Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1

Atbalstīt

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr., 12.nr.) šādus grozījumus:

vārdu "uzņēmējdarbība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komercdarbība" (attiecīgā locījumā).

vārdu "uzņēmējdarbība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komercdarbība" (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finanšu pakalpojumus;

"1) kredītiestāde:

a) banka – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;

b) elektroniskās naudas institūcija – kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;";

"1) kredītiestāde:

b) elektroniskās naudas institūcija – kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;";

5) kredīts - atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas;

6) noguldījums - naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem;

14) uzticības operācijas (trasts) - darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma;

19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi - personas, kas ir:

b) kredītiestādes meitas sabiedrības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme;

2

Aizstāt 1.panta 5., 6., 14.punktā un 19.punkta "b" apakšpunktā vārdu "kredītiestāde" (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu "banka" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

aizstāt 5., 6., 14.punktā un 19.punkta "b" apakšpunktā vārdu "kredītiestāde" (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu "banka" (attiecīgajā locījumā).

16) riska darījumi - kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta riska pakāpe;

"16) riska darījumi – kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus;";

"16) riska darījumi – kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus;";

19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi - personas, kas ir:

"c) kredītiestādes padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, sabiedrības kontrolieris un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

4

Likumprojekta 2.pantā:

Aizstāt 1.panta 19.punkta "c" apakšpunktā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

"c) kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi, sabiedrības kontrolieris un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

21) finanšu pārvaldītājsabiedrība - finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, turklāt viens no tiem ir kredītiestādei;

"21) finanšu pārvaldītājsabiedrība – finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde;";

"21) finanšu pārvaldītājsabiedrība – finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde;";

36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir:

c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

"a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

5

Aizstāt 1.panta 36.punkta "a" apakšpunktā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

izteikt 36.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi, vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;";

39) elektroniskā nauda — elektroniskās ierīcēs (viedkartē vai datora atmiņā) reģistrēti naudas līdzekļi, kuri nodoti lietotājam kā skaidras naudas aizstājējs un kurus var izmantot elektroniskās naudas pārvedumiem;

"39) elektroniskā nauda – naudas izteiksmē izsakāma prasība pret emitentu:

c) kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;";

6

Atbalstīt

"39) elektroniskā nauda – naudas līdzekļi, kas izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu:

c) kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;";

"43) jaukta pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena kredītiestāde;

44) dalībvalsts – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

45) ārvalsts – valsts, kas nav dalībvalsts;

46) mītnes valsts – dalībvalsts, kurā kredītiestāde reģistrēta un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai;

47) iesaistītā valsts – dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrētas kredītiestādes filiāle vai kurā mītnes valsts kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli;

48) ārpakalpojumu sniedzējs – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus;

49) sākotnējais kapitāls – kapitāls, kuru veido:

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā;

50) kompetentas institūcijas – valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi;

"43) jaukta pārvaldītājsabiedrība – mātes sabiedrība, kas nav kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena kredītiestāde;

44) dalībvalsts – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

45) ārvalsts – valsts, kas nav dalībvalsts;

46) mītnes valsts – dalībvalsts, kurā kredītiestāde reģistrēta un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai;

47) iesaistītā valsts – dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrētas kredītiestādes filiāle vai kurā mītnes valsts kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli;

48) ārpakalpojumu sniedzējs – persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus;

49) sākotnējais kapitāls – kapitāls, kuru veido:

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā;

50) kompetentas institūcijas – valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumos noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas norisi;

51) reorganizācijas pasākumi – šā likuma izpratnē ir maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju;

7

Atbalstīt

51) reorganizācijas pasākumi – maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju;

52) brīvais kapitāls – personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kas uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem."

52) brīvais kapitāls – personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kas uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.

8

Papildināt 1.pantu ar 53. un 54.punktu šādā redakcijā:

"53) prasījumu un saistību neto ieskaits – pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība;

54) prasījumu un saistību dzēšana – pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas).".

Atbalstīt

53) prasījumu un saistību neto ieskaits – pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība;

54) prasījumu un saistību dzēšana – pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas).”

3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle.

"3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, tad uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem."

"3.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, ārvalstu kredītiestādes filiālei, dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiālei.

(2) Latvijas Republikā banku drīkst dibināt tikai kā akciju sabiedrību.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, tad uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem."

4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.1, 12.2, 12.3, 13., 16., 24., 25., 26., 28., 29., 31., 32., 33., 34.pantā, 57.panta pirmās daļas 1.punktā un 108.1 pantā vārdu "banka" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā).

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

“4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.1, 12.2, 12.3, 13., 14., 20., 24., 25., 26.,., 31., 32., 33.1 pantā, 90. panta otrajā daļā, 95., 96., 97., 108.1, 112. un 146. panta ceturtajā daļā vārdu "banka" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "kredītiestāde" (attiecīgajā locījumā).”

