Priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts 2. lasījumam

 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

(reģ.nr. 864)

Likuma spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Nr.

p.k

2. lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2. lasījumā

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

 

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.) šādus grozījumus:

   1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

1) bārenis – bērns, kura vecāki ir miruši vai Latvijas Republikas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

 

1.

Saeimas Juridiskais birojs Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 1. panta redakcijā:

izslēgt 1. punktā vārdus “Latvijas Republikas Civilprocesa”

Atbalstīt

 

 

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bez vecāku gādības palicis bērns – bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

 

 

 

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene — ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi;

3) audžuģimene – ģimene (persona), kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

2.

 

 

 

 

3.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 1. panta redakcijā:

izslēgt 3. punktā vārdus “persona”;

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 1. pantā paredzētā likuma 1. panta 3. punktā vārdu “(persona)” ar vārdiem “vai persona”

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

3) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) aizbildnis — persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē;

 

 

 

 

 

4) atbalsta ģimene – ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu ģimenei, kurā ir hroniski slims bērns, nepilnai ģimenei, daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna aprūpē;

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Izteikt projekta 1.pantā paredzēto likuma 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atbalsta ģimene – ģimene, kas bērna aprūpē nepieciešamības gadījumā un pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību, sniedz atbalstu citai ģimenei;”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 1. pantā paredzēto likuma 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, ja tas nepieciešams un pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;”

Atbalstīt, redakcionāli labot un izteikt atbildīgās komisijas 5. priekšli-kumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, ja tas nepieciešams un pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

6) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

5) uzticības persona – persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

 

 

 

 

5) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

7) mājas — bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

 

 

 

 

 

8) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

6) pajumte – dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

 

 

 

 

6) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

9) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

7) ārpusģimenes aprūpe – aprūpe, kas tiek nodrošināta bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

7) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

10) bērnu aprūpes iestāde — iestāde, kurā tiek nodrošināta bāreņu vai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpe vai bērnu uzvedības sociālā korekcija un, ja nepieciešams, ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana;

8) bērnu aprūpes iestāde – fiziskas vai juridiskas personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem vai bērniem, kam nepieciešama īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

 

6.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Izteikt projekta 1.pantā paredzēto likuma 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) bērnu aprūpes iestāde – fiziskas vai juridiskas personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;”

Atbalstīt, redakcionāli labot

 

8) bērnu aprūpes iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

11) privātā bērnu iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kas nodrošina bērnu interesēm un vajadzībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu bērnu vispusīgai attīstībai;

 

 

 

 

 

12) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

9) patversme – bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

 

 

 

 

9) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

13) vardarbībā cietis bērns — bērns, kas cietis no ģimenes locekļa vai citas personas fiziskas, seksuālas vai emocionālas vardarbības;

 

 

 

 

 

14) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

10) seksuāla vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās;

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Izteikt projekta 1.pantā paredzēto likuma 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) seksuālā vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;”.

Atbalstīt, redakcionāli

labot

 

 

 

 

10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

 

15) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

11) fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

 

 

 

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

16) emocionāla vardarbība — bērna emocionālo vajadzību ignorēšana vai bērna psiholoģiska ietekmēšana;

12) emocionāla vardarbība – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot, lamājot, pazemojot vai citādi kaitējot viņa emocionālai attīstībai, t.sk. potenciālo spēju izaugsmei attiecīgajā vecumposmā;

8.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 1. panta redakcijā:

izslēgt 12. punktā vārdus “t. sk. potenciālo spēju izaugsmei attiecīgajā vecumposmā”;

Atbalstīt

 

 

 

redakcionāli labots

 

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai;

 

17) vecāku nolaidība — bērna aprūpes, kā arī citu svarīgu fizisku vai emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;

13) vecāku nolaidība – bērna sociālu, fizisku un emocionālu vajadzību neapmierināšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja šīs vajadzības apmierināt;

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

10.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 1. panta 13. punktā vārdus “sociālu, fizisku un emocionālu vajadzību neapmierināšana” ar vārdiem “bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 1. pantā paredzēto 1. panta 13. punktu šādā redakcijā:

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja pildīt šos pienākumus;

Atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas 10. priekšlikumā

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja pildīt šos pienākumus;

18) bērna labklājības minimālais līmenis — līdzekļu un garantiju kopums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu bērna tiesības uz attīstību, aprūpi un citas bērna tiesības;

 

 

 

 

 

19) ielas bērni — bērni, kuri klaiņo, ubago, lielāko laika daļu pavada uz ielas (arī māju bēniņos, pagrabos, pamestās mājās, spēļu automātu salonos u.c.) un kuri nesaņem pietiekamu atbalstu no savas ģimenes vai kuriem saikne ar ģimeni zudusi pilnīgi.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

14) ielas bērni – bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos."

 

 

 

 

14) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.”

   3.pants. Bērns un bērna tiesību vienlīdzības princips

(1) Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas" ar vārdiem "kuras saskaņā ar Civillikumu izsludinātas".

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdu “Civillikumu” ar vārdu “likumu”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas” ar vārdiem “kuras saskaņā ar likumu izsludinātas”.

5.pants. Bērna tiesību aizsardzības subjekti

(1) Bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina:

1) bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi;

 

 

 

 

 

 

2) izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestādes, kā arī darba devēji;

3) valsts un pašvaldību institūcijas;

4) sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.

(2) Aizsargājamas arī bērnu organizācijas un ģimene.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

3. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izglītības, veselības aprūpes, bērnu aprūpes un kultūras iestādes;";

 

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) darba devēji."

 

12.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Izteikt projekta 3.pantā paredzēto likuma 5.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;”.

 

Atbalstīt

 

redakcionāli labots

 

3. 5.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darba devēji.”

 

6.pants. Bērna tiesību aizsardzības princips

(1) Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

 

 

 

 

 

(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar bērna aprūpi, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna intereses.

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses."

 

 

 

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.”

