02.12.2004. 9/7
Augsti
godātie Saeimas Prezidija locekļi!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (reģ.nr.891) nolēma:
1) noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums (reģ.nr.891);
2) saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums .
Pielikumā alternatīvais likumprojekts un anotācija, lpp.
Saeimas Valsts pārvaldes
un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters
Likumprojekts
Vispārīgie noteikumi
Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu
valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu apstākļu noskaidrošanu, taisnīga
lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un
novēršanu.
Likuma uzdevums ir noteikt kārtību, kādā konstatē
disciplinārpārkāpuma izdarīšanas faktu un pieņem lēmumu par disciplinārsoda
piemērošanu, kā arī minētā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un
noteikt konkrētus disciplinārpārkāpumus. Jautājumi, kas šajā likumā nav
noregulēti, ir izlemjami saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams valsts civildienesta ierēdņa, tai
skaitā, specializētā valsts civildienesta ierēdņa, (turpmāk ierēdnis) ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas
minēts šā likuma IX nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.
(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas
tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts
līdz galam no adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats
disciplinārsoda piemērošanai.
(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas izdarīts ārpus ierēdņa amata
pienākumu pildīšanas, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas
būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei.
(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību,
administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.
(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams tikai ierēdnis, kas to izdarījis
ar nodomu vai aiz neuzmanības.
(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to
izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās
kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.
(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis,
kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju,
bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai arī
nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, bet tās varēja paredzēt un tās
bija jāparedz.
(4) Neuzmanība ir rupja un viegla.
(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja
ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās
iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst.
(6) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz vieglas neuzmanības, ja
ierēdnis, kas to izdarījis, nav paredzējis savas rīcības kaitīgo seku
iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, bet tās varēja
paredzēt un tās bija jāparedz.
Iestādei disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk process) ir
pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma
esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni,
kā arī noskaidrot citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas (turpmāk
lieta) izskatīšanā.
(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un
disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.
(2) Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.
(3) Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.
Pie
disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies galējās
nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai
novērstu kaitējumu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu
tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu
konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais
kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
Pie
disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu
sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā.
Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis risku, ir
darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.
(1) Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies pienākumu
kolīzijas situācijā.
(2) Pienākumu kolīzija ir situācija, kurā ierēdnim vienlaikus jāizpilda vairāki
uzdevumi, bet fiziski tas nav iespējams. Atbildība neiestājas, ja ierēdnis
attiecīgajā situācijā dara visu, lai izpildītu svarīgāko uzdevumu, tādējādi
neizpildot citu uzdevumu, un par iespējamo pienākumu kolīziju ir laikus
brīdinājis augstāku amatpersonu.
Pie
disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš ir rīkojies apstākļos, kuri
ļāvuši ierēdnim pamatoti domāt, ka viņa rīcība ir tiesiska.
Ja disciplinārpārkāpuma
dēļ valstij nodarīts mantisks zaudējums un mantiskais zaudējums nodarīts ar nodomu vai aiz rupjas
neuzmanības, tad, izlemjot jautājumu par disciplinārsoda
piemērošanu, iestādei ar ierēdņa rakstisku piekrišanu ir tiesības vienlaikus
izlemt jautājumu par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu valstij un noteikt tā
atlīdzināšanas kārtību. Ja ierēdnis nepiekrīt, zaudējumi piedzenami tiesas
ceļā.
Disciplinārsods
Disciplinārsods ir valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis,
ko piemēro ierēdnim, kurš ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Disciplinārsoda
mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis pildītu normatīvos
aktus un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.
Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) rājiens;
2) pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem,
attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;
3) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku
no trim mēnešiem līdz vienam gadam;
4) kvalifikācijas pakāpes pazemināšana, specializētā valsts civildienesta ierēdnim
speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;
5) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;
6) atbrīvošana no amata.
(1)
Disciplinārsodu piemēro šajā likumā noteiktajā
kārtībā.
(2)
Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā
disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apstākļus, kas pierāda
ierēdņa vainu vai attaisno viņu, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi
radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.
(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas ir novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi
atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;
2) ierēdnis ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma
atklāšanas;
3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, smagu
personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;
4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta
situāciju, ja šī situācija ir saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru
ierosināta konkrētā lieta.
(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus
apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.
Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes prasību to
izbeigt, izņemot gadījumus, ja ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma
16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;
2) ierēdņa tīša pārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks
zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;
3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai
citus ārkārtējus apstākļus;
4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts;
5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko
vielu ietekmē.
(1)
Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks
zaudējums, kura apmērs pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā Latvijā noteikto
minimālo mēnešalgu kopsummu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.
(2) Mantisko zaudējumu par būtisku neatzīst gadījumā, ja disciplinārpārkāpums
izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums
izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma dēļ nodarītais
zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskajam mantiskajam
zaudējumam.