Atbalstīt

4. Aizstāt 4., 6., 12., 12.1, 12.2, 12.3, 13., 14., 20., 24., 25., 26., 31., 32., 33.1 pantā, 90. panta otrajā daļā, 95., 96., 97., 108.1, 112. un 146. panta ceturtajā daļā vārdu "banka" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "kredītiestāde" (attiecīgajā locījumā).

6.pants. Ārvalstu bankas filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 5. punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 50.1, 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77. - 87., 89., 90., 94.pantu, 102. panta 1., 2. un 4. punktu, 109., 113. - 118., 121., 125.pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128.pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140. - 145., 149., 152., 170., 172. - 177., 184., 185., 188. - 190. pantu, likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citi likumi.

"(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nav saistošas šā likuma 13., 16., 17., 19., 24., 25., 26., 28., 29., 30., 30.1, 31., 32., 33., 33.1, 35.panta, 44.panta otrās daļas, 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6, 57.panta, VI, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas prasības.

10

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.1, 12., 12.2, 12.3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.1, 31., 32., 33., 33.1, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6, 55., 57., 58., 59. panta, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības.".

Atbalstīt

"(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 10.1, 12., 12.2, 12.3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.1, 31., 32., 33., 33.1, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 44., 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6, 55., 57., 58., 59. panta, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības.

(3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.1, 12.2 un 12.3 panta, V nodaļas, 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."

(3) Dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.1, 12.2 un 12.3 panta, V nodaļas, 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."

8.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2) Kredītiestādes pienākums ir gatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finanšu rādītājiem. Publiskajos pārskatos iekļaujamās minimālās informācijas apjomu un publicēšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

"(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai."

"(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai."

9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai.

(3) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītos apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana trešajām personām nerada maksājumu sistēmai papildu finanšu riskus.

"9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai var lietot tikai:

2) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kura par darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku;

1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kas izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas;

"9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai var lietot tikai:

(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī dalībvalstu bankām un dalībvalstu banku filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un tos pieņemt.

1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kas izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas;

2) uzkrāt datus elektroniskās ierīces atmiņā citu personu vārdā un interesēs."

12

Izteikt 9.panta (7) daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā."

Atbalstīt

2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā.

"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

"10.1 pants. (1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kas nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai;

1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kas nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) attiecīgā pakalpojuma sniegšanai;

a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā revīzijas dienesta pienākumu veikšana;

13

Aizstāt 10.1 panta otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstība, iekšējās kontroles organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana;

b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana, ja šāda pienākumu deleģēšana varētu radīt papildu risku kredītiestādei vai tās klientiem.

14

Izslēgt 10.1 panta otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā palīgteikumu.

Atbalstīt

b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana.

(3) Kredītiestādes iekšējā revīzijas dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

15

Aizstāt 10.1 panta trešajā daļā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

(3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts kredītiestādes pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts kredītiestādes pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

(5) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā motivētu rakstveida iesniegumu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politiku, procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.

17

“Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas, procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.”;

Atbalstīt

(5) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas, procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

18

Atbalstīt

(6) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc kredītiestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(11) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo kredītiestādi no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar tās klientiem. Kredītiestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei pārtraukt ārpakalpojuma līgumu un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

19

Atbalstīt

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kredītiestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei izbeigt ārpakalpojuma līgumu un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

1) ka kredītiestāde neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

4) ka iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

20

Atbalstīt

4) ka iestājies kāds no šā panta desmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(17) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

10.2pants. Tiesiskās attiecības, kuras saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums."

(17) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta kredītiestādes rakstveida piekrišana. Kredītiestāde pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedz šajā pantā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

(18) Šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

10.2pants. Tiesiskās attiecības, kuras saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums.

11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

"11.pants. (1) Banka savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(3) Elektroniskās naudas institūcija, kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija nav saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, emitētās elektroniskās naudas kopējais apjoms nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt sešu miljonu eiro ekvivalentu latos.

(6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos."

"11.pants. (1) Banka savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Elektroniskās naudas institūcija, kura neplāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā un pēc tam, kad par plānoto darbības uzsākšanu informējusi Latvijas Banku.

(6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos."

12.1 pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

"3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, un par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu."

"3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt kredītiestādes filiāles uzraudzību, un par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri aizsargā sabiedrības intereses, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu."

"12.4 pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šiem nosacījumiem:

3) kredītiestādei vai kredītiestādēm, kas kontrolē finanšu iestādi, pieder vismaz 90 procenti finanšu iestādes balsstiesīgo akciju;

5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi;

"12.4 pants. (1) Dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šiem nosacījumiem:

5) kredītiestāde vai kredītiestādes, kas kontrolē finanšu iestādi, ir publiski atklājušas informāciju par to, ka ir solidāri atbildīgas par šīs finanšu institūcijas saistībām un attiecīgās kredītiestādes vai kredītiestāžu mītnes valsts uzraudzības institūcija pret to nav iebildusi;

21

Izteikt 12.4panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) finanšu iestādes darbība tiek pakļauta to kontrolējošās kredītiestādes vai kredītiestāžu konsolidētajai uzraudzībai, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, lielajiem riska darījumiem un līdzdalību citās komercsabiedrībās.".

