Teksts

Likumprojekts

Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu

1.pants. Likuma mērķis ir Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšana, lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Bauskas pilsdrupas ar parku –un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli – Bauskas viduslaiku pili. Šis likums nosaka, kā tiek veikta Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanas ietekmes novērtēšana.

2.pants. Reģionālā vides pārvalde, novērtējot Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšanas (turpmāk – darbība) ietekmi:

1) novērtē darbības ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

2) novērtē ietekmei pakļautās teritorijas lielumu;

3) triju dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās sniedz atzinumu ar novērtējuma rezultātiem. Reģionālā vides pārvalde savās telpās – vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona, – izliek informatīvu paziņojumu par atzinumu, ievieto informāciju pārvaldes mājas lapā internetā, kā arī nosūta atzinumu Vides ministrijai un citām ieinteresētajām institūcijām.

3.pants. Ja darbība saskaņā ar šā likuma 2.pantu veiktā ietekmes novērtējuma rezultātu negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), Vides ministrija var atļaut īstenot darbību, ja tai nav cita risinājuma, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un tās īstenošana nepieciešama, lai nodrošinātu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu ievērošanu.

4.pants. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar reģionālo vides pārvaldi nosaka nepieciešamos kompensācijas pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamai dabas teritorijai (Natura 2000), ja Vides ministrija saskaņā ar šā likuma 3.pantu triju dienu laikā pieņem lēmumu atļaut īstenot darbību. Pieņemto lēmumu Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties publicē pārvaldes mājas lapā internetā un nosūta adresātam un ieinteresētajām institūcijām.

5.pants. Pēc Vides ministrijas lēmuma saņemšanas Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšana notiek atbilstoši apstiprinātajam projektam un būvatļaujai.

6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas ievieto biroja mājas lapā internetā paziņojumu, ka Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanas ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Anotācija par likumprojektu

“Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Kultūras pieminekļi – kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - Bauskas pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi (kultūras ministres 29.10.1998. rīkojums Nr.128., numuri sarakstā Nr. 6166 un 311). Atbilstoši Bauskas rajona padomes 20.09.2004. vēstulē 53/2-1 norādītajam, Bauskas pilsdrupas atrodas uz pilskalna, kurš veido stāvu nogāzi pret Mēmeles upi. Nogāze balstās uz 3 – 4 m augstas dolomīta klints, kurā ledus, ūdens straumes un erozijas ietekmē ir izveidojušies līdz 3,7 m dziļi izgrauzumi. Patlaban nogāzes lejasgals atrodas uz dolomīta klints konsoles, kas jebkurā mirklī var nolūzt un izraisīt katastrofālu nogāzes noslīdēšanu ar tam sekojošu pils sienu sabrukšanu. Pēc sevišķi spēcīgām lietavām 2001. gadā Mēmeles upes nogāzē pie Bauskas pils jau izveidojās trīs noslīdeņi un pilsdrupu sienu iebrukuma draudi. Reaģējot uz Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VKPAI) 06.08.2001. vēstuli Nr.04.-13/896 „Par noturības stāvokli Bauskas pilsdrupās” un Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 26.06.2001.pārbaudes aktu Nr.696B, kas uzdod veikt pasākumus, lai ierobežotu noslīdējumus un krasta eroziju, pēc Bauskas pils muzeja pasūtījuma V/U “Meliorprojekts” 2002. gadā izstrādāja Bauskas pils ziemeļu nogāzes pamatnes Mēmeles krastā stiprināšanas tehnisko projektu (saņemti Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 03.05.2002. Tehniskie noteikumi Nr.11). Projektu saskaņoja VKPAI 12.08.2002., Jelgavas reģionālā vides pārvalde 23.09.2002., Bauskas rajona būvvalde 02.08.2002.. Lai iegūtu nepieciešamo finansējumu, 2003. gadā tika sagatavots valsts investīciju programmas projekts „Bauskas pils ziemeļu nogāzes un tās pamatnes nostiprināšana” (28.06.2003. iesniegts Kultūras ministrijā). Valsts investīciju programmas finansējums projektam piešķirts 2004.gadā. Atklātu konkursu par projekta realizāciju izsludināja 12.03.2004., atbilstoši konkursa rezultātiem 27.05.2004. noslēdza būvniecības līgumu ar SIA „MANASS” par summu Ls 36 376, (VKPAI Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu 2.07.2004 atļauja Nr.K-00005050, būvatļauja Nr. 82 izdota 12.07.2004.). Pēc būvatļaujas saņemšanas tika uzsākta projekta realizācija. Saskaņā ar projektu nostiprināšana paredzēta 165 m garā posmā, no 500 m garās dolomīta kraujas. Dolomīta krasta izgrauzumus paredzēts likvidēt, tos aizbetonējot, iebūvējot armatūras sietu. Tai pat laikā mainījušies vides aizsardzības tiesiskie apstākļi, ar 30.10.2003. (Vides ministrijas lēmums Nr. 18 un Nr. 20) noteikti mikroliegumi Mēmeles upes kreisajā krastā Bauskas pilsētā un uz Lielupes, Mēmeles un Mūsas upēm Bauskas pilsētā. Pēc tam izveidots Bauskas dabas parks (Ministru kabineta 08.04.2004. Noteikumi nr. 267 „Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem"), kas apvieno minētos mikroliegumus, kā arī citas teritorijas. Bauskas dabas parks ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas sarakstā Natura 2000 (turpmāk – aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000) (vides ministra 13.04. 2004. rīkojums Nr. 102.). Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta pirmo daļu paredzētajai darbībai (šajā gadījumā - nogāzes nostiprināšanai), kura var būtiski ietekmēt aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, ja tāds nepieciešams pēc sākotnējā izvērtējuma rezultātiem. Arī atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. panta ceturtajai daļai, paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000, veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Jāatzīmē, ka likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteikumi neattiecas uz paredzētajām darbībām, kas saistītas tikai ar valsts aizsardzību. Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta piektā daļa savukārt nosaka, ka paredzēto darbību atļauj veikt, ja tā negatīvi neietekmē aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem. Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmē aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000, darbību atļauj veikt tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai un tajā ir ietverti kompensējoši pasākumi aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklam. Attiecībā par mikroliegumiem jānorāda, ka Ministru kabineta 30.01.2001. noteikumu Nr. 45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 29. punkts nosaka, ka mikroliegumos, kas izveidoti augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā aizliegti būvniecības darbi, ja tie nav saskaņoti ar atbildīgo valsts institūciju. Atbilstoši šiem noteikumiem mikrolieguma statusu likvidē tad, ja atradne neatgriezeniski zaudējusi savu nozīmi attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzībai. Jāuzsver, ka neatkarīgi no mikrolieguma statusa esamības, Bauskas dabas parks paliek ietverts aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības, lai nepieļautu, ka dolomīta klints atsegums - mikroliegums tiek aizbetonēts, Jelgavas reģionālā vides pārvalde 15.09.2004. sastādīja pārbaudes aktu Nr. 133 AL un 16.09.2004. lūdza anulēt būvatļauju (vēstule Nr. 1-11/1871 Bauskas rajona būvvaldei, Valsts būvinspekcijai), kā arī pārtraukt nogāzes stiprināšanas būvdarbus. Bauskas rajona padome 17.09.2004. iesniedza paskaidrojumu par pārbaudes aktu (Nr. 133/2-2). Jāatzīmē, ka Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Šādā gadījumā attiecīgais publisko tiesību subjekts saskaņā atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu. Valsts ģeoloģijas dienests (27.09.04.Slēdziens Nr.965) pēc Bauskas pils teritorijas apsekošanas 2004. gada 21. septembrī, norāda, ka tieši virs upes līmeņa dolomīti atsedzoties veido līdz 5-6 m augstu krauju. Tās augšējo daļu veido masīvs dolomīts (biezums līdz 1,5 – 2 m). Zem masīvā dolomīta slāņa līdz pat upes līmenim seko 2-3 m augsts slānis, plaisains un stipri kavernozs dolomīts, kurā vērojami daudzi iegrauzumi (maksimālais dziļums aptuveni 3,7 m, pie tam tas palielinās pils virzienā). Virs iegrauzumiem ir izveidojušās aptuveni 1m biezas pārkares. Valsts ģeoloģijas dienests arī uzsver, ka tieši zem Bauskas pils pamatnes Mēmeles upes gultne krasi pagriežas par aptuveni 900. Pateicoties tam, pavasara ledus iešanas un esktremālu plūdu laikā, upes straume un ledus intensīvi ārda iepriekš minēto dolomīta kraujas apakšējo daļu. Minētais process tiek novērots katru gadu, tātad process ir neatgriezenisks. Bauskas rajona padome 17.09.2004. vēstulē “Paskaidrojumi sakarā ar pārbaudes aktu” Nr. 133/2-2 norāda, ka “nogāzes stiprināšana bija un ir nepieciešama nolūka saglābt valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli – Bauskas viduslaiku pili un valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Bauskas pilsdrupas ar parku. Bauskas Pils muzeja direktors M.Skanis norāda, ka “būvdarbu apturēšana saglabā avārijas draudus, ko var izraisīt klints pārkares nolūšana ar nogāzes noslīdēšanu un tai sekojošu pamatnes sabrukšanu.” (Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 15.09.2004.pārbaudes akts 133 AL). Neturpinot būvdarbus netiks realizēts noteiktajā termiņā (29.10.2004.) valsts investīciju programmas projekts „Bauskas pils ziemeļu nogāzes un tās pamatnes nostiprināšana”, kā arī netiks izmantots piešķirtais finansējums 2004gadā. Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” neparedz īpašus nosacījumus ārkārtas situācijām, 3.pants ietver prasību, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Būvniecības likuma 31. pants nosaka - ja būve ir nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem. Būvniecības likuma 32. pants savukārt nosaka, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu pārveidošanu to īpašnieki vai lietotāji veic saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Analizējot iespējamos alternatīvos risinājumus jāatzīst, ka nogāzes nostiprināšana ir vienīgais tehniski iespējamais un izmaksu ziņā lietderīgākais risinājums arhitektūras un arheoloģijas pieminekļa Bauskas pilsdrupas saglabāšanai un iespējamās ārkārtas situācijas novēršanai. Nostiprināšanas darbi nav atliekami no sabiedrības drošības viedokļa. Tā kā nostiprināšanas darbi ir jāveic pēc iespējas ātrāk un tie nav atliekami uz vēlāku nenoteiktu laiku, nav iespējams veikt likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” paredzēto ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo izvērtējumu un, ja pēc tā rezultātiem tiek pieņemts attiecīgs lēmums, arī ietekmes novērtējumu. Nogāzes nostiprināšana daļēji vai pilnībā iznīcinās aizsargājamo biotopu, kas ietilpst aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000 (nosakāmi kompensācijas pasākumi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām teritorijām”). Tai pat laika minētais biotops ietu bojā vai tiktu bojāts nobrūkot nenostiprinātajai dolomīta nogāzei. Šādā gadījumā iespējams tiktu arī ietekmēts Mēmeles upē noteiktais mikroliegums atsevišķu sugu aizsardzībai. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lai atrisinātu radušās situācijas tiesiskos un praktiskos jautājumus vienīgā alternatīva, ir speciāla likuma pieņemšana par Bauskas pils nogāzes nostiprināšanu. Eiropas Komisija ir jāinformē arī par kompensējošiem pasākumiem, kuri nosakāmi saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Eiropas Komisija par kompensējošiem pasākumiem – citas līdzvērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikrolieguma izveidošanu vai kādas esošas papildināšanu, lai nodrošinātu to pašu sugu vai biotopu saglabāšanu, tiks informēta tiklīdz šāda teritorija tiks noteikta vai paplašināta. Kompensējošo pasākumu noteikšana tiek uzsākta vienlaikus ar šī likumprojekta izstrādi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā noteikts, ka, tā mērķis ir Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšana nolūkā saglabāt valsts nozīmes kultūras pieminekļus Bauskas pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pili. Pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšanai piemēro likumprojektā noteikto kārtību darbības ietekmes novērtējumam. Jelgavas reģionālai vides pārvaldei ir jānovērtē darbības ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, ietekmei pakļautās teritorijas lielums, kā arī jāsagatavo atzinums trīs dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Atzinumam ir jābūt brīvi pieejamam sabiedrībai. Pēc minētā atzinuma saņemšanas, Vides ministrija trīs dienu laikā pieņem lēmumu par darbības atļaušanu. Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšana notiek atbilstoši izstrādātajam projektam un esošajai būvatļaujai. Tāpat Dabas aizsardzības pārvaldei sadarbībā ar reģionālo vides pārvaldi ir jāizvērtē un jānosaka nepieciešamie kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijas Natura 2000 tīklam.
2. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts paredz noteikt kā konkrētajā gadījumā ir jānovērtē darbības ietekme, līdz ar to atļaujot veikt darbību pēc vienkāršotas procedūras, ņemot vērā pastāvošos draudus valsts nozīmes kultūras pieminekļiem - Bauskas pilsdrupām ar parku un Bauskas viduslaiku pilij.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekta īstenošana nodrošinās sabiedrībai nozīmīgu kultūras pieminekļu, kuriem ir izcila kultūrvēsturiska nozīme, saglabāšanu. Likumprojekta īstenošana un valsts investīciju programmas projekta „Bauskas pils ziemeļu nogāzes un tās pamatnes nostiprināšana”, realizācija nodrošinās valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu – Bauskas pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pils, kā arī kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Minēto arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu saglabāšana atbilst nozīmīgiem sabiedrības ilgtermiņa mērķiem un interesēm, kā arī valsts kultūras politikai.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekta īstenošana ar sekojošu projekta „Bauskas pils ziemeļu nogāzes un tās pamatnes nostiprināšana” realizāciju negatīvi ietekmēs vidi - aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000. Negatīvi tiks ietekmēts īpaši aizsargājamais biotops dolomītiežu atsegumi. Iespējams, ka tiks ietekmēts arī mikroliegums Mēmeles upē, kas izveidots atsevišķu sugu aizsardzībai. Pēc likumprojektā paredzētā izvērtējuma veikšanas tiks iegūta konkrēta informācija par ietekmētās teritorijas platību un ietekmei pakļautajām īpaši aizsargājamām sugām. Tā kā paredzamā negatīvā ietekme ir uz aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000, ir nosakāmi kompensējošie pasākumi saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, par kuriem ir jāinformē Eiropas Komisija. Alternatīva, ja likumprojekts netiek pieņemts, netiek stiprināta nogāze arī iespējams var novest pie biotopa pilnīgas vai daļējas bojāejas, Mēmeles upes biotopu būtiskām izmaiņām, nobrūkot nenostiprinātajai dolomīta nogāzei. Reģionālās vides pārvaldes sagatavotais atzinums būs brīvi pieejams sabiedrībai pārvaldē, ka arī tās interneta mājas lapā.
5. Cita informācija		Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi (2005. – 2007.)			Vidēji 5gadu laikā pēc kārtējā gada
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Lai iegūtu finansējumu 28.06.2003. tika izstrādāts un iesniegts Kultūras ministrijā Valsts investīciju programmas projekts „Bauskas pils ziemeļu nogāzes un tās pamatnes nostiprināšana”. Projekts saņēmis Valsts investīciju programmas finansējumu 2004.gadā. 12.03.2004. izsludināts atklāts konkurss par projekta realizāciju, atbilstoši rezultātiem 27.05.2004. noslēgts būvniecības līgums ar SIA „MANASS” Ls 36 376 apjomā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
Cita informācija		Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Projekts šo jomu neskar
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts atbilst Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972. gada Konvencijai “Par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.”
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Likumprojekta izstrādes procesā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis				Sniegta informācija par radušos situāciju (ziņu aģentūras BNS interneta mājas lapā), Latvijas Radio, kā arī likumprojekts ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā. Sabiedrības informēšana par situāciju Bauskas pilsdrupās ir sniegta arī jau agrāk. Bauskas rajona padome 20.09.2004. vēstulē 53/2-1 norāda: ”pēc sevišķi spēcīgām lietavām 2001. gadā Mēmeles nogāzē pie Bauskas pils jau izveidojās trīs noslīdeņi un pilsdrupu sienu iebrukuma draudi. Situācija plaši tika atspoguļota presē un televīzijā.”
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Normatīvā akta izpildi nodrošinās esošās iestādes.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds var apstrīdēt institūcijas rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Nav.

Vides ministra vietā

reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrs A.Radzevičs

28.09.2004 9:48

2385

D.Vilkaste

7026504, Daiga.Vilkaste@vidm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Eglājs	A.Stašāne	V.Puriņš	D.Vilkaste