Grozījumi likumā “Par policiju”

(reģ.nr.854; likumprojektā iekļauts likumprojekts ar reģ.nr.933)

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 206.nr.) šādus grozījumus:

10.pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

1) . . .

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus;

9) . . .

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanā, par kuru darbību noteikta policijas uzraudzība, kā arī ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu likumā minēto materiālu, priekšmetu un vielu iegādes, glabāšanas, nēsāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu;

13) kontrolēt, kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumus;

14) . . .

. . .

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

1. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu un arestu notiesātās personas ārpus ieslodzījuma vietām;”;

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;”;

izslēgt pirmās daļas 13.punktu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Izteikt likumprojekta 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“10.pantā:

papildināt pirmās daļas 8.punktu aiz vārda “sodus” ar vārdiem “kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;””.

Atbalstīts daļēji

2.priekšlik. redakcijā

Atbalstīt

1. 10.panta pirmajā daļā:

papildināt 8.punktu pēc vārda “sodus” ar vārdiem “kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites jomā;”;

izslēgt 13.punktu.

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) . . .

17) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās;

19) . . .

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai likuma prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;

21) . . .

25) Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdot uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, atļaujas šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču), munīcijas un sprāgstvielu iegādei, glabāšanai un pārvadāšanai, bet personām - šaujamieroču (arī bezvītņu medību ieroču) un tiem domātās munīcijas iegādei, nēsāšanai un glabāšanai, kā arī anulēt šīs atļaujas; atsavināt uzņēmumiem, organizācijām un personām šaujamieročus un munīciju to lietošanas un glabāšanas noteikumu neievērošanas gadījumos, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos; izdot atļaujas sporta, medību un citu ieroču remontuzņēmumu, pirotehnisko uzņēmumu, šautuvju un šaušanas stendu, azartspēļu namu izveidošanai un uzturēšanai, šo spēļu organizēšanai, detektīvdarbībai un apsardzes darbībai, ieroču un sprāgstvielu izgatavošanai un realizācijai un anulēt šīs atļaujas, ja netiek ievēroti šādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības noteikumi;

26) . . .

. . .

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

2. 12.pantā:

izteikt pirmās daļas 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai atklātu likumpārkāpumus un aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka tā vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;”;

papildināt pirmo daļu ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

“20¹) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;”;

izslēgt pirmās daļas 25.punktu.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa:

Izteikt 12.panta pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

“18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 12.panta pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

“18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc Valsts policijas priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Aizstāt likumprojekta ar reģ.nr.933 2.panta otrajā daļā vārdus “kurām ir konstatētas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas pazīmes” ar vārdiem “kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā”.

Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 4., 5. un 6.priekšl.

Atbalstīts daļēji 5.priekšlikuma redakcijā

Atbalstīt

2. 12.panta pirmajā daļā:

izteikt 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc Valsts policijas priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;”;

papildināt daļu ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

“20¹) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;”;

izslēgt 25.punktu.

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

. . .

Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes. Valsts policija darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu. Drošības policija darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

. . .

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

3. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt likumprojekta ar reģ.nr.933 3.pantā vārdus “Iekšlietu ministrijas” ar vārdiem “iekšlietu ministra”.

Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 8.priekšl.

Atbalstīt

3. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Valsts policija un Drošības policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes.”

20.pants. Valsts policijas centrālā aparāta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

. . .

Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai Kārtības policijas pārvaldēs, nodaļās un policijas iecirkņos var izveidot īslaicīgās aizturēšanas vietas.

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

4. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijas iestādēs un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

Aizstāt likumprojekta ar reģ.nr.933 4.pantā vārdus “Valsts policijas iestādēs” ar vārdiem “Valsts policijā”.

Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 10.priekšl.

Atbalstīt

4. Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijā un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas.”

23.pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

(Sestā daļa izslēgta ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.).

Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuva viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

Ja Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.97. likumu, 04.10.2001. likumu, 20.06.2002. likumu un 16.12.2004. likumu /sk. Pārejas noteikumu/)

1. Papildināt 23.pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

Policijas darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.”

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

5. Izteikt 23.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieku arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta ar reģ.nr.933 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“Izteikt 23.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieku arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus.””

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izslēgt 23.panta piektās daļas pirmo teikumu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 12.priekšl.

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

5. Izteikt 23.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieku arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus.”

27.pants. Policijas darbinieka atbildība

Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, policijas iestādei ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai. Kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieka prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus, un šīs atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets.

. . .

Sūdzības par policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj tās policijas iestādes (apakšvienības) priekšnieks, kuram policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt augstākā policijas iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

6. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

6. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

28.pants. Policijas personālsastāvs

Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

. . .

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt 28.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus un nepilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus.”

Noraidīt

31.pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi

. . .

Personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu.

. . .

Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Policijas vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva personām pēc to vēlēšanās, ņemot vērā šo darbinieku fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku policijā var pagarināt ar Latvijas Republikas iekšlietu ministra lēmumu, bet ierindas un jaunākā komandējošā sastāva personām - ar attiecīgās policijas pārvaldes vai nodaļas priekšnieka lēmumu.

. . .

Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta.

. . .

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

7. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “dienestā policijā” ar vārdiem “dienestā Valsts policijā”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem — ar iekšlietu ministra lēmumu;

2) pārējiem policijas darbiniekiem — attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.”;

izslēgt septīto daļu.

Atbalstīt

7. 31.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “dienestā policijā” ar vārdiem “dienestā Valsts policijā”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem — ar iekšlietu ministra lēmumu;

izslēgt septīto daļu.

34.pants. Valsts policijas finansēšana

Valsts policijas finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst:

a) noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

b) atstājot valsts policijas rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījušas un izņēmušas Valsts policijas iestādes. Ne mazāk par 25 procentiem no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai.

Likumprojekts ar reģ.nr.933:

8. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām.”

Atbalstīt

8. Izteikt 34.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām.”

35.pants. Valsts policijas materiāltehniskā apgāde, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

Valsts policijas materiāltehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts.

Ar formas tērpu, ieročiem, munīciju, kriminālistisko un operatīvo tehniku, sakaru un speciālajiem līdzekļiem valsts policiju apgādā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

Valsts policijas iestāžu materiāltehniskās apgādes kārtību un normas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

2. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Valsts policijas un Drošības policijas materiāltehniskā apgāde

Normas, pēc kādām Valsts policija un Drošības policija nodrošināmas ar tehniku, sakaru līdzekļiem, bruņojumu, speciālajiem līdzekļiem, ekipējumu, datortehniku un programmnodrošinājumu, transportlīdzekļiem un to ekspluatācijai nepieciešamajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets."

9. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Valsts policijas un Drošības policijas materiāltehniskā apgāde

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma 5.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Pārejas noteikums

Šā likuma 5.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt spēkā stāšanās nosacījumu.

Atbalstīt