Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (reģ. nr.893)

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Pilsētas domi, novada domi un pagasta padomi turpmāk - domi (padomi) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā svētdienā.

1. Aizstāt 1.pantā vārdu "svētdienā" ar vārdu "sestdienā".

2.pants. (1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

(2) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 1000 iedzīvotāju - 5 deputāti;

no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju – 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.”

Deputāts A.Kampars

Izteikt likuma 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis

Izteikt likuma 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.”

Atbalstīt

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

līdz 2000 iedzīvotāju - 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju - 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.”

5.pants. Tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem.

6.pants. (1) Tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām.

(2) Balsošanā nepiedalās:

1) personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.

3. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – vēlētājs).

6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.”

Latvijas sociālistiskās partijas frakcija

Papildināt 5.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“2) Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo Latvijā ne mazāk kā 5 gadus.”;

mainīt turpmāko numerāciju.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā;

3) Latvijas nepilsonim.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās.”

Noraidīt

3. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

""5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai personai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – vēlētājs).

6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.”

7.pants. (1) Personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums.

(2) Personai, kura vēlēšanu dienā nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir šīs personas pieraksta pēdējā vieta.

3. Izslēgt 7.pantu.

4. Izslēgt 7.pantu.

8. pants. (1) Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir bez pārtraukuma pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājis vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, vai ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(2) Latvijas pilsonis, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē).

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā ir sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un bez pārtraukuma ir reģistrēt a dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus, vai tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk – kandidāts).

(3) Persona, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt pieteikta par kandidātu tikai vienā domē (padomē)."

Latvijas sociālistiskās partijas frakcija

Papildināt 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“2) Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo Latvijā ne mazāk kā 5 gadus.”;

mainīt turpmāko numerāciju.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā;

3) Latvijas nepilsonim.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 21 gada vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums .

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē)."

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5.pantā:

Izteikt 8.panta otro un trešo daļu (2.lasījumā pieņemtā redakcijā) šādā redakcijā:

“(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).”

Noraidīt

Atbalstīt

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).”

9.pants. Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras bijušas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

7) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu).

6. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir."

10.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Domes (padomes) vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē (padomē) nevar ievēlēt personas:

1) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

3) kuras bijušas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

Latvijas sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 9.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu viņiem pieteikt sevi par kandidātiem;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu viņiem pieteikt sevi par kandidātiem.”

Noraidīt

6. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Valsts prezidentu, Eiropas Parlamenta deputātus, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Eiropas Parlamenta deputāta, Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi."

11.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi."”

Atbalstīt

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti . Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi."

15.pants. (1) Pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

(2) Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.

(3) … (5)…

(6) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(7) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(8) …(9)…

8. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pilsētās, pagastos un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus "pieraksta vieta" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta";

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu."

12.

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus “Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados” ar vārdiem “Pilsētās, pagastos un novados”.

Atbalstīt

8. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados” ar vārdiem “Pilsētās, pagastos un novados”;

aizstāt sestajā daļā vārdus "pieraksta vieta" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta";

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu."

16.pants. (1) ...

(2) Pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, novada domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) …

(4) Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un pieraksta vietas adrese. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

9. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "kuri pierakstīti" ar vārdiem "kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "pieraksta vietas adrese" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta".

9. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "kuri pierakstīti" ar vārdiem "kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "pieraksta vietas adrese" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta".

17.pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1. - 6.punktā minētie ierobežojumi;

3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums un mēnesis, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai attiecīgā rajona pilsēta, pagasts, novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru eminenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu],

j) ģimenes stāvoklis;

4) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.

(2) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidāta darba devēja izdota izziņa.

(4) (Izslēgta ar 09.05.2002. likumu.).

(5) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10.pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.

(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām.

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas kvīts par šā likuma 18.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

10. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;";

izteikt pirmās daļas 3.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts)”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā);”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, – kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam ar tiesas spriedumu nav liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;";

izteikt panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī attiecīgi darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus "bankas kvīts" ar vārdiem "bankas dokuments".

13.

14.

15.

Juridiskais birojs

Likumprojekta 10.panta pirmajā daļā (2.lasījumā pieņemtais 17.panta pirmās daļas 2.punkts) izslēgt vārdus “pirmās un otrās daļas”.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums un mēnesis, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā),

g) kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgā dnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads), nekustamie īpašumi (to veids un adreses), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām, kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu, kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latus, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latus (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu), kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru eminenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 17.panta pirmās daļas 3.punkta “i” apakšpunktu.

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

10. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;";

izteikt pirmās daļas 3.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts)”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā);”;

izslēgt pirmās daļas 3.punkta “i” apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, – kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam nav ar tiesas spriedumu liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

aizstāt astotajā daļā vārdus "bankas kvīts" ar vārdiem "bankas dokuments".

18.pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(2) ...

(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

50 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu "kvīti" ar vārdu "dokumentu".

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

50 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu "kvīti" ar vārdu "dokumentu".

