Likums

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”

(reģ. nr. 843)

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un likumisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona).

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu pēc vārda “un” ar vārdu “citu”.

Atbalstīts

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona).

2.pants. Personu speciālā aizsardzība

Personu speciālā aizsardzība (turpmāk – speciālā aizsardzība) ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

2.pants. Personu speciālā aizsardzība

3.pants. Speciālās aizsardzības principi

(1) Speciālo aizsardzību veic ar aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja piekrišanu. Aizsargājamai personai ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Veicot speciālās aizsardzības pasākumus, aizsargājamā persona un subjekts, kas veic speciālo aizsardzību, abpusēji ievēro savas tiesības un pienākumus.

(3) Aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un intensitāti izvēlas atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei.

Saeimas Juridiskais birojs

Apsvērt 3.panta pirmās daļas papildināšanu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nepilngadīga persona var atteikties no speciālās aizsardzības, ja tam piekrīt tās likumiskais pārstāvis.”

Atbalstīts

3.pants. Speciālās aizsardzības principi

(1) Speciālo aizsardzību veic ar aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja piekrišanu. Aizsargājamai personai ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no speciālās aizsardzības. Nepilngadīga persona var atteikties no speciālās aizsardzības, ja tam piekrīt tās likumiskais pārstāvis.

(2) Veicot speciālās aizsardzības pasākumus, aizsargājamā persona un subjekts, kas veic speciālo aizsardzību, abpusēji ievēro savas tiesības un pienākumus.

(3) Aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un intensitāti izvēlas atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei.

4.pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina kriminālprocesā (turpmāk – kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kas liecina vai ir liecinājusi krimināllietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem vai kura citādi bijusi tajos iesaistīta;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir personai, kura neliecina krimināllietā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk – cita aizsargājamā persona).

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 4.panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “krimināllietā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 4.panta pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdus “166.panta trešajā daļā”, kā arī vārdus “vai kura citādi bijusi tajos iesaistīta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus “ir personai” ar vārdiem “ir arī personai”, kā arī aizstāt vārdu “krimināllietā” ar vārdu “kriminālprocesā”.

Atbalstīts

4.pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina kriminālprocesā (turpmāk – kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kas liecina vai ir liecinājusi par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162. un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir arī personai, kura neliecina kriminālprocesā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk – cita aizsargājamā persona).

5.pants. Speciālās aizsardzības veicēji

(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot Operatīvās darbības likumā un šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:

1) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;

2 īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un ieslodzījuma vietā – īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas struktūrvienība;

3) citi operatīvās darbības subjekti, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses vai ja speciālo aizsardzību nepieciešams nodrošināt citai aizsargājamai personai.

(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdus “Operatīvās darbības likumā un”.

Atbalstīts

5.pants. Speciālās aizsardzības veicēji

(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:

1) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;

2 īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un ieslodzījuma vietā – īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas struktūrvienība;

(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Speciālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.

(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:

1) kriminālprocesā liecinošās personas vai kriminālprocesā paredzētā pārstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;

2) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;

3) citas aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums.

Saeimas Juridiskais birojs

Apsvērt 6.panta pirmajā daļā vārdu “likumisko interešu” aizstāšanu ar vārdu “mantas”.

Juridiskā komisija

Papildināt 6.panta pirmo daļu pēc vārdiem “veselības vai” ar vārdu “citu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 6.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “kriminālprocesā paredzētā pārstāvja” ar vārdiem “tās pārstāvja vai aizstāvja”.

Nav atbalstīts

Atbalstīts

6.pants. Speciālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai citu likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.

(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:

1) kriminālprocesā liecinošās personas vai tās pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;

2) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;

3) citas aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums.

7.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Kriminālprocesā liecinošā persona iesniegumu iesniedz procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Iztiesāšanas stadijā persona iesniegumu iesniedz tiesai. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.

7.pants. Iesnieguma iesniegšana

(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.

8.pants. Personas atzīšana par speciāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors vai tiesa lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību pieņem pēc iepazīšanās ar personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausa apdraudēto personu, tās likumisko pārstāvi vai pārstāvi.

(2) Lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība noteikt personas speciālo aizsardzību un ir saņemta šīs personas piekrišana.

(3) Ģenerālprokurors vai tiesa pirms lēmuma pieņemšanas var uzdot speciālajai aizsardzības iestādei ne ilgāk kā piecu dienu laikā veikt pārbaudi un sniegt atzinumu par apdraudējuma un aizsardzības pasākumu iespējamību.

(4) Pēc citas aizsargājamās personas iesnieguma izskatīšanas speciālās aizsardzības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu personai. Ja nepieciešams, speciālās aizsardzības iestādes vadītājs organizē norādīto apstākļu, apdraudējuma un iespējamo apdraudējuma subjektu izvērtēšanu un uzklausa apdraudēto personu vai tās likumisko pārstāvi.

10.

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “likumisko pārstāvi vai pārstāvi” ar vārdiem “pārstāvi vai aizstāvi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu “piekrišana” ar vārdiem “vai tās likumiskā pārstāvja piekrišana”.

Atbalstīts

8.pants. Personas atzīšana par speciāli aizsargājamu

9.pants. Speciālās aizsardzības uzsākšana neatliekamos gadījumos

(1) Ja nepieciešams nekavējoties novērst vai nepieļaut personas reālu apdraudējumu, ar apdraudētās personas piekrišanu var uzsākt un veikt speciālās aizsardzības pasākumus pirms tam, kad personai noteikta speciālā aizsardzība.

(2) Šādā gadījumā procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā nosūta ģenerālprokuroram ierosinājumu par speciālās aizsardzības noteikšanu kriminālprocesā liecinošai personai vai pārtrauc aizsardzības pasākumus. Citu aizsargājamo personu par speciāli aizsargājamu atzīst nekavējoties vai aizsardzības pasākumus pārtrauc.

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 9.panta pirmo daļu pēc vārdiem “apdraudētās personas” ar vārdiem “vai tās likumiskā pārstāvja”.

Atbalstīts

9.pants. Speciālās aizsardzības uzsākšana neatliekamos gadījumos

(1) Ja nepieciešams nekavējoties novērst vai nepieļaut personas reālu apdraudējumu, ar apdraudētās personas vai tās likumiskā pārstāvja piekrišanu var uzsākt un veikt speciālās aizsardzības pasākumus pirms tam, kad personai noteikta speciālā aizsardzība.

10.pants. Lēmums par personas speciālo aizsardzību

(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2) Lēmumā par speciālās aizsardzības noteikšanu norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos speciālās aizsardzības pasākumus.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums nenoteikt personu par speciāli aizsargājamu, to nepieciešams pamatot.

10.pants. Lēmums par personas speciālo aizsardzību

(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2) Lēmumā par speciālās aizsardzības noteikšanu norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos speciālās aizsardzības pasākumus.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums nenoteikt personu par speciāli aizsargājamu, to nepieciešams pamatot.

11.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu par kriminālprocesā liecinošo personu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Speciālās aizsardzības iestādes lēmumu par citu aizsargājamo personu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.

11.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu par kriminālprocesā liecinošo personu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Speciālās aizsardzības iestādes lēmumu par citu aizsargājamo personu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.

12.pants. Lēmuma par speciālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc tam kad pieņemts lēmums par speciālās aizsardzības noteikšanu, speciālās aizsardzības veicējs:

1) informē par pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās aizsardzības pasākumiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas neizpaušanu;

5) ja aizsargājamai personai ir mainīti identitātes dati, – informē personu par jauno indentitātes datu lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar jaunajiem indentitātes datiem, ir tāda pati kā darbojoties ar saviem iepriekšējiem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava paraksta paraugu atbilstoši jaunajiem indentitātes datiem.

(2) Ja personai piemēroti Kriminālprocesa likumā paredzētie aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtību nosaka Kriminālprocesa likums.

13.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 12.panta otro daļu.

Atbalstīts

12.pants. Lēmuma par speciālo aizsardzību izpilde

Pēc tam kad pieņemts lēmums par speciālās aizsardzības noteikšanu, speciālās aizsardzības veicējs:

1) informē par pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās aizsardzības pasākumiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas neizpaušanu;

5) ja aizsargājamai personai ir mainīti identitātes dati, – informē personu par jauno identitātes datu lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar jaunajiem identitātes datiem, ir tāda pati kā darbojoties ar saviem iepriekšējiem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava paraksta paraugu atbilstoši jaunajiem identitātes datiem.

13.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamajai personai ir šādas tiesības:

1) tikt informētai par lēmumu noteikt tai speciālo aizsardzību;

2) iepazīties ar informāciju par paredzētajiem pasākumiem, kuri tiks izmantoti tās aizsardzībai;

3) lūg, lai piemēro vai atceļ šajā likumā noteiktos speciālos aizsardzības pasākumus;

4) pieaicināt savu interešu pārstāvēšanai advokātu, kopā ar viņu piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības;

5) atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Aizsargājamai personai ir šādi pienākumi:

1) izpildīt speciālās aizsardzības veicēja likumīgās prasības;

2) informēt aizsardzības iestādi un procesa virzītāju par apdraudējumu un personām, kuras var būt iesaistītas draudu īstenošanā, kā arī sniegt citu aizsardzības iestādes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama aizsardzības nodrošināšanai;

3) neizpaust informāciju par speciālās aizsardzības pasākumiem;

4) atturēties no darbībām, kas var apdraudēt tās vai citu personu dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

5) ja personai tiek mainīta identitāte, – informēt aizsardzības iestādi par šīs personas civiltiesiskajām saistībām.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 13.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pieaicināt savu interešu pārstāvēšanai advokātu;”.

Atbalstīts

13.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamai personai ir šādas tiesības:

1) tikt informētai par lēmumu noteikt tai speciālo aizsardzību;

2) iepazīties ar informāciju par paredzētajiem pasākumiem, kuri tiks izmantoti tās aizsardzībai;

3) lūgt, lai piemēro vai atceļ šajā likumā noteiktos speciālos aizsardzības pasākumus;

4) pieaicināt savu interešu pārstāvēšanai advokātu;

5) atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Aizsargājamai personai ir šādi pienākumi:

1) izpildīt speciālās aizsardzības veicēja likumīgās prasības;

2) informēt speciālās aizsardzības iestādi un procesa virzītāju par apdraudējumu un personām, kuras var būt iesaistītas draudu īstenošanā, kā arī sniegt citu speciālās +-aizsardzības iestādes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama aizsardzības nodrošināšanai;

3) neizpaust informāciju par speciālās aizsardzības pasākumie m;

4) atturēties no darbībām, kas var apdraudēt tās vai citu personu dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

5) ja personai tiek mainīta identitāte, – informēt speciālās aizsardzības iestādi par savām civiltiesiskajām saistībām.

14.pants. Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tikšanos ar tās likumisko pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un ir nepieciešama speciālā aizsardzība.

15.

16.

17.

Saeimas Juridiskais birojs

Precizēt 14.panta pirmās daļas 3.punktā terminu “uzņēmumiem”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 14.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām” ar vārdu “institūcijām”.

Saeimas Juridiskais birojs

Apsvērt 14.panta otrās daļas 4.punktā vārda “likumisko” izslēgšanu.

Atbalstīts

iekļauts priekšlikumā nr. 16.

Atbalstīts

14.pants. Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro speciālās aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tikšanos ar tās pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un ir nepieciešama speciālā aizsardzība.

15.pants. Vienošanās ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu

Ja speciālo aizsardzību nodrošina speciālās aizsardzības iestāde, tā pirms speciālās aizsardzības uzsākšanas noslēdz ar aizsargājamo personu rakstveida vienošanos par speciālās aizsardzības nodrošināšanu, kurā norāda aizsargājamās personas un aizsardzības iestādes tiesības un pienākumus, kā arī paredzētos speciālās aizsardzības pasākumus.

15.pants. Vienošanās ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu

Ja speciālo aizsardzību nodrošina speciālās aizsardzības iestāde, tā pirms speciālās aizsardzības uzsākšanas noslēdz ar aizsargājamo personu rakstveida vienošanos par speciālās aizsardzības nodrošināšanu, kurā norāda aizsargājamās personas un speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumus, kā arī paredzētos speciālās aizsardzības pasākumus.

16.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi

(1) Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus, kā arī šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas apsardze;

2) aizsargājamās personas sarunu nodrošināšana pret nesankcionētu noklausīšanos, korespondences nodrošināšana pret nesankcionētu kontroli;

3) aizsargājamās personas pārvietošana uz citiem nezināmām (konfidenciālām) dzīvojamām telpām;

4) pases un citu personas dokumentu izsniegšana ar citiem personas identitātes datiem;

5) aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa;

6) aizsargājamās personas datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām;

7) aizsargājamās personas pārvietošana uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos ar šo valsti;

8) ja nepieciešams, aizsargājamās personas īpašuma apdrošināšana;

9) apcietināto un notiesāto aizsargājamo personu konvojēšana atsevišķi no citiem ieslodzītajiem.

(2) Kriminālprocesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā nosaka Kriminālprocesa likums.

18.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 16.panta otro daļu.

Atbalstīts

16.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi

Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus, kā arī šādus speciālās aizsardzības pasākumus: