Redakcija pirms Satversmes 81. panta kārtībā pieņemto MK noteik. nr.712 stāšanās spēkā

Pirmā lasījuma redakcija (dok. nr2926)

Pr

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

4.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās:

1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana;

3) dzīvnieku izcelsmes produktu aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

4) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

5) veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprite;

6) dzīvnieku barības un barības piedevu aprite;

7) dzīvnieku apzīmēšana un reģistrēšana, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku pārvietošana;

8) gaļas liemeņu klasifikācija;

9) citas normatīvajos aktos noteiktās jomas.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei:

1) izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus attiecībā uz šajā likumā noteiktajām uzraudzības darbībām;

2) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

3) sniedz laboratoriskos pakalpojumus;

4) pārstāv Latviju starptautiskajās organizācijās un uztur starptautiskos sakarus veterinārmedicīnas nozarē;

6) pilnvaro veterinārārstus atsevišķu Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju īstenošanai.

1

Papildināt 4. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) pilnvaro veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku identifikāciju, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;”

Atbalstīt

“7) pilnvaro veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku identifikāciju, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;

2

Papildināt 4. panta otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus;”

Atbalstīt

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus.”

(3) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā, apstiprina un uztur dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kustības, reģistrācijas un uzskaites sistēmu, kā arī sistēmu, kuras uzdevums ir ziņot par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

(4) Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde šā panta pirmajā daļā minētajās jomās. Tas uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi un sniedz informāciju Eiropas Savienības institūcijām.

17.pants. (1) (Izslēgta ar 01.04.2004. likumu).

3

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdus “veterinārfarmaceitiskās darbības komersantos” ar vārdiem “no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību”.

Atbalstīt

2. Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdus “veterinārfarmaceitiskās darbības komersantos” ar vārdiem “no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību”.

20.pants. (1) Dzīvnieku sacensības, tirgus, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos drīkst rīkot ar attiecīgās teritorijas valsts vecākā veterinārā inspektora atļauju, bet starptautiska mēroga pasākumus — tikai ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora atļauju.

"(1) Dzīvnieku sacensību, tirgu, izsoļu, izstāžu un citu publisku pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos organizētājs informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par pasākuma norises vietu un laiku."

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos.

(3) Dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, kura formu nosaka ar Eiropas Komisijas lēmumu. Līdz dienai, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par veterinārā (veselības) sertifikāta formu, izmantojama attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātā forma.

(5) Ja eksportētājvalstī konstatētas dzīvnieku infekcijas slimības un rodas draudi, ka šīs slimības var izplatīties Latvijā, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot starptautiskās tirdzniecības normas, ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus dzīvnieku, pārtikas, dzīvnieku barības un citu priekšmetu un materiālu ievešanai Latvijā, kā arī aizliegt to tranzītu.

(6) Dzīvniekus, dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus drīkst ievest no Eiropas Savienības dalībvalstīm un uzņēmumiem, kā arī no valstīm un uzņēmumiem, kuriem ar Eiropas Komisijas lēmumu dota atļauja ievest dzīvniekus, dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus Eiropas Savienībā.

(7) Dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirgotājiem jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) veterinārās prasības attiecībā uz dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti;

2) dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtību;

2. Izslēgt 25. panta 2. punktu.

izslēgt 2. punktu;

3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā valstī veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki;

5) dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

6) suņu un kaķu reģistrācijas un identifikācijas kārtību.

4

Izteikt 25. panta 6. punktu šādā redakcijā:

Atbalstīt

5

“7 ) kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus.”

“7 ) kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus.”

37.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar šā likuma 36.pantā minēto dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu, sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma vai to draudu likvidēšanas programmā paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

"37.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar šā likuma 36.pantā minēto dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu, sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem.

"37.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar šā likuma 36.pantā minēto dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanu, sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem.

(2) Kārtību, kādā no valsts budžeta piešķir un saņem šā panta pirmajā daļā minētos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

precizēts

41.pants. (2) Dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, kura formu nosaka ar Eiropas Komisijas lēmumu. Līdz dienai, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par veterinārā (veselības) sertifikāta formu, izmantojama attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātā forma.

6

Aizstāt 41. panta otrajā daļā vārdus “Eiropas Komisijas lēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ( Eiropas Savienības normatīvie akti” ( attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

42.pants. Ministru kabinets dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzības jomā nosaka:

1) veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm;

2) kārtību, kādā veicama nomedīto savvaļas dzīvnieku pirmapstrāde un sagatavošana izplatīšanai;

3) (izslēgts ar 13.12.2001 likumu);

4) veterinārās un higiēnas prasības zvejas kuģiem, zvejas saldētājkuģiem, zvejas produktu apstrādes kuģiem un zvejas laivām;

5) kārtību, kādā tiek veikta veterinārā ekspertīze, un veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus;

6) ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu un mājas apstākļos ražoto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu tirdzniecībai;

7) atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtību;

8) prasības dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

49.pants. Tirgos dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktus (olas, medu, pienu) un mājas apstākļos ražotos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst realizēt tikai pēc tam, kad Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts veicis tirgū veterināro ekspertīzi, un tikai saskaņā ar viņa atzinumu par produktu turpmāko izmantošanu.

7

Izslēgt 49. pantā vārdu “medu”.

Atbalstīt

8. Izslēgt 49. pantā vārdu “medu”.

53.pants. (1) Ministru kabinets nosaka:

1) veterinārajai kontrolei pakļautās importa un tranzīta kravas;

2) robežkontroles punktus, caur kuriem drīkst vest veterinārajai kontrolei pakļautās kravas;

3) prasības attiecībā uz iekārtojumu robežkontroles punktos, kuros tiek veikta veterinārā kontrole, un to atzīšanas kārtību;

4) kārtību, kādā tiek veikta veterinārā kontrole uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās;

5) veterinārās kontroles apmaksas kārtību;

6) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu).

Praktizējošam veterinārārstam ir tiesības:

2) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu un saņemt darba algu attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

3) pēc vienošanās ar dzīvnieku īpašnieku vai darba devēju saņemt samaksu vai darba algu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

6) iegādāties zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus farmaceitiskās darbības komersantos veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām;

8

Izteikt 55. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) iegādāties zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus veterinārfarmaceitiskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību.”

Atbalstīt

10.Izteikt 55. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) iegādāties zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus veterinārfarmaceitiskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību.”

7) atteikties veikt veterinārmedicīnisko praksi, ja veicamais darbs neatbilst veterinārārsta profesionālajai kvalifikācijai, ir pretrunā ar šo likumu, citiem veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem vai veterinārā darba ētiku, kā arī tad, ja dzīvnieka īpašnieks neievēro veterinārārsta norādījumus vai nenodrošina veterinārārsta veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus;

59.pants. Dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums:

1) sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem organizēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, izņemot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;

3) pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;

4) uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem (piemēram, dzīvnieka pasi, dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju, vakcinācijas apliecību, veterināro apliecību);

5) nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem;

7) nodrošināt ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīto profilaktisko pasākumu izpildi noteiktajos termiņos;

8) nekavējoties ziņot:

a) praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

b) komersantiem, kuri nodarbojas ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

9) dzīvniekus realizācijai nokaut kautuvēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

10) nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas gadījumos pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārā inspektora vai praktizējoša veterinārārsta pieprasījuma:

a) uzrādīt dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mītnes un veterināro dokumentāciju (diagnostisko izmeklējumu un vakcinācijas aktus, diagnostiski izmeklēto un vakcinēto dzīvnieku sarakstus, laboratorisko izmeklējumu rezultātus),

b) pakļaut dzīvniekus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilakses pasākumiem,

c) nodrošināt dzīvnieku mītņu un iekārtu dezinfekciju,

d) nodrošināt dzīvnieku karantinēšanu un ārstēšanu, kā arī dzīvnieku likvidāciju;

12) ievērot ierobežojumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanā pēc dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas, ja tādi paredzēti apstiprinātā lietošanas pamācībā vai tos nosaka praktizējošs veterinārārsts;

13) ievērot ierobežojumus dzīvnieku barības izēdināšanā, glabāšanā un pārvadāšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

9

Papildināt 59. pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“14) vienu reizi gadā vakcinēt suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus pret trakumsēgu.”

Atbalstīt

“14) vienu reizi gadā vakcinēt suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus pret trakumsēgu.”

10

“Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 712 “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ( Latvijas Vēstnesis, 2004, 131. nr.).”

Atbalstīt

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 712 “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ( Latvijas Vēstnesis, 2004, 131. nr.).