(3) Ja personai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī morāls,
kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma
tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu personai.
(4) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts morāls kaitējums svarīgām valsts vai
sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā
disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku morālu kaitējumu
valstij.
(5) Par būtisku mantisko un personisko, arī morālo zaudējumu uzskatāms arī
zaudējums, kurš disciplinārpārkāpuma dēļ varēja rasties, bet nav radies no
adresāta gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(1) Ja lieta ierosināma par divu vai vairāku savstarpēji nesaistītu
disciplinārpārkāpumu izdarīšanu, lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu
norāda katra disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un visus attiecīgos šā
likuma pantus, to daļas un punktus, saskaņā ar kuriem adresāts tiek saukts pie
disciplināratbildības.
(2) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus,
disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu
nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu
smagākajā. Lēmumā par disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšanu un lēmumā par
disciplinārsoda piemērošanu norāda disciplinārsodu par katru
disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu.
Disciplinārsoda
piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura
nepildīšanu piemērots disciplinārsods.
Procesa dalībnieki
Procesā piedalās procesa
dalībnieki, kā arī citas personas, kuras iestāde uzaicina. Procesa dalībnieki
ir:
2) cietušais (22.pants);
3) adresāts (23.pants);
4) pārstāvis (24.pants);
5) iestāde (25.pants);
6) iestādes vadītājs (26.pants);
(1) Iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma
dēļ ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums un
kura iesniegusi iestādē iesniegumu ar lūgumu ierosināt lietu par
disciplinārpārkāpumu, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā minētā
persona.
(2) Iesniedzējam ir tiesības sniegt informāciju par disciplinārpārkāpumu,
saņemt iestādes lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt lietu,
iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu,
apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes atteikumu ierosināt lietu, veikt citas šajā
likumā noteiktās darbības.
(3) Iesniedzējs šā panta otrajā daļā minētās darbības var veikt ar pārstāvja
palīdzību un starpniecību.
(4) Iesniedzot attiecīgu lūgumu, iesniedzējs var iegūt cietušā statusu.
(1) Cietušais ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ
ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums, kura
iesniegusi iestādē lūgumu piedalīties procesā un kurai saskaņā ar iestādes
lēmumu piešķirts cietušā statuss, kā arī Administratīvā procesa likuma 29.pantā
minētā persona.
(2) Uz cietušo attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās
tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.
(3) Cietušajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt
paskaidrojumus un vērsties ar lūgumu, veikt citas šajā likumā noteiktās un
Administratīvā procesa likumā trešajai personai noteiktās darbības.
(4) Cietušais lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.
(1) Adresāts ir ierēdnis, pret kuru ir ierosināta lieta vai par kuru pieņemts
lēmums lietā.
(2) Adresātam ir tiesības piedalīties procesā jebkurā tā stadijā iepazīties
ar lietu, iesniegt pierādījumus un vērsties ar lūgumu, sniegt paskaidrojumus,
apstrīdēt un pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu, kā arī izmantot citas šajā likumā
un Administratīvā procesa likumā adresātam noteiktās tiesības.
(3) Adresāts lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību. Adresāta pārstāvis
var būt iestādes amatpersona, ko pēc adresāta lūguma norīkojis iestādes vadītājs.
Pārstāvja statusu, pilnvaru apjomu un izvirzīšanas kārtību nosaka
saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
(1) Iestāde ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kuras lietvedībā atrodas lieta.
Iestāde saskaņā ar šo likumu ierosina un izskata lietu, kā arī piemēro
disciplinārsodu.
(2) Ministru kabineta locekļa kompetence atbilst šajā likumā noteiktajai
iestādes kompetencei.
(1) Šā likuma izpratnē par iestādes vadītāju ir uzskatāma arī ar normatīvo aktu
vai iestādes vadītāja noteikta amatpersona, kā arī Ministru kabineta loceklis,
ja viņš vienlaikus realizē arī iestādes kompetenci.
(2) Iestādes vadītājs veic šajā likumā noteiktās procesuālās darbības.
Pārbaudes veicējs ir
iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar iestādes vadītāja
lēmumu ir uzdots veikt lietas izmeklēšanu izmeklēt lietas apstākļus,
noskaidrot, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, vai adresāts ir vainīgs
disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, kā arī sagatavot lēmumu par disciplinārpārkāpuma
konstatēšanu un lēmuma projektu par disciplinārsoda piemērošanu.
Procesa
uzsākšana
(1)
Ierosināt lietu ir tiesīgi:
1) iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;
2) Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;
3) šā panta 1.punktā minētās iestādes augstāka iestāde;
4) Ministru prezidents;
5) Valsts civildienesta pārvalde.
(2)
Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā
minētās iestādes un amatpersonas par lietas ierosināšanu informē šā panta
pirmās daļas 1.punktā minēto iestādi.
(3)
Ja rodas domstarpības par lietas piekritību, lieta
ir piekritīga zemākai iestādei.
(1) Amatpersonai, kuras rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu
disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi, kurai ir tiesības
pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.
(2) Iestādes pienākums (ja tās kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un
disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad ir konstatētas
disciplinārpārkāpuma pazīmes, lietot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai
noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, kā arī ierosināt un izskatīt
lietu.
(1) Lietu var ierosināt, ja iestādes rīcībā ir nonākusi informācija par iespējama
disciplinārpārkāpuma faktu informācija par attiecīgā ierēdņa prettiesisku
rīcību saņemta no citām personām vai pati iestāde ir konstatējusi iespējamā
disciplinārpārkāpuma faktu.
(3) Ja informācijas par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā
iestāde konstatē, ka lieta ir piekritīga citai iestādei, iestāde materiālus par
iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu nodod attiecīgajai iestādei.
(4) Ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iesniedzēju
triju darbdienu laikā informē par materiālu nodošanu citai iestādei.
(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, informāciju par iespējamā
disciplinārpārkāpuma faktu var nodot izskatīšanai Valsts civildienesta
pārvaldē.
(2) Lēmumā norāda informācijas nodošanas pamatojumu. Ja Valsts civildienesta pārvalde
neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā 3 darba dienu laikā ir tiesīga pieņemt
lēmumu par atteikšanos pieņemt informāciju un nodot informāciju atpakaļ
izskatīšanai iestādē.
(3) Par informācijas Valsts civildienesta pārvaldē saņemšanas dienu uzskatāma diena,
kad Valsts civildienesta pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par informācijas par
iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu pieņemšanu.
(1) Lietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz, ja konstatē kādu no šādiem
apstākļiem:
1) nav darbības vai bezdarbības, kas saturētu visas nepieciešamās
disciplinārpārkāpuma pazīmes;
2) attiecīgi ierēdnis vai adresāts ir atradies šā likuma 7., 8., 9. vai
10.pantā minētajā situācijā un nav saucams pie disciplināratbildības;
(2) Ja lieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta
attiecības ar ierēdni izbeigušās, to var ierosināt, ja personu ieceļ citā
ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēta ierēdņa darbība vai bezdarbība,
kas būtu pamats lietas ierosināšanai, nav pagājuši trīs gadi.
(3) Ja lieta ir izbeigta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta
attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto lietu var atjaunot, ja personu ieceļ
citā ierēdņa amatā un kopš disciplinārlietas izbeigšanas nav pagājuši divi
gadi.
(1) Lietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir
bijis mazsvarīgs, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu
apdraudējumu un attiecīgi ierēdnis vai adresāts līdz tam gada laikā nav
izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru disciplināri sodīts.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos iestāde neierosina vai izbeidz
lietu un izsaka attiecīgi ierēdnim vai adresātam aizrādījumu. Aizrādījums nav
atzīstams par disciplinārsodu.
(3) Ja disciplinārpārkāpuma fakts apstiprinās, iestāde noskaidro, vai adresāts
atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, un nedēļas laikā, pieņemot
motivētu rakstisku lēmumu, ierosina lietu.
(4) Lēmumā par lietas ierosināšanu norāda:
1) adresāta vārdu, uzvārdu un amatu;
2) pārkāpuma faktu, tā informācijas avotu un pārkāpto tiesību normu;
3) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir ierēdņa rīcība un par ko ierosināta
lieta;
4) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, un raksturo to;
5) pārbaudes veicēju;
6) cietušo, ja tāds ir.
(5) Adresātu ar lēmumu par lietas ierosināšanu iepazīstina nekavējoties.
Cietušo un iesniedzēju par lietas ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.
(6) Adresātam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas par lietas
ierosināšanu ir tiesības ar motivētu iesniegumu lūgt iestādes vadītāju nodot
lietu izskatīšanai augstākā iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē. Minēto
iesniegumu izskata un atbildi sniedz triju darbdienu laikā. Ja iesniegumu
noraida, atbildē norāda atteikuma iemeslus.
(1) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, ja ierēdņa izdarītā
disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1., 2. un 3.punktā
minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis ir devis rakstisku
piekrišanu saīsinātā procesa piemērošanai un piemērojamam disciplinārsodam.
(2) Ja informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde
konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un adresāts atzīst savu vainu
disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lēmumā par lietas ierosināšanu paredz, ka
lietā piemēro saīsināto procesu.
(3) Saīsinātajā procesā lietu neizmeklē un iestāde pieņem lēmumu par
disciplinārsoda piemērošanu.
(1) Lieta ierosināma nekavējoties, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tam,
kad iestāde saņēmusi informāciju par disciplinārpārkāpuma faktu. Par
informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta
iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts disciplinārpārkāpuma fakts.
(1) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma un iesniegums ar lūgumu
ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par
atteikšanos ierosināt lietu.
(2) Iesniedzējs lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu var apstrīdēt šajā
likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas. Lēmums uzskatāms
par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, var lietu nodot izskatīšanai:
1) augstākā iestādē;
2) Ministru kabineta loceklim, kura padotībā tā atrodas;
3) Valsts civildienesta pārvaldē.
(2) Lēmumā norāda lietas nodošanas pamatojumu. Ja iestāde, kurai nodod lietu,
neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā var atteikties pārņemt lietu un nodot to
atpakaļ izskatīšanai iestādē.
(3) Pārņemot lietu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja
tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu
šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(1) Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt:
1) augstāka iestāde;
2) Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas attiecīgā iestāde;
3) Ministru prezidents;
4) Valsts civildienesta pārvalde.
(3) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda lietas pārņemšanas pamatojumu.
(4) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un
informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un
piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Pēc lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas iestādes
vadītājs var pieņemt lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu
izpildes. Ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku līdz
disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās
garantijas.
Lietas izmeklēšana
(1) Pārbaudes veicējs konstatē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus,
pieprasa no adresāta un, ja nepieciešams, no cietušā paskaidrojumus, noskaidro
lietas apstākļus, izvērtē tos un pieņem lēmumu par disciplinārpārkāpuma
konstatēšanu.
(2) Pierādījumus pievieno lietai.
(3) Lietas izmeklēšanā noskaidro:
1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;
2) vai adresāts ir vainīgs tās veikšanā;
3) adresāta vainas formu;
4) atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus;
5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums valstij;
6) citus ar lietu saistītus apstākļus.
(1) Adresātam un cietušajam ir pienākums pēc pārbaudes veicēja rakstiska
pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumus pēc paskaidrojumu sniedzēja
izvēles var sniegt rakstiski vai mutiski. Ja paskaidrojumus sniedz mutiski,
pārbaudes veicējs tos protokolē un paskaidrojumu sniedzējs un pārbaudes veicējs
paraksta protokolu. Protokolu pievieno lietai.
(1) Pēc lietas izmeklēšanas pārbaudes veicējs sagatavo lēmumu par
disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Lēmumā iekļauj šā likuma 42.pantā minēto
apstākļu izvērtējumu.
(2) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, lēmumā
norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu.
(4) Ja lietas izmeklēšanas gaitā iestāde konstatē, ka ir pamats piemērot šā
likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteikto sodu, iestāde pēc lēmuma par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu
sagatavošanas, lietu nodod lēmuma pieņemšanai Valsts civildienesta
pārvaldē. Konstatējot, ka lēmums par
disciplinārpārkāpuma konstatēšanu nav pamatots šā likuma 13.panta 5. un
6.punktā noteiktā soda piemērošanai, Valsts civildienesta pārvaldei ir tiesības
nodot lietu atpakaļ papildus izmeklēšanai iestādē.
(3) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka adresāta darbība vai bezdarbība nesatur
visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes, lēmumā norāda, ka lieta
izbeidzama.
(1) Lietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas
izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Ja lieta pārņemta no
citas iestādes, termiņu skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par lietas
pārņemšanu. Ja cita iestāde atteikusies lietu pārņemt, lietas nosūtīšanas laiks
netiek iekļauts lietas izmeklēšanas termiņā.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lietas
izmeklēšanas termiņu iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz
četriem mēnešiem. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kas pārsniedz
četrus mēnešus, lietu nodod izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei, kas
lietas izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz vienam gadam. Attiecīgo lēmumu
pievieno lietai.
(3) Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kad adresātam ir bijusi pārejoša
darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.
Lēmuma
pieņemšana
(1) Pēc lietas izmeklēšanas pabeigšanas iestāde lietā pieņem vienu no šādiem
lēmumiem:
1) par disciplinārsoda piemērošanu;
2) par lietas izbeigšanu.
(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja:
1) ir šā likuma 32.pantā paredzētie apstākļi;
2) adresātam izsaka aizrādījumu saskaņā ar šā likuma 33.pantu.
(3) Lēmumu par lietas izbeigšanu iestāde paziņo adresātam un cietušajam, ja
tāds ir. Cietušajam paziņo arī lēmuma motivāciju.
(4) Lēmumu par lietas izbeigšanu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un
pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(1) Iestāde lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda:
1) ziņas par procesa dalībniekiem;
2) disciplinārpārkāpumu un raksturo to;
3) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, raksturo to, kā arī norāda tā
apmēru;
4) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir adresāta rīcība un uz kura pamata
ierosināta lieta;
5) lēmuma pamatojumu. Ja lēmumā nav norādīta atsa
uce uz lēmumu par
disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, kurā ir norādīti fakti, kas pamato šā likuma
42.pantā minētos apstākļus, tos norāda lēmumā;
6) piemēroto disciplinārsodu;
7) lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu paraksta iestādes vadītājs.
(3) Ja par adresāta prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem ir paredzēta
kriminālatbildība, iestādes vadītājs nekavējoties par to ziņo prokuratūrai.
(4) Iestāde reizi gadā (līdz 1.februārim) informē Valsts civildienesta pārvaldi
par iepriekšējā gadā ierosinātajām lietām un piemērotajiem disciplinārsodiem.
(1) Lēmums par disciplinārsoda
piemērošanu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu
adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā
ierakstītu pasta sūtījumu. Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā
nodošanas pastā.
(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā
disciplinārsoda veida piemērošana adresātam, kuru saskaņā ar Valsts
civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmums par
disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Ministru
kabinetā.
(3) Lēmumu paziņo cietušajam.
(4) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā
lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei. Valsts civildienesta pārvaldes lēmums
iestādei ir saistošs.
(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā
lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts)
vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums
noraidīts.
(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta 5. un
6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošanu, izpilda nekavējoties.
(3) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir spēkā līdz tā atcelšanai,
izpildīšanai vai faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņai, kuru dēļ lēmumu vairs
nav iespējams izpildīt.
(4) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu neizpilda, ja valsts civildienesta
attiecības ar adresātu ir izbeigušās.
(1) Ja adresāts gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda
izpildīšana, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par
disciplināri nesodītu.
(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un attiecīgās lietas kopiju pievieno
adresāta valsts civildienesta gaitas aprakstam. Gadu pēc disciplinārsoda
izpildes minētais lēmums un lietas kopija tiek izņemta no valsts civildienesta
gaitas apraksta un iznīcināta.
Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu kontrole
(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma
noteikumus, iestādes lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskumu un
pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde (amatpersona) Valsts
civildienesta pārvalde, Valsts civildienesta pārvaldes Disciplinārlietu
komisija un tiesa.
(2) Iestāde, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, pēc savas
iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku
lēmumu.
(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt adresāts un cietušais.
(2) Iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd Valsts
civildienesta pārvaldē. Iestādes nolikumā var paredzēt augstāku iestādi
(amatpersonu), kurā lēmumu apstrīd līdz tā apstrīdēšanai Valsts civildienesta
pārvaldē.
(3) Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un
lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu apstrīd
Disciplinārlietu komisijā.
(4) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt līdz:
1) tā pārsūdzēšanai tiesā;
2) dienai, kad tā izpilde ir kļuvusi neiespējama.
(1) Iestādes, tai skaitā Valsts civildienesta pārvaldes, lēmumu par
disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā,
rakstiski iesniedzot iestādē iesniegumu.
(2) Iesniegums par lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanu aptur tā
darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.
(3) Iestāde iesniegumu kopā ar lietas materiāliem piecu darbdienu laikā
attiecīgi nosūta Valsts civildienesta pārvaldei vai nodod Disciplinārlietu
komisijai neatkarīgi no tā, vai iesniegums iesniegts, ievērojot lēmuma
apstrīdēšanas termiņu.
(1) Valsts civildienesta pārvalde iesniegumu par lēmuma par disciplinārsoda
piemērošanu apstrīdēšanu izskata ne ilgāk kā četru mēnešu laikā.
(2) Lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu
pieņem, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.
(3) Valsts civildienesta pārvalde lēmumu triju darbdienu laikā nosūta
adresātam, cietušajam un iestādei.
(4) Lēmums par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu
stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma norakstu adresātam
izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā ierakstītu pasta
sūtījumu. Lēmums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
(5) Lēmumu par apstrīdēto iestādes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var
apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot attiecīgi
iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē iesniegumu.
(1) Valsts pārvaldes iestāde, attiecībā uz kuras ierēdni pieņemts Valsts
civildienesta pārvaldes lēmums, var iesniegt Valsts civildienesta pārvaldes
priekšniekam lūgumu izvērtēt Valsts civildienesta pārvaldes lēmuma lietā
tiesiskumu un pamatotību.
(2) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka pieņem lēmumu 1 mēneša laikā. Ja
objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, termiņu ar
motivētu lēmumu var pagarināt līdz četriem mēnešiem.
(3) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka lēmumu adresāts un cietušais var
apstrīdēt Disciplinārlietu komisijā.
Lietu izskatīšanas kārtība Disciplinārlietu komisijā
(1) Disciplinārlietu komisija (turpmāk Komisija) ir koleģiāla institūcija
Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā.
(2) Lēmumu pieņemšanā Komisija ir neatkarīga un pakļauta tikai likumam.
(3) Komisijas sastāvā ir trīs locekļi. Komisijas locekļus ieceļ amatā Ministru
kabinets uz četriem gadiem. Komisijas locekli var iecelt amatā atkārtoti.
Komisijas locekli no amata atceļ Ministru kabinets.