20.pants. (1) Vēlēšanu komisija kandidātu sarakstu pārbauda saraksta iesniedzēju klātbūtnē. Ja vēlēšanu komisija konstatē neatbilstību šā likuma 4.nodaļas prasībām, tā kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus nepieņem un tūlīt atdod tos atpakaļ saraksta iesniedzējiem, izdarot par to atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā.

(2) Ja vēlēšanu komisija kandidātu sarakstu nav pieņēmusi, to var iesniegt atkārtoti, ja nav beidzies likumā noteiktais kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš. Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija to pieņēmusi.

(3) Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas un 9.panta prasībām.

12. Papildināt 20.panta trešo daļu pēc vārda "pirmās" ar vārdiem "un otrās".

22.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:

1) svītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām,

b) uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (15. pants),

d) kandidāts kā vēlētājs parakstījis kādu kandidātu sarakstu (16.pants),

e) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā paredzētajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis vai ir Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā nav sasniedzis 21 gada vecumu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bijis bez pārtraukuma pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, — apliecina pašvaldības iestādes izziņa;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

4) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

8) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

9) ir miris, - apliecina Dzimtsarakstu nodaļas izziņa.

(4) Attiecīgajām iestādēm minētās izziņas jāiesniedz vēlēšanu komisijai bez maksas piecu dienu laikā.

13. 22.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu pēc vārda "pirmās" ar vārdiem "un otrās";

papildināt otrās daļas "c" apakšpunktu pēc vārda "sarakstos" ar vārdiem "vai pieteikta kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām";

izteikt trešās daļas ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu.";

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

papildināt trešo daļu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:

"2¹) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes vēlēšanām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2²) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;";

aizstāt trešās daļas 9.punktā vārdus "Dzimtsarakstu nodaļas izziņa" ar vārdiem "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas."

16.

17.

18.

19.

20.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 22.panta otrās daļas 1.punktu ar “f” apakšpunktu šādā redakcijā:
”f) kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts un nav iesniedzis vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apstiprina faktu par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta (mandāta nolikšanu);”.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes vēlēšanām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

4) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

7) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

8) ir miris, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 22.panta trešo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa,

1²) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”.

Juridiskais birojs

22.panta trešajā daļā (2.lasījumā pieņemtajā redakcijā):

papildināt 2.punktu pēc vārda “dzīvesvietā” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā”.;

papildināt 2.1 punktu pēc vārda “domes” ar vārdu iekavās “(padomes)”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likuma 22.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt domes (padomes) vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 20. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis neskaita.“

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

13. 22.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu pēc vārda "pirmās" ar vārdiem "un otrās";

papildināt otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktu pēc vārda "sarakstos" ar vārdiem "vai pieteikta kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām";

papildināt otrās daļas 1.punktu ar “f” apakšpunktu šādā redakcijā:
”f) kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts un nav iesniedzis vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apstiprina faktu par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta (mandāta nolikšanu);”;

izteikt trešās daļas ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu.";

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

papildināt trešo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1²) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

papildināt trešo daļu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:

"2¹) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes (padomes) vēlēšanām, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2²) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;";

aizstāt trešās daļas 9.punktā vārdus "Dzimtsarakstu nodaļas izziņa" ar vārdiem "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

23.pants. (1) Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas (novada vai pagasta) pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3) Kandidātu saraksti jāizliek ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(4) Redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī ir jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu.

14. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "pieraksta vieta" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot personas kodu vai vēlētāja kodu."

14. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "pieraksta vieta" ar vārdiem "reģistrētā dzīvesvieta";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

24.pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts vai ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts, Centrālā vēlēšanu komisija par 10 dienām pagarina kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas.

(2) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija par 10 dienām pagarina kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī tad kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām - vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1) tās domes (padomes) nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(6) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.

15. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt otro daļu;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc vārda "kandidātu" ar vārdiem "kārtas numuru";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

15. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izslēgt otro daļu;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc vārda "kandidātu" ar vārdiem "kārtas numuru";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

25.pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

(2) Pulksten 7 rītā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu apgabala vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

(4) Vēlētājs, kurš balso tās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī, kur viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vēlēšanu iecirkņa komisijai papildus uzrāda zemesgrāmatas aktu vai notariāli apliecinātu tā norakstu vai zemesgrāmatas nodaļas izziņu par nekustamā īpašuma piederību.

16. 25.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji.";

izslēgt ceturto daļu.

21.

22.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušas personas ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.”

Noraidīt

Atbalstīt

16. 25.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.”;

izslēgt ceturto daļu.

26.pants. (1) Personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgajā administratīvajā teritorijā, un personas, kuras vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu telpās, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

(2) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija nosaka vēlēšanu iecirkni (iecirkņus), kurā (kuros) minētās personas var balsot. Šā iecirkņa (iecirkņu) darba laiks nosakāms ne mazāks kā četras stundas dienā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pilsētas (novada, pagasta) pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3) Republikas pilsētas vēlēšanu komisija šādu paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.

17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš – triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas – vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā ir reģistrēts. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks šajās dienās ir ne mazāk par četrām stundām dienā. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš."

23.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 17.pantā:

- aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdu “sarakstā” ar vārdiem “vēlētāju sarakstā” un

- izteikt 26.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir: trešdien - no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien – no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien – no pulksten 10.00 līdz 16.00.”

Atbalstīt

17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš – triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas – vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir: trešdien - no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien – no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien – no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

27.pants. Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski. Vēlētājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī.

18. Izslēgt 27.panta otro teikumu.

28.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās pašvaldības vēlēšanām. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) … (5)…

19. 28.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, izdara vēlētāju sarakstā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā."

19. 28.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

29.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

(2) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(3) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(4) (Izslēgta ar 06.12.96. likumu).

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

20. Izslēgt 29.panta trešajā daļā vārdu “personiski”.

32.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji (35.panta otrā daļa).

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta administratīvajā teritorijā.

(5) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 10 vakarā.

(6) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

21. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt” ar vārdu “organizē”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā."

21. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt” ar vārdu “organizē”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā par viņu ir iekļautas ziņas.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā."

34.pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas tajās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un komisijas locekļiem ir arī pienākums neļaut balsot personām, kurām nav tiesību vēlēt.

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.“

22. Izteikt 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu.

(2) Vēlēšanu norisi var novērot ne vairāk kā divas pilnvarotas personas no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu.

(3) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi jāizskata vēlēšanu komisijā, jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, un tā jāieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

23. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes (padomes) deputāta kandidāts.

(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.”

35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

37.pants. Balsu skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegušas kandidātu sarakstu.

24.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.”

Atbalstīt, papildināt likumpr. ar jaunu pantu, mainīt turpmāko numerāc.

23. Izteikt 37., 38., 39. un 40.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

38.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

25.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz vēlētāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu trijos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(3) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(4) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(7) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

38.pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz vēlētāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu trijos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. (1) Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi balsu skaitīšanas protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(2) (Izslēgta ar 06.12.96. likumu).

26.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

Atbalstīt

39.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

40.pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā, kurš rakstāms trijos eksemplāros, atzīmē saņemto aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu, nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu, kā arī šā likuma 39.pantā minētās ziņas.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

(3) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem.

(4) Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu.

(5) Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir atšķirīgs, tad visas aploksnē ieliktās šā vēlēšanu apgabala zīmes uzskatāmas par nederīgām.

(6) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(7) Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+",

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(8) Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.

(9) Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, nederīgās aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētāju apvienību, politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms vēlēšanu gaitas protokols un pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

27.

28.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Deputāts A.Kampars

Papildināt likuma 40.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pilnvarotajiem novērotājiem pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.”

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt, iekļaut 24.priekšl.

40.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

29.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 40.¹pantu šādā redakcijā:

“40.¹pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.”

Atbalstīt

24. Papildināt likumu ar 40.¹, 40.² un 40.³ pantu šādā redakcijā:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.

30.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 40.²pantu šādā redakcijā:

“40.² pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka sekojoši:

1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam atzīmei paredzētajā vietā izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots,

c) nav izdarītas atzīmes.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.”

Atbalstīt

40.² pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi:

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam atzīmei paredzētajā vietā izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots,

c) nav izdarītas atzīmes.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

31.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 40.³pantu šādā redakcijā:

“ 40.³pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.”

Atbalstīt

40.³pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo sain i ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.”

41.pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

(3) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

(4) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(5) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

(6) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

24. Papildināt 41.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Deputātu vietu sadalē Rīgas domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri Rīgas domes vēlēšanās saņēmuši mazāk kā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

32.

33.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Izteikt likuma 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šo pašvaldību vēlēšanās saņēmuši mazāk kā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 41.panta otro daļu (2.lasījumā pieņemtā redakcija) šādā redakcijā:

“(2) Deputātu vietu sadalē domē (padomē) tajās pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šo pašvaldību vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”

Atbalstīt, iekļaut 33.priekšl.

Atbalstīt

25. Papildināt 41.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

46.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) …

25. Aizstāt 46.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā".

26. Aizstāt 46.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā".

48.pants. Domes (padomes) deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes (padomes) deputātam anulējams arī deputāta mandāts.

26. Aizstāt 48.pantā vārdus "saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 51.3.pantu" ar vārdiem "saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu".

27. Aizstāt 48.pantā vārdus "saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3.pantu" ar vārdiem "saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu".

51.pants. (1) Politisko organizāciju (partiju), politisko organizāciju (partiju) apvienību un vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Aizliegts vēlēšanu kampaņu finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un realizēt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.

(4) Pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu, politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības sniedz likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" noteiktajā kārtībā, bet vēlētāju apvienības šo pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc vēlēšanām.

27. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“51. pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.

(4) Pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu, vēlētāju apvienības iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc vēlēšanām.

(5) Par šā panta noteikumu neievērošanu atbild vēlētāju apvienību sarakstu iesniedzēji.”

34.

Juridiskais birojs

Izslēgt 51.panta ceturto un piekto daļu.

Atbalstīt

28. Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“51. pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

35.

Valsts pārvaldes un pašvaldības

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“29. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi .””

Atbalstīt

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

28. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par Eiropas Savienības pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā."

30. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par Eiropas Savienības pilsoņu, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā."

36.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.