īstenošanas pasākumiem.

12.pants. Profesionālo radošo organizāciju statuss, biedrībai izbeidzoties, to likvidējot un reorganizējot

(1) Reorganizējot profesionālo radošo organizāciju, tā savu statusu saglabā, ja tās turpmākā darbība atbilst šā likuma 2.panta prasībām un tās statūtos noteiktais mērķis un darbība ir saistīta ar profesionāli māksliniecisko jaunradi.

(2) Profesionālā radošā organizācija tiek izslēgta no radošo organizāciju reģistra, ja savu darbību izbeidz vai tiek likvidēta biedrība, kas reģistrējusies šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Finansēšanas papildnoteikumi

Pašvaldībām ir tiesības finansēt profesionālo radošo organizāciju mērķprogrammas vai atsevišķus pasākumus.

Pārejas noteikums

12 mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas profesionālās radošās organizācijas, kuras reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma "Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām" 57.5 pantu, reģistrējas profesionālo radošo organizāciju reģistrā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Kultūras ministre

H.Demakova

Likumprojekta “Profesionālo radošo organizāciju likums” (TA-743) anotācija

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.				2004.gada 1.aprīlī ir stājies spēkā Biedrību un nodibinājumu likums, kura 12. pants nosaka, ka politisko partiju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, profesionālo organizāciju un to apvienību darbību, kuras ir publisko tiesību autonomi subjekti, kā arī publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi. Likuma „Biedrību un nodibinājumu likuma stāšanās spēkā kārtības likums” pārejas noteikumu 3.p. nosaka, ka līdz attiecīgo likumu pieņemšanai tām biedrībām un nodibinājumiem, par kuriem pārveidotas radošās profesionālās organizācijas un to apvienības, piemērojama likuma „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” XI1nodaļa. Biedrību un nodibinājumu likums neparedz atsevišķu regulējumu profesionālajām radošajām organizācijām.
2. Normatīvā akta projekta būtība.				Likumprojekts nosaka profesionālo radošo organizāciju darbību un kompetenci. Profesionālas radošas organizācijas statusu iegūst biedrība, kura noteiktā kārtībā reģistrējusies Kultūras ministrijas profesionālo radošo organizāciju reģistrā. Kultūras ministrija atbilstoši savai kompetencei var deleģēt profesionālajai organizācijai ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar deleģēšanas līgumu. Profesionāla radoša organizācija attiecībā uz šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrijas funkcionālā padotībā. Pēc reģistrēšanās profesionālo radošo organizāciju reģistrā profesionālai radošai organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu konkrētiem projektiem un programmām, starptautisko sakaru uzturēšanai un dalībai starptautiskās organizācijās, informācijas uzkrāšanai un apkopošanai saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un citiem valsts kultūrpolitikas īstenošanas pasākumiem. Likumprojekta pārejas noteikumā paredzēts, ka 12 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās profesionālās radošās organizācijas, kuras reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma „Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” 57.5 pantu, reģistrējas profesionālo radošo organizāciju reģistrā šā likuma noteiktajā kārtībā.
3. Cita informācija.				-
II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.				Saglabājas pašreizējā profesionālo radošo organizāciju reģistrācija kārtība – biedrība reģistrējas Uzņēmumu reģistrā, un pēc reģistrēšanās biedrību un nodibinājumu reģistrā var reģistrēties Kultūras ministrijā radošo organizāciju reģistrā.
3. Sociālo seku izvērtējums.				Ir noteiktas tiesības profesionālajām organizācijām veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem statūtos noteiktos pabalstus un stipendijas.
4. Ietekme uz vidi.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.				-
III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2				3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.		Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi				Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi		Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi		Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi	Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.		Saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam radošajām organizācijām tiek piešķirta dotācija (saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2004.gadam” radošajām organizācijām piešķirta valsts dotācija Ls 40 000 apmērā), no kuras tiek finansēti ar valsts kultūrpolitiku saistīti pasākumi. Radošo organizāciju reģistra uzturēšanai Kultūras ministrijai nav nepieciešami papildu līdzekļi.
IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.					Jauni normatīvie akti nav jāpieņem.
2. Cita informācija.					-
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?							Latvijas Mākslinieku savienība Latvijas Radošo savienību padome
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?							Nevalstiskās organizācijas atbalsta izstrādāto likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?							Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.							Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija							-
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?							Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?							Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?							Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt administratīvo procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.							-

Kultūras ministre	Valsts sekretārs	Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

H.Demakova	D.Pavļuts	I.Millersone	I.Bērziņa	D.Āboliņa

30.09.2004. 12:49

998

D.Āboliņa

Daina.abolina@km.gov.lv

7078126