Sociālo un darba lietu komisija

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (reģ.nr. 932)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījuumā nobalsotā redakcija

Nr.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

 

Grozījums “Valsts sociālo pabalstu likumā”

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

 

Aizstāt likumprojekta nosaukumā un ievaddaļā vārdu „grozījums” ar vārdu „grozījumi”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

2.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

„1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “bērna aprūpes pabalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi” (attiecīgā locījumā) un vārdus “bērna adopcijas pabalsts” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “atlīdzība par adopciju” (attiecīgā locījumā).

Uzskatīt līdzšinējo 1. pantu attiecīgi par 2. pantu.

 

 

 

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “bērna aprūpes pabalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi” (attiecīgā locījumā) un vārdus “bērna adopcijas pabalsts” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “atlīdzība par adopciju” (attiecīgā locījumā).

 

 

3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi

(1) Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

1) ģimenes valsts pabalsts;

2) bērna kopšanas pabalsts;

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

8) bērna aprūpes pabalsts.

(......)

 

3.

Deputāte S.Bendrāte

 

Papildināt likuma 3. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) bērna invalīda kopšanas pabalsts.”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

(priekšlkums

Saeimā nav atbalstīts)

 

4.pants.  Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

(2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

 

 

 

 

 

 


 

 (3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas,(....) bērna aprūpes, bērna adopcijas un ģimenes valsts pabalstu (….) ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem vai to adoptētajiem bērniem ir piešķirts personas kods.

 

(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

4a

Deputāte S.Bendrāte

 

Papildināt likuma 4. panta trešo daļu pēc vārdiem “... bērna kopšanas...” ar vārdiem “... bērna invalīda”.

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt  likuma 4. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas, bērna aprūpes, bērna adopcijas,  ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu    invalīdu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem vai to adoptētajiem bērniem ir piešķirts personas kods."

 

 

Neatbalstīt

 

(priekšlikums Saeimā atbalstīts)

 

 

 

Atbalstīt

 

(iekļauts priekšlikums nr.4)

 

 (5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir:

1) invaliditātes vai vecuma gadījumā — tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;

 

 

 

 

 

 

2) apgādnieka zaudējuma gadījumā — visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

 

 

 

 

 

 

7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

2) no viena līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(red.prec)

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

 

“7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

 

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

 

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

 

2) no viena gada līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

(2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

 

 

 

 

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts

 

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā."

 

 

 

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.”

 

 

 

 

5.

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu:

7.1 Bērna invalīda kopšanas pabalsts

(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem, ja ir Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens, ka bērnam nepieciešama īpaša kopšana, un bērna māte nesaņem bērna kopšanas vai maternitātes pabalstu.

(2) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no kopšanā esošo bērnu skaita.

(3) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

Neatbalstīt

 

8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

(1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

1) vienam no bērna vecākiem;

2) personai, kura ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

(2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai no adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

(3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

 

 

 

 

 

 

6.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “adopcijas vai”.

 

 

 

Atbalstīt

3. Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “adopcijas vai”.

 

9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

(1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

(4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

(....)

 

 

 

 

7.

Deputāte S.Bendrāte

 

Papildināt likuma 9. pantu ar 5. daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja bērns, kurš zaudējis vecāku gādību, esot aizbildnībā ir sasniedzis 18 gadu vecumu un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē), un nav vecāks par 24 gadiem, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.”

 

 

 

Neatbalstīt

 

15.pants. Valsts sociālo pabalstu un piemaksu apmērs

(1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets.

(2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

 

 

 

 

 

8.

Deputāte S.Bendrāte

 

Izteikt likuma 15. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 2,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

(1) Šā likuma 6., 7., (....) 8. un 8.1 pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.

(2) Aizbildnim šā likuma 6., 7.(...) un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai bērna aizgādības tiesības;

2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā “Par sociālo drošību” noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

 

 

 

 

9.

Deputāte S.Bendrāte

 

Papildināt likuma 16.panta pirmo un otro daļu aiz skaitļa “7” ar skaitli “71”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(6) Šā likuma 6.1 pantā minēto pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns.

 

 

 

 

 

 

10.

Deputāte S.Bendrāte

 

Papildināt likuma 16. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

(7) Šā likuma 8.panta noteiktā pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets. Pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem un izmaksā naudā šādos gadījumos:

1) ja mātei medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību ārstniecības iestādē uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai un veikta saskaņā ar veselības ministra noteikto grūtnieču apskašu programmu;

2) ja mātei, kura grūtniecības periodā bijusi ārvalstī, medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību ārvalsts ārstniecības iestādē ir uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai, un viņai ir veikta visa nepieciešamā klīniski laboratoriskā izmeklēšana atbilstoši attiecīgajā ārvalstī noteiktajai grūtnieces novērošanas kārtībai.

3) Ja mātei medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību ārstniecības iestādē nav uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai vai nav veikta saskaņā ar veselības ministra noteikto grūtnieču apskašu programmu, pabalsta pieprasītājam vai viņa pilnvarotai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz bērna pūriņu.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

(1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

(4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

(5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālā pabalsta summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

 

 

 

 

 

 

11.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likuma 17.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteiktās atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteiktās atlīdzības par adopciju un 11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības par adopciju un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteikto atlīdzību par adopciju vai 11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. Lai saņemtu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju vai atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.”;

 

 

 

 

Atbalstīt

 

4. 17.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 “(1) Valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteiktās atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteiktās atlīdzības par adopciju un 11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības par adopciju un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteikto atlīdzību par adopciju vai 11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. Lai saņemtu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju vai atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.”;

 

 (...)

 

 

 

12.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt 17. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka  kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei un kārtību,  kādā tā sadarbojas ar Labklājības ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka  kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei un kārtību,  kādā tā sadarbojas ar Labklājības ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu.”

 

21.pants. Ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt 21. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

5. 21.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā;”;

 

(....)

 

 

 

 

14.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt  21. panta pirmo daļu  ar 3.punktu šādā redakcijā:

‘’3) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

papildināt daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzīt u šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.”

 

23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

 

(1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

15.

Sociālo un darba lietu

komisija

Izteikt likuma 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

6. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram.”

 

Pārejas noteikumi

1...................

6. Līdz 2004.gada 31.decembrim šā likuma 6.1 pantā noteiktā bērna aprūpes pabalsta un 8.1 pantā noteiktā bērna adopcijas pabalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošina Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

 

 

 

 

16.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojektu ar 6.. pantu šādā redakcijā:

“6. Izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu.”

 

 

Atbalstīt

7. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punktu;

 

 

 

 

 

17.

Deputāte S.Bendrāte

Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu:

 “7. Grozījums likuma 15. panta trešajā daļā[1] “Par ģimenes valsts pabalsta apmēru” stājas spēkā no 2006.gada 1.janvāra.

8. Grozījumi likuma 3.panta pirmajā daļā, 4. panta trešajā daļā, 16.panta pirmajā un otrajā daļā un likuma 71. pants[2] stājas spēkā 2005.gada 1.jūnijā.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

18.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam piešķirts līdz 2004.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc 2005.gada 1.janvāra, pabalstu izmaksā arī gadījumā, ja persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā strādā nepilnu darba laiku.

8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.355 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

2) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.381 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr.430 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.454 “Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

5) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.367 “Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

6) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.380 “Noteikumi par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam piešķirts līdz 2004.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc 2005.gada 1.janvāra, pabalstu izmaksā arī gadījumā, ja persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā strādā nepilnu darba laiku.

8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.355 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

2) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.381 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr.430 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.454 “Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

5) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.367 “Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

6) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.380 “Noteikumi par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.”

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 



[1] Deputātes S.Bendrātes priekšlikums Nr.7

Izteikt likuma 15. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 2,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.”

[2] Deputātes S.Bendrātes priekšlikums Nr.5

Papildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu:

     7.1 Bērna invalīda kopšanas pabalsts

         (1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem, ja ir Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens, ka bērnam nepieciešama īpaša kopšana, un bērna māte nesaņem bērna kopšanas vai maternitātes pabalstu.

         (2) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no kopšanā esošo bērnu skaita.

         (3) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.