Teksts

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts 2.lasījumam

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

(reģ.nr. 911)

Spēkā esošā likuma pantu redakcija

Saeimā 1.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija (dok.nr.2928)

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.,20.nr.; 1998, 15.,23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi

Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts askaņā ar šā likuma 28.³ panta pirmo daļu un 28.⁴ panta pirmo un otro daļu.

Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

Deputāts J.Sokolovskis

6.pantā :

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

Deputāts J.Sokolovskis

6.pantā :

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus « un otro ».

Neatbalstīt

7.pants. Valstij un pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite

Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam.

Pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite veicama likumā noteiktajā kārtībā.

1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valstij piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”. Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs ziņo valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā :

“Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam. Ja minētā telpa atrodas Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” valdījumā esošā dzīvojamā mājā, paziņojums nosūtāms arī attiecīgai pašvaldībai.

Valsts dzīvojamās mājas valdītājs veic neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti.”

Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisija

Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam. Paziņojumā jānorāda attiecīgās dzīvojamās telpas adrese, platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas un labiekārtojuma līmenis”.

Daļēji atbalstīt, iestrādāts priekšlikumā nr. 4

Atbalstīt

1. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

11.pants. Dzīvokļa īres maksa

Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.¹ un 11.² pantā noteiktos gadījumus.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai;

3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.);

4) zemes nomas maksas par zemes gabala lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi.

Deputāte A.Seile

Likuma 11.panta otrās daļas pirmo apakšpunktu pēc vārdiem “izīrētās dzīvojamās telpas platībai” papildināt ar vārdiem: “un dzīvokļa labiekārtojuma pakāpei”.

Neatbalstīt

11.² pants. Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka atklātā izsolē. Izsoles sākumcenā iekļaujama dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izsolāmās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs.

2. Izteikt 11.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 11.2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs, un tai jāatbilst šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēram.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

2. Izteikt 11.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

11.³ pants. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

Dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Izīrētājs ir tiesīgs:

1) sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem papildpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz mēnesi iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpak alpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos papildpakalpojumus, ja:

1) īrnieks nepiekrīt par attiecīgo papildpakalpojumu noteiktajai maksai;

2) īrnieks trīs mēnešus nav maksājis par attiecīgo papildpakalpojumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts cits termiņš un ja īrnieks vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdināts, ka turpmāk papildpakalpojums netiks sniegts;

3) normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēti citi gadījumi.

10.

11.

12.

Deputāts J.Sokolovskis

11.3.pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
”3) rakstveidā saņemt informāciju par maksu par pakalpojumiem un finansiālo pamatojumu, kurš ietver mērīšanas līdzekļu rādītājus un maksas aprēķināšanas metodiku”;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Aizstāt 11.3.panta piektajā daļā vārdus “trīs mēnešus” ar vārdiem “vienu mēnesi”.

Deputāts J.Sokolovskis

11.3.pantā :

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “maksas paaugstināšanas iemeslu” ar vārdiem “un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu”;

Deputāts J.Sokolovskis

11.3.pantā :

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ja izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šā panta septītās vai astotās daļas noteikumus, īrniekam atlīdzināmi visi zaudējumi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

11.3.pantā :

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ja izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šā panta septītās daļas noteikumus, īrniekam atlīdzināmi visi zaudējumi.”

Atbalstīt,

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, mainīt turpmāko pantu numerāciju

Neatbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, iestrādāts priekšlikumā nr.12

Atbalstīt

3. 11.3.pantā:

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

”3) rakstveidā saņemt informāciju par maksu par pakalpojumiem un finansiālo pamatojumu, kurš ietver mērīšanas līdzekļu fiksētos rādītājus un maksas aprēķināšanas metodiku.”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “maksas paaugstināšanas iemeslu” ar vārdiem “un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“Ja izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pārkāpj šā panta septītās daļas noteikumus, īrniekam atlīdzināmi visi zaudējumi.”

12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

3. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksāšanas kārtība

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Īres līgumā vai arī rakstveida izziņā, kuru izīrētājs izsniedz īrniekam, ir jānorāda persona un tās adrese, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir maksājama īres maksa. Ja īres maksa kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, izīrētājam jānorāda bankas konts, kurā pārskaitāma īres maksa.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīta ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos un īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Izīrētājam un pakalpojumu sniedzējam ir aizliegts atteikties pieņemt maksu par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.”

13.

14.

15.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

12.pantā:

nosaukumu izteikt sekojošā redakcijā:

„Termiņi, kādos kārtojami maksājumi“;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

12.pantā:

papildināt pantu ar jaunu – trešo daļu sekojošā redakcijā:

„Šā likuma 13.4. pantā minētie maksājumi kārtojami dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteiktajos termiņos“.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā

paredzētā likuma 12. panta

ceturto daļu.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

4. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Termiņi, kādos kārtojami maksājumi

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Dzīvojamās telpas īres līgumā vai arī rakstveida izziņā, kuru izīrētājs izsniedz īrniekam, ir jānorāda persona, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā maksājama īres maksa, un šīs personas adrese. Ja īres maksa kārtojama bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, izīrētājam jānorāda bankas konts, kurā pārskaitāma īres maksa.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos un dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.”

13.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īresmaksas paugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.

16.

Deputāts A.Klementjevs

Papildināt 13.panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja īres maksas paaugstināšana tiek ierobežota ar likumu vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tad brīdinājuma termiņš skaitāms ne agrāk kā no dienas, kad izīrētājam saskaņā ar likumu vai pašvaldības saistošajiem noteikumiem rodas tiesības paaugstināt īres maksu.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādāts priekšlikumā nr.50

17.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Papildināt likumu ar jaunu 13.4.pantu : “Citi maksājumi”:

“Ja dzīvojamā telpa atrodas daudzdzīvokļu mājā, kas privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, papildus dzīvojamās telpas īres maksai īrniekam ir pienākums atlīdzināt derīgos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas renovāciju (rekonstrukciju), ja lēmumu par minēto darbu veikšanu pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce”.

Neatbalstīt

28.⁴ pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu

Ja dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas), izņemot denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas, īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Šāds pienākums izīrētājam ir pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas, kā arī tad, ja dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (neapdzīvojamo telpu). Pārējos gadījumos attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā, bet, ja īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja īrnieks, ar kuru tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, atbilst kādai no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un pašvaldība ierāda īrniekam dzīvojamo telpu, attiecīgā pašvaldība ir tiesīga pieprasīt izīrētājam uzrādīt šādus dokumentus:

1) būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un saņemto būvatļauju;

3) kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi);

4) kredītiestāžu apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

18.

19.

20.

21.

Deputāts J.Sokolovskis

28.4.pantā:

izslēgt otro daļu;

Deputāte A.Seile

Papildināt 28.4.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “līdzvērtīgu dzīvojamo telpu” ar šādu tekstu: “izņemot gadījumus, kad īrniekam vai viņa ģimenes locekļiem ir īpašumā dzīvoklis vai dzīvojamā māja”.

Deputāts J.Sokolovskis

28.4.pantā:

izslēgt trešo daļu;

Deputāts J.Sokolovskis

28.4.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “un otrajā”.

Neatbalstīt

< /o:p>

Neatbalstīt

28.⁵pants.Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana,ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam(viņa mantiniekam)

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja izīrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un ir nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai. Pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

22.

23.

Deputāte A.Seile

28.5.panta pirmā teikuma sākumu izteikt šādi:

“Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un valsts vai pašvaldība ierāda īrniekam...” un tālāk kā panta tekstā.

Deputāte A.Seile

28.5.panta otro teikumu izteikt šādi:

“Valsts vai pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas un Ministru Kabineta noteiktā apmērā un kārtībā izmaksā pārcelšanās pabalstu.”

Neatbalstīt

36.¹ pants. Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība

Pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.²panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā un 28.⁴panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni, bet kurš nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību”, noteicis Ministru kabinets.

Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.²panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā un 28.⁴panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

Deputāte A.Seile

36.1.panta pirmās daļas pirmo teikumu iesākt ar vārdiem “Valsts un...”,

Deputāte A.Seile

pirmās daļas pirmajā teikumā izslēgt vārdu “maznodrošinātam”;

Deputāte A.Seile

Papildināt 36.1.panta pirmo daļu ar trešo apakšpunktu šādā redakcijā:

3) ja viņš ir maznodrošināta persona.

Deputāts J.Sokolovskis

36.1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldība sniedz palīdzību īrniekam, kas šā likuma 28.²panta pirmajā daļā un 28.³panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3) ja viņš ir maznodrošināta persona.”;

Deputāts A.Klementjevs

Aizstāt 36.1. panta otrajā daļā vārdus “likumu “Par sociālo palīdzību”” ar vārdiem “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 36.1.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.²panta pirmajā daļā un 28.³panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

5. Aizstāt 36.1. panta otrajā daļā vārdus “likumu “Par sociālo palīdzību”” ar vārdiem “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu”.

36.³pants. Pašvaldības pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja, pamatojoties uz šā likuma 28.² panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.¹panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Izīrētājam (izņemot gadījumu, kad izīrētājs ir pašvaldība) ir tiesības prasīt no pašvaldības to izdevumu, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā.

30.

31.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likuma 36.3. panta otro daļu ar vārdiem “vai valsts” pēc vārdiem “izīrētājs ir pašvaldība”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt Likuma 36.3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad īrnieks neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu. Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei vispārīgā kārtībā.”

Atbalstīt

6. 36.3.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izīrētājs ir pašvaldība” ar vārdiem “vai valsts”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad īrnieks neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nep amatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu. Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības pašvaldības palīdzības saņemšanai vai nepamatoti novilcina pašvaldības palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei vispārīgā kārtībā.”

48.pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus māju īpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

4. 48. pantā:

2. punktu izteikt šādā redakcijā:

“2) gadījumos, ja īrnieks vai izīrētājs pārkāpj šā likuma 2.-10., 11., 11.3, 12.-15., 17.-20., 20., 37., 38., 40.-43. panta noteikumus, pieņem tiem saistošus lēmumus.

Līdzšinējo 2. un 3. punktu izteikt attiecīgi kā 3. un 4. punktu.”

32.

33.

34.

Juridiskais birojs

izslēgt likumprojekta

4. pantu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Precizēt likumprojekta 4.pantu, izslēdzot no tā uzskaitījumu par 6. un 13.pantu.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt likuma 48.panta otro daļu šādā redakcijā :

« Īres valde var :

1) likumā un pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administrtīvo sodu personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) gadījumos, ja īrnieks vai izīrētājs pārkāpj šā likuma noteikumus, pieņem tiem saistošus lēmumus ;

3) sniegt konsultācijas un ieteikumus māju īpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

4) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas. »

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

7. 48. panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumos, kad īrnieks vai izīrētājs pārkāpj šā likuma 2.-5., 7.-10., 11., 11.3, 12.,14.,15., 17.-20., 37., 38., 40.-43. panta noteikumus, pieņem tiem saistošus lēmumus;”;

uzskatīt līdzšinējo 2. un 3. punktu attiecīgi par 3. un 4. punktu.

49.pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48.pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.

35.

36.

Deputāts J.Sokolovskis

49.panta 2.punktā aizstāt vārdu “uzaicināt” ar vārdu “izsaukt”;

Deputāts J.Sokolovskis

49.panta 2.punktā: papildināt punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Minētajām personām ir pienākums ierasties uz īres valdes sēdi”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

8. Papildināt 49.panta 2.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Minētajām personām ir pienākums ierasties uz īres valdes sēdi.”

5. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

“49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

Īres valdes izdoto lēmumu, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina pašvaldības policija un citas pašvaldības iestādes un amatpersonas.”

37.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta

5. pantu.

Neatbalstīt

9. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

“49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

To īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, savas kompetences ietvaros nodrošina pašvaldības policija un citas pašvaldības iestādes un amatpersonas.”

Nobeiguma noteikumi

50.pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā.

38.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt Nobeiguma noteikumus ar 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Valstij piederošo dzīvojamo telpu pārņemšana

Ikvienu valsts īpašumā esošu neizīrētu dzīvokli attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs septiņu dienu laikā atbilstoši likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajam piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras teritorijā neizīrētais dzīvoklis atrodas.”

Atbalstīt

10. Papildināt Nobeiguma noteikumus ar 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Valstij piederošo dzīvojamo telpu pārņemšana

Pārejas noteikumi

4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā - par 0,48 latiem.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

Latvijas sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt pārejas noteikumu 4.punkta trešo apakšpunktu šādā redakcijā:

3) 2008.gadā – par 0.4481 latiem.

Deputāts J.Sokolovskis

Pārejas noteikumos izteikt 4.punktu šādā redakcijā :

« 4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. – 2007.gadā - par 0,48 latiem. » ;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu sekojošā redakcijā:

“4.Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu laika posmā līdz 2007.gada 1.jūlijam nosaka izīrētājs un tā par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā - par 0,48 latiem ;

4) 2005.gadā – par 0,70 latiem ;

5) 2006.gadā – par 0,82 latiem ;

6) līdz 2007.gada 1.jūlijam – par 1 latu. »

Deputāts A.Klementjevs

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2006.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā - par 0,48 latiem ;

4) 2005.gadā – par 0,60 latiem ;

5) 2006.gadā – par 0,72 latiem. ”

Deputāte A.Seile

Pārejas noteikumu 4.punktā vārdus “2004.gada 31.decembrim” nomainīt ar vārdiem “2005.gada 1.jūlijam”.

Frakcija “Jaunais laiks”

Papildināt likumprojektu ar 6.pantu, izsakot to sekojošā redakcijā:

“6. izteikt likuma pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4.Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz šo pārejas noteikumu 14.punktā paredzētā valsts un pašvaldību atbalsta programmas un kompensāciju mehānismu izstrādāšanai un ieviešanai, par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka par 0,48 latiem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā - par 0,48 latiem ;

4) 2005.gadā – par 0,60 latiem ;

5) 2006.gadā – par 0,72 latiem ;

6) 2007.gadā – par 0,84 latiem. ”

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīt, iestrādāts priekšlikumā nr.45

Neatbalstīt

Atbalstīt

11. Pārejas noteikumos:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, iekļaujot tajā dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu. Īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laika posmā līdz 2007.gada 31.decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā - par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā - par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā - par 0,48 latiem ;

4) 2005.gadā – par 0,60 latiem ;

5) 2006.gadā – par 0,72 latiem ;

6) 2007.gadā – par 0,84 latiem. ”;

5. Ja īrnieks, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojis līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam (viņa mantiniekam), un mājas īpašnieks laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim ir noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums maksāt īres līgumā noteikto īres maksu. Ja šajā līgumā noteiktā īres maksa ir zemāka par šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu, izīrētājs laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim var noteikt īres maksu līdz līmenim, kāds paredzēts šo pārejas noteikumu 4.punktā.

46.

47.

Deputāts A.Klementjevs

Izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.

Deputāts J.Sokolovskis

Pārejas noteikumu 5.punktā aizstāt skaitli „2004“ar skaitli „2007“.

Neatbalstīt

Atbalstīt

aizstāt 5.punktā skaitli „2004“ar skaitli „2007“;

6. Ja dzīvoklis atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”) noteiktajā kārtībā, un to lieto īrnieks, kurš dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzis laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka, ievērojot šo pārejas noteikumu 4. vai 5.punkta noteikumus.

48.

Deputāts A.Klementjevs

Izslēgt pārejas noteikumu 6.punktā vārdu un skaitli “vai 5”.

Neatbalstīt

7. Paaugstinot dzīvojamās telpas īres maksu šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

49.

50.

Deputāts A.Klementjevs

Aizstāt pārejas noteikumu 7.punktā skaitļus un vārdus “2., 3., 4., 5. un 6.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “2. un 3.punktā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt Pārejas noteikumu 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par īres maksas paaugstināšanu līdz 0,60 latiem par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības atbilstoši šo pārejas noteikumu 4.punkta 4.apakšpunkta noteikumiem, izīrētājam rodas ti esības brīdināt īrnieku ar attiecīgo grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” spēkā stāšanos.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

papildināt 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par īres maksas paaugstināšanu līdz 0,60 latiem par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības atbilstoši šo pārejas noteikumu 4.punkta 4.apakšpunkta noteikumiem, izīrētājam rodas tiesības brīdināt īrnieku ar attiecīgo grozījumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” spēkā stāšanos.”;

8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tajā noteiktā īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

51.

52.

53.

Deputāts A.Klementjevs

Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktā skaitļus un vārdu “4., 5. un 6.”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Izteikt pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā :

« 8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007.gada 1.jūlija īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā :

« 8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007.gada 31.decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīt, iestrādāts priekšlikumā nr.53

Atbalstīt

izteikt 8.punktu šādā redakcijā :

« 8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2. un 3.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, kā arī, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc 2007.gada 31.decembra īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.”;

54.

55.

56.

57.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā :

“14. Ja pārejas noteikumu 4.punktā noteiktā kārtībā starp īrnieku un izīrētāju nav panākta vienošanās par īres maksas apmēru, izīrētājam ir pienākums līdz 2006.gada 1.jūlijam nosūtīt īrniekam un pašvaldībai rakstveida paziņojumu par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru pēc 2007.gada 1.jūlija, ja izīrētājs plānojis to paaugstināt”.

Deputāts A.Klementjevs

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

“14.Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izstrādā valsts programmu denacionalizēto namu īrnieku nodrošināšanai ar valsts un pašvaldību dzīvokļu palīdzību, paredzot šai programmai 2005.gada valsts budžeta finansējumu”.

Frakcija “Jaunais laiks”

Papildināt likumprojektu ar 7.pantu, izsakot to sekojošā redakcijā:

“7. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14.Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.decembrim izstrādā un līdz 2004.gada 31.decembrim ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, kuru īrnieks lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.”

Deputāte A.Seile

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

“14.Īrnieki, kuri atbilst šā likuma 36.1.pantā noteiktajām īrnieku kategorijām, kurām tiek nodrošināta valsts un pašvaldības palīdzība, līdz 2004.gada 31.decembrim valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” iesniedz iesniegumu, kurā informē par pabalsta nepieciešamību citas dzīvojamās telpas iegādei.”

Neatbalstīt

Daļēji

atbalstīt,

skat.

priekšlikumu nr. 56

Atbalstīt

Neatbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.decembrim izstrādā un līdz 2004.gada 31.decembrim ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.”