(4) Komisijas locekli no amata atceļ šādos gadījumos:
1)
ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa
dēļ;
2)
ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;
3)
ja viņš ir pārkāpis likuma Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā prasības;
4)
ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas
nav savienojams ar ierēdņa statusu;
5)
ja viņš sistemātiski nepilda savus amata
pienākumus un šī lēmuma pieņemšanai piekrīt komisijas locekļu absolūtais
vairākums;
6)
pēc komisijas locekļa iniciatīvas.
(5) Komisijas locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas,
darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka
likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
(6) Komisijas locekļiem nepiemēro disciplināratbildību un bez attiecīgā Komisijas locekļa piekrišanas pārcelšanu citā amatā valsts
interesēs.
(1) Komisija izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru
attiecas iesniedzēja iebildumi, objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod
tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.
(2) Disciplinārlietu komisija lietas
apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.
(3) Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro komisijas sēdē.
(4) Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties
uz lietā esošajiem pierādījumiem.
(5) Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu
tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, komisija dod procesa dalībniekiem
norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.
(6) Komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem komisijas reglamentā
noteiktajā kārtībā. Disciplinārlietu komisijas reglamentu apstiprina Ministru
kabinets.
(7) Komisijas lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Lēmuma
norakstu adresātam izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu, noformējot to kā
ierakstītu pasta sūtījumu.
(1) Lietu Komisija izskata atklāti.
(2) Pēc motivēta komisijas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā sēdē, lai
neizpaustu procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu
valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.
(3) Slēgtā sēdē piedalās procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, arī
eksperts.
(4) Slēgtā sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos lietu izskatīšanas
noteikumus.
(5) Lietā, kura izskatīta slēgtā sēdē mutvārdu procesā, publiski paziņo lēmuma
ievaddaļu un rezolutīvo daļu.
(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Apgabaltiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedz Komisijā.
(3) Apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma
spēkā stāšanās dienas.
(1) Apelācijas sūdzībā norāda:
1)
tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2)
sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota
pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un
dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama;
3)
atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās
atrašanās vietu;
4)
lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
5)
kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
6)
kā izpaužas lēmuma nepareizība;
7)
vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par
kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti Komisijā);
8)
sūdzības iesniedzēja prasījumu;
9)
vai piekrīt lietu izskatīt rakstveida procesā, ja
Komisijā lieta izskatīta mutvārdu procesā;
10) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;
11) sūdzības sastādīšanas laiku.
(2) Apelācijas sūdzību paraksta sūdzības iesniedzējs vai viņa pilnvarots
pārstāvis.
(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, atsakās
pieņemt un atdod iesniedzējam.
(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši procesa dalībnieku
skaitam, kā arī dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu. Ja apelācijas
sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši
procesa dalībnieku skaitam. Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru
oriģināli vai noraksti jau ir procesa dalībniekiem.
(2) Komisija atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības
iesniedzēju no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tai pievienoto
dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem procesa dalībniekiem.
(3) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu,
ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti Komisijā.
(1) Komisijas pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:
1) sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā
likuma 60.panta prasībām;
2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;
3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.
(2) Lēmumā nosaka sūdzības iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.
(3) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par
iesniegtu tajā dienā, kad tā Komisijā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā
sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod sūdzības iesniedzējam.
(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai
iesniegšanai Komisijā, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz
apelācijas sūdzības iesniegšanu.
(1) Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt sūdzību.
Sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu.
Sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma
norakstu.
(2) Sūdzība iesniedzama Komisijai un tā adresējama attiecīgajai apelācijas
instances tiesai.
(3) Sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti,
kuru skaits atbilst procesa dalībnieku skaitam.
(4) Ja iesniedzējs nav parakstījis sūdzību vai tai nav pievienoti visi
nepieciešamie noraksti, Komisija pieņem lēmumu atstāt sūdzību bez virzības un
nosaka termiņu trūkumu novēršanai.
(5) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, sūdzība
uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta Komisijai. Pretējā
gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.
(6) Pēc sūdzības saņemšanas Komisija sūdzības norakstus un tai pievienoto
dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.
(7) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, Komisija nekavējoties nosūta lietu ar
sūdzību attiecīgajai apelācijas instances tiesai.
(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas Komisija triju dienu laikā paziņo par
to pārējiem procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un tai pievienoto
dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.
(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās lietu ar sūdzību
un tai pievienotajiem dokumentiem triju dienu laikā nosūta apgabaltiesai.
Apelācijas sūdzības izskatīšanas kārtību apelācijas
tiesā nosaka Administratīvā procesa likums.
Disciplinārpārkāpumi
(1) Par nepamatotu amata pienākumu vai no amata izrietošu pienākumu
nepildīšanu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai birokrātisku,
novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu
soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus
noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet
ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk
kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu
laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes
pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un
vairāk reizes gada laikā,
soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts
būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums,
soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.