(3) Bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

(5) Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

 

 

 

 

 

 

8.pants. Bērna tiesības uz individualitāti

(1) Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam.

(2) Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

13.

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam “Par civilstāvokļa aktiem”. Bērna tiesisko statusu reģistrē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra likumam.”

Neatbalstīt

 

 

10.pants. Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem

(1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

(2) Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.

 

 

 

 

 

 (3) Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

(4) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

5. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnam ir tiesības uz dzīvesvietu, kurā bērns var pastāvīgi dzīvot."

 

14.

 

 

15.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 5. pantu.

 

Deputāts Vladimirs Buzajevs

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnam ir tiesības uz dzīvesvietu, kurā bērns var pastāvīgi dzīvot. Ģimeni ar bērnu nedrīkst izlikt no dzīvojamām telpām.”

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

12.pants. Bērna sociālās tiesības

(1) Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, — ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.

(2) Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.

 

 

 

 

 

(3) Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību.

6. Papildināt 12.panta trešo daļu pēc vārdiem "pašvaldības sociālo palīdzību" ar vārdiem "un sociālajiem pakalpojumiem".

 

 

 

redakcionāli labots

5. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pašvaldības sociālo palīdzību” ar vārdiem “un sociālajiem pakalpojumiem”;

(4) Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

16.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 6. pantā paredzēto likuma 12.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības saņemt Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.”

Atbalstīt

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības saņemt Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.”

19.pants. Informācija par bērna tiesībām

(1) Valsts nodrošina iespēju katram bērnam pamatskolā un vidusskolā vai tai pielīdzināmā mācību iestādē saskaņā ar izglītības likumu apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām.

(2) Valsts informē sabiedrību par šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

 

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam pamatskolā un vidusskolā vai citā izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija informē sabiedrību par šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Svītrot projekta 7. pantā no likuma 19.panta pirmās daļas vārdus „pamatskolā un vidusskolā vai citā izglītības iestādē”.

 

 

Daļēji atbalstīt, iestrādāt atbildīgās komisijas 19. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē."

 

18.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 19. panta redakcijā izslēgt trešo daļu.

 

Atbalstīt

(skat. atbildīgās komisijas 45. priekš-likumu)

 

 

 

 

19.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.””

Atbalstīt

6. Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.”

20.pants. Ar bērna tiesību aizsardzību saistīto lietu izskatīšana

(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatītu speciālisti, kuriem ir attiecīgas zināšanas bērna tiesību jomā un kuri ir speciāli sagatavoti darbam ar bērniem.

8. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nodrošina, lai jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

7. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts nodrošina, lai jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets.”

 

(2) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

(3) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

(4) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

23.pants. Bērna pienākumi pret sabiedrību

(1) Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.

 

 

 

 

 

(2) Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(3) Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.

(4) Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.

(5) Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.

(6) Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 23.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Bērnam, kurš atrodas izglītības, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ir ievietots bērnu aprūpes iestādē, jāievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumi, saudzīgi jāizturas pret iestādes inventāru un materiālajām vērtībām, kā arī savu iespēju robežās jānovērš bojājumi vai radītie zaudējumi."

20.

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 9. pantu.

 

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons:

Likumprojekta 9. pantā paredzētajā 23.panta 7.daļā pēc vārda „jānovērš” tekstu papildināt ar vārdiem „personīgas rīcības rezultātā”, un tālāk kā tekstā;

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V nodaļa. Bērns un ģimene

24.pants. Vecāku pienākumi pret bērnu

(1) Atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

(3) Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(4) Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības.

(5) Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt 24.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Vecāku pienākums ir bērnu līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez uzraudzības.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad bērns ir atstāts citas personas uzraudzībā, kura nav jaunāka par 13 gadiem."

22.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 10. pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 24.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.””

Atbalstīt

8. Papildināt 24.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.”

25.pants. Vecāku tiesības ierobežot bērna brīvības

(1) Bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:

 

 

 

 

 

1) nodrošinātu bērna attīstību;

2) aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību;

3) aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

(2) Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

 

11. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attīstību" ar vārdiem "un aizsargātu veselību un dzīvību".

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

9. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “attīstību” ar vārdiem “un aizsargātu viņa veselību un dzīvību”.

 

26.pants. Valsts un pašvaldības palīdzība ģimenei

(1) Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni un sniedz tai palīdzību.

 

 

 

 

 

 

(2) Ja vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei, nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju, izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības.

12. Papildināt 26.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz psiholoģisku atbalstu bērnam vai vecākiem."

 

23.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumprojekta 12. pantā vārdus “sniedz psiholoģisku atbalstu bērnam vai vecākiem” ar vārdiem “sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei”.

Atbalstīt

 

redakcionāli labots

10. Papildināt 26.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei.”

 

 

(3) Atkarībā no bērna vecuma pašvaldība palīdz ģimenei, it īpaši trūcīgai ģimenei, bērna audzināšanā un izglītošanā, arodapmācībā, darba un dzīvokļa meklējumos.

(4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.

(5) Valsts un pašvaldību pienākumus bērna labklājības minimālā līmeņa nodrošināšanā nosaka citi likumi.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

 

 

 

 

 

 

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

(1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja:

1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;

2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;

3) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

 

 

 

 

 

 

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos bērns šķirams no ģimenes, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot ģimenē.

13. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.";

 

24.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre  Dita Lūka:

Izteikt projekta 13.pantā paredzēto likuma 27.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu, ja sociālais dienests nav izveidots.”.

Neatbalstīt

 

redakcionāli labots

11. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.”;

 

(3) Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, kā arī tiek nodrošināta neatliekama bezmaksas palīdzība slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs.

(4) Ja ārpusģimenes aprūpe tiek noteikta sakarā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem apstākļiem:

1) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

2) izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, vērā ņemams arī bērna viedoklis.

 

 

 

 

 

 

 (5) Šajos gadījumos pašvaldības sociālās palīdzības dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

aizstāt piektajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienests" ar vārdiem "sociālais dienests";

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu."

 

 

 

25.

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Papildināt projekta 13.pantā paredzēto likuma 27.panta piektās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „vai pašvaldības deleģēto personu”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

redakcionāli labots

aizstāt piektajā daļā vārdus “sociālās palīdzības dienests” ar vārdiem “sociālais dienests”;

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu.”

 

29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos, darba vai citiem apstākļiem nevar bērnu aprūpēt.

(2) (Izslēgta ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.).

(3) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu, šī māte uzņemama zīdaiņu namā kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

 

14. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes un to apstiprina sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa), māte uzņemama aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību un/vai sociālos pakalpojumus ģimenei vai nepieciešamības gadījumā bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt."

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

29.

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 14.pantā paredzētajā likuma 29.panta pirmajā daļā svītrot vārdus „bāriņtiesa (pagasttiesa)”.

 

Saeimas Juridiskais birojs Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 29. panta redakcijā:

aizstāt vārdus “sociālais dienests” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “pašvaldības sociālais dienests” (attiecīgajā locījumā);

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 29. panta otro daļu pēc vārdiem “māte uzņemama” ar vārdiem “bērnu”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 29. panta trešajā daļā vārdus “un/vai” ar vārdu “vai”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

redakcionāli labots

12. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes un to apstiprina pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa), māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus ģimenei vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt.”

30.pants. Maksa par bērna ārpusģimenes aprūpi

(1) Vecākiem ir pienākums apmaksāt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus tādā apmērā, kādā vecāku pienākums uzturēt bērnu noteikts Civillikumā.

(2) Tas apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par pakalpojumiem šajos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam piedzenama no vecākiem tiesas ceļā.

(3) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.

 

15. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Šis pienākums ir arī tiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības. Ja vecākiem nav ienākumu vai mantas, no kā segt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu izdevumus, pašvaldība viņiem uzliek par pienākumu veikt sabiedriskos darbus. Sabiedrisko darbu kārtību nosaka pašvaldība."

 

 

30.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 15. pantā 3., 4. un 5. teikumu.

 

Atbalstīt

 

 

13. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.”

 

 

31.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants. Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzība par bērna adopciju.

(1) Adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā no valsts budžeta piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. Tiesības saņemt atlīdzību  par adoptējamā bērna aprūpi ir vienam no adoptētājiem, kurš bērna aprūpes laikā nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, vai strādā nepilnu darba laiku (ne vairāk kā 20 stundas nedēļā).

(2) Pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās par katru no ārpusģimenes aprūpes adoptēto bērnu vienam no adoptētājiem piešķir un izmaksā vienreizēju atlīdzību par adopciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā no valsts budžeta.

(3) Tiesības uz atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzību par adopciju ir Latvijas pilsoņiem un tiem nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, ja aprūpē ņemtajam vai adoptētajam bērnam pirms adopcijas bijis piešķirts personas kods.”

Neatbalstīt

 

33.pants. Ārpusģimenes aprūpē ņemta bērna saskarsme ar vecākiem

(1) Bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot gadījumus, kad tikšanās:

1) kaitē bērna veselībai un attīstībai;

2) rada draudus aizbildņiem, audžuģimenēm, bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem.

 

 

 

 

 

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, bāriņtiesa (pagasttiesa) vai cita institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, var atteikties paziņot bērna vecākiem un tuviem radiniekiem viņa atrašanās vietu.

16. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās tiesību aizliegšanu";

 

32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 16. pantā paredzētajā 33. panta otrajā daļā vārdu “tiesību”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

14. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu";

(3) Lēmumu par satikšanās aizliegumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 (4) Ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, bērnu aprūpes iestādes vadītājs var atļaut bērnam uzturēties pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja bāriņtiesa devusi rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu";

 

 

 

 

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu".

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bērnu aprūpes iestāde noslēdz ar vecākiem rakstisku vienošanos. Minētajā dokumentā vecāki apņemas nodrošināt bērnam uzraudzību, mājokli, uzturu, veselības aprūpi vai kopšanu, ja tas nepieciešams. Vienošanās nosaka arī laiku, kad bērns atgriezīsies aprūpes iestādē."

33.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 33. panta redakcijā izslēgt piekto daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

35.pants. Aizbildnībā esoša bērna aprūpe

Aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", kā arī Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt 35.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, aizbildnim jānoklausās aizbildņa apmācības programma. Aizbildņa apmācību nodrošina pašvaldība no sava budžeta. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs."

 

34.

 

 

 

35.

Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 17. pantu.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 17. pantu šādā redakcijā:

“35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, pašvaldība nodrošina aizbildņa apmācību par sava budžeta līdzekļiem. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.”

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

15. 35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, pašvaldība nodrošina aizbildņa apmācību par sava budžeta līdzekļiem. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

36.pants. Bērna aprūpe audžuģimenē

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem piešķir audžuģimenes statusu, gādā par attiecīgās ģimenes apmācību un bērna aprūpes līguma slēgšanu ar to.

(2) Pašvaldība palīdz audžuģimenēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

(3) Bērna un audžuģimenes tiesiskās attiecības reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

 

36.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 36.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināmi uzturlīdzekļi bērnam audžuģimenē.””

 

Atbalstīt

16. Papildināt 36.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināmi uzturlīdzekļi bērnam audžuģimenē.”

37.pants. Vispārējās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādes

(1) Vispārējās bērnu aprūpes iestādes ir bāreņu aprūpes centri un bērnu nami - patversmes, krīzes centri un citas bērnu iestādes, kuras izveidotas bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes nodrošināšanai. Noteikumi par vispārējām bērnu aprūpes iestādēm attiecināmi arī uz internātskolām, kurās tiek ievietoti skolas vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni.

(2) Vispārējās bērnu aprūpes iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.

18. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu "vispārējā" (attiecīgā locījumā);

 

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

17. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu “vispārējā” (attiecīgā locījumā);

 

izslēgt pirmo daļu;

(3) Vispārējā bērnu aprūpes iestādē bērnu ievieto pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma vai bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja rīkojuma.

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

37.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 18.pantā paredzēto likuma 37.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar sociālā dienesta lēmumu, bet citus bērnus šajā likumā paredzētajos gadījumos – normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu saņemšanu noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā — normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

(4) Vispārējā bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē arī pēc policijas rīkojuma.

(5) Bērnu patversme nedrīkst atteikties pieņemt aprūpē bērnu, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos par bērna ņemšanu aprūpē bērnu iestāde paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) ne vēlāk kā nākamajā dienā.

(7) Bērnu aprūpes iestādēs jābūt bērna attīstībai nepieciešamām telpām un to aprīkojumam, kvalificētam medicīnas un citam personālam. Prasības vispārējām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iestādēm, kā arī medicīniski sanitārās un higiēnas prasības nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trijiem mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestādē bērnu nedrīkst atteikties pieņemt īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības griežas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.";

izslēgt sesto daļu;

38.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 37. panta ceturtās daļas 1. teikumā vārdus “sociālā dienesta” ar vārdiem “pašvaldības sociālā dienesta”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trijiem mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai pašvaldības sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestāde nedrīkst atteikties pieņemt bērnu īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības vēršas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē tās vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.”;

izslēgt sesto daļu;

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot grupu dzīvokļus (mājas) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu."

39.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 18.pantā paredzēto likuma 37.panta astoto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot grupu dzīvokļus (mājas) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no 15 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai.”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

40.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 18. pantā paredzēto 37. panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palik ušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu."
Atbalstīt

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.”

38.pants. Īpašās bērnu aprūpes iestādes

19. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"38.pants. Bērnu sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes";

41.

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

Saeimas Juridiskais birojs Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 38. panta redakcijā:

 

izslēgt panta nosaukumā vārdu “Bērnu” un izslēgt vārdus “un profilakses”;

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 38. panta nosaukumā vārdu “Bērnu”.

Daļēji atbalstīt,

iestrādāt atbildīgās komisijas 42. priekšli-kumā

 

 

Atbalstīt

 

redakcionāli labots

 

 

 

 

 

 

 

18. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

(1) Īpašās bērnu aprūpes iestādes ir sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams īpašā bērnu aprūpes iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas iestādē, ja viņa sociālās uzvedības korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.";

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

aizstāt pirmās daļas 2. teikumā vārdus “ja viņa sociālās uzvedības korekcija” ar vārdiem “ja viņa uzvedības sociālā korekcija”;

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.”;

(2) Šajā pantā minētajās iestādēs bērnu var ievietot ar tiesas nolēmumu atbilstoši atsevišķā likumā noteiktajai kārtībai.

 (2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profilakses centrs bērniem ir Valsts policijas struktūrvienība, kurā policija īslaicīgi (ne ilgāk kā piecas darbdienas) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos."

44.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 19. pantā paredzēto 38. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.”

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.”

 

39.pants. Bērna statuss ārpusģimenes aprūpē

(1) Bērnu, kurš ņemts ārpusģimenes aprūpē, nedrīkst pazemot, uzsvērt viņa neaizsargātību vai atkarību vai citādā veidā aizskart viņa cieņu un godu.

(2) Ārpusģimenes aprūpes laikā jāveido bērna uzvedības, personīgās higiēnas un kulturālas saskarsmes prasme, jārada apstākļi vispārējās izglītības iegūšanai un aroda apgūšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 39. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē."”

Atbalstīt

19. Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē.”

 

40.pants. Sankcijas un ierobežojumi

(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, bērnu drīkst pārmeklēt.

 

 

20. Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu atļauts pārmeklēt."

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs

Izteikt 40. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu atļauts pārmeklēt.” 

 

Saeimas Juridiskais  birojs Papildināt likumprojekta 20. pantā vārdu “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

Atbalstīt,

redakcionāli labot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

20. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.”;

 

(2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam adresētajā korespondencē vai citā sūtījumā ir alkohols, narkotiskās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai bīstams, aprūpes iestādes vadītājs, aizbildnis vai audžuģimene drīkst pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu.

 

48.

Saeimas Juridiskais  birojs Papildināt likuma 40. panta otrajā daļā vārdu “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

Atbalstīt,

redakcionāli labot

 

 

papildināt otro daļu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

41.pants. Īpaši ierobežojumi

(1) Bērnam uz noteiktu laiku var aizliegt atstāt māju vai arī ierobežot viņa pārvietošanās brīvību, ja tas nepieciešams bērna aprūpei vai atbilst viņa labklājības interesēm gadījumos, kad:

1) bērnam ārpusģimenes aprūpe noteikta tādēļ, ka viņš nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai citas līdzīgas uzvedības dēļ;

2) ir īpaši apstākļi, lai uzskatītu šādu ierobežojumu par nepieciešamu.

(2) Bērnu var izolēt no citiem bērniem mājā, ja viņš apdraud savu vai citu cilvēku dzīvību vai veselību vai arī šāda izolēšana ir nepieciešama sakarā ar viņa aprūpi.

(3) Izolācijas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas, un turpināt bērna izolēšanu no pārējiem drīkst tikai īpašos gadījumos. Kopējais izolācijas ilgums nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

(4) Izolācijas laikā nodrošināma bērna uzraudzība.

(5) Bērna izolācijas apstākļus un tās piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs Papildināt likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt,

redakcionāli labot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21. Papildināt 41.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

42.pants. Ārpusģimenes aprūpes izbeigšana

(1) Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama, ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss.

21. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss" ar vārdiem "līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības";

 

 

 

22. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss” ar vārdiem “līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības”;

 (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, bērnam atstājot bērnu aprūpes iestādi, viņam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām sociālajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvokli.

(3) Nolēmumu par aprūpes vai aizgādības tiesību atjaunošanu pieņem tiesa vai bāriņtiesa (pagasttiesa) likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas iestādes vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību."

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību.”

43.pants. Palīdzības sniegšana bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas

(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši likumam "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Ja bērns turpina mācīties, šā panta pirmajā daļā minētās un neizmantotās garantijas tiek saglabātas visu mācību laiku, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22. Papildināt 43.panta pirmo daļu pēc vārdiem "paredzēto sociālo palīdzību" ar vārdiem "un sociālos pakalpojumus".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 22. pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus „sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību” ar vārdiem „saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus “sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību”.

 

 

45.pants. Citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

23. 45.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdus "vai privātā bērnu iestādē" (attiecīgā locījumā);

51.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 23. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“45.pants. Citā ģimenē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

Atbalstīt

 

 

 

24. Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“45.pants. Citā ģimenē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē vai privātā bērnu iestādē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc šīs ģimenes dzīvesvietas vai attiecīgās iestādes atrašanās vietas.

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj, vai šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm.

 

 

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa    (pagasttiesa)     izvērtē,     vai     šajā     ģimenē       bērns      tiks       pietiekami        labi     aprūpēts     un      vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

 

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē vai privātajā bērnu iestādē netiek pienācīgi aprūpēts, pašvaldība nodrošina aprūpes uzlabošanu. Ja tas nav iespējams, bāriņtiesa (pagasttiesa) aizliedz šai ģimenei vai iestādei rūpēties par bērnu. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, pašvaldība nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.”

 

Saeimas Juridiskais  birojs Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 45. panta trešās daļas 2. teikuma redakcijā vārdus “sociālo dienestu” ar vārdiem “pašvaldības sociālo dienestu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt, iestrādāt

atbildīgās

komisijas 51. priekšli-kumā

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.”

 (4) Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iknedēļas brīvdienās un svētku dienās ciemoties un uzturēties svešā ģimenē, ja iestādes administrācija iepriekš ir apsekojusi apstākļus šajā ģimenē un nākusi pie atzinuma, ka uzturēšanās tajā nekaitē bērnam, kā arī rakstveidā par to informējusi bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Ievietot bērnu ģimenē uz laiku, kas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā minēto, bērnu aprūpes iestāde var, ja iepriekš ir apsekoti šīs ģimenes materiālie un sadzīves apstākļi un bāriņtiesa (pagasttiesa) ir atzinusi par iespējamu ievietot bērnu šajā ģimenē. Bērna ēdināšanas izdevumus sedz bērnu aprūpes iestāde, vienojoties ar ģimeni.

(6) Ievietot ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uz laiku ģimenē vai bērnu iestādē ārvalstī var ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana ir saskaņota ar attiecīgās valsts bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48.pants. Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes

(1) Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes.

(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam nav atļauts strādāt darbus, kuri saistīti ar alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu.

 

 

 

 

 

(3) Atbilstoši likumam "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" un alkohola aprites likumam, bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus,

 

 

24. Izteikt 48.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

 

 

 

25. Izteikt 48.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

 

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

 

 

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu nodošana bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietošanai."

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons:

Likumprojekta 24. pantā paredzētajā 48. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus „alkoholisko dzērienu lietošanā”  ar vārdiem „alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā”, vārdus „alkoholisko dzērienu nodošana” ar vārdiem ”alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana” un vārdus „alkoholiskie dzērieni kļuvuši” ar vārdiem „alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi kļuvuši”;

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 48. panta ceturtās daļas redakcijā vārdus “administratīvās atbildības vai kriminālatbildības” ar vārdiem “likumā noteiktās atbildības”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietošanai.”

(5) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

 

 

 

 

 

49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas

25. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošo vielu lietošanas";

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

26. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas”;

(1) Bērns ir aizsargājams no narkotisko, toksisko un citu tādu apreibinošu vielu lietošanas, kurām ir negatīva ietekme uz organismu, no šādu vielu izgatavošanas, tirdzniecības un jebkāda veida izplatīšanas.

 

papildināt pirmo daļu pēc vārda "narkotisko" ar vārdu "psihotropo";

 

 

 

papildināt pirmo daļu pēc vārda “narkotisko” ar vārdu “psihotropo”;

(2) Par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas vai iesaistīšanu to lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības."

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.”;

 

(3) Bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

 

 

55.
Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likuma 49. panta trešajā daļā vārdu “psihotropo” ar vārdu “toksisko”.

Atbalstīt,

redakcionāli labot

papildināt trešo daļu pēc vārda “psihotropo” ar vārdu “toksisko”.

  50.pants. Bērns un spēles, filmas, masu saziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Ierobežojumus radio un televīzijas programmās bērna tiesību aizsardzības nolūkā nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un publiskā demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

26. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

27. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Bērnam nedrīkst būt pieejama šā panta pirmajā daļā minētā informācija neatkarīgi no tās izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas. Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

56.

 

 

 

 

 

57.

 

Saeimas Juridiskais  birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 50. panta redakcijā:

izslēgt sesto daļu;

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs  Mihails Pietkevičs:

Likumprojekta 26. pantā ietvertajā likuma 50. pantā izslēgt sestās daļas otro teikumu.

Atbalstīt,

attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

 

Atbalstīt 

 

 

 

(7) Bērnam aizliegts atrasties interneta salonos un citās sabiedriskās vietās, kur pieejams internets, mācību laikā un laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00. Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem.

58.

 

Saeimas Juridiskais  birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 50. panta redakcijā:

izslēgt septītajā daļā vārdus “interneta salonos un citās”;

 

Atbalstīt

 

 

redakcionāli labots

(6) Bērnam aizliegts atrasties sabiedriskās vietās, kur pieejams internets, mācību laikā un laikā no pulksten 23.00 līdz 6.00. Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem.

 

(8) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties spēlēs un izlozēs, kas ir saistītas ar naudas ieguvi."

59.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 26. pantā paredzēto 50. panta 8. daļu šādā redakcijā:

“(8) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.”

Atbalstīt

(7) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs  Mihails Pietkevičs:

Likumprojekta 26. pantā ietverto likuma 50. pantu papildināt ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības”

 

Saeimas Juridiskais  birojs

Papildināt 50. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

(8) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

55.pants. Īpaša aprūpe bērnam ar īpašām vajadzībām

(1) Bērnam ar īpašām vajadzībām ir tiesības uz vecāku īpašu aprūpi.

 

 

 

 

 

 (2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam medicīniskos un sociālos pakalpojumus atbilstoši likumam "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību".

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, ņemams pilnā valsts aprūpē.

 

 

 

(4) Nododot adoptēšanai bērnu ar īpašām vajadzībām, adoptētāji informējami par bērna veselības stāvokli, attīstības īpatnībām un to sekām, kā arī par bērna aprūpes īpatnībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

27. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, medicīniskos un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē."

 

62.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 27.pantā aizstāt likuma 55.panta otrajā daļā vārdu „medicīniskos” ar vārdiem „veselības aprūpes”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

 

 

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē.”

 

IX nodaļa. Bērna atbildība

par likumpārkāpumiem un to profilakse

57.pants. Bērna atbildība par likumpārkāpumiem

(1) Saskaņā ar likumu pie administratīvās atbildības var saukt bērnu (turpmāk arī - nepilngadīgo), kurš administratīvo pārkāpumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas, bet pie kriminālatbildības - nepilngadīgo, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

 

 

 

 

 

(2) Bērna tiesību garantijas laikā, kad viņš ir aizturēts par administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, apcietināts, arestēts vai atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka likumi, kas paredz administratīvo atbildību un reglamentē kriminālprocesu vai soda izciešanu.

(3) Par bērnu iesaistīšanu noziegumā vai citās prettiesiskās darbībās vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

28. Papildināt 57.panta otro daļu ar šāda satura tekstu:

"Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina iesnieguma nosūtīšana."

 

63.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 28. pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 57.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam.””

Atbalstīt

29. Papildināt 57.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam.”

59.pants. Bērna nogādāšana policijas iestādē

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

1) izdarījis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība;

2) izdarījis administratīvu pārkāpumu, ja citādi nav iespējams noskaidrot bērna identitāti un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu;

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

 

 

 

 

 

5) nav sasniedzis 15 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības;

6) apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākļos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viņa attīstībai;

7) patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. - 7.punktā paredzētajos gadījumos bērna nogādāšana policijā pieļaujama, ja nav iespējams viņam sniegt palīdzību citādā veidā. Gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiņošanu, ubagošanu, apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ģimenē, kā arī citus apstākļus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriņtiesu vai pagasttiesu.

(3) Policijā nogādāto bērnu nedrīkst turēt kopā ar pilngadīgiem likumpārkāpējiem, un bērnam nodrošināma pastāvīga pieaugušo uzraudzība. Bērnu nedrīkst pakļaut nekādai fiziskai vai psihiskai iespaidošanai, nedrīkst piespiest liecināt pret sevi un atzīt vainu.

(4) Paskaidrojumus no bērna, kuram ir garīgās attīstības traucējumi, var prasīt, piedaloties personai, kurai ir speciālas zināšanas darbam ar bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi.

(5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākļi bērna speciālo vajadzību apmierināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

 

29. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli "15" ar skaitli "16".

 

 

 

 

30. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli “15” ar skaitli “16”.

60.pants. Pasākumi, kas veicami, ja bērnam nepieciešama palīdzība

(1) Ja bērns nogādāts policijas iestādē šā likuma 59.panta 3.-6.punktā minēto apstākļu dēļ, viņu var tur turēt līdz nodošanai vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim.

30. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "3.–6.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

31. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu “3.—6.punktā” ar vārdiem “pirmajā daļā”;

 

(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija ievieto bērnu kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un par to ziņo bāriņtiesai (pagasttiesai).

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto Profilakses centrā bērniem un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai);

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai).";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 30. pantā paredzēto 60. panta otrās daļas 1. un 2. punktu ar vārdiem „un pašvaldības sociālajam dienestam”.

 

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 30.pantā papildināt likuma 60.panta otrās daļas 2.apakšpunktu ar vārdiem “un pašvaldības sociālo dienestu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

Atbalstīt, redakcionāli labot

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto Profilakses centrā bērniem un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam;

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam.”;

(3) Ja policijā nogādāts bērns, kurš ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai toksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā, vai arī ir aizdomas, ka bērns tiek seksuāli izmantots, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai ir pamudināts uz ubagošanu, policija noskaidro apreibinošo vielu iegūšanas un lietošanas apstākļus, kā arī personas, kuras pamudinājušas bērnu uz viņam kaitīgām darbībām vai veikušas pret viņu prettiesisku darbību.

 

 

 

 

 

(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija bērnu iekārto ārstniecības iestādē vai gādā par ambulatorās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu.

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība."

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība.”

X nodaļa. Bērna tiesību aizsardzības organizācija

61.pants. Ministru kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā

Ministru kabinets:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

3) izveido bērna tiesību aizsardzības komisiju, piesaistot arī sabiedriskās bērna tiesību aizsardzības organizācijas un pašvaldības vai to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

4) apstiprina valsts programmu sociālo pedagogu un sociālo darbinieku sagatavošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

31. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu."

 

 

 

 

32. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu.”

64.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija:

1) izstrādā un īsteno bērnu noziedzības novēršanas programmas, kā arī programmas bērna aizsardzībai pret noziegumu;

 

32. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju nodrošina programmas projekta izstrādāšanu triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē tās īstenošanu;".

66.

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons:

Likumprojekta 32. pantā paredzēto 64.panta 1.punktu pēc vārda „ministriju” papildināt ar vārdiem „un citām ieinteresētām institūcijām”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

redakcionāli labots

33. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām ieinteresētām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē šīs programmas īstenošanu;”.

2) sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un bērnu neatgriešanos no ārvalstīm;

3) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un nepilngadīgajiem noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

 

 

 

 

 

 

 

     65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) izstrādā ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

4) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju darbību bērna tiesību aizsardzības jomā, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

8) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām sagatavo un reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

9) sadarbojas ar ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisku līgumu projektu izstrādāšanā un slēdz starptautiskus līgumus;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

11) uzrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

12) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un VIII nodaļā);

13) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

14) (izslēgts ar 20.05.2004. likumu).

33. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) atbilstoši savai kompetencei nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimā un Ministru kabinetā;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 33. pantā likuma 65. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) atbilstoši savai kompetencei nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

 

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) vada Ministru kabineta izveidoto bērna tiesību aizsardzības komisiju;

2) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. likumu)

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

 

4) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nodrošina programmas projekta izstrādāšanu triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē tās īstenošanu;

5) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

6) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

7) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" VII un
VIII nodaļā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < /span>

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 33. pantā paredzēto otrās daļas ceturto punktu.

Attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

 

Atbalstīt

 

 

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

 

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un
VIII nodaļā);

 

8) administrē adopcijas pabalsta un bērna aprūpes pabalsta piešķiršanu un izmaksu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

10) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai."

69.

 

 

 

 

 

 

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likuma grozījumu piedāvātajā likuma 65. panta otrās daļas redakcijā 8. punktu.

 

 

 

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

Izteikt 65. panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) administrē atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi un atlīdzības par bērna adopciju piešķiršanu un izmaksu”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 33. pantā paredzēto 65. panta otro daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

„11) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.”

Atbalstīt

 

attiecīgi mainīta turpmāko punktu numerācija

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.”

65.1 pants. Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektori

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoru pienākums ir uzraudzīt attiecīgo likumu izpildi noteiktā administratīvajā teritorijā.

(2) Valsts bērna tiesību aizsardzības inspektoram ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām institūcijām, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

 

 

 

 

 

(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. likumu)

 

34. Izteikt 65.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai kompetentā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības."

 

 

 

 

35. Izteikt 65.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai kompetentā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

 

 

35. Papildināt likumu ar 65.2 pantu šādā redakcijā:

"65.2 pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

36. Papildināt likumu ar 65.2 pantu šādā redakcijā:

“65.2 pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.”

 

67.pants. Pašvaldību kompetences norobežošana

(1) Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietējā pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tās teritorijā dzīvojošo bērnu.

 

 

 

 

 

(2) Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta.

36. 67.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumus par bērnu pieņem tās pašvaldības institūcijas, kuras teritorijā reģistrēta vai deklarēta vecāku dzīvesvieta.";

 

 

 

37. 67.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumus par bērnu pieņem tās pašvaldības institūcijas, kuras teritorijā reģistrēta vai deklarēta vecāku dzīvesvieta.”;

(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

(4) Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa pastāvīgā dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(5) Gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestādes pēc bērna atrašanās vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai bīstamiem apstākļiem uzskatāms drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstoša uztura trūkums, kā arī vardarbība pret bērnu.

(6) Ja bērns viens pats vai kopā ar vecākiem atrodas pagaidu dzīvesvietā, palīdzību un atbalstu viņam sniedz pašvaldības iestādes pēc pagaidu dzīvesvietas.

 

 

 

 

 

(7) Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sociālās palīdzības sniegšanu gadījumos, kas paredzēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā, nosaka likums "Par sociālo palīdzību".

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pašvaldību savstarpējo norēķinu principus par sociālo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas paredzēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā, nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums."

72.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka:

Projekta 36.pantā paredzēto likuma 67.panta septīto daļu izteikt šādā redakcijā:

„(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.”

(8) Ja aizbildnis vai ģimene, kurai ir nodots bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns, nesaņem likumā noteiktos uzturēšanas izdevumus vai sociālo palīdzību, bērnam palīdzība nekavējoties nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgās pašvaldības lēmuma pieņemšanai. No valsts budžeta izmaksātie līdzekļi iekasējami no pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

 

71.pants. Aizliegums izplatīt informāciju par bērnu

(1) Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas.

 

 

 

 

 

(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri vai liecinieku, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.

37. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.";

 

 

 

38. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.”;

(3) Aizliegts izmantot bērna sniegto informāciju savtīgos nolūkos.

 

 

 

 

 

(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos masu saziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kas izdarījis likumpārkāpumu, kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs izziņas vai izmeklēšanas laikā vai tiesa.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā."

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā.”

 

(5) Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas |pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

 

 

 

 

 

72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

38. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

"72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, kā arī citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumu organizatori ir atbildīgi par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas viņa tiesības.

 

73.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 38. pantā  paredzēto 72. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.”

 

Atbalstīt

 

39. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai administratīvās atbildības.

74.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma grozījumu piedāvātajā likuma 72. panta redakcijā:

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “administratīvās atbildības” ar vārdiem “citas likumā noteiktās atbildības”;

Atbalstīt

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas, kuras:

1) pieļāvušas šā likuma un citu bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, kas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) sodītas par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas, kā arī citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nevar strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas šā likuma vai citu bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) pret kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

75.

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

77.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 38. pantā paredzētajā likuma 72. panta trešajā daļā vārdus “sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas”

 

Saeimas Juridiskais birojs

izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus “jomā pieņemto”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 38. pantā paredzēto 72. panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus; "

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

redakcionāli labots

 

redakcionāli labots

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

 

 

 

 

 

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

 

(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.06.2003.)

(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja pienākums ir obligāti pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par sodāmību.

78.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mihails Pietkevičs

Likumprojekta 38. pantā ietvertajā likuma 72. pantā

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par sodāmību, kā arī pieprasīt informāciju par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.”;

izslēgt piekto daļu  

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

izteikt 72. panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

 

 

(6) Darbinieks vai institūcijas vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs minētos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai institūcijas vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs minētos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.”

73.pants. Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā

(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu vai citādu viņa apdraudējumu, vai viņa tiesību pārkāpumu.

(2) Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

39. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērna īpašumā ir vielas, priekšmeti vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

redakcionāli labots

40. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērna īpašumā ir vielas, priekšmeti vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos;

līdz 2000.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2002.)

 

 

 

 

 

2. Šā likuma 29.panta trešā daļa, kas paredz mātes uzņemšanu zīdaiņu namā kopā ar bērnu, stājas spēkā 1999.gada 31.decembrī.

 

 

 

 

 

3. Šā likuma 64.panta izpildei pašvaldība divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās paziņo policijas iestādēm, kurās bērnu aprūpes iestādēs vai audžuģimenēs var ievietot bērnus, kam nepieciešama palīdzība.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

4. Centrālā statistikas pārvalde kopā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību lietās un pašvaldībām līdz 2000.gada 1.jūnijam izstrādā un apstiprina vienotu statistisko pārskatu sistēmu bērna tiesību aizsardzības jautājumos.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

5. Šā likuma 27.panta piektā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.) 

 

 

 

 

 

6. Šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumi par bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(2000.gada 9.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 11.04.2000.)

 

 

 

 

 

7. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.jūlijam izdod noteikumus par kārtību, kādā bērns šķērso valsts robežu.

(2000.gada 18.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 08.06.2000.)

 

 

 

 

 

8. Šā likuma 65.1 pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003. )

 

 

 

 

 

9. Šā likuma 67.1 panta noteikums par statistiskās informācijas sniegšanu attiecībā uz ielas bērniem stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003. )

 

 

 

 

 

 

40. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma 65.panta otrās daļas 8.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim."

80.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 40. pantu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2. lasījumā

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.) šādu s grozījumus:

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis — bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns — bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene — ģimene vai persona, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) atbalsta ģimene — ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, ja tas nepieciešams un pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

5) uzticības persona — persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

6) pajumte — dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

7) ārpusģimenes aprūpe — aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

8) bērnu aprūpes iestāde — fiziskās vai juridiskās personas izveidota iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

9) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai;

13) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, ja vecākiem ir bijusi iespēja pildīt šos pienākumus;

14) ielas bērni — bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos.”

 

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas” ar vārdiem “kuras saskaņā ar likumu izsludinātas”.

 

3. 5.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darba devēji.”

 

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.”

 

5. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “pašvaldības sociālo palīdzību” ar vārdiem “un sociālajiem pakalpojumiem”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības saņemt Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.”

 

6. Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestāde nodrošina iespēju katram bērnam izglītības iestādē, kurā īsteno vispārējās izglītības programmas, apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem.”

 

7. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts nodrošina, lai jautājumus, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Speciālo zināšanu apguves kārtību un speciālo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets.”

 

8. Papildināt 24.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.”

 

9. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “attīstību” ar vārdiem “un aizsargātu viņa veselību un dzīvību”.

 

10. Papildināt 26.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei.”

 

11. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “sociālās palīdzības dienests” ar vārdiem “sociālais dienests”;

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu.”

 

12. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes un to apstiprina pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa (pagasttiesa), māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus ģimenei vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt.”

 

13. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.”

 

14. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu".

 

15. 35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aizbildņa iecelšanu, pašvaldība nodrošina aizbildņa apmācību par sava budžeta līdzekļiem. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

16. Papildināt 36.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināmi uzturlīdzekļi bērnam audžuģimenē.”

 

17. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu “vispārējā” (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmo daļu;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā — normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trijiem mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai pašvaldības sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestāde nedrīkst atteikties pieņemt bērnu īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības vēršas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē tās vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.”;

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Bērnu aprūpes iestāde var veidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.”

 

18. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos.”

 

19. Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē.”

 

20. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas apdraud paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

 

21. Papildināt 41.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “narkotiskās” ar vārdu “psihotropās”.

 

22. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss” ar vārdiem “līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību.”

 

23. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus “sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību”.

 

24. Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“45.pants. Citā ģimenē ievietotā bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi.”

 

25. Izteikt 48.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizliegts pārdot bērnam alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

 

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšana, ka alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi kļuvuši bērnam brīvi pieejami lietošanai.”

 

26. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas”;

papildināt pirmo daļu pēc vārda “narkotisko” ar vārdu “psihotropo”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “psihotropo” ar vārdu “toksisko”.

 

27. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuras rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(4) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(5) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(6) Bērnam aizliegts atrasties sabiedriskās vietās, kur pieejams internets, mācību laikā un laikā no pulksten 23.00 līdz 6.00. Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem.

(7) Bērnam nedrīkst būt pieejami spēļu automāti, un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

(8) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.”

 

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, uz vecāku vai aizbildņa iesnieguma pamata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē.”

 

29. Papildināt 57.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājam jānodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam.”

 

30. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli “15” ar skaitli “16”.

 

31. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu “3.—6.punktā” ar vārdiem “pirmajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto Profilakses centrā bērniem un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam;

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība.”

 

32. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu.”

 

33. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām ieinteresētām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu un koordinē šīs programmas īstenošanu;”.

 

34. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un bērnu un ģimenes lietu ministra kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) atbilstoši savai kompetencei nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbilstoši savai kompetencei atbild par valdības apstiprināto programmu īstenošanu;

6) atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

 (2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un atbilstoši savai kompetencei izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” VII un
VIII nodaļā);

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību principiem šajā jomā.”

 

35. Izteikt 65.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai kompetentā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.”

 

36. Papildināt likumu ar 65.2 pantu šādā redakcijā:

“65.2 pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.”

 

37. 67.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumus par bērnu pieņem tās pašvaldības institūcijas, kuras teritorijā reģistrēta vai deklarēta vecāku dzīvesvieta.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

38. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā.”

 

39. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta pirmajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs minētos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.”

 

40. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērna īpašumā ir vielas, priekšmeti vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.”