I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ES fondu līdzekļu apsaimniekošanu, rodas ievērojamas grūtības, jo Latvijā esošā likumdošana finanšu vadības jomā ir nepietiekoši elastīga un apgrūtina operatīvu reaģēšanu uz Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem. Dalībvalstij ir jāveic attiecīgi pasākumi finanšu resursu pieejamības nodrošināšanai, lai operatīvi veiktu izdevumu finansēšanu. Lēmums par intervences pasākumu uzsākšanu tiek pieņemts EK atkarībā no tirgus cenu svārstībām pamatojoties uz ik nedēļas cenu ziņojumiem, līdz ar to noprognozēt izmaksas iepriekš ir ārkārtīgi sarežģīti. Dalībvalstīm ir jānodrošina operatīva intervences pasākumu finansēšana pēc lēmumu pieņemšanas EK. Līdzīga situācija veidojās arī ar eksporta atmaksu finansēšanu un pārējiem tirgus pasākumiem, kas izriet no ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem (piena un piena produktu tirdzniecības pasākumi, atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām). Eksporta atmaksas ir jānoavansē tai dalībvalstij, caur kuras ārējo robežpunktu notiek produkcijas eksports, neatkarīgi no tā vai eksportētājs ir konkrētās dalībvalsts uzņēmējs. Tādējādi, tām dalībvalstīm, kuru robežas veido ES ārējo robežu, ir jāsedz lielāks eksporta atmaksu īpatsvars un jāavansē lielāki nacionālo budžetu finanšu resursi. Šī problēma būs aktuāla arī Latvijai, kā ES ārējai robežai. Izmaksu nesavlaicīga veikšana vai maksājumu aizkavēšana izraisa soda sankcijas no ES puses.

3) Valsts vārdā sniegtie galvojumi (turpmāk – galvojumi) pēc būtības ir valsts atbalsta politikas instruments tautsaimniecības attīstības prioritārajām nozarēm. Galvojumi tiek sniegti gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros. Tomēr nav noteikta kārtība, kādā veicama uzraudzība par galvoto aizdevuma līdzekļu izlietojumu un attiecīgā projekta realizāciju kopumā. Pašlaik Valsts kases funkcijās ietilpst tikai ar galvojumu saistīto līgumu sagatavošana un saskaņošana, kā arī galvojumu saistību reģistrācija, uzskaite un izpilde.

1. Precizēts visā likumā teksts – vārdi „uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” aizstāti ar vārdu „kapitālsabiedrības” (attiecīgajā locījumā), tādējādi likumā lietotais termins atbildīs Komerclikumā lietotajam.

3. Papildināts 9.pants ar normu, kas dod finanšu ministram tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto pasākumu īstenošanai, kuri attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansēto intervences pasākumu, eksporta kompensāciju un tirgus pasākumu, kas izriet no ES tieši piemērojamajiem tiesību aktiem, īstenošanai. Minētā norma nodrošina elastīgu pieeju ES KLP instrumentu finansēšanai – tādējādi, nodroðinot iespçju veikt KLP maksâjumu izmaksas no valsts budþeta tûlît pçc tam, kad pretendentam ir iestâjuðâs tiesîbas saòemt attiecîgo maksâjumu.

5. 23.pants izteikts jaunā redakcijā: - lai saskaņotu Likuma par budžeta un finanšu vadību normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām;

6. Papildināts 24.pants - jo nepieciešams atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam noteikt Valsts kases kompetenci - izdot iekšējos normatīvos aktus, par ārējo normatīvo aktu piemērošanu. Tādējādi tiks uzlabota budžeta izpildes nodrošināšana.

7. Precizēta 24.panta ceturtā daļa, nosakot, ka finanšu ministrs veic valsts budžeta likumā noteikto ES pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (PHARE) un Eiropas politiku instrumenta (Kohēzijas fonds) līdzekļu sadali starp projektiem, izslēdzot normu, ka finanšu ministrs veic ES strukturālo fondu un citu līdzekļu sadali starp projektiem. Šāds grozījums nodrošinās elastīgu līdzekļu pārdali budžeta programmas ietvaros starp projektiem, jo finanšu ministrs ar rīkojumu nebūs noteicis katram projektam apropriāciju. Savukārt, uzskaiti projektu līmenī nodrošinās ES fondu informatīvās sistēmas.

8. Papildināta 35.panta trešā daļa, nosakot, ka Ministru kabinets apstiprina valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus.

9. 37.panta pirmā un otrā daļa izteikta jaunā redakcijā -

- lai pilnveidotu galvojumu plānošanas mehānismu galvoto aizdevuma līdzekļu lietderīgai izmantošanai saskaņā ar paredzēto mērķi, ir noteikts ka galvojumi tiek sniegti tikai Valsts investīciju programmā iekļautiem projektiem, komercdarbības atbalsta programmām un studiju un studējošo kreditēšanai, tādējādi, nodrošinot atbalstāmā projekta atbilstību valdības, attiecīgo nozaru un reģionu attīstības stratēģijai;

3. Cita informācija 

_

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar.

un administratīvo procedūru vienkāršošanu   

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

_

   III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

_

_

_

_

_

6. Cita informācija  

_

_

_

_

_

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ministru kabineta noteikumi: Par galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību, Par valsts vērtspapīru izlaišanu, Par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību. Trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas.

2. Cita informācija

_

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Dalîbvalsts statuss.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām   

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Savienîbas Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/99 par kopējas lauksaimniecības politikas finansēšanu.

Eiropas Komisijas 1999.gada 16.decembra regula (EK) Nr. 2771/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū

Eiropas Komisijas 1997. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un palīdzības piešķiršanu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu lietošanai miltu konditorejas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā.

Eiropas Komisijas 1999.gada 17.decembra regula (EK) Nr. 2799/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātas normas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai par atbalsta iešķiršanu barības vājpienam un sausā vājpiena pulverim un šāda sausā vājpiena pulvera tirdzniecībai.

Eiropas Komisijas 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas palīdzību piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem.

Eiropas Komisijas 1990. gada 20. februāra Regula (EEK) Nr. 429/90 par palīdzības piešķiršanu uzaicinājuma un konkursu veidā par to koncentrēto sviestu, kas ir paredzēts tiešam patēriņam Kopienā.

Eiropas Padomes 1992.gada 30.jūnija Regula (EEK) 1766/92 par kopējo graudaugu tirgus organizāciju.

Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

_

_

_

_

5. Cita informācija 

_

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

Konsultâcijas nav notikuðas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

Konsultâcijas nav notikuðas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis  

Sabiedrîbas informâcijas pasâkumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

Konsultâcijas nav notikušas.

5. Cita informācija 

_

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Kompetento institūciju lēmumi var tikt apstrīdēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija 

_