(5) Par tīšu rīcību pretēji amata pienākumiem, konkrētam rīkojumam vai
uzdevumam, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts
pārvaldei,
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata.
(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas,
soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus
noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet
ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk
kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu
laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā
par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim
gadiem.
(3)
Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas
izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda
piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts
būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums,
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pilnvaru atņemšanu pieņemt
lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot
mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes
pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu
no amata.
(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai tā aizsardzības noteikumu pārkāpšanu
un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā
par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai ar
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(2)
Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas
izdarīts atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu
pārkāpumu,
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no
amata.
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata.
(1)
Par ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās
mantas vai naudas nozaudēšanu, bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu
glabāšanu
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne
vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.
(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc
disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim
gadiem.
(3) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes
divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā
par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
(4) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks
personisks kaitējums vai mantisks zaudējums,
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas
pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai
atbrīvošanu no amata.
(1)
Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu
pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz
sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz
laiku līdz trim gadiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs un vairāk reizes
divu gadu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts
būtisks personisks kaitējums vai mantisks zaudējums,
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz
laiku līdz trim gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz
trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā
par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu, bet ne vairāk kā par
20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vai
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz
diviem gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja fiziskās iedarbības dēļ cietušajam
ir nodarīti miesas bojājumi,
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai
atbrīvošanu no amata.
(1) Par citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšanu
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz
vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar
kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.
(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc
disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu,
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam
gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas
pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(3)
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti
trīs un vairāk reizes divu gadu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu
pašu pārkāpumu,
soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā
uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā
par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai
pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes
81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi
Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" (Latvijas Republikas Saeimas
un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).
Likums stājas spēkā
200_.gada __._______________.
Likumprojekta Valsts civildienesta
ierēdņu disciplinārās atbildības likums anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|||||||||
1.
Pašreizējās situācijas raksturojums |
Civildienesta
ierēdņu disciplināro atbildību nosaka LR Satversmes 81.pantā noteiktajā
kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158
Par ierēdņu disciplinārsodiem. Spēkā
esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti
konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība. Ņemot
vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, minētajos normatīvajos
aktos radīsies pretrunas ar likumu, kas regulē administratīvo procesu un kurā
ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā, nekā spēkā
esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem. Minētie Ministru kabineta noteikumi nedod nozari vadošajam Ministru kabineta loceklim iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni. |
||||||||
2. Tiesību akta projekta būtība |
Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā likumprojektā atšķirībā no Ministru kabineta iesniegtā
likumprojekta ir paredzēts izveidot Valsts civildienesta pārvaldes sastāvā
koleģiālu institūciju/struktūrvienību - Disciplinārlietu komisiju, kura
darbotos kā pirmās instances tiesa, kas izšķirtu tieši strīdus, kuri rodas no
civildienesta attiecībām, pēc Valsts civildienesta pārvaldes lēmuma
pieņemšanas. Tādējādi būtu iespēja atslogot administratīvās tiesas no
iedziļināšanās šajos specifiskajos jautājumos jau pirmās instances līmenī,
kas nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldē iekšējo jautājumu izlemšanu pirms
tie nonāk tiesu iestādēs. Savukārt, Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta
4.pantā paredzētā komisija vērtējama kā neefektīva, galvenokārt tādēļ, ka
tajā nevar tikt pārstāvēts pārkāpuma konstatētājs, kā arī tādēļ, ka ne visās
iestādēs (it īpaši mazās iestādēs) ir iespējams izveidot šādu profesionālu
komisiju (dažkārt reģionālajās iestādēs pat nav neviena jurista). Tāpat arī Ministru
kabineta iesniegtajā likumprojektā nepilnīgi ir izstrādāta III.nodaļa
Disciplinārlietas gaita, nav paredzēts, kam ir tiesības ierosināt
disciplinārlietu, kā tiek ierosināta disciplinārlieta (nepilnīgs sastāvdaļu
uzskaitījums nav norādīts, ka jānorāda arī šī likuma konkrēta norma, kas
norāda pārkāpuma kvalifikāciju; nav norādīts, kā rīkoties, ja informācija par
pārkāpumu nonāk kāda padotā ierēdņa rokās, nevis iestādes vadītāja rīcībā),
kā noris disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšana (kas pēc būtības ir
pašreizējais disciplinārlietas slēdziens, ko šis projekts vispār neparedz),
kādi ir apstākļi, kas nepieļauj disciplinārlietas ierosināšanu. Ministru
kabineta iesniegtajā likumprojektā nav noteikta disciplinārsoda piemērošanas
lēmuma forma, tā izdošanas kārtība (15.panta 6.daļā ir ietverts, kam jābūt
norādītam lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu, taču lēmums par
disciplinārsoda piemērošanu vispār nav minēts). Jautājumi, kas saistīti ar
disciplinārsodiem ir neprecīzi izstrādāti, jo, pirmkārt, likumprojekts
neparedz sodu par pārkāpumu ārpus civildienesta (5.panta pirmā daļa ir
pretrunā ar 24.pantu, kurš nosaka arī pārkāpumu par darbībām ārpus dienesta),
tāpat nav risināts jautājums par vardarbību pret kolēģiem u.c. Tāpat arī
Ministru kabineta likumprojektā netiek paredzēts saīsinātais process, kas
būtiski atvieglotu disciplinārlietu izmeklēšanas procesu gadījumos, kad ir
izdarīts mazsvarīgs pārkāpums un kad ierēdnis pats ir atzinis savu vainu
pārkāpumā, par ko var piemērot sodu līdz pat mēnešalgas samazināšanai, kā arī
nav
precizēti virkne jēdzienu, piemēram, nepārvaramas varas apstākļi, nav
aprakstīts, kas ir mazsvarīgs pārkāpums u.c. Taču visbūtiskākā nepilnība
Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir fakts, ka likumprojekts tiek
attiecināts tikai uz vispārējā civildienesta ierēdņiem (2.panta pirmā daļa),
neietverot specializētā civildienesta ierēdņus, lai gan disciplinārlietu
ierosināšanas, izmeklēšanas un sodu piemērošanas kārtība neatšķiras
civildienestā kopumā (jo to pamatprincipos regulē Administratīvā procesa
likums). Šis projekts nekādā gadījumā neierobežo specializētā civildienesta
iestādes efektīvi piemērot disciplinārsodus, līdz ar to nav nekāds pamats
izstrādāt atsevišķu (iespējams tādā pašā vai līdzīgā redakcijā) likumprojektu
priekš specializētā civildienesta, jo tas tikai padarītu vispārējo kārtību
neskaidru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likumprojekts
visas iepriekš minētās nepilnības novērš. Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un
tiem piemērojamās konkrētas sankcijas un tiek noteikts princips, ka ierēdņa
disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai
nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek
piemērots, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, ierēdņa vainas
formu, vainu pierādošos un attaisnojošos apstākļus, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus. Tas paplašina iestāžu loku, kurām ir tiesības
ierosināt disciplinārlietas un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes
augstākas iestādes lietvedībā. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī ministriem
attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Likumprojektā tiek nostiprinātas ierēdņa tiesības uz aizstāvību un paplašina indivīda tiesības iesniegt sūdzības par valsts pārvaldes darbību un nosaka indivīdam tiesības sūdzēties, ja, pamatojoties uz viņa sūdzību, iestāde atsakās ierosināt pret ierēdni disciplinārlietu. |
||||||||
II. Kāda var būt tiesību akta |
|||||||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Ieviešot
likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras. Tiks uzlabota
sadarbība starp valsts institūcijām disciplinārlietu izskatīšanas gaitā par
ierosinātajām disciplinārlietām iestādes vadītājs informē augstāku iestādi un
Valsts civildienesta pārvaldi. Augstāka iestāde ir tiesīga pārņemt lietu savā
kompetencē jebkurā lietas izskatīšanas stadijā. Valsts civildienesta pārvalde
var izmantot daļējas pilnvaru pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu
disciplinārlietas daļu un nepārņemot savā kompetencē visu disciplinārlietu.
Iestāde, kura ierosinājusi disciplinārlietu, pieņem galīgo lēmumu, ievērojot
Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par atsevišķu disciplinārlietas daļu. Uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar minēto procedūru saistītos lēmumus, jo lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. |
||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|||||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
2005.gadā un turpmākajos gados 31 200 Ls
(trīsdesmit viens tūkstotis divi simti latu) gadā: -
Disciplinārlietu komisijas sastāvā ir 3 (trīs) locekļi; - ikmēneša atlagojums katram - 800 Ls (astoņi simti latu) (Ls 600 tiesneša
amatalgalga; Ls 200 - 35 % piemaksa no mēneša amatalgas par kvalifikācijas klasi); - 12 kalendārie mēneši gadā. |
||||||||
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. (Pielikumā.) |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
6. Cita informācija |
Likums tiks ieviests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros |
||||||||
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||||
1.
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod
un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
|||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
4. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||||||||
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||||
2.tabula |
|||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
||||||
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas |
||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti |
||||||||
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Likumprojekta izstrādes gaitā ņemti vērā SIGMA (Support for improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries - Atbalsts pārvaldībai un vadībai centrālās un austrumeiropas valstīs) konsultantu ieteikumi. |
||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|||||||||
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekta
izpildi nodrošinās valsts pārvaldes iestādes noteiktās kompetences un
funkciju ietvaros |
||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Par likumprojektu sabiedrība tiks informēta to publicējot oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. |
||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Likumprojekts akts paredz īpašu lēmumu apstrīdēšanas kārtību Valsts civildienesta pārvaldē |
||||||||