Atbalstīt

(4) Dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga uzsākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 12.1 pantā noteiktajā kārtībā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver šādus dokumentus:

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā.

12.5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.2 un 12.3 pantā noteiktajā kārtībā."

(3) Latvijas Republikā reģistrēta finanšu iestāde ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus citu dalībvalstu teritorijā, ja attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu, kas apliecina finanšu iestādes atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

1) dokumenti, kas ietver šā likuma 12.1 panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteikto informāciju;

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem no finanšu iestādes mītnes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par to, ka finanšu iestāde vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tā nekavējoties nosūta paziņojumu attiecīgajai finanšu iestādei. Paziņojumā norāda, ka ar paziņojuma saņemšanas dienu tā zaudējusi tiesības sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai sniegtu licencējamus finanšu pakalpojumus Latvijā, dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai vispārējā kārtībā.

(6) Ja Latvijā reģistrēta finanšu iestāde, kas uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalsts teritorijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē finanšu iestādes iesaistītās valsts uzraudzības institūciju un finanšu iestādi par tās neatbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

12.5 pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu dalībvalstī šā likuma 12.2 un 12.3 pantā noteiktajā kārtībā."

14.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda bankas pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

"7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu finanšu iestādei vai kredītiestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta uzraudzība, pamatojoties uz konsolidētiem finanšu pārskatiem, atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pamatprincipiem vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu."

22

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

"7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu.".

Atbalstīt

"7) jaundibināmā kredītiestāde ir meitas sabiedrība kādai ārvalstu kredītiestādei vai finanšu iestādei, kurai tās reģistrācijas valstī netiek veikta dalībvalstīs pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata vai par tās uzraudzību atbildīgā ārvalsts institūcija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nav noslēgusi vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu."

15.pants. Lai saņemtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:

3) likuma prasībām atbilstošas bankas, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas filiāles vadītāju kandidatūras.

3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras."

23

Aizstāt 15.panta 3.punktā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītāja un locekļu, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju kandidatūras."

16.pants. (1) Banku var dibināt:

1) fiziskās personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas;

"16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls.

(4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām – var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam."

"16.pants. (1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

b) kuras finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums (dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt gatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem);

(3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvo kapitālu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 19.pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību kredītiestādes kapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(4) Par kredītiestādes dibinātāju nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās (reģistrētās) personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – šā likuma 19.pantā minētajām fiziskajām personām – var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura atzīta par maksātnespējīgu attiecīgo pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam."

19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās personas, - ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.

"19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nodrošināt ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt."

"19.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nodrošināt ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt."

16. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences piešķiršanas jaundibināmai kredītiestādei konsultējas ar dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par tādas kredītiestādes dibināšanu Latvijas Republikā:

3) kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē kredītiestādi, kurai licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī."

"19.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences piešķiršanas jaundibināmai kredītiestādei konsultējas ar dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par tādas kredītiestādes dibināšanu Latvijas Republikā:

2) kura ir meitas sabiedrība mātes sabiedrībai, kuras citai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde, licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī;

3) kuru kontrolē tāda persona, kas kontrolē kredītiestādi, kurai licence piešķirta attiecīgajā dalībvalstī."

17. Aizstāt šā likuma 20., 58. un 59.pantā vārdus "dibināšanas pamatkapitāls" ar vārdiem "sākotnējais kapitāls".

17. Aizstāt šā likuma 20., 58. un 59.pantā vārdus "dibināšanas pamatkapitāls" ar vārdiem "sākotnējais kapitāls".

21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

"21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu par licences bankas darbībai izsniegšanu.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par licences elektroniskās institūcijas darbībai izsniegšanu."

24

Atbalstīt

"21.pants. (1) Bankas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par licences bankas darbībai izsniegšanu.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par licences elektroniskās institūcijas darbībai izsniegšanu."

24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

(2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

"24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā revīzijas dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā revīzijas dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi."

25

Aizstāt 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

"24.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi.

25.pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, sabiedrības kontrolieri, ārvalstu kredītiestādes filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi."

26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi".

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata neaptur tā izpildi".

27.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus.

(2) Kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ir anulējusi.

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu neaptur tā izpildi."

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par kredītiestādes licences (atļaujas) anulēšanu neaptur tā izpildi."

"27.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu, paziņo par to Eiropas Komisijai un Padomdevējai komitejai banku darbības jomā. Paziņojumā īpaši norāda, ja licence (atļauja) kredītiestādes darbībai tiek izsniegta kredītiestādei, kuras kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komercsabiedrība.

26

Aizstāt 27.1 panta pirmajā daļā vārdkopu "Padomdevējai komitejai banku darbības jomā" ar vārdkopu "Eiropas Banku komitejai".

Atbalstīt

"27.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai izsniegšanu, paziņo par to Eiropas Komisijai un Eiropas Banku komitejai. Paziņojumā īpaši norāda, ja licence (atļauja) kredītiestādes darbībai tiek izsniegta kredītiestādei, kuras kontroli tieši vai netieši īsteno ārvalsts komercsab iedrība.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veikusi saskaņā ar šā likuma 108.1 panta trešo un ceturto daļu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komercsabiedrība un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komercsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā."

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paziņo par to Eiropas Komisijai, ja šādas būtiskas līdzdalības ieguvējs ir ārvalsts komercsabiedrība un, iegūstot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par ārvalsts komercsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē kredītiestāžu dibināšanu un darbību Latvijas Republikā."

28.pants. Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi.

27

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. (1) Būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi, kā arī šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos 3 gadus, lai nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi.".

Atbalstīt

"28.pants. (1) Būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi, kā arī šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos 3 gadus, lai nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošām (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām) personām, t.sk. juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – fiziskajām personām, informāciju, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu dibinātājus (akcionārus) un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) – fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegt tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un kredītiestādi.".

29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību bankā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

"29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

"29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, finansiālo stāvokli un, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu bankas vadību, jo persona neatbilst banku akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties par šādu savu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un bankai.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finanšu stāvokli.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un tās ietekmi uz kredītiestādes vadību.

28

Izteikt 29.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un tās ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību.".

Atbalstīt

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, atbilstību kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām un ietekmi uz kredītiestādes vadību un darbību.

2) personai nav brīvā kapitāla, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām;

29

Izteikt 29.panta piektās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

2) personai nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām;".

Atbalstīt

2) personai nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes, nevainojamas reputācijas vai tā neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām;

5) personas ieguldītie līdzekļi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību kredītiestādē, ir iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

5) personas ieguldītie līdzekļi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību kredītiestādē, ir iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, persona būtisko līdzdalību kredītiestādē iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas dienas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(8) Šā panta piektajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

(6) Šā panta piektās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētā tirgū vai citā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā (reģistrētā) persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(8) Šā panta piektajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

30.1 pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta kredītiestāde vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

"30.1 pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgas dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."

"30.1 pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgas dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē."

33.pants. (1) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz banku apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa bankas valdes vai kāda valdes locekļa atsaukšanu vai aizliedz izmantot visu to akciju balsstiesības, kuras pieder attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām.

(3) Ja persona, neievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, kā arī akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

"33.pants. (1) Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas kredītiestādē ir tiesīga:

(2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst prasīt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja:

(3) Ja kredītiestādes akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības kredītiestādē, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz kredītiestādes akcionāru, kuram būtiska līdzdalība kredītiestādē rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

30

Izteikt 33.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

Atbalstīt

"33.pants. (1) Ja kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisko līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā;

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

31

Papildināt likumu ar 33.2pantu šādā redakcijā:

"33.2pants. Būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.".

Atbalstīt

"33.2pants. Būtisku līdzdalību kredītiestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.".

(skatīt 33.priekšlikumu 38.lpp.)

35.pants. (1) Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

"35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(3) Pirmo sešu elektroniskās naudas institūcijas darbības mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas apjoma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem.

(4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."

32

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā skaitli 10 ar skaitli 8.

Atbalstīt

"35.pants. (1) Bankas pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem.

(3) Pirmo sešu elektroniskās naudas institūcijas darbības mēnešu laikā tās pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par diviem procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas apjoma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem.

(4) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."

37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

"37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot to aktīvu apjomu, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas apjomam."

"37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām (likviditātes prasības) nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot to aktīvu apjomu, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas apjomam."

28. Aizstāt šā likuma 43., 47., 50.1, 51., 52., 54., 55., 56.pantā, 102.panta 2.punktā, 103.panta 4. un 5.punktā vārdu "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "banka" (attiecīgā locījumā).

33

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā (pārceļot pirms grozījumiem likuma 35.pantā):

“28. Aizstāt 34., 43.panta otrajā teikumā, 47., 51., 54., 56., 66., 69., 71., 72., 102.panta 2.punktā, 103. panta 4. un 5.punktā, 113. un 114.pantā vārdu "kredītiestāde" (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu "banka" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

skatīt 36.lpp.

44.pants. Bankas būtiska līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā, kurš nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

"44.pants. (1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

(2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus."

"44.pants. (1) Bankas būtiska līdzdalība tādas komercsabiedrības pamatkapitālā, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

(2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus."

50.1 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība, kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai kontroles veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuras mātes sabiedrība ir Latvijā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to pieprasa, kredītiestādei, kuras uzraudzību, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, jāievēro kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai, bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus.

30. Izslēgt 50.1  pantu.

32. Izslēgt 50.1  pantu.

"50.2 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tai nav meitas sabiedrību, kas ir kredītiestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga vienoties ar to dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, par to, kura uzraudzības institūcija veiks Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kura ir šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kas ir reģistrēta Latvijā, ir lielāka aktīvu kopsumma, nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvalstī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tā saņēmusi licenci ātrāk par citām kredītiestādēm.

(5) Finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un/vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tieši vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(7) Šā panta pirmajā daļā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un citas kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo komercsabiedrību kopumu un to konsolidācijas metodes nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(12) Kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju.

50.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot kredītiestādei šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības pēc savstarpējas vienošanās noslēgšanas ar attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanos un tās saturu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

50.4  pants. (1) Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

50.5 pants. Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.2 pantā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

50.6 pants. Šā likuma 50.2, 50.3, 50.4 un 50.5 pantā minētās prasības, kuras noteiktas komercsabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, piemērojamas arī ārvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzībai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

"50.2 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir tāda Latvijā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras mātes sabiedrība nav Latvijā reģistrēta kredītiestāde, kā arī ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nevienā citā dalībvalstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde.

(4) Ja vienošanās atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām nav panākta, kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai finanšu pārvaldītājsabiedrības reģistrācijas valstī nav nevienas meitas sabiedrības, kas ir kredītiestāde, bet citās dalībvalstīs ir meitas sabiedrības, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādei, kas ir reģistrēta Latvijā, ir lielāka aktīvu kopsumma, nekā jebkurai citai finanšu pārvaldītājsabiedrības dalībvalstī reģistrētai meitas sabiedrībai, kas ir kredītiestāde. Ja vairākām kredītiestādēm, kas ir dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, bilances kopsumma ir vienāda, Latvijā reģistrētai kredītiestādei jāievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības, ja tā saņēmusi licenci ātrāk par citām kredītiestādēm.

(5) Finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, jāsniedz kredītiestādei, kuras uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, informācija par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un/vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kurā iekļautas arī pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās pārvaldītājsabiedrībām tieši vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kuras ir kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuru uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(9) Kredītiestāde pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par komercsabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem ir iekļauti kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā vai atbrīvoti no konsolidācijas, par jaukto pārvaldītājsabiedrību, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, un tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas ir jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās jauktai pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt tajās iekšējās pārbaudes, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(10) Kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautajām dalībvalstīs reģistrētajām komercsabiedrībām jāatļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc tās pieprasījuma veikt saskaņā ar šo pantu noteiktās pārbaudes tādā apmērā, kāds ir nepieciešams uzraudzības veikšanai un pieļaujams saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem. Šī prasība attiecas arī uz šā panta devītajā daļā minētajām dalībvalsts komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no konsolidācijas.

(12) Kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem pakļaujas konsolidētai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka kredītiestāde, kurai saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā panta pirmās daļas noteikumu izpildei nepieciešamo informāciju.

50.3 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi no šā likuma 50.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atbrīvot kredītiestādi, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no šā likuma 50.2 panta ceturtajā daļā minēto noteikumu izpildes, ja kādas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai informāciju par šajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijā reģistrēto kredītiestādi konsolidējamo komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijā reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto kredītiestādi tādu komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību tā veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

50.4  pants. (1) Kredītiestādei, finanšu iestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai komercsabiedrībai, kuras finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai komercsabiedrībai, kura ir Latvijā reģistrētas komercsabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.

50.5 pants. Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, nesniedz kredītiestādei šā likuma 50.2 pantā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības Latvijā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai sabiedrības, kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

50.6 pants. Šā likuma 50.2, 50.3, 50.4 un 50.5 pantā minētās prasības, kuras noteiktas komercsabiedrībām, kas reģistrētas dalībvalstīs, piemērojamas arī ārvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzībai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

52.pants. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

32. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

"52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai."

"52.pants. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai."

57.pants.  (1) Kredītiestādei ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

1) tiek mainīts bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris);

(2) Kredītiestādei ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, ir tiesības neatļaut kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām."

34

Aizstāt 57.panta 11, 12 un 13 daļā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, ir tiesības neatļaut kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām."

(4) Kredītiestādei ir tiesības sniegt savai mātes sabiedrībai, kas ir kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.

34. Izslēgt 61.panta ceturto daļu.

36. Izslēgt 61.panta ceturto daļu.

62.pants. (1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(4) Ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi noslēgtajā līgumā.

35

Izteikt 62.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī fizisko personu mantiniekiem.”

Neatbalstīt

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, valsts institūcijās vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

"(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā."

36

Aizstāt 64.panta pirmajā daļā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

"(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā."

"72.1 pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu.

(2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu."

37

Atbalstīt

"72.1 pants. (1) Vienā Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai ārvalsts kredītiestādes filiāles emitētā elektroniskās naudas līdzeklī uzkrātā elektroniskās naudas nominālvērtība nedrīkst pārsniegt 150 eiro ekvivalentu latos.

(2) Pēc klienta pieprasījuma kredītiestādei ir pienākums atpirkt no klienta elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu."

85.pants. (1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Ja zvērinātu revidentu ziņojums ir ar piezīmēm, tad dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts";

39. 85.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts";

"(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja kredītiestāde neievēro vai, ja dividendes jau tiek izmaksātas, neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus."

38

Izteikt 85.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus.".

Atbalstīt

"(3) Kredītiestāde mēnesi pirms akcionāru sapulces paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības aizliegt kredītiestādei izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai lielo riska darījumu ierobežojumus."

89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

"89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

39

Izslēgt 89. pantā vārdkopu "kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku".

Atbalstīt

"89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

100.pants. Kredītiestāžu uzraudzību Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

"100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja likumos nav noteikts citādi.

(2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvie akti nenosaka citādi."

41. Izteikt 100.pantu šādā redakcijā:

"100.pants. (1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja likumos nav noteikts citādi.

(2) Kredītiestāžu filiāļu uzraudzību ārvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem lik umiem, ja attiecīgo ārvalstu normatīvie akti nenosaka citādi."

"101.2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanu un tā ietekmi uz kredītiestādes un visa kredītiestāžu sektora darbību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."

"101.2 pants. (1) Ja kredītiestāde plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu kredītiestādei aizliegt uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to kredītiestādei, ja kredītiestādes plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."

102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.

"6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem."

"6) elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam apjomam vai iepriekšējo sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, ir mazāka par diviem procentiem."

103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir tiesīga veikt šādas darbības:

9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par šajā pantā minētajiem jautājumiem pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par šajā pantā minētajiem jautājumiem pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 122. - 124.pantu.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu."

"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 123. un 124.pantu."

106.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarota persona ne retāk kā reizi divos gados pārbauda kredītiestādes darbību.

(4) Kredītiestāžu parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai kredītiestāde saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par kredītiestādes parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.

40

106. pantā:

izteikt pirmo, otro un ceturto daļu šādā redakcijā:

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kura ir finanšu iestāde, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no bankas atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās bankai ir ieguldījumi.

(4) Parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai banka un tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.”

Atbalstīt

(4) Parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai banka un tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

papildināt piekto daļu pēc vārda "kredītiestādēm" ar vārdu "apdrošinātājiem".

41

Izteikt grozījumu 106.panta piektajā daļā šādā redakcijā:

“aizstāt piektajā daļā vārdu "kredītiestādēm" ar vārdiem "bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem"”

Atbalstīt

aizstāt piektajā daļā vārdu "kredītiestādēm" ar vārdiem "bankām, to meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem";

(6) Kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.”

42

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bankām un banku meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Bankām šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.".

Atbalstīt

“(6) Bankām un banku meitas sabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, apdrošinātājiem ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu. Bankām šajā daļā noteiktajā kārtībā ir tiesības savstarpēji apmainīties ar ziņām par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.".

107.pants. (1) Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt Latvijā pārbaudes attiecīgās ārvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās bankās, kurām attiecīgās ārvalsts banka ir mātes sabiedrība.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās bankās, to filiālēs un pārstāvniecībās, ja attiecīgās ārvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

45. Izslēgt 107.pantu.

47. Izslēgt 107.pantu.

"107.1 pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā sagatavotā ziņojuma kopiju par veiktās pārbaudes rezultātiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

107.2 pants. Šā likuma 107.1 pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

"107.1 pants. (1) Dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Dalībvalsts uzraudzības institūcija iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā sagatavotā ziņojuma kopiju par veiktās pārbaudes rezultātiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas dalībvalsts uzraudzības institūcijā informāciju uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

107.2 pants. Šā likuma 107.1 pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām."

110.1 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finanšu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei.

"110.1 pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgo institūciju likumā noteiktās funkcijas. Attiecīgās ārvalsts institūcijas saņemto informāciju ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana tikusi dota.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā, piektajā un sestajā daļā saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem;

4) dalībvalsts iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai."

"110.1 pants. (1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgo institūciju likumā noteiktās funkcijas. Attiecīgās ārvalsts institūcijas saņem to informāciju ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana tikusi dota.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar Latvijas Banku, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai."

"112.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence."

"112.1 pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence."

"126.1 pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem."

"126.1 pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un uz tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem."

127.pants. (1) Kredītiestādes akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju tikai pēc tam, kad kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru.

"127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijā."

"127.pants. Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu vai bankrota procedūras uzsākšanu.

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Iesnieguma projektam pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, pārbauda, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(4) Likvidators, pabeidzot kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidāciju, pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to Finanšu un kapitāla tirgus komisijā."

134.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

"7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros."

"7) izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesā veicamo ierakstu izdarīšanu publiskajos reģistros."

137.pants. (1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem, likvidators ceļ prasību tiesā pret vainīgajām personām par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

"(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības."

43

Aizstāt 137.panta pirmajā daļā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

"(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības."

"143.1 pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.

(2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības."

"143.1 pants. (1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.

(2) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības darbības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, to tiesības reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības."

153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

"7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros."

"7) izdevumi, kas saistīti ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros."

158.pants. No maksātnespējas lietas ierosināšanas dienas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu vai parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātajā sanācijas plānā.

"158.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē kreditoru tiesības prasīt savu kreditoru prasījumu un kredītiestādes prasījumu savstarpēju dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem.

(2) Darījumus, kuri pamatoti ar ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kuri attiecas uz ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti.

44

Izteikt 158.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

(2) Darījumus, kuri pamatoti ar prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kuri attiecas uz prasījumu un saistību neto ieskaita vai atpakaļpirkuma līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti.".

Atbalstīt

"158.pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē prasījumu un saistību neto ieskaitu, atpakaļpirkumu un prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem.

(4) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā pantā pirmajā un otrajā daļā noteikto darbību izpildi."

(4) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā pantā pirmajā un otrajā daļā noteikto darbību izpildi."

14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;

"14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;";

"18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā."

45

Aizstāt 161.panta otrās daļas 14.punktā vārdu "revīzija" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "audits" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

"14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības dēļ nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;";

"18) pieprasīt un saņemt no kreditoriem un citām personām prasību un citu pretenziju tulkojumus Latvijas Republikas valsts valodā."

"183.1 pants. (1) Ja netiek īstenota kredītiestādes sanācija vai tā ir bijusi neveiksmīga, kā arī ja netiek īstenoti citi reorganizācijas pasākumi vai tie ir bijuši neveiksmīgi un tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.

(2) Pēc kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai anulēšanas, ja nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts kredītiestādes administrators vai cita attiecīgi pilnvarotā persona, tad administratoram vai attiecīgi pilnvarotajai personai, kura veica kredītiestādes sanācijas darbības vai citus reorganizācijas pasākumus, ir tiesības turpināt attiecīgās darbības atbilstoši likumā kredītiestādes bankrota procedūrā paredzētajām administratora pilnvarām līdz dienai, kad tiek iecelts kredītiestādes bankrota procedūras administrators.

(3) Ja tiek veiktas darbības, kuras saistītas ar bankrota procedūru Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām, sadarbojas ar attiecīgās iesaistītās valsts k ompetentām institūcijām."

"183.1 pants. (1) Ja netiek īstenota kredītiestādes sanācija vai tā ir bijusi neveiksmīga, kā arī ja netiek īstenoti citi reorganizācijas pasākumi vai tie ir bijuši neveiksmīgi un tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.

(2) Pēc kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai anulēšanas, ja nav likumā noteiktajā kārtībā mainīts kredītiestādes administrators vai cita attiecīgi pilnvarotā persona, tad administratoram vai attiecīgi pilnvarotajai personai, kura veica kredītiestādes sanācijas darbības vai citus reorganizācijas pasākumus, ir tiesības turpināt attiecīgās darbības atbilstoši likumā kredītiestādes bankrota procedūrā paredzētajām administratora pilnvarām līdz dienai, kad tiek iecelts kredītiestādes bankrota procedūras administrators.

(3) Ja tiek veiktas darbības, kuras saistītas ar bankrota procedūru Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot uzraudzību atbilstoši šā likuma prasībām, sadarbojas ar attiecīgās iesaistītās valsts kompetentām institūcijām."

198.pants. (1) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 8.panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka ir tiesīgas uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem.

(2) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 32., 90., 91., 95. un 96.panta vai 106.panta ceturtās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem.

svītrot otrajā daļā vārdus un skaitli "vai 106.panta ceturtās daļas";

svītrot otrajā daļā vārdus un skaitli "vai 106.panta ceturtās daļas";

"(3) Ja kredītiestāde vai apdrošinātājs nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt kredītiestādei vai apdrošinātājam soda naudu līdz 5000 latiem."

47

Izteikt 198.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja banka, tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt bankai, tās meitas sabiedrībai, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, soda naudu līdz 5000 latiem.".

Atbalstīt

“(3) Ja banka, tās meitas sabiedrība, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, nepilda šā likuma 106.panta ceturtās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt bankai, tās meitas sabiedrībai, kura sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, soda naudu līdz 5000 latiem."

208.pants.  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

59. Izslēgt 208.pantu.

61. Izslēgt 208.pantu.

"XVI nodaļa

209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:

210.pants. (1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei.

(4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts tiesību akti, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

"XVI nodaļa

209.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:

210.pants. (1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei.

(4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts tiesību akti, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija nekavējoties pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju kredītiestādei, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī, vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetento institūciju par šīm darbībām.

48

papildināt pirmajā daļā pēc vārdiem “Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija” ar vārdiem “katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei”;

Atbalstīt

211.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nekavējoties pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju kredītiestādei, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī, vai kredītiestādei, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetento institūciju par šīm darbībām.

(3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" un katras iesaistītās valsts divos valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

(3) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai cita kompetenta institūcija nolemj par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes, kurai ir kreditori citā dalībvalstī, vai kredītiestādes, kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistītas kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī, administrators vai cita likumā pilnvarota persona nekavējoties pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nodrošina likumos noteikto ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" un katras iesaistītās valsts divos valsts mēroga laikrakstos, kurā atrodas Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes filiāle vai kreditori.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu sagatavo Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, administratora vai citas likumā pilnvarotas personas identifikācijas datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

(5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana nedod tiesības apstrīdēt minētos tiesas nolēmumus vai kompetentu institūciju lēmumus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

49

Izteikt 211.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu un tā nevar būt par pamatu tiesas nolēmumu vai kompetentu institūciju lēmumu par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju pārsūdzēšanai vai apstrīdēšanai.”

Atbalstīt

(5) Šajā pantā noteikto paziņojumu nepublicēšana neietekmē reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu un tā nevar būt par pamatu tiesas nolēmumu vai kompetentu institūciju lēmumu par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju pārsūdzēšanai vai apstrīdēšanai.

212.pants. (1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas.

(4) Visiem kreditoriem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesības iesniegt savas prasības un pretenzijas saskaņā ar šā likuma 143.1 panta pirmo daļu. Kreditors ir tiesīgs iesniegt kreditora prasījumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā (vai vienā no oficiālajām valodām), kurā ir kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā uz kreditora prasījuma pieteikuma norāda virsrakstu "Kreditora prasījuma pieteikums" Latvijas Republikas valsts valodā.

213.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pirms tiesas nolēmuma vai kompetentu institūciju lēmuma par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta kredītiestādes Latvijas Republikā esoša filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli.

(5) Likvidatori vai administratori, vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu valstu pilnvarotajām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju.

212.pants. (1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas.

(4) Visiem kreditoriem neatkarīgi no to atrašanās vietas ir tiesības iesniegt savas prasības un pretenzijas saskaņā ar šā likuma 143.1 panta pirmo daļu. Kreditors ir tiesīgs iesniegt kreditora prasījumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā (vai vienā no oficiālajām valodām), kurā ir kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā uz kreditora prasījuma pieteikuma norāda virsrakstu "Kreditora prasījuma pieteikums" Latvijas Republikas valsts valodā.

213.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties pirms tiesas nolēmuma vai kompetentu institūciju lēmuma par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta kredītiestādes Latvijas Republikā esoša filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli.

(5) Likvidatori vai administratori, vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu valstu pilnvarotajām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju.

214.pants. Latvijas Republikas tiesību akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:

6) prasījumiem, kas iesniegti pret kredītiestādi, un prasījumiem, kuri iesniegti pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa sākšanas;

8) tiesību aktu prasībām, kuras nosaka kredītiestāžu aktīvu atsavināšanu, ieņēmumu no aktīvu atsavināšanas sadali, prasījumu grupēšanu, un to kreditoru tiesībām, kuru prasījumi pēc likvidācijas vai maksātnespējas procesa uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesības vai ar ieskaitu vai citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām;

12)  tiesību aktu noteikumiem, kas ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus.

51

Izteikt 214.panta 3.punktu šādā redakcijā:

Atbalstīt

214.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:

12)  normatīvo aktu noteikumiem, kas ierobežo visu kreditoru noteiktās tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus.

215.pants. Ja tiek veikti reorganizācijas pasākumi vai likvidācija Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai k redītiestādei, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

216.pants. Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

217.pants. (1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera – aktīvu pārdevēja – tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktos darījumus.

215.pants. Ja tiek veikti reorganizācijas pasākumi vai likvidācija Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei (arī tās filiālei iesaistītajā valstī) vai kredītiestādei, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

216.pants. Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

217.pants. (1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera – aktīvu pārdevēja – tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(2) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz kredītiestādi, kas pārdod aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, pēc attiecīgo aktīvu nodošanas pircējam nav pamats darījuma atcelšanai vai pārtraukšanai un neietekmē darījuma partnera – pircēja – tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktos darījumus.

218.pants. Ja pēc lēmuma par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību uzsākšanas tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz:

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām – to dalībvalstu tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

52

aizstāt likuma 218.pantā vārdus “tiesību akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

218.pants. Ja pēc lēmuma par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību uzsākšanas tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz:

3) finanšu instrumentiem, kas reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām – to dalībvalstu normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas kredītiestādes īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

219.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktās darbības vai tiesības.

219.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā noteiktās darbības vai tiesības.

220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.

221.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumu vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas tiesību akti.

222.pants. Latvijas Republikas tiesību akti netiek piemēroti uz tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz maksājumiem vai darījumiem, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka:

1) darbība, kas aizskar citu kreditoru intereses, izriet no tādas dalībvalsts likumiem, kas nav Latvijas Republika;

223.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošām lietām regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.

224.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanas kārtību regulē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti."

53

aizstāt likuma 220., 221., 222., 223., 224.pantā vārdus “tiesību akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

220.pants. (1) Dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīviem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.

221.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumu vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.

222.pants. Latvijas Republikas normatīvie akti netiek piemēroti uz tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz maksājumiem vai darījumiem, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka:

223.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošām lietām regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.

224.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanas kārtību regulē attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti."

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un izvēršanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju."

54

Atbalstīt

skatīt zemāk

Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas uzsāktos kredītiestāžu vai to filiāļu reorganizācijas pasākumus un likvidāciju veic un pabeidz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

55

16. Likuma 10.2.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos.””

Atbalstīt

16. Likuma 10.2.pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos.”

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/12/EK attiecībā uz kredītiestāžu uzņēmējdarbības sākšanu un izvēršanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju."