Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (reģ.nr. 932)
Likuma attiecīgo pantu spēkā
esošā redakcija |
1.lasījuumā nobalsotā redakcija |
Nr. |
2.lasījumam iesniegtie
priekšlikumi |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Grozījums Valsts sociālo pabalstu
likumā |
1. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Aizstāt likumprojekta nosaukumā un ievaddaļā vārdu grozījums ar vārdu grozījumi. |
Atbalstīt |
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā |
|
Izdarīt
Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādu grozījumu: |
Izdarīt Valsts
sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus: |
|||
|
|
2. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā: 1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus bērna aprūpes pabalsts (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi (attiecīgā
locījumā) un vārdus bērna adopcijas pabalsts (attiecīgā locījumā) ar
vārdiem atlīdzība par adopciju (attiecīgā locījumā). Uzskatīt līdzšinējo
1. pantu attiecīgi par 2. pantu. |
Atbalstīt |
1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus
bērna aprūpes pabalsts (attiecīgā locījumā) ar vārdiem atlīdzība par
adoptējamā bērna aprūpi (attiecīgā locījumā) un vārdus bērna adopcijas
pabalsts (attiecīgā locījumā) ar vārdiem atlīdzība par adopciju
(attiecīgā locījumā). |
3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi (1) Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir
šādi: 1) ģimenes valsts pabalsts; 2) bērna kopšanas pabalsts; 3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu; 4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; 5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; 6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai
invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; 7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts; 8) bērna aprūpes pabalsts. (......) |
|
3. |
Deputāte S.Bendrāte Papildināt likuma 3. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: 9) bērna invalīda kopšanas pabalsts. |
Neatbalstīt (priekšlkums Saeimā nav atbalstīts) |
|
4.pants. Personas, kurām ir
tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem (1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir
Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem
piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. (2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav
personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. |
|
|
|
|
|
(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna
kopšanas,(....) bērna
aprūpes, bērna adopcijas un ģimenes valsts pabalstu (
.) ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja
to bērniem vai to adoptētajiem bērniem ir piešķirts personas kods. (4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par
aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām
personām, ja to aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods,
izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši
termiņuzturēšanās atļauju. |
|
4. 4a |
Deputāte S.Bendrāte
Papildināt
likuma 4. panta trešo daļu pēc vārdiem ... bērna kopšanas... ar vārdiem
... bērna invalīda. Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likuma 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas, bērna aprūpes,
bērna adopcijas, ģimenes valsts
pabalstu, kā arī piemaksu pie
ģimenes valsts pabalsta par
bērnu invalīdu ir visām šā
panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem vai to adoptētajiem
bērniem ir piešķirts personas kods." |
Neatbalstīt (priekšlikums Saeimā atbalstīts) Atbalstīt (iekļauts priekšlikums nr.4) |
|
(5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu ir: 1) invaliditātes vai vecuma
gadījumā tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas
Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12
mēnešus nepārtraukti; |
|
|
|
|
|
2) apgādnieka zaudējuma gadījumā visām šā panta pirmajā
daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks
atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis
kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti. |
|
|
|
|
|
|
7.pants. Bērna kopšanas pabalsts (1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu
gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju
vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu) vai
ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši
Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna
māte nesaņem maternitātes pabalstu. |
Izteikt
7.pantu šādā redakcijā: "7.pants. Bērna kopšanas pabalsts (1)
Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu: 1) līdz
viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba
ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo
apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā; 2) no
viena līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma
par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts
sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā
nepilnu darba laiku. |
|
|
(red.prec) |
2.
Izteikt 7.pantu šādā redakcijā: 7.pants. Bērna kopšanas pabalsts (1)
Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu: 1) līdz
viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba
ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts sociālo
apdrošināšanu) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 2) no
viena gada līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav
uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts
sociālo apdrošināšanu) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā
nepilnu darba laiku. |
|
(2) Bērna kopšanas pabalsta
apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita. |
(2) Šā
panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram
no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts. |
|
|
|
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā
laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts |
|
|
(3) Ja
bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās
dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu
Ministru kabineta noteiktajā apmērā." |
|
|
|
(3) Ja
bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās
dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu
Ministru kabineta noteiktajā apmērā. |
|
|
|
5. |
Deputāte S.BendrātePapildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu: 7.1 Bērna invalīda kopšanas pabalsts (1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem, ja ir Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens, ka bērnam nepieciešama īpaša kopšana, un bērna māte nesaņem bērna kopšanas vai maternitātes pabalstu. (2) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no kopšanā esošo
bērnu skaita. (3) Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību
nosaka Ministru kabinets. |
Neatbalstīt |
|
|
8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts (1) Bērna
piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir: 1) vienam no bērna
vecākiem; 2) personai, kura
ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam. (2) Tiesības
saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai
no adopcijas vai
aizbildnības nodibināšanas dienas. (3) Bērna
piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds bijis
noteikts bērna piedzimšanas dienā. |
|
6. |
Sociālo un darba lietu komisija
Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus adopcijas vai. |
Atbalstīt |
3.
Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus adopcijas vai. |
|
9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu (1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir
personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu
piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu. (2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas,
kad tā iecelta par aizbildni. (3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta
izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu. (4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības
nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku
darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt. (....) |
|
7. |
Deputāte S.Bendrāte
Papildināt likuma 9. pantu ar 5. daļu šādā redakcijā: (5) Ja bērns, kurš zaudējis vecāku gādību, esot aizbildnībā ir sasniedzis 18 gadu vecumu un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē), un nav vecāks par 24 gadiem, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam. |
Neatbalstīt |
|
|
15.pants. Valsts sociālo pabalstu un
piemaksu apmērs (1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to
pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets. (2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē
nosaka Ministru kabinets. (3) Par otro
bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo 1,6
reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem 1,8 reizes
lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. |
|
8. |
Deputāte S.Bendrāte Izteikt
likuma 15. panta 3. daļu šādā redakcijā: (3) Par
otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo 2,6
reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem 3 reizes
lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. |
Neatbalstīt |
|
|
16.pants. Valsts sociālo pabalstu
piešķiršana (1) Šā likuma 6.,
7., (....) 8. un 8.1 pantā
noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir
vienam no bērna vecākiem. (2) Aizbildnim šā
likuma 6., 7.(...) un
8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja: 1) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai bērna
aizgādības tiesības; 2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts
prombūtnē; 3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā Par sociālo
drošību noteikto sociālās rīcībspējas vecumu. |
|
9. |
Deputāte S.Bendrāte Papildināt likuma 16.panta pirmo un otro daļu aiz skaitļa 7 ar skaitli
71. |
Neatbalstīt |
|
|
(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu
aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts
pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai
personai, kura faktiski audzina bērnu. (4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto
pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns
sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam. (5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto
pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam,
aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu. (6)
Šā likuma 6.1 pantā minēto pabalstu Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms
adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots
adoptējamais bērns. |
|
10. |
Deputāte S.Bendrāte Papildināt
likuma 16. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: (7) Šā likuma 8.panta noteiktā pabalsta apmēru nosaka
Ministru kabinets. Pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir
vienam no bērna vecākiem un izmaksā naudā šādos gadījumos: 1) ja mātei medicīniskā aprūpe sakarā ar
grūtniecību ārstniecības iestādē uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības
nedēļai un veikta saskaņā ar veselības ministra noteikto grūtnieču apskašu
programmu; 2) ja mātei, kura grūtniecības periodā bijusi
ārvalstī, medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību ārvalsts ārstniecības
iestādē ir uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai, un viņai ir
veikta visa nepieciešamā klīniski laboratoriskā izmeklēšana atbilstoši
attiecīgajā ārvalstī noteiktajai grūtnieces novērošanas kārtībai. 3) Ja mātei medicīniskā aprūpe sakarā ar
grūtniecību ārstniecības iestādē nav uzsākta līdz divpadsmitajai grūtniecības
nedēļai vai nav veikta saskaņā ar veselības ministra noteikto grūtnieču
apskašu programmu, pabalsta pieprasītājam vai viņa pilnvarotai personai Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā izsniedz
bērna pūriņu. |
Neatbalstīt |
|
|
17.pants. Valsts sociālo pabalstu
piešķiršanas un izmaksas kārtība (1) Valsts
sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta
likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Lai saņemtu
valsts sociālo pabalstu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas
personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai
rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai
izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez
maksas piegādāt viņa dzīvesvietā. (4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus
izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma
12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem,
kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. (5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālā pabalsta summas, kas nav
izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja
laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās
summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto
pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām
pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības. |
|
11. |
Sociālo un darba lietu komisija
Izteikt likuma 17.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: (1) Valsts
sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteiktās
atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteiktās
atlīdzības par adopciju un 11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes
pienākumu pildīšanu, piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts
budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par
adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības par adopciju un atlīdzības par
audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar
gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu
un ģimenes lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Lai
saņemtu valsts sociālo pabalstu, izņemot šā
likuma 6.1 pantā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna
aprūpi, 8.1 pantā noteikto atlīdzību par adopciju vai
11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā
pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz
Valsts sociālās apdrošināšanas |
Atbalstīt |
4. 17.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: (1) Valsts sociālo pabalstu, izņemot
šā likuma 6.1 pantā noteiktās atlīdzības par adoptējamā bērna
aprūpi, 8.1 pantā noteiktās atlīdzības par adopciju un
11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu,
piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā
paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi,
atlīdzības par adopciju un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu
piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā
paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Lai saņemtu valsts sociālo
pabalstu, izņemot šā likuma 6.1 pantā noteikto
atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pantā noteikto
atlīdzību par adopciju vai 11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes
pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas
starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida
pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. Lai
saņemtu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju vai
atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski
vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai
rakstveida pieprasījumu un
Ministru kabineta noteiktos dokumentus.; |
|
(...) |
|
12. |
Sociālo un darba lietu komisija Papildināt 17. pantu
ar sesto daļu šādā redakcijā: (6) Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā Bērnu
un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai
informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulā (EEK)
Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām,
pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas
Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei un kārtību, kādā tā sadarbojas ar Labklājības
ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu. |
Atbalstīt |
papildināt pantu ar
sesto daļu šādā redakcijā: (6) Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā Bērnu
un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai
informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulā (EEK)
Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām,
pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas
Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei un kārtību, kādā tā sadarbojas ar Labklājības
ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu. |
|
21.pants. Ieturējumi no valsts
sociālajiem pabalstiem (1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem
izdara, pamatojoties uz: 1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu)
nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2) Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas
rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai
pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu
informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz
pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10
procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas
valsts pamatbudžetā. |
|
13. |
Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 21.
panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas
rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.1,
8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas
pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju
vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu
vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti
no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts
pamatbudžetā;; |
Atbalstīt |
5. 21.panta pirmajā daļā: izteikt 2.punktu šādā
redakcijā: 2) Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas
rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.1,
8.1 un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas
pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju
vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu
vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti
no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts
pamatbudžetā;; |
|
(....) |
|
14. |
Sociālo un darba lietu komisija Papildināt 21.
panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā
redakcijā: 3) Bērnu un ģimenes lietu
ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai
piedzītu šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā noteiktā
pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā
sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par
pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā
gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta
apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā. |
Atbalstīt |
papildināt daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 3) Bērnu un
ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas
rīkojumu, lai piedzīt
u šā likuma 6.1, 8.1 un 11.pantā
noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ,
ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par
pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā
gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā
pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā. |
|
23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami
lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu (1) Sūdzību sakarā
ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par
valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram. (2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību
realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā. |
|
15. |
Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likuma 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Sūdzības sakarā ar Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas vadītāja lēmumu par valsts sociālo
pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un
izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram. |
Atbalstīt |
6. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Sūdzības sakarā ar Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas vadītāja lēmumu par valsts sociālo
pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un
izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram. |
|
Pārejas noteikumi 1................... 6. Līdz 2004.gada
31.decembrim šā likuma 6.1 pantā noteiktā bērna aprūpes pabalsta
un 8.1 pantā noteiktā bērna adopcijas pabalsta piešķiršanu un
izmaksu nodrošina Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās
sekretariāts. |
|
16. |
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojektu ar 6.. pantu šādā redakcijā: 6. Izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu. |
Atbalstīt |
7. Pārejas noteikumos: izslēgt
6.punktu; |
|
|
|
17. |
Deputāte S.Bendrāte
Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu: 7. Grozījums likuma 15.
panta trešajā daļā[1]
Par ģimenes valsts pabalsta apmēru stājas spēkā no 2006.gada 1.janvāra. 8. Grozījumi likuma 3.panta pirmajā daļā, 4. panta trešajā daļā,
16.panta pirmajā un otrajā daļā un likuma 71. pants[2]
stājas spēkā 2005.gada 1.jūnijā. |
Neatbalstīt |
|
|
|
|
18. |
Sociālo un darba lietu
komisija Papildināt
pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: 7. Personām, kurām
bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam piešķirts
līdz 2004.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti
turpinās pēc 2005.gada 1.janvāra, pabalstu izmaksā
arī gadījumā, ja persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā strādā nepilnu
darba laiku. 8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam
piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo
likumu: 1) Ministru kabineta 2003.gada
1.jūlija noteikumi Nr.355 Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas
pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas
kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību; 2) Ministru kabineta 2003.gada
8.jūlija noteikumi Nr.381 Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru,
tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 3) Ministru kabineta 2003.gada
29.jūlija noteikumi Nr.430 Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu
piešķiršanas un izmaksas kārtību; 4) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija
noteikumi Nr.454 Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu
kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsta
apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 5) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija
noteikumi Nr.367 Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas
kārtību; 6)
Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.380 Noteikumi par pabalsta
aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta
piešķiršanas un izmaksas kārtību. |
Atbalstīt |
papildināt
pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: 7. Personām, kurām
bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam piešķirts
līdz 2004.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti
turpinās pēc 2005.gada 1.janvāra, pabalstu izmaksā
arī gadījumā, ja persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā strādā nepilnu
darba laiku. 8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam
piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo
likumu: 1) Ministru kabineta 2003.gada
1.jūlija noteikumi Nr.355 Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas
pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas
kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību; 2) Ministru kabineta 2003.gada
8.jūlija noteikumi Nr.381 Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru,
tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 3) Ministru kabineta 2003.gada
29.jūlija noteikumi Nr.430 Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu
piešķiršanas un izmaksas kārtību; 4) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija
noteikumi Nr.454 Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu
kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsta
apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 5) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija
noteikumi Nr.367 Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas
kārtību; 6) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija
noteikumi Nr.380 Noteikumi par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu
apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas
kārtību. |
|
|
Likums
stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. |
|
|
|
Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. |
|
[1] Deputātes S.Bendrātes priekšlikums Nr.7
Izteikt likuma 15. panta 3. daļu
šādā redakcijā:
(3) Par
otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo 2,6
reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem 3 reizes lielāks
nekā par pirmo bērnu ģimenē.
Papildināt likumu ar
jaunu 7.1 pantu:
7.1 Bērna invalīda kopšanas
pabalsts
(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu
piešķir vienam no vecākiem, ja ir Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens,
ka bērnam nepieciešama īpaša kopšana, un bērna māte nesaņem bērna kopšanas vai
maternitātes pabalstu.
(2) Bērna invalīda kopšanas pabalsta
apmērs nav atkarīgs no kopšanā esošo bērnu skaita.
(3) Bērna invalīda kopšanas pabalsta
apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.