Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1

Iesniedz  Sociālo un darba lietu komisija

Projekts trešajam  lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (reģ.nr. 902)

 

Spēkā esošā likuma pantu redakcija

Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija

Nr

Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas lēmums

Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam

 

Izdarīt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošinā-šanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15., 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15., 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

11.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas gadījumi

Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:

1) darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu;

2) nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

3) nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;

 

 

 

 

 

4) ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

5) līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana;

6) protezēšana vai orto-zēšana stacionārā.

   1. Aizstāt 11.panta 4.punktā vārdus “sanatorijā vai kūrvietā” ar vārdiem “ārstniecības iestādē”.

 

 

 

 

1. Aizstāt 11.panta 4.punktā vārdus “sanatorijā vai kūrvietā” ar vārdiem “ārstniecības iestādē”.

 

31.pants.Vidējās apdrošināšanas iemak-su algas noteikšana valsts sociālās apdro-šināšanas pabalsta aprēķināšanai

(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.

 

 

 

 

 

 

 (2) Līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku no darba nespējas 15. dienas līdz 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts stacionārā.

2. Izteikt 13.panta otrās daļas pēdējo teikumu  šādā redakcijā:

“Par laiku līdz darba nespējas 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.”

 

 

 

2. Izteikt 13.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Par laiku līdz darba nespējas 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 2 1.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.”

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas,   grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmērā.

   3. Papildināt 31.panta otro daļu pēc vārdiem “pārejošas darba nespējas” ar vārdiem “atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas”.

1.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likuma 31.panta  otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja apdrošinātajai personai:

    1)   šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ vai tā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

Atbalstīt.

3. 31.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja apdrošinātajai personai:

      1) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ vai tā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

 

 

 

2) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,  bērna kopšanas atvaļinājuma vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu  nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt  darba ņēmējam attiecīgi par sešu mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms  mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums,  un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu  laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar  šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto;

 

 

2) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma,  bērna kopšanas atvaļinājuma vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu  nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt  darba ņēmējam attiecīgi par sešu mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms  mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums,  un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu  laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar  šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto;

 

 

 

3)       šīs panta daļas 2.punktā paredzētajā 32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”;

 

3)       šīs panta daļas 2.punktā paredzētajā 32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”;

   (3)Vidējās apdrošinā-šanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību valsts sociālās apdrošinā-šanas pabalstu aprēķinā-šanai nosaka Ministru kabinets.

   (4) Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

  (5)Vidējo apdrošinā-šanas iemaksu algu valstī nosaka Labklājī-bas ministrija.

 

 

 

 

 

 

 

     4. Papildināt 31.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdroši-nāšanas iemaksu algas noteikšanas perioda kādā daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošinā-šanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabā-šanas dēļ, vidējo apdrošinā-šanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošinā-šanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.”

2.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Likumprojekta 4.pantu iekļaut likumprojekta 3.pantā.

Atbalstīt.

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

   “(6) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.

 

 

 

 

3.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

 

Papildināt likuma 31.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.”

 

Atbalstīt.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.”

 

 

4.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī."

Atbalstīt.< o:p>

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.