Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

“Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

(reģ.nr. 864)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k

Priekšlikumi

(55)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

ar redakcionāliem precizējumiem

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi;

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 1. panta redakcijā:

aizstāt 3. punktā vārdus ”kas nodrošina bērnam” ar vārdiem “kas nodrošina aprūpi bērnam”;

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 3. punktā vārdus “īpašu valsts palīdzību un aizsardzību”;

Atbalstīt

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

3) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) aizbildnis — persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;

5) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē;

4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, ja tas nepieciešams un pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 4. punktā vārdus “ja tas nepieciešams un”;

Atbalstīt

4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

6) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

5) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) mājas — bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

8) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

6) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

7) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, au džuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

7) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

10) bērnu aprūpes iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;

8) bērnu aprūpes iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 8. punktā vārdus “fiziskās vai juridiskās personas izveidota”;

Atbalstīt

8) bērnu aprūpes iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

11) privātā bērnu iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;

12) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

9) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

13) vardarbībā cietis bērns — bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;

14) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

15) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

16) emocionāla vardarbība — bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt 12. punktā vārdus “draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai” ar vārdiem iekavās “(draudot, lamājot, pazemojot vai citādi kaitējot bērna emocionālajai attīstībai)”;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

aizstāt 12. punktā vārdus “draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai” ar vārdiem iekavās “(draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai)”;

Atbalstīt,

redakcionāli

precizējot

atbildīgās komisijas

priekšlikumā

Atbalstīt

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

17) vecāku nolaidība — bērna aprūpes, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja pildīt šos pienākumus;

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt 13. punktā vārdus “ja vecākiem ir bijusi iespēja pildīt šos pienākumus”.

Atbalstīt

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana;

18) bērna labklājības minimālais līmenis — līdzekļu un garantiju kopums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, aprūpi un citas bērna tiesības;

19) ielas bērni — bērni, kuri klaiņo, ubago, lielāko laika daļu pavada uz ielas (arī māju bēniņos, pagrabos, pamestās mājās, spēļu automātu salonos u.c.) un kuri nesaņem pietiekamu atbalstu no savas ģimenes vai kuriem saikne ar ģimeni zudusi pilnīgi.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

14) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.”

3.pants. Bērns un bērna tiesību vienlīdzības princips

(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas” ar vārdiem “kuras saskaņā ar likumu izsludinātas”.

5.pants. Bērna tiesību aizsardzības subjekti

(1) Bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina:

1) bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi;

2) izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestādes, kā arī darba devēji;

3) valsts un pašvaldību institūcijas;

4) sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.

(2) Aizsargājamas arī bērnu organizācijas un ģimene.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

3. 5.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darba devēji.”

3. 5.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darba devēji.”

6.pants. Bērna tiesību aizsardzības princips

(1) Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar bērna aprūpi, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna intereses.

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.”

Deputāts N.Kabanovs

Papildināt 6.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ja konstatē pretrunu starp dažādām tiesību normām, kuras regulē šīs attiecības, piemēro to tiesību normu, kura vairāk atbilst bērna interesēm.”

Neatbalstīt

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem

(1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

(2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.

(3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

(4) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

Deputāts N.Kabanovs

Papildināt 10.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Bērnu nedrīkst izlikt no dzīvojamām telpām.”

Neatbalstīt

12.pants. Bērna sociālās tiesības

(1) Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, — ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.

(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.

(3) Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību.

(4) Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

5. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pašvaldības sociālo palīdzību” ar vārdiem “un sociālajiem pakalpojumiem”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības saņemt Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.”

10.

11.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Likumprojekta 5.pantā:

izteikt likuma 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, atrodoties ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas valsts un pašvaldība nodrošina Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas. ";

izslēgt likumprojekta priekšlikumu par 12.panta papildināšanu ar piekto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma 12. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus “dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas” un izslēgt likumu grozījumu piedāvāto likuma 12. panta piekto daļu.

Daļēji atbalstīt,

redakcionāli precizējot

Juridiskā biroja

11. priekšlikumā

Atbalstīt

5. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pašvaldības sociālo palīdzību” ar vārdiem “un sociālajiem pakalpojumiem”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas”.

19.pants. Informācija par bērna tiesībām

(1) Valsts nodrošina iespēju katram bērnam pamatskolā un vidusskolā vai tai pielīdzināmā mācību iestādē saskaņā ar izglītības likumu apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām.

(2) Valsts informē sabiedrību par šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

6. Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.”

6. Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

20.pants. Ar bērna tiesību aizsardzību saistīto lietu izskatīšana

(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatītu speciālisti, kuriem ir attiecīgas zināšanas bērna tiesību jomā un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem.

(2) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

7. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts nodrošina, lai jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets.”

12.

13.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojekta 7. pantā:

aizstāt vārdus “jautājumus, kas saistīti” ar vārdiem “lietas, kas saistītas”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt vārdus “Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu” ar vārdiem “Speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves kārtību un saturu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 7.pantā vārdus “Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu” ar vārdiem “Kārtību, kādā apgūstamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu”.

Atbalstīt

Atbalstīt,

redakcionāli

precizējot

atbildīgās komisijas 14.

priekšlikumā

Atbalstīt

7. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Kārtību, kādā apgūstamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets.”

24.pants. Vecāku pienākumi pret bērnu

(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

(3) Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(4) Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības.

(5) Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

8. Papildināt 24.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.”

15.

Saeimas Juridiskais birojs

Precizēt vai izslēgt likumprojekta 8. pantu.

Neatbalstīt

8. Papildināt 24.pantu a r sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.”

25.pants. Vecāku tiesības ierobežot bērna brīvības

(1) Bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:

1) nodrošinātu bērna attīstību;

2) aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību;

3) aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

(2) Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

9. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “attīstību” ar vārdiem “un aizsargātu viņa veselību un dzīvību”.

26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei

(1) Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni un sniedz tai palīdzību.

(2) Ja vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei, nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju, izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības.

10. Papildināt 26.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei.”

10. Papildināt 26.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

(1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja:

1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;

2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;

3) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos bērns šķirams no ģimenes, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot ģimenē.

(3) Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs.

(4) Ja ārpusģimenes aprūpe tiek noteikta sakarā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem apstākļiem:

1) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

2) izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, vērā ņemams arī bērna viedoklis.

11. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.”;

16.

17.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma 27. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Bērnu var šķirt no ģimenes tikai šādos izņēmuma gadījumos, ja”;

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma grozījumu, kas paredz papildināt 27. panta otro daļu ar jaunu teikumu.

Neatbalstīt

11. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.”;

(5) Šajos gadījumos pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

aizstāt piektajā daļā vārdus “sociālās palīdzības dienests” ar vārdiem “sociālais dienests”;

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu.”

aizstāt piektajā daļā vārdus “sociālās palīdzības dienests” ar vārdiem “sociālais dienests”;

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos, darba vai citiem apstākļiem nevar bērnu aprūpēt.

(2) (Izslēgta ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.).

(3) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu, šī māte uzņemama zīdaiņu namā kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

12. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes un to apstiprina pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa), māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus ģimenei vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt.”

18.

19.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 29. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “un to apstiprina pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa)”;

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus ģimenei” ar vārdiem “nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus”.

Atbalstīt

Red.prec.

12. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes, māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt.”

30.pants. Maksa par bērna ārpusģimenes aprūpi

(1) Vecākiem ir pienākums apmaksāt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus tādā apmērā, kādā vecāku pienākums uzturēt bērnu noteikts Civillikumā.

(2) Tas apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par pakalpojumiem šajos gadījumos tiek segta attiecīgi no valst s vai pašvaldības budžeta un pēc tam piedzenama no vecākiem tiesas ceļā.

(3) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.

13. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.”

13. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.”

33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem

(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot gadījumus, kad tikšanās:

1) kaitē bērna veselībai un attīstībai;

2) rada draudus aizbildņiem, audžuģimenēm, bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, bāriņtiesa (pagasttiesa) vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem radiniekiem viņa atrašanās vietu.

(3) Lēmumu par satikšanās aizliegumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

14. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu".

14. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu".

35.pants. Aizbildnībā esoša bērna aprūpe

Aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

15. 35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, pašvaldība nodrošina aizbildņa apmācību par sava budžeta līdzekļiem. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

20.

21.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt likumprojekta 15.pantā iesniegto grozījumu likuma 35.panta otrajā daļā šādā redakcijā:

"(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, pašvaldība nodrošina aizbildņa apmācību sava budžeta līdzekļu ietvaros. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs."

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 35. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību.”

Daļēji atbalstīt,

redakcionāli precizējot

Juridiskā biroja

21. priekšlikumā

Atbalstīt

15. 35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

36.pants. Bērna aprūpe audžuģimenē

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem piešķir audžuģimenes statusu, gādā par attiecīgās ģimenes apmācību un bērna aprūpes līguma slēgšanu ar to.

(2) Pašvaldība palīdz audžuģimenēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

(3) Bērna un audžuģimenes tiesiskās attiecības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

16. Papildināt 36.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināmi uzturlīdzekļi bērnam audžuģimenē.”

22.

23.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 16. pantu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 16.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 36.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Audžuģimenei ir tiesības saņemt līdzekļus bērna uzturam. Šo līdzekļu apmērs nedrīkst būt mazāks par apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.””

Neatbalstīt

Atbalstīt

16. Papildināt 36.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

37.pants. Vispārējās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādes

(1) Vispārējās bērnu aprūpes iestādes ir bāreņu aprūpes centri un bērnu nami - patversmes, krīzes centri un citas bērnu iestādes, kuras izveidotas bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes nodrošināšanai. Noteikumi par vispārējām bērnu aprūpes iestādēm attiecināmi arī uz internātskolām, kurās tiek ievietoti skolas vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni.

(2) Vispārējās bērnu aprūpes iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.

(3) Vispārējā bērnu aprūpes iestādē bērnu ievieto pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma vai bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja rīkojuma.

17. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu “vispārējā” (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmo daļu;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā — normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

Red.prec.

17. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu “vispārējā” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izslēgt pirmo daļu;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(4) Vispārējā bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē arī pēc policijas rīkojuma.

(5) Bērnu patversme nedrīkst atteikties pieņemt aprūpē bērnu, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.

(7) Bērnu aprūpes iestādēs jābūt bērna attīstībai nepieciešamām telpām un to aprīkojumam, kvalificētam medicīnas un citam personālam. Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trijiem mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai pašvaldības sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestāde nedrīkst atteikties pieņemt bērnu īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības vēršas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē tās vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.”;

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.”

Red.prec.

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bērnu aprūpes iestāde var izveidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.”

38.pants. Īpašās bērnu aprūpes iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

18. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.”

24.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 38. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “ievietojams sociālās korekcijas iestādē” ar vārdiem “ievietojams sociālās korekcijas izglītības iestādē”.

Atbalstīt

18. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas izglītības iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.”

39.pants. Bērna statuss ārpusģimenes aprūpē

(1) Bērnu, kurš ņemts ārpusģimenes aprūpē, nedrīkst pazemot, uzsvērt viņa neaizsargātību vai atkarību vai citādā veidā aizskart viņa cieņu un godu.

(2) Ārpusģimenes aprūpes laikā jāveido bērna uzvedības, personīgās higiēnas un kulturālas saskarsmes prasme, jārada apstākļi vispārējās izglītības iegūšanai un aroda apgūšanai.

19. Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē.”

25.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojekta 19.pantā iesniegtos grozījumus likuma 39.pantā ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bērnam, kurš ir ievietots bērnu aprūpes iestādē, jāievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumi, saudzīgi jāizturas pret iestādes inventāru un materiālajām vērtībām.”

Atbalstīt,

red.prec.

19. Papildināt 39.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē.

(4) Bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē, jāievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumi, saudzīgi jāizturas pret iestādes inventāru un materiālajām vērtībām.”

40.pants. Sankcijas un ierobežojumi

(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, bērnu drīkst pārmeklēt.

(2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam adresētajā korespondencē vai citā sūtījumā ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai bīstams, aprūpes iestādes vadītājs, aizbildnis vai audžuģimene drīkst pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu.

20. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

Red.prec.

20. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

41.pants. Īpaši ierobežojumi

(1) Bērnam uz noteiktu laiku var aizliegt atstāt māju vai arī ierobežot viņa pārvietošanās brīvību, ja tas nepieciešams bērna aprūpei vai atbilst viņa labklājības interesēm gadījumos, kad:

1) bērnam ārpusģimenes aprūpe noteikta tādēļ, ka viņš nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai citas līdzīgas uzvedības dēļ;

2) ir īpaši apstākļi, lai uzskatītu šādu ierobežojumu par nepieciešamu.

21. Papildināt 41.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

42.pants. Ārpusģimenes aprūpes izbeigšana

(1) Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama, ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss.

22. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss” ar vārdiem “līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības”;

22. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss” ar vārdiem “līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības”;

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.

