Iesniedz Juridiskā komisija

Iesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”

(reģ. nr. 843)

1.

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr. nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

/redakcionāli precizēta/

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un tiesisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona).

      

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un likumisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk – aizsargājamā persona).

2.pants. Personu speciālā aizsardzība

Personu speciālā aizsardzība (turpmāk – speciālā aizsardzība) ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

     

2.pants. Personu speciālā aizsardzība

Personu speciālā aizsardzība (turpmāk – speciālā aizsardzība) ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

 

3.pants. Speciālās aizsardzības principi

(1) Speciālo aizsardzību veic ar aizsargājamās personas vai viņas likumiskā pārstāvja piekrišanu. Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Veicot speciālās aizsardzības pasākumus, aizsargājamā persona un subjekts, kas veic speciālo aizsardzību, abpusēji ievēro savas tiesības un pienākumus.

(3) Aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un intensitāti izvēlas atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei.

      

3.pants. Speciālās aizsardzības principi

(1) Speciālo aizsardzību veic ar aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja piekrišanu. Aizsargājamai personai ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Veicot speciālās aizsardzības pasākumus, aizsargājamā persona un subjekts, kas veic speciālo aizsardzību, abpusēji ievēro savas tiesības un pienākumus.

(3) Aizsardzības pasākumu veidu, apjomu un intensitāti izvēlas atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei.

4.pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina kriminālprocesā (turpmāk – kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kas liecina vai ir liecinājusi krimināllietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem vai kura citādi bijusi tajos iesaistīta;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir personai, kura neliecina krimināllietā, bet kura piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk – cita aizsargājamā persona).

      

4.pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību

(1) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir šādām personām, kas liecina kriminālprocesā (turpmāk – kriminālprocesā liecinošā persona):

1) cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kas liecina vai ir liecinājusi krimināllietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

2) nepilngadīgai personai, kura liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem vai kura citādi bijusi tajos iesaistīta;

3) personai, kuras apdraudējums var ietekmēt kriminālprocesā liecinošo personu.

(2) Tiesības uz speciālo aizsardzību ir personai, kura neliecina krimināllietā, bet piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, kā arī personai, kura sakarā ar minēto personu darbībām ir apdraudēta (turpmāk – cita aizsargājamā persona).

5.pants. Speciālās aizsardzības veicēji

(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot Operatīvās darbības likumā un šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:

1) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;

2) īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība;

3) citi operatīvās darbības subjekti, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses vai ja aizsardzību nepieciešams nodrošināt citai aizsargājamajai personai.

(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

1.

 

 

 

 

2.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt likumprojekta 5.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ieslodzījuma vietā īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība;”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 5.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un ieslodzījuma vietā - īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas struktūrvienība;”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts. 2.pr.)

 

 

Atbalstīt

5.pants. Speciālās aizsardzības veicēji

(1) Speciālo aizsardzību, izmantojot Operatīvās darbības likumā un šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus, veic šādas speciālās aizsardzības iestādes:

1) īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība;

2 īpaši pilnvarota Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība un ieslodzījuma vietā – īpaši pilnvarota ieslodzījuma vietas struktūrvienība;

3) citi operatīvās darbības subjekti, ja saskaņā ar ģenerālprokurora norādījumiem nepieciešams nodrošināt īpašas speciālās aizsardzības intereses vai ja speciālo aizsardzību nepieciešams nodrošināt citai aizsargājamai personai.

(2) Speciālo aizsardzību, izmantojot kriminālprocesuālos pasākumus, veic procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Speciālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.

(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:

1) kriminālprocesā liecinošās personas vai kriminālprocesā paredzētā pārstāvja rakstisks iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;

2) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;

3) citas aizsargājamās personas vai viņas likumiskā pārstāvja rakstisks iesniegums.

      

6.pants. Speciālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Iemesls noteikt speciālo aizsardzību ir reāli noticis personas dzīvības, veselības vai likumisko interešu apdraudējums, izteikti reāli draudi vai pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt sakarā ar sniegto liecību vai piedalīšanos nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.

(2) Pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir:

1) kriminālprocesā liecinošās personas vai kriminālprocesā paredzētā pārstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums;

2) tiesas iniciatīva, ja iztiesāšanas procesā rodas iemesls noteikt speciālo aizsardzību;

3) citas aizsargājamās personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums.

7.pants. Iesnieguma iesniegðana

(1) Kriminālprocesā liecinošā persona iesniegumu iesniedz procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Iztiesāšanas stadijā persona iesniegumu iesniedz tiesā. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.

      

7.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Kriminālprocesā liecinošā persona iesniegumu iesniedz procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Iztiesāšanas stadijā persona iesniegumu iesniedz tiesai. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Cita aizsargājamā persona iesniegumu iesniedz speciālās aizsardzības iestādes vadītājam.

8.pants. Personas atzīšana par speciāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors vai tiesa lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību pieņem pēc iepazīšanās ar personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausa apdraudēto personu, viņas likumisko pārstāvi vai pārstāvi.

(2) Lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība personas aizsardzībai un ir saņemta šīs personas piekrišana.

(3) Ģenerālprokurors vai tiesa pirms lēmuma pieņemšanas var uzdot speciālajai aizsardzības iestādei ne ilgāk kā piecu dienu laikā veikt pārbaudi un sniegt atzinumu par apdraudējuma un aizsardzības pasākumu iespējamību.

(4) Pēc citas aizsargājamās personas iesnieguma izskatīšanas speciālās aizsardzības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu personai. Ja nepieciešams, speciālās aizsardzības iestādes vadītājs organizē norādīto apstākļu, apdraudējuma un iespējamo apdraudējuma subjektu izvērtēšanu un uzklausa apdraudēto personu vai viņas likumisko pārstāvi.

      

8.pants. Personas atzīšana par speciāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors vai tiesa lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību pieņem pēc iepazīšanās ar personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausa apdraudēto personu, tās likumisko pārstāvi vai pārstāvi.

(2) Lēmumu par kriminālprocesā liecinošās personas speciālo aizsardzību tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība noteikt personas speciālo aizsardzību un ir saņemta šīs personas piekrišana.

(3) Ģenerālprokurors vai tiesa pirms lēmuma pieņemšanas var uzdot speciālajai aizsardzības iestādei ne ilgāk kā piecu dienu laikā veikt pārbaudi un sniegt atzinumu par apdraudējuma un aizsardzības pasākumu iespējamību.

(4) Pēc citas aizsargājamās personas iesnieguma izskatīšanas speciālās aizsardzības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu personai. Ja nepieciešams, speciālās aizsardzības iestādes vadītājs organizē norādīto apstākļu, apdraudējuma un iespējamo apdraudējuma subjektu izvērtēšanu un uzklausa apdraudēto personu vai tās likumisko pārstāvi.

9.pants. Speciālās aizsardzības uzsākšana neatliekamos gadījumos

(1) Ja nepieciešams nekavējoties novērst vai nepieļaut personas reālu apdraudējumu, ar apdraudētās personas piekrišanu var uzsākt un veikt speciālās aizsardzības pasākumus pirms tam, kad personai noteikta speciālā aizsardzība.

(2) Šādā gadījumā procesa virzītājs nekavējoties nosūta ģenerālprokuroram ierosinājumu par speciālās aizsardzības noteikšanu kriminālprocesā liecinošai personai vai pārtrauc aizsardzības pasākumus. Citu aizsargājamo personu par speciāli aizsargājamu atzīst nekavējoties vai aizsardzības pasākumus pārtrauc.

 

3.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt likumprojekta 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šādā gadījumā procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā, nosūta ģenerālprokuroram ierosinājumu par speciālās aizsardzības noteikšanu kriminālprocesā liecinošai personai vai pārtrauc aizsardzības pasākumus. Citu aizsargājamo personu par speciāli aizsargājamu atzīst nekavējoties vai aizsardzības pasākumus pārtrauc.”

 

Atbalstīt

9.pants. Speciālās aizsardzības uzsākšana neatliekamos gadījumos

(1) Ja nepieciešams nekavējoties novērst vai nepieļaut personas reālu apdraudējumu, ar apdraudētās personas piekrišanu var uzsākt un veikt speciālās aizsardzības pasākumus pirms tam, kad personai noteikta speciālā aizsardzība.

(2) Šādā gadījumā procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā nosūta ģenerālprokuroram ierosinājumu par speciālās aizsardzības noteikšanu kriminālprocesā liecinošai personai vai pārtrauc aizsardzības pasākumus. Citu aizsargājamo personu par speciāli aizsargājamu atzīst nekavējoties vai aizsardzības pasākumus pārtrauc.

 

10.pants. Lēmums par personas speciālo aizsardzību

(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2) Lēmumā par speciālās aizsardzības noteikšanu norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos speciālās aizsardzības pasākumus.

(3) Ja pieņemts lēmums nenoteikt personu par speciāli aizsargājamu, to nepieciešams pamatot.

 

4.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt likumprojekta 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.”

 

Atbalstīt

10.pants. Lēmums par personas speciālo aizsardzību

(1) Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

(2) Lēmumā par speciālās aizsardzības noteikšanu norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos speciālās aizsardzības pasākumus.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums nenoteikt personu par speciāli aizsargājamu, to nepieciešams pamatot.

11.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu par kriminālprocesā liecinošo personu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Speciālās aizsardzības iestādes lēmumu par citu aizsargājamo personu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.

      

11.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu par kriminālprocesā liecinošo personu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Speciālās aizsardzības iestādes lēmumu par citu aizsargājamo personu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.

 

12.pants. Lēmuma par speciālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc tam kad pieņemts lēmums par speciālās aizsardzības noteikšanu, speciālās aizsardzības veicējs:

1) informē par pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar viņas aizsardzības pasākumiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas neizpauðanu;

5) ja aizsargājamajai personai ir mainīti identitātes dati, informē personu par pseidonīma lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar pseidonīmu, ir tāda pati, kā darbojoties ar saviem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personai piemēroti Kriminālprocesa likumā paredzētie aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtību nosaka Kriminālprocesa likums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt likumprojekta 12.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja aizsargājamajai personai ir mainīti identitātes dati, informē personu par jauno indentitātes datu lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar jaunajiem indentitātes datiem, ir tāda pati, kā darbojoties ar saviem iepriekšējiem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava paraksta paraugu atbilstoši jaunajiem indentitātes datiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

12.pants. Lēmuma par speciālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc tam kad pieņemts lēmums par speciālās aizsardzības noteikšanu, speciālās aizsardzības veicējs:

1) informē par pieņemto lēmumu personu, kura lūgusi noteikt aizsardzību;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās aizsardzības pasākumiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas neizpaušanu;

5) ja aizsargājamai personai ir mainīti identitātes dati, – informē personu par jauno indentitātes datu lietošanu un par to, ka atbildība, darbojoties ar jaunajiem indentitātes datiem, ir tāda pati kā darbojoties ar saviem iepriekšējiem identitātes datiem. Aizsargājamā persona parakstās par minētās informācijas saņemšanu un sniedz sava paraksta paraugu atbilstoši jaunajiem indentitātes datiem.

(2) Ja personai piemēroti Kriminālprocesa likumā paredzētie aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtību nosaka Kriminālprocesa likums.

 

13.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamajai personai ir šādas tiesības:

1) tikt informētai par lēmumu noteikt tai speciālo aizsardzību;

2) iepazīties ar informāciju par paredzētajiem pasākumiem, kuri tiks izmantoti viņas aizsardzībai;

3) lūgt piemērot vai atcelt šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus;

4) pieaicināt personas interešu pārstāvēšanai advokātu, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības;

5) atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Aizsargājamajai personai ir šādi pienākumi:

1) izpildīt speciālās aizsardzības veicēja likumīgās prasības;

2) informēt aizsardzības iestādi un procesa virzītāju par apdraudējumu un personām, kuras var būt iesaistītas draudu īstenošanā, kā arī sniegt citu aizsardzības iestādes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama aizsardzības nodrošināšanai;

3) neizpaust informāciju par aizsardzības pasākumiem;

4) atturēties no darbībām, kas var apdraudēt viņas vai citu personu dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

5) ja personai tiek mainīta identitāte, informēt aizsardzības iestādi par personas civiltiesiskajām saistībām.

      

13.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

(1) Aizsargājamajai personai ir šādas tiesības:

1) tikt informētai par lēmumu noteikt tai speciālo aizsardzību;

2) iepazīties ar informāciju par paredzētajiem pasākumiem, kuri tiks izmantoti tās aizsardzībai;

3) lūg, lai piemēro vai atceļ šajā likumā noteiktos speciālos aizsardzības pasākumus;

4) pieaicināt savu interešu pārstāvēšanai advokātu, kopā ar viņu piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības;

5) atteikties no speciālās aizsardzības.

(2) Aizsargājamai personai ir šādi pienākumi:

1) izpildīt speciālās aizsardzības veicēja likumīgās prasības;

2) informēt aizsardzības iestādi un procesa virzītāju par apdraudējumu un personām, kuras var būt iesai stītas draudu īstenošanā, kā arī sniegt citu aizsardzības iestādes pieprasīto informāciju, kas nepieciešama aizsardzības nodrošināšanai;

3) neizpaust informāciju par speciālās aizsardzības pasākumiem;

4) atturēties no darbībām, kas var apdraudēt tās vai citu personu dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

5) ja personai tiek mainīta identitāte, – informēt aizsardzības iestādi par šīs personas civiltiesiskajām saistībām.

14.pants. Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tikšanos ar viņas likumisko pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un speciālās aizsardzības nepieciešamība.

      

14.pants. Speciālās aizsardzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Lai nodrošinātu personu speciālo aizsardzību, speciālās aizsardzības iestādei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši apdraudējuma raksