Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 14., 15. un 18.punktu;

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

"24) trešās teritorijas – Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā – Helgolandes sala, Bizingenas teritorija,

b) Spānijas Karalistē – Seuta, Melilja, Kanāriju salas,

c) Itālijas Republikā – Livinjo, Kampione d’Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi,

d) Francijas Republikā – aizjūras departamenti,

e) Grieķijas Republikā – Άγιον Όρος;";

izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

"27) citas dalībvalsts apliekamā persona – persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;";

izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

"32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;";

izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;";

izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

"37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona – trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm."

2. 2.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš;";

aizstāt divdesmitajā daļā vārdus "starpība starp preču vērtību pirms to izvešanas no iekšzemes un vērtību pēc to ievešanas iekšzemē" ar vārdiem "sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība".

3. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"5) ja citas dalībvalsts personai vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai nav noteiktas uzņēmējdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā, bet tā iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, reģistrē vienu no šādām personām:";

izslēgt sesto daļu;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas uzņēmējdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā, iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.";

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavās vai brīvajās zonās veic tikai preču piegādes darījumus bez preču transportēšanas vai nosūtīšanas ar tādām precēm, kas nav Kopienas preces, tā var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

4. 4.pantā:

papildināt otro daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) ja dabasgāzi, kas tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu, vai elektroenerģiju piegādā personai, kuras saimnieciskā darbība vai komercdarbība ir šo preču pirkšana un tālākpārdošana, un ja šīs personas dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs, tad dabasgāzes vai elektroenerģijas piegādes vieta ir šīs personas saimnieciskās darbības vai komercdarbības reģistrācijas vieta vai juridiskā adrese;

6) ja uz dabasgāzes, kas tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu, vai uz elektroenerģijas piegādi neattiecas šīs daļas 5.punkts, ir tā vieta, kur prece tiek patērēta.";

papildināt septīto daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) pieejas sniegšana elektroenerģijas un dabasgāzes sadales sistēmām, pārvades un sadales pakalpojumi un citi tieši saistīti pakalpojumi.";

izslēgt astoto daļu.

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.1 punktu šādā redakcijā:

"91) medicīnas pakalpojumus un ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;";

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

"28) fonogrammu producentu atlīdzību un autoratlīdzību par autoru (arī komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem mākslas darbiem, kā arī izpildītāju saņemto atlīdzību;";

izslēgt otrās daļas 4.punktu.

6. 6.2 pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) medicīnisko ierīču un medicīnas preču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm;";

papildināt pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem (pasažieru un bagāžas pārvadāšana pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusu maršrutos, kā arī tramvajos, trolejbusos un iekšzemes vilcienos).";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā nodokļa likme piemērojama arī šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5.punktā un 6.punkta "a" apakšpunktā minēto preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā."

7. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu nav iekšzeme, izņemot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus;

4) kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:

a) kuģiem, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību, vai kurus izmanto komercdarbībai vai rūpnieciskai darbībai,

b) kuģiem, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras,

c) karakuģiem, kuri noteikti Vienoto muitas tarifu 89.01 A apakšgrupā un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās;";

papildināt pirmo daļu ar 4.2, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6 un 4.7 punktu šādā redakcijā:

"42) šā panta 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kā arī šajos kuģos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

43) tādu gaisa kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību starptautiskos maršrutos, kā arī šajos gaisa kuģos ietilpstošā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

44) šā panta 4.3 punktā minēto gaisa kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei;

45) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 4.2 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

46) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 4.3 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu minētajā punktā norādīto gaisa kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

47) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos ar kuģi vai gaisa kuģi;";

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;"

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja apliekamā persona ir saņēmusi avansa maksājumu par darījumu, kas saskaņā ar šo pantu ir apliekams ar nodokļa 0 procentu likmi, un ja sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojums nav sniegts, tad no minētā avansa maksājuma aprēķina nodokli atbilstoši likmei, ko piemēro šiem darījumiem iekšzemē."

8. 8.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas. Apliekamās personas, kas veic preču piegādes mazumtirdzniecībā neapliekamām personām un sniedz pakalpojumus neapliekamām personām, var neizrakstīt nodokļa rēķinu saskaņā ar šā panta 5.1 vai sesto daļu. Šajā gadījumā apliekamā persona nodokļa rēķinu atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc preču vai pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma.";

izslēgt 5.1 daļas 4.punktā vārdus "vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā";

izteikt 5.1 daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) preču piegādes datums vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma;";

izteikt sestās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums."

9. Aizstāt 9.panta ceturtajā daļā vārdus "likuma "Par cukuru"" ar vārdiem "Cukura nozares likuma".

10. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Samaksātais vai maksājamais nodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins, vai pēc nodokļa summas samaksas avansā.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts."

11. 12.pantā:

papildināt pantu ar 1.6 daļu šādā redakcijā:

"(16) Nodoklis par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem jāmaksā valsts budžetā, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss.";

izslēgt astoto un devīto daļu;

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona saskaņā ar šā likuma 26.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto kārtību vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona saskaņā ar šā likuma 3.panta desmito daļu nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un maksā:

1) apliekamā persona –, iesniedzot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju;

2) neapliekamā juridiskā persona vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, – līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam, kā arī informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par pakalpojumu saņemšanu un nodokļa samaksu.";

papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(15) Ja apliekamā persona sistemātiski un ilglaicīgi piegādā preces vai sniedz pakalpojumus par cenu, kas ir zemāka par iegādes cenu vai to pašizmaksu, un tas nav saistīts ar tirgus konjunktūras īpatnībām un svārstībām, apliekamā persona, noslēdzoties taksācijas gadam, pirms gada deklarācijas iesniegšanas veic pārrēķinu, koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un iemaksā nodokli budžetā no starpības starp preču vai pakalpojuma iegādes cenu vai pašizmaksu un preču vai pakalpojuma piegādes cenu, izņemot gadījumus, ja ir piemērotas cenu atlaides."

12. Papildināt 18.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu muitas noliktavās, kurām citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir uzsākta eksporta procedūra."

13. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur sākas preču nosūtīšana vai transportēšana.";

izslēgt otro un ceturto daļu.

14. Papildināt 20.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts."

15. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona sniedz citai apliekamai personai neatkarīgi no tā, kur uzsāk preču transportēšanu."

16. Izslēgt 23.pantā vārdus "nevis preču pārkraušanas vai uzglabāšanas dalībvalstī".

17. Papildināt 26.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Personas, kuru juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras saņem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā vai pakalpojumu saņemšanai no citu dalībvalstu apliekamajām personām uz laiku līdz projekta darbības beigām."

18. Papildināt 28.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.panta devīto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā;

2) likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, sestajā un septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem."

19. 30.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Minētā norma attiecināma arī uz tām personām, kuras saņem elektroenerģiju un dabasgāzi, izmantojot sadales sistēmu, no citas dalībvalsts apliekamās personas.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Latvijas Republikā tiek saņemtas preces no citas dalībvalsts neapliekamās personas, nodoklis par preču iegādi nav jāaprēķina un nav jāmaksā budžetā."

20. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, septītajā daļā un 24.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs."

21. 34.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Neapliekamā persona nodokli valsts budžetā maksā pirms transportlīdzekļa reģistrācijas.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, tā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu un nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu kopijas par jauna transportlīdzekļa iegādi."

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likumprojekta

² Grozījumi likumā ² Par pievienotās vērtības nodokli² ²

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Padome 2003.gada 7.oktobrī pieņēma grozījumus 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK (turpmāk – Sestā direktīva) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) kopējo sistēmu: vienotu aprēķinu bāze attiecībā uz noteikumiem par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu (2003/92/EK). Minētās direktīvas grozījumi ir pamatoti ar pieaugošo liberalizāciju gāzes un elektroenerģijas nozarē, kuras mērķis ir dabasgāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus pilnveidošana, kā rezultātā tika konstatēta nepieciešamība pārskatīt pašreizējos PVN noteikumus par to preču piegādes vietu, kas norādīta Sestajā direktīvā 77/388/EEK, lai modernizētu un vienkāršotu PVN sistēmas darbību iekšējā tirgū. Elektroenerģiju un gāzi PVN mērķiem uzskata par precēm, un, atbilstīgi, to piegādes vieta attiecībā uz pārrobežu darījumiem bija jānosaka saskaņā ar Sestās direktīvas 8.pantu. Tomēr, kopš elektroenerģijas un gāzes kustībai fiziski izsekot ir grūti, ir īpaši grūti noteikt piegādes vietu saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Lai sakārtotu gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu bez PVN šķēršļiem, pirms preces nonāk pēdējā patēriņa posmā, ir jānosaka gāzes piegādes vieta dabasgāzes piegādes sistēmā un elektroenerģijas piegādes vieta, kurā pircējs reģistrē savu uzņēmējdarbību. Gāzes un elektroenerģijas piegāde pēdējā posmā — no tirgotājiem un piegādātājiem galapatērētājam — ir jāapliek ar nodokli tajā vietā, kur pircējam ir preču patēriņš jeb lietošana, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu valstī, kur notiek faktisks patēriņš. Parasti tā ir vieta, kur ir novietots pircēja skaitītājs. Elektroenerģiju un gāzi piegādā caur sadales tīklu, kuram tīkla operatori nodrošina pieejamību. Lai izvairītos no dubultnodokļiem vai nodokļa neuzlikšanas, ir nepieciešams saskaņot noteikumus, kas regulē pārvadāšanas un nosūtīšanas pakalpojumu sniegšanas vietu. Pieejamība sadales sistēmām un to lietošana, kā arī citu pakalpojumu sniegšana, kas ir tieši saistīti ar šiem pakalpojumiem, ir jāpievieno to īpašu instanču sarakstam, kas norādīts Sestās direktīvas 9.panta 2.punkta e)apakšpunktā. Elektroenerģijas un gāzes ievešana ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību ir jāatbrīvo no nodokļiem, lai izvairītos no dubultnodokļiem. Izmaiņas noteikumos, kas regulē gāzes piegādes vietu ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību vai elektroenerģijas piegādes vietu, ir jākombinē ar obligāto apgriezto maksu, ja pircējs ir persona, kurš noteikts kā PVN maksātājs. Likumā jāprecizē atseviš ķas Sestās direktīvas normas par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, lai izvairītos no atšķirīgas normu interpretācijas. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), veicot nodokļa administrēšanu un kontroli, saskaras ar dažādām problēmām, kuras traucē efektīvi realizēt VID noteiktās funkcijas un uzliktos pienākumus. Dažas no šīm problēmām var risināt, pilnveidojot darbā izmantojamās metodes un uzlabojot sadarbību starp VID un citām institūcijām, tomēr ir problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama attiecīgā likumdošanas bāze, kas savukārt prasa attiecīgo grozījumu un papildinājumu veikšanu normatīvajos aktos. Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties VID darbā ir, ka uzņēmumi sistemātiski un ilglaicīgi realizē preces vai pakalpojumus zem to pašizmaksas, neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu tirgus konjunktūras svārstībām, kā rezultātā izveidojas PVN pārmaksa, kura tiek pieprasīta atmaksai no budžeta. Attiecībā uz fonogrammu producentu atlīdzības aplikšanu ar PVN, mūsuprāt, būtu piemērojams tāds pats PVN piemērošanas režīms, kāds tiek piemērots autoratlīdzībai par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtajai atlīdzībai saskaņā ar likuma ² Par pievienotās vērtības nodokli² 6.panta pirmās daļas 28.punktu, jo pēc ekonomiskās būtības šīs atlīdzības ir identiskas, tādējādi ir precizēta atbilstošā likuma norma. Pamatojoties uz Latvijas Izpildītāju un Producentu Apvienības sniegto informāciju, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, uzskatām, ka atlīdzība, kas tiek saņemta par fonogrammu izmantošanu tās raidot, atskaņojot sabiedriskās vietās, publiskojot, retranslējot pa kabeļiem ir atšķirīga no tās atlīdzības vai peļņas, ko ierakstu kompānijas vai fonogrammu producenti saņem par fonogrammu pārdošanu. Un ņemot vērā, ka, pēc ekonomiskās būtības autoratlīdzība par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtā atlīdzība ir identiskas ar fonogrammu producentu saņemto atlīdzību, tad, mūsuprāt, fonogrammu saņemtajai autoratlīdzībai būtu piemērojams tāds pats pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms, kāds tiek piemērots autoratlīdzība par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtajai atlīdzībai. Ir jāņem vērā, ka šī atlīdzība arī tika uzskatīta par darba algu, līdzīgi kā autoru saņemtā autoratlīdzība. Uzskatām, ka līdz ar to netiek noteikts jauns atbrīvojums no PVN, taču Finanšu ministrija sazināsies ar Eiropas Komisiju lai lūgtu sniegt skaidrojumu šajā jautājumā, kā arī apstiprinājumu minētā atbrīvojuma piemērošanas pamatotībai. Ņemot vērā, ka kartogrāfiskajiem izdevumiem, kas ir izdoti grāmatu formā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5 procentu apmērā, bet citiem – standartlikme ir nepieciešams noteikt vienai preču grupai vienādu PVN likmi. Likumprojektā precizēts likuma ”Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 9.¹punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz medicīnas pakalpojumu atbrīvošanu no PVN un šī likuma 6.²panta 2.punktā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz PVN samazinātās likmes piemērošanu medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm. Pašreiz ir spēkā Ministru kabineta 2004. gada 27. aprīļa noteikumi Nr.442 ”Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli” un Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr.550 ”Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi” Iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem šobrīd tiek piemērota PVN 18 procentu likme. Sabiedriskais transports, neskatoties uz tā lielo tautsaimniecisko un sociālo nozīmi, no valsts kopumā vēl nesaņem pietiekamu atbalstu. Piešķirtās dotācijas nespēj pilnībā segt zaudējumus pakalpojuma sniedzējiem (par braukšanas maksas atvieglojumiem u.c. dotācijas). 2003.gadā iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju (autobusi, tramvaji, trolejbusi, vilcieni) ieņēmumi, t.sk. PVN, par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu, saskaņā ar pārvadātāju atskaitēm, bija Ls 65,984 milj. Pēdējā gada laikā ir krasi pieaugusi degvielas, it īpaši dīzeļdegvielas cena (pat līdz 0.09 Ls/litrā), tā rezultātā pārvadātājiem, kuriem galvenais enerģijas avots ir dīzeļdegviela būtiski pieaug pakalpojuma pašizmaksa. 2004.gadā saglabājoties esošajam dīzeļdegvielas cenas līmenim pārvadātāju izdevumi sakarā ar degvielas cenas pieaugumu plānojams palielināsies aptuveni par 2,5 līdz 3,4 milj.latu. Pārvadājumu pašizmaksas pieaugumu izraisa arī izmaiņas darba likumdošanā jautājumā par summēto darba laiku uzskaiti un minimālās darba algas apmēra izmaiņas. Kopumā pašizmaksas pieaugums ir mērāms vidēji pat virs 10 procentiem. Kā kompensējošs pasākums varētu būt tarifa palielināšana, bet ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, to iespējams veikt tikai atsevišķos maršrutos vai reisos. Otrais risinājuma variants varētu būt dotāciju palielināšana. Trešais risinājuma variants varētu būt nodokļu samazināšana sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Pētot līdzšinējos tarifu paaugstināšanas gadījumus, ir secināts, ka vidēji 10 procentu tarifa pieaugums var radīt 10-15 procentu pasažieru skaita samazinājumu. Veicot nepārtrauktus uzlabojumus maršrutu tīklā, ir izdevies stabilizēt situāciju sabiedriskā transporta tirgū. Ik gadus pieaug piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un apjoms. Pēdējo trīs gadu laikā sabiedrisko transportu izmantojušo pasažieru skaits pieaug ik gadus vidēji par 2-5 procentiem. Praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek pielietota samazināta pievienotās vērtības likme. Kā praktiskākais sabiedriskā transporta darbības stabilizēšanas mehānisms varētu būt samazinātas PVN likmes 5 procentu apmērā noteikšana sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Šādi varētu saglabāt sabiedrisko transporta pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaita pieauguma tempus, un iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus iepriekšējā cenu līmenī vai ar nebūtisku pieaugumu. Ja tiek saglabāts esošais PVN likmes līmenis tiek prognozēts, ka 2005.gadā sabiedriskā transporta ieņēmumi saglabātos 2003.gada līmenī, vai pat par 5 procentiem zemāki. Tādējādi, no valsts budžeta 2005.gadā būtu nepieciešamas vidēji par Ls 5-7,5 milj. lielākas dotācijas sabiedriskajam transportam, salīdzinot ar situāciju, kad minētajiem pakalpojumiem tiktu noteikta PVN 5 procentu likme. Otrā negatīvā iezīme ir privātā autotransporta plūsmas pieaugums, kuru izraisīs iedzīvotāju aiziešana no sabiedriskā transporta.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Ieviesta Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīva, kas groza Sesto direktīvu attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu. Precizētas likuma normas, tai skaitā: termins ² preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā² ; termins ² preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā² ; nodokļa rēķinā norādāmais preču piegādes datums; priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis; brīdis, kad jāmaksā nodoklis budžetā; pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu; brīdis, kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas; precizētas normas, kas nosaka personu reģistrāciju VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Precizēta likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā autoratlīdzība būtu atbrīvojama no PVN. Noteikts vienāds pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms kartogrāfiskajiem izdevumiem. Definēti medicīnas pakalpojumi, kuru sniegšana ir atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa, kā arī medicīnas ierīces un preces, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi. Sabiedriskā transporta pakalpojumiem noteikta PVN samazinātā likme 5 procentu apmēra ar mērķi padarīt pievilcīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus iedzīvotājiem un samazināt tiešo dotāciju nepieciešamības apjomu.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs eksporta preču plūsmu uz trešajām valstīm Nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumiem PVN 5 procentu likmi tiktu radīti priekšnosacījumi esošo pārvadājumu apjomu saglabāšanai, ievērojot pārvadājumu pašizmaksu ietekmējošo izmaksu pieaugumu. Īpaši svarīgs šis jautājums ir ekonomiski mazāk aktīvajos reģionos, lai saglabātu kā iedzīvotājiem sniegtos sabiedriskā transporta pakalpojumus, tā arī darba vietas sabiedriskā transporta kompānijās. Samazinātās PVN likmes piemērošana samazinātu risku pakalpojumu cenas kāpumam, kas pamatojas uz pašizmaksas atsevišķu pozīciju straujo pieaugumu. Piemērojot samazināto PVN likmi, palielinātos kompāniju konkurētspēja, un vienlaikus samazinātos sabiedriskajam transportam no valsts budžeta nepieciešamo dotāciju pieauguma tempi.
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts sakārtos uzņēmējdarbības vidi
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtē-jais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2004	2005	2006	2007	2005-2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos*	-	-6274	-6033	-5793	-5777
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	-	-6274	-6033	-5793	-5777
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav plānoti kompensējošie pasākumi.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins veikts, pamatojoties uz prognozi, ka neieviešot 5% PVN likmi pakalpojumu apjoms un ieņēmumi optimistiskajā scenārijā) nepārsniegs 95% no 2003.gada rādītājiem, un turpmākos trīs gadus samazinoties ieņēmumiem ik gadu par 1-2% . Ieviešot 5% PVN likmi tiek plānots vidēji 5% ienākumu pieaugums.		PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi 9562 PVN plānojamie ieņēmumi ar 5% likmi 3355 PVN ieņēmumu samazi nājums 9562 -3355 =6207	PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi 9461 PVN plānoja mie ieņēmu mi ar 5% likmi 3495 PVN ieņēmumu samazi nājums 9461 -3495 =5966	PVN plānojamie ieņēmumi ar 18% likmi 9360 PVN plānojamie ieņēmumi ar 5% likmi 3634 PVN ieņēmumu samazi nājums 9360 -3634 =5726
5. Cita informācija	Grozîjumi nemainîs PVN iemaksas un atmaksu kârtîbu un termiòus. *Budþeta ieòçmumos sagaidâmais samazinâjums: - - no visu kartogrâfisko izdevumu aplikðanas ar PVN 5 procentu likmi 67 tûkst. latu apmçrâ - no sabiedriskâ transporta pakalpojumu aplikðanas ar PVN 5 procentu likmi 6207 tûkst. latu apmçrâ Medicīniskie pakalpojumi jau iepriekš bija atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, bet medicīnisko ierīču piegādēm pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likme jau tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to šajā jomā izmaiņas valsts budžetā nenotiek

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.427 ² Likuma ² Par pievienotās vērtības nodokli² normu piemērošanas kārtība² un Ministru kabineta 2004. gada 27. aprīļa noteikumos Nr.442 ”Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli”. Nepieciešamie grozījumi tiks izstrādāti 4 mēnešu laikā pēc likumprojekta pieņemšanas.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likuma grozîjumu rezultâtâ likums tiks saskaòots ar Padomes 1977.gada 17.maija Sestâs direktîvas 77/388/EEC prasîbâm.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts ievieš Padomes 1977.gada 17.maija Padomes Sestās direktīvas (77/388/EEC) normas, kas regulē PVN darbību Eiropas Savienībā. (publikācija – OJ L 145/13.06.1977.) Eiropas Kopienu tiesas spriedums lietā Nr.C-152/02
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likuma 1.panta 32.punkts Likuma 1.panta 34.punkts Likuma 1.panta 37.punkts Likuma 2.panta otrās daļas 1. un 2.punkts Likuma 2.panta divdesmitā daļa Likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts Likuma 3.panta desmitā daļa Likuma 3.panta divpadsmitā daļa Likuma 4.panta otrās daļas 5. un 6.punkts Likuma 4.panta septītās daļas 13.punkts Likuma 6.panta pirmās daļas 28.punkts Likuma 62.panta pirmās daļas 2.punkts Likuma 62.panta pirmās daļas 2.punkts Likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts Likuma 7.panta pirmās daļas 42., 43., 44., 45., 46.punkti Likuma 7.panta pirmās daļas 9.punkts Likuma 7.panta pirmās daļas 12.punkts Likuma 8.panta ceturtā daļa Likuma 8.panta piektās prim daļas 4.punkts Likuma 8.panta piektās prim daļas 7.punkts Likuma 8.panta sestās daļas 6.punkts Likuma 10.panta pirmā divi prim daļa Likuma 12.panta pirmā seši prim daļa Likuma 12.panta devītā prim daļa Likuma 12.panta piecpadsmitā daļa Likuma 19.panta pirmā daļa Likuma 23.panta pirmā daļa Likuma 30.panta pirmā daļa Likuma 31.panta otrā daļa	Sestās direktīvas 5.pants Sestās direktīvas 7.panta 3.punkts Padomes Trīspadsmitās direktīvas (86/560/ EEK) 1.panta 1.punkts Sestās direktīvas 2.pants Sestās direktīvas 11.pants Sestās direktīvas 21.pants Sestās direktīvas 21.pants Sestās direktīvas 22.panta 9.punkts Padomes direktīva (2003/92/ EK) ar ko groza direktīvu 77/388/EEK 1.panta pirmā daļa Padomes direktīva (2003/92/ EK) ar ko groza direktīvu 77/388/EEK 1.panta otrā daļa Atkāpe no Sestās direktīvas normām Sestās direktīvas H pielikuma 4.punkts Sestās direktīvas H pielikuma 6.punkts Sestās direktīvas 15.pants Sestās direktīvas 15.panta 4.punkta a),b) un c) apakšpunkti Sestās direktīvas 15.panta 5.,6.,7., 8.,9.punkts Sestās direktīvas 15.pants 2.punkts Sestās direktīvas 14.pants Sestās direktīvas 22.pants Sestās direktīvas 22.pants Sestās direktīvas 22.panta 3.punkts Sestās direktīvas 22.pants Sestās direktīvas 17. un 18.pants Sestās direktīvas 10.pants Sestās direktīvas 21.pants Sestās direktīvas 20.pants Sestās direktīvas 9.panta C daļa Sestās direktīvas 9.panta E daļa Padomes direktīva (2003/92/ EK) ar ko groza direktīvu 77/38 8/EEK 1.panta piektā daļa Sestās direktīvas 21.panta 1.punkta b) apakšpunkts		Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Neatbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst	Saskaņā ar Pievienošanās Akta VIII pielikuma 7.nodaļas 1.punktu, piemērojot direktīvas 77/388/EEK 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Latvijai ir tiesības saglabāt atbrīvojumu no PVN autoru, mākslinieku un izpildītāju pakalpojumiem, kas minēti direktīvas F pielikuma 2. punktā, kamēr nav izpildīts direktīvas 28. panta 4. punktā izklāstītais nosacījums vai kamēr tādus pašus atbrīvojumus piemēro kāda no pašreizējām dalībvalstīm, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk. Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu 10.panta 12.daļu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas spriedumu lietā Nr.C-152/02 Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu 12.panta 16.daļu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu tiesas spriedumu lietā Nr.C-152/02
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Latvijas loģistikas un muitas brokeru asociācija
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Priekšlikumi daļēji ņemti vērā
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta normu izpilde tiks nodrošināta esošās nodokļu administrācijas ietvaros. Likuma izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī paplašinātas esošo institūciju funkcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā ² Latvijas Vēstnesis² .
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobeţo	Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva	E. Strazdiņa	M.Radeiko	N.Regţa

2604

N.Regža, 7095511

nora.regza@fm.gov.lv