(3) Nolēmumu par aprūpes vai aizgādības tiesību atjaunošanu pieņem tiesa vai bāriņtiesa (pagasttiesa) likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību.”

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas

(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

23. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus “sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību”.

45.pants. Citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.

(2)Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj, vai šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē netiek pienācīgi aprūpēts, pašvaldība nodrošina aprūpes uzlabošanu. Ja tas nav iespējams, bāriņtiesa (pagasttiesa) aizliedz šai ģimenei vai iestādei rūpēties par bērnu. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

(4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).

24. Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“45.pants. Citā ģimenē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.”

24. Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“45.pants. Citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

48.pants. Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes

(1) Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes.

(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam nav atļauts strādāt darbus, kuri saistīti ar alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu.

(3) Atbilstoši likumam "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" un alkohola aprites likumam, bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus,

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(5) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

25. Izteikt 48.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietošanai.”

26.

27.

28.

29.

30.

Deputāte A.Rugāte

Papildināt likuma 48.panta “Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes” ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Bērns nedrīkst smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus un citas apreibinošas vielas.”

Turpmāk mainīt panta daļu numerāciju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 48. panta pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus .”

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 48. panta redakcijā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likumam un likumam “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.”;

Saeimas Juridiskais birojs

papildināt ceturtās daļas otro teikumu ar vārdiem “un bērns tos ir lietojis”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 25.panta ceturtajā daļā vārdus “vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietošanai.”

Atbalstīt,

redakcionāli precizējot

atbildīgās komisijas 27. priekšlikumā

Atbalstīt

Atbalstīt,

red.prec.

Neatbalstīt

Atbalstīt

25. 48.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus .”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu un likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas

(1) Bērns ir aizsargājams no narkotisko, toksisko un citu tādu apreibinošu vielu lietošanas, kurām ir negatīva ietekme uz organismu, no šādu vielu izgatavošanas, tirdzniecības un jebkāda veida izplatīšanas.

(2) Par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas vai iesaistīšanu to lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

26. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda “narkotisko” ar vārdu “psihotropo”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “psihotropo” ar vārdu “toksisko”.

31.

32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 49. panta pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bērns nedrīkst lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās un citas apreibinošas vielas.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu piedāvātajā likuma 49. panta otrajā daļā šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 49. panta otro daļu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās.”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

26. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bērns nedrīkst lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās un citas apreibinošas vielas.”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda “narkotisko” ar vārdu “psihotropo”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “psihotropo” ar vārdu “toksisko”.

50.pants. Bērns un spēles, filmas, masu saziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Ierobežojumus radio un televīzijas programmās bērna tiesību aizsardzības nolūkā nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un publiskā demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

27. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Bērnam aizliegts atrasties sabiedriskās vietās, kur pieejams internets, mācību laikā un laikā no pulksten 23.00 līdz 6.00. Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem.

< ![if !supportEmptyParas]>

(7) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

(8) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 27.panta pirmajā daļā vārdus “pornogrāfija un kuras” ar vārdiem “pornogrāfija, kas”.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojekta 27.pantā iesniegto grozījumu likuma 50.pantā ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu, attiecīgi turpmāk mainot panta daļu numerāciju.

Deputāts N.Kabanovs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 50.panta redakcijā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bērnam aizliegts atrasties interneta salonos mācību laikā.”;

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 50. pantā:

izslēgt sesto daļu;

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 27.pantā paredzēto 50.panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un datorspēļu pakalpojumus. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības.”

Deputāts N.Kabanovs

aizstāt septītajā daļā vārdu “spēļu” ar vārdu “azartspēļu”.

Saeimas Juridiskais birojs

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Atbilstoši likumam “Par izlozēm un azartspēlēm” bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.”

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumprojekta 27.pantā iesniegto grozījumu likuma 50.pantā ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Datorspēļu izplatīšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par devīto daļu, attiecīgi turpmāk mainot panta daļu numerāciju.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt,

red.prec.

Atbalstīt

27. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.

(3) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(4) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(5) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(6) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un datorspēļu pakalpojumus. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības.

(8) Saskaņā ar likumu “Par izlozēm un azartspēlēm” bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

(9) Datorspēļu izplatīšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(10) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

55.pants. Īpaša aprūpe bērnam ar īpašām vajadzībām

(1) Bērnam ar īpašām vajadzībām ir tiesības uz vecāku īpašu aprūpi.

(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam medicīniskos un sociālos pakalpojumus atbilstoši likumam "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību".

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, ņemams pilnā valsts aprūpē.

(4) Nododot adoptēšanai bērnu ar īpašām vajadzībām, adoptētāji informējami par bērna veselības stāvokli, attīstības īpatnībām un to sekām, kā arī par bērna aprūpes īpatnībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē.”

41.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 55. panta trešās daļas redakcijā vārdus “uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata”.

Atbalstīt

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē.”

57.pants. Bērna atbildība par likumpārkāpumiem

(1) Saskaņā ar likumu pie administratīvās atbildības var saukt bērnu (turpmāk arī - nepilngadīgo), kurš administratīvo pārkāpumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas, bet pie kriminālatbildības - nepilngadīgo, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesību garantijas laikā, kad viņš ir aizturēts par administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, apcietināts, arestēts vai atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka likumi, kas paredz administratīvo atbildību un reglamentē kriminālprocesu vai soda izciešanu.

(3) Par bērnu iesaistīšanu noziegumā vai citās prettiesiskās darbībās vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

29. Papildināt 57.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam.”

42.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. pantā vārdus “vadītājam jānodrošina” ar vārdiem “vadītājs nodrošina”.

Atbalstīt

29. Papildināt 57.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājs nodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam.”

59.pants. Bērna nogādāšana policijas iestādē

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

1) izdarījis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība;

2) izdarījis administratīvu pārkāpumu, ja citādi nav iespējams noskaidrot bērna identitāti un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu;

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

5) nav sasniedzis 15 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības;

6) apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākļos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viņa attīstībai;

7) patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes.

30. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli “15” ar skaitli “16”.

60.pants. Pasākumi, kas veicami, ja bērnam nepieciešama palīdzība

(1) Ja bērns nogādāts policijas iestādē šā likuma 59.panta 3.-6.punktā minēto apstākļu dēļ, viņu var tur turēt līdz nodošanai vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim.

(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija ievieto bērnu kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un par to ziņo bāriņtiesai (pagasttiesai).

(3) Ja policijā nogādāts bērns, kurš ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai toksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā, vai arī ir aizdomas, ka bērns tiek seksuāli izmantots, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai ir pamudināts uz ubagošanu, policija noskaidro apreibinošo vielu iegūšanas un lietošanas apstākļus, kā arī personas, kuras pamudinājušas bērnu uz viņam kaitīgām darbībām vai veikušas pret viņu prettiesisku darbību.

31. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu “3.—6.punktā” ar vārdiem “pirmajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto Profilakses centrā bērniem un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam;

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam.”;

43.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 31. pantā vārdus “ievieto Profilakses centrā bērniem” ar vārdiem “ievieto profilakses iestādē”.

Atbalstīt

31. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu “3.—6.punktā” ar vārdiem “pirmajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam;

(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija bērnu iekārto ārstniecības iestādē vai gādā par ambulatorās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība.”

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

61.pants. Ministru kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā

Ministru kabinets:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

3) izveido bērna tiesību aizsardzības komisiju, piesaistot arī sabiedriskās bērna tiesību aizsardzības organizācijas un pašvaldības vai to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

32. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu.”

32. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu.”

63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi;

2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;

3) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izstrādā izglītošanas programmas bērna tiesību aizsardzības jomā;

4) nodrošina veselības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolās;

5) nosaka izglītības darbiniekiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, veicina izglītības darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu;

6) kopā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādā valsts programmu sociālo darbinieku, sociālo pedagogu un skolotāju sagatavošanai darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem nepieciešama uzvedības sociālā un pedagoģiskā korekcija, kā arī ar šo bērnu ģimenēm un koordinē valsts programmas īstenošanu;

7) (izslēgts ar 15.05.2003. likumu).

(2) (Izslēgta ar 15.05.2003. likumu).

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu un 20.05.2004. likumu)

44.

Izglītības un zinātnes ministrs

Likuma 63.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās izglītības programmās;”.

Atbalstīt,

red.prec.

33. Izteikt 63.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās izglītības programmās;”.

64.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija:

1) izstrādā un īsteno bērnu noziedzības novēršanas programmas, kā arī programmas bērna aizsardzībai pret noziegumu;

2) sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un bērnu neatgriešanos no ārvalstīm;

3) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un nepilngadīgajiem noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

33. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām ieinteresētām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē šīs programmas īstenošanu;”.

45.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 33. pantā vārdus “ieinteresētajām institūcijām” ar vārdiem “atbildīgajām institūcijām”.

Atbalstīt

34. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu;”.

65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

34. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) atbilstoši savai kompetencei nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

46.

47.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 34. pantā paredzēto 65.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 65. panta pirmās daļas 3., 5. un 6. punktā vārdus “atbilstoši savai kompetencei”.

Atbalstīt

35. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās Bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) vada Ministru kabineta izveidoto bērna tiesību aizsardzības komisiju;

2) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. likumu)

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un
VIII nodaļā);

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.”

48.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 65. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “atbilstoši savai kompetencei”.

Atbalstīt

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un
VIII nodaļā);

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.”

65.¹ pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektori

(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. likumu)

35. Izteikt 65.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai kompetentā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

49.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 35. pantā vārdu “kompetentā” ar vārdu “attiecīgā”.

Atbalstīt

36. Izteikt 65.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

36. Papildināt likumu ar 65.² pantu šādā redakcijā:

“65.² pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.”

37. Papildināt likumu ar 65.² pantu šādā redakcijā:

“65.² pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.”

67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana

(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

(2) Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

37. 67.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumus par bērnu pieņem tās pašvaldības institūcijas, kuras teritorijā reģistrēta vai deklarēta vecāku dzīvesvieta.”;

50.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 37. pantā piedāvāto grozījumu, kas paredz izteikt likuma 67. panta otro daļu jaunā redakcijā.

Atbalstīt

(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(5) Gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanās vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu.

(6) Ja bērns viens pats vai kopā ar vecākiem atrodas pagaidu dzīvesvietā, palīdzību un atbalstu viņam sniedz pašvaldības iestādes pēc pagaidu dzīvesvietas.

(7) Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sociālās palīdzības sniegšanu gadījumos, kas paredzēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā, nosaka likums "Par sociālo palīdzību".

(8) Ja aizbildnis vai ģimene, kurai ir nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns, nesaņem likumā noteiktos uzturēšanas izdevumus vai sociālo palīdzību, bērnam palīdzība nekavējoties nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgās pašvaldības lēmuma pieņemšanai. No valsts budžeta izmaksātie līdzekļi iekasējami no pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.”

51.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Aizstāt likuma 67.pantā trešajā daļā vārdus "ar tiesas spriedumu" ar vārdiem "ar tiesas nolēmumu".

Atbalstīt

38. 67.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "ar tiesas spriedumu" ar vārdiem "ar tiesas nolēmumu";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

71.pants. Aizliegums izplatīt informāciju par bērnu

(1) Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas.

(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.

(3) Aizliegts izmantot bērna sniegto informāciju savtīgos nolūkos.

(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos masu saziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs izziņas vai izmeklēšanas laikā vai tiesa.

(5) Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas |pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā

no 18.06.2003.)

38. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā.”

Red.prec.

39. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā.”

72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

39. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

40. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas, kuras:

1) pieļāvušas šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) sodītas par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

52.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 72. pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā” ar vārdiem “šā panta ceturtajā daļā”;

Atbalstīt

(5) Pieņemot darbā šā panta ceturtajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs minētos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.”

53.

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt sestās daļas otrajā teikumā vārdus “šā panta pirmajā daļā” ar vārdiem “šā panta ceturtajā daļā”.

Atbalstīt

Red.prec.

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta ceturtajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs attiecīgos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.”

73.pants. Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā

(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu vai citādu viņa apdraudējumu, vai viņa tiesību pārkāpumu.

(2) Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

40. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērna īpašumā ir vielas, priekšmeti vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.”

Red.prec.

41. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.”

Pārejas noteikumi

8. Šā likuma 65.¹ pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003. )

9. Šā likuma 67.¹ panta noteikums par statistiskās informācijas sniegšanu attiecībā uz ielas bērniem stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003. )

54.

55.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 12. panta ceturtajā daļā, 20. panta pirmajā daļā, 30. panta pirmajā daļā un 50. panta devītajā daļā paredzētos noteikumus.“

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 11. punktu šādā redakcijā:

“11. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005. gada 1. jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 1995. gada 2. decembra noteikumi Nr. 348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”.”

Atbalstīt

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

11. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005. gada 1. jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 1995. gada 2. decembra noteikumi Nr. 348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”.”

Komisijas atbalstītā redakcija

3.lasījumam

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā