Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

likumprojekts

trešajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (reģ. nr.943)

Spēkā esošā likuma attiecīgo pantu redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (dok. nr. 3390)

Nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.; 1997, 2.,14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2.,17.,23.nr.; 2001, 3.,16.nr., 2002, 16.nr.; 2003, 23.,24.nr., 2004, 10. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.; 1997, 2.,14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3.,16.nr., 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr., 2004, 10. nr.) šādus grozījumus:

15.pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē vienlaikus piedalās fiziskās personas, kuras pieteikušās uz šo izsoli un:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, par kuras atdošanu likumīgajam īpašniekam ir pieņemts attiecīgs lēmums vai attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu, ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa

jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

1. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas:

1) kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem;

2) kuras ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem;”;

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā 15. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “spriedumu” ar vārdiem “tiesas spriedumu”.

atbalstīt

1. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

1) īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas un īpašniekam nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem.”;

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

16.pants. Secība, kādā tiek privatizēta daudzdzīvokļu māja, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas

(1) Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk - neizīrēta daudzdzīvokļu māja), var piedāvāt privatizēt kā vienu veselu objektu. Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var piedāvāt privatizēt arī kā atsevišķus objektus. Lēmumu par to, kādā no minētajiem veidiem privatizēt daudzdzīvokļu māju, pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.

(3) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta otrajā daļā minēto māju, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas privatizē kā atsevišķus objektus, ievērojot šā likuma 15.pantā, 17. panta ceturtajā daļā un 18.pantā noteikto.

< p class=MsoNormal style='text-align:justify'>

2. 16. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1)Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk - neizīrēta daudzdzīvokļu māja), piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta nosaukumā vārdu “Secība” ar vārdu “Kārtība”.

neatbalstīt

2. 16. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk - neizīrēta daudzdzīvokļu māja), piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

21. pants. Secība, kādā tiek privatizēts neizīrēts dzīvoklis

(1)Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem, un pret kurām vērstas prasības tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īpašniekiem nav pienākuma ierādīt šīm personām citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" noteikumiem.

1) kuras īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa

jautājuma risināšanai;

4) kuras īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kuras vairāk nekā 40 gadus īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kuras ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

3. 21. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā 21. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “spriedumu” ar vārdiem “tiesas spriedumu”.

atbalstīt

3. 21. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē. Tajā vispirms piedalās fiziskās personas, kuras:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) kuras vairāk nekā piecus gadus īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;”.

22.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neizīrēta viendzīvokļa vai neizīrēta daudzdzīvokļu māja

(1) Neizīrētu viendzīvokļa māju vispirms piedāvā privatizēt zemes gabala īpašniekam - fiziskajai vai juridiskajai personai, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja atrodas uz vairāku fizisko vai juridisko personu zemes un visi zemes īpašnieki vai vairāki no tiem iesnieguši privatizācijas pieteikumus, viņi šo māju var privatizēt kā kopīpašumu. Ja zemes īpašnieki nepiekrīt kopīpašuma izveidošanai vai nevienojas citādi, tiesības privatizēt neizīrētu viendzīvokļa māju ir zemes gabala lielākās daļas īpašniekam. Ja zemes īpašnieki vienojas privatizēt māju kā kopīpašumu, viņi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos. Vienošanās aktā jāparedz minētās viendzīvokļa mājas lietošanas kārtība. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja vienlaikus atrodas uz valsts vai pašvaldību un fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizācijas komisija piedāvā šo māju privatizēt zemes īpašniekam - fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, ievērojot šā likuma 21. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto.

(3) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju var piedāvāt privatizēt kā vienu veselu objektu. Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var piedāvāt privatizēt arī kā atsevišķus objektus. Lēmumu par to, kādā no minētajiem veidiem privatizēt daudzdzīvokļu māju, pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašniecēm.

(5) Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas privatizē kā atsevišķus objektus, ievērojot šā likuma 21., 23. un 24.pantā noteikto.

4. 22. pantā:

papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

“Zemes gabala īpašnieks privatizē viendzīvokļa māju par sertifikātiem.”;

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.

(3) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju piedāvā privatizēt kā vienu veselu objektu. Lēmumu par neizīrētas daudzdzīvokļu mājas kā viena vesela objekta privatizāciju pieņem pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.

(4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt par latiem, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt piekto daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta nosaukumā vārdu “Secība” ar vārdu “Kārtība”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 2. lasījmā pieņemto grozījumu 22. panta pirmajā daļā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 2. lasījumā pieņemtajā 22. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus ”par latiem”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 22. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6)Neizīrētu viendzīvokļa māju zemes gabala īpašnieks privatizē par sertifikātiem, bet neizīrētu daudzdzīvokļu māju – par latiem.”

neatbalstīt

atbalstīt

4. 22. pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.

(4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē par latiem.”;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6)Neizīrētu viendzīvokļa māju zemes gabala īpašnieks privatizē par sertifikātiem, bet neizīrētu daudzdzīvokļu māju – par latiem.”.

35.pants. Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 15.panta pirmajā un septītajā daļā, 16.panta otrajā un ceturtajā daļā, 17.panta ceturtajā daļā, 18.panta trešajā daļā, 21.panta pirmajā daļā, 22.panta piektajā daļā, 23. un 24.pantā minēto privatizācijas objektu novērtēšanas privatizācijas komisija publiski piedāvā tos privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

(2) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad šā likuma 29.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētā persona ir atteikusies privatizēt tai piedāvāto objektu, privatizācijas komisija publiski piedāvā to privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt likuma 35. panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “16. panta otrajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “16. panta otrajā daļā” un skaitli un vārdus “22. panta piektajā daļā” ar skaitli un vārdiem “22. panta otrajā un ceturtajā daļā”

un papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

atbalstīt

5. Aizstāt 35. panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “16. panta otrajā un ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “16. panta otrajā daļā” un skaitli un vārdus “22. panta piektajā daļā” ar skaitli un vārdiem “22. panta otrajā un ceturtajā daļā”.

38.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kura vēlas pirkt piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, mēneša laikā pēc publiskā piedāvājuma publicēšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par piedalīšanos izsolē. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(2) Zemes īpašnieks, kurš, izmantojot šā likuma 21.panta septītajā daļā noteiktās tiesības, vēlas pirkt publiskā piedāvājumā norādīto privatizācijas objektu, iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu divu nedēļu laikā pēc piedāvājuma publicēšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(3) Ja 37.panta pirmās daļas 6.punktā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.

(4) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteicies tikai viens pretendents, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu.

(5) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteikušies vairāki pretendenti, kam ir vienādas tiesības pirkt privatizācijas objektu, tiek rīkota atklāta izsole.

(6) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, privatizācijas komisija pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu privatizācijas objekta pārdošanu izsolē, mainot tā sākotnējo cenu.

(7) (Izslēgta ar 26.10.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.11.2000.).

5. 38. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā.panta otrajā daļā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja, izmantojot šā likuma 21. panta septītajā daļā noteiktās tiesības, ir pieteiku šies vairāki zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, tiek rīkota izsole viņu starpā.”

6. 38. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā.panta otrajā daļā minētajā termiņā i r pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja, izmantojot šā likuma 21. panta septītajā daļā noteiktās tiesības, ir pieteikušies vairāki zemes īpašnieki, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, tiek rīkota izsole viņu starpā.”

45.pants. Maksājumu termiņi

(1) Privatizācijas objekts izpērkams, maksājot īpašuma kompensācijas vai cita veida privatizācijas sertifikātos un ievērojot šā likuma noteikumus. Pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos.

(2) Maksājumu kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksājumus par privatizēto objektu neatkarīgi no maksāšanas līdzekļa pircējs izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu.

(4) Samaksu par privatizēto objektu pircējs nokārto mēneša laikā no dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto.

(5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli, viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju vai mākslinieka darbnīcu, kā arī fiziskā vai juridiskā persona, privatizējot neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu tā ir noslēgusi nomas līgumu, pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46.panta noteikumus.

(6) Samaksu par privatizācijas objektu, kas piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu.

(7) Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus - privatizācijas sertifikātos. Ja neapdzīvojamā telpa piedāvāta privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos, 50 procentus - īpašuma kompensācijas sertifikātos.

(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa nododama privatizācijai atklātā izsolē.

6. 45. pantā:

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus – privatizācijas sertifikātos.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca nododama privatizācijai atklātā izsolē.”

7. 45. pantā:

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus – privatizācijas sertifikātos.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

66.pants. Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa un nodokļi (nodevas)

(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju.

(2) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, fiziskās personas norēķinās privatizācijas sertifikātos, bet juridiskās personas - latos.

(3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 66. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.”;

un papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

atbalstīt

8. Izteikt 66. panta trešo daļu šādā redakcijā:

73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(9) Maksājumus par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

7. 73.³pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“73.³ pants. Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcu” un „vai mākslinieka darbnīcas nomnieks”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt sesto daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus „vai nomniekam” un „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt devītajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” un „vai nomnieks”.

9. 73.³pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“73.³ pants. Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcu” un „vai mākslinieka darbnīcas nomnieks”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt sesto daļu;

izslēgt septītajā daļā vārdus „vai nomniekam” un „vai mākslinieka darbnīcas”;

izslēgt devītajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” un „vai nomnieks”.

73.4 pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Neapdzīvojamās telpas nomnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par neapdzīvojamās telpas novērtēšanu un neapdzīvojamās telpas nomas līgumu. Neapdzīvojamo telpu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas novērtē neapdzīvojamo telpu, ja nomnieks samaksājis maksu par neapdzīvojamās telpas novērtēšanu. Neapdzīvojamās telpas novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Privatizācijas komisija mēneša laikā no neapdzīvojamās telpas novērtēšanas dienas nosaka neapdzīvojamās telpas pirkuma maksu, pieņemto lēmumu paziņojot nomniekam.

(4) Pēc paziņojuma saņemšanas nomniekam mēneša laikā jāiesniedz privatizācijas komisijai vai nu apstiprinājums neapdzīvojamās telpas privatizācijai par noteikto pirkuma maksu, norādot maksājumu izdarīšanas kārtību un iesniedzot dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildīti šā likuma 18.panta otrajā daļā minētie nosacījumi, vai neapdzīvojamās telpas privatizācijas atteikums. Atteikuma gadījumā nomniekam saglabājas tiesības privatizēt savu nomāto neapdzīvojamo telpu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks neapdzīvojamās telpas privatizācijas un noteiktās pirkuma maksas apstiprinājumu iesniedz vēlāk nekā mēneša laikā, attiecīgā neapdzīvojamā telpa ir jānovērtē atkārtoti, izņemot gadījumus, kad nomnieks noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis privatizācijas komisijas noteikto pirkuma maksu.

(5) Mēneša laikā no nomnieka apstiprinājuma saņemšanas dienas privatizācijas komisija pieņem lēmumu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un par to paziņo nomniekam.

(6) Maksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

8. 73.⁴pantā:

papildināt panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „ir izpildīti šā likuma” ar vārdiem „17.panta otrajā daļā vai”.

10. 73.⁴pantā:

papildināt panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neap dzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „ir izpildīti šā likuma” ar vārdiem „17.panta otrajā daļā vai”.

73.5 pants. Maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli šā likuma 47.panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, izlietojami šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

9. 73.⁵ pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā un otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

izslēgt trešajā daļā vārdus „un mākslinieku darbnīcas”.

11. 73.⁵ pantā:

izslēgt panta nosaukumā un pirmajā un otrajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā);

izslēgt trešajā daļā vārdus „un mākslinieku darbnīcas”.

73.6 pants. Maksa par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 45. un 46.panta noteikumus.

(2) Maksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido:

1) pirkuma maksa saskaņā ar šā likuma 43.pantā noteikto kārtību;

2) maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai;

3) maksa par neapdzīvojamās telpas novērtēšanu.

(3) Neapdzīvojamās telpas nomnieks pirkuma maksu var maksāt pa daļām, izdarot periodiskus maksājumus ne ilgāk kā piecu gadu laikā.

(4) Pirkuma maksas nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu ar šo likumu tiek piešķirtas ķīlas tiesības uz neapdzīvojamām telpām, kuras nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Reģistrējot neapdzīvojamo telpu Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā (turpmāk - Kadastra reģistrs), vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas apmērā.

(5) Līdzekļi, kas iegūti, nododot neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izlietojami šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot maksu par neapdzīvojamās telpas novērtēšanu, kuru nomnieks ieskaita attiecīgās privatizācijas komisijas norādītajā kontā.

10. Papildināt 73.⁶panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

12. Papildināt 73.⁶panta nosaukumu un visas daļas pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

11. 73.⁷pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā) un vārdus „vai nomniekam”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

13. 73.⁷pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā) un vārdus „vai nomniekam”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „neapdzīvojamās telpas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „vai mākslinieka darbnīcas” (attiecīgā locījumā).

XVI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

(3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

(7) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.

(8) Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi netiek privatizēti saskaņā ar šo likumu.

(9) Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

(10) Likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, un tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

10.

11.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 74. panta devīto daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 74. panta desmitajā daļā vārdus "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ar vārdiem "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

atbalstīt,

skatīt priekšlik.

nr. 18.

atbalstīt

14. 74. pantā:

izslēgt devīto daļu;

aizstāt desmitajā daļā vārdus "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ar vārdiem "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

79.pants. Paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem

Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74.panta noteikumiem;

3) jautājumā par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām uzsākta tiesvedība un attiecīgais tiesas nolēmums nav stājies spēkā.

12. Izteikt 79. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;”.

15. Izteikt 79. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

81.pants. Privatizācijas ierosinājuma iesniegšana

(1) Pēc tam, kad saņemts paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības līdz 2005.gada 31.decembrim iesniegt privatizācijas komisijai privatizācijas ierosinājumu.

(2) Privatizācijas ierosinājumā norāda:

1) privatizācijas objekta adresi un platību;

2) tās personas vārdu un uzvārdu, kura vēlas iegūt savā īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju;

3) privatizācijas objekta privatizāciju kavējošos iemeslus.

12.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 81. panta pirmajā daļā tekstu:

“viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju”

un papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

atbalstīt

16. Izslēgt 81. panta pirmajā daļā tekstu:

“viņa ģimenes locekļiem vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju”.

83.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšanas termiņi un kārtība

(1) Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005.gada 31.decembrim, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

13. Aizstāt 83. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdus “privatizācijas komisija” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome).

13.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 83. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005. gada 31. decembrim” ar šādu tekstu:

“vai persona, kura šā privatizācijas objekta privatizācijas tiesības likumīgi ieguvusi pēc privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas”.

atbalstīt

17. 83. pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2005. gada 31. decembrim” ar šādu tekstu:

“vai persona, kura šā privatizācijas objekta privatizācijas tiesības likumīgi ieguvusi pēc privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas”;

aizstāt pirmās daļas 1. un 2. punktā vārdus “privatizācijas komisija” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome).

Pārejas noteikumi

1. ... 3.

4.Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības, izņemot likumā “Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus.”

14. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4.¹ Ja valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja nav nodota privatizācijai vai arī likumā noteiktajā kārtībā nav pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, tajā esošos dzīvokļus un koplietošanas telpas (bēniņus, pagrabtelpas u.c.) aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.”;

14.

Juridiskais birojs

Izteikt 2. lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 4.¹ punktu šādā redakcijā

“4.¹ Līdz lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu vai lēmuma par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un mājas saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā pieņemšanai aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām dzīvojamā mājā esošos dzīvokļus vai dzīvojamās mājas elementus (bēniņus, pagrabtelpas, kāpņu telpas u.c.), kas nepieder pie mājā esošā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas.”

atbalstīt

18. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

6. Ikvienu pašvaldības daudzdzīvokļu mājā (arī privatizācijai nodotā mājā) esošu neizīrētu dzīvokli ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu var:

1) izīrēt personām (ģimenēm), kuras attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrētas, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, vai

2) privatizēt šā likuma 15., 21. vai 73.3 pantā noteiktajā kārtībā.

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6.Ikvienu pašvaldības īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja mēneša laikā no piedāvājuma paziņošanas dienas neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to var privatizēt likumā noteiktajā kārtībā.

Ikvienu valsts īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē likumā noteiktajā kārtībā.”

15.

16.

17.

Juridiskais birojs

Izslēgt 2. lasījumā pieņemtajā pārejas noteikumu 6. punkta pirmajā un trešajā teikumā vārdus “īpašumā esošu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 6. punkta ceturtajā teikumā vārdus “attiecīgā pašvaldība” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības dome (padome)”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā:

“6.Ikvienu pašvaldības neizīrētu dzīvokli vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ikvienu valsts neizīrētu dzīvokli, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē likumā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod pašvaldībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

atbalstīt,

ietverts

priekšlik. nr. 17

atbalstīt,

ietverts

priekšlik. nr. 17

atbalstīt

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ikvienu pašvaldības neizīrētu dzīvokli vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

papildināt pārejas noteikumus ar 36. punktu šādā redakcijā:

“36. Ja mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai, tā privatizējama, piemērojot likumā noteikto dzīvokļa privatizācijas kārtību.”

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37. 38. un 39. punktu šādā redakcijā:

18.

19.

20.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 37. punktu šādā redakcijā:

“37. Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā:

“38. Pašvaldības dome (padome) var atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkām, kurās esošie (vai bijušie) dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja minēto objektu privatizācijas brīdī ēka bijusi dzīvojamā māja un līdz tās nodošanai privatizācijai mainīts ēkas lietošanas veids, kā rezultātā ēka vairs nav dzīvojamā māja.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 39. punktu šādā redakcijā:

“39. Ministru kabinets līdz 2005. gada 31. decembrim izstrādā kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu u n datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu).”

atbalstīt

37. Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

38. Pašvaldības dome (padome) var atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkām, kurās esošie (vai bijušie) dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja minēto objektu privatizācijas brīdī ēka bijusi dzīvojamā māja un līdz tās nodošanai privatizācijai mainīts ēkas lietošanas veids, kā rezultātā ēka vairs nav dzīvojamā māja.

39. Ministru kabinets līdz 2005. gada 31. decembrim izstrādā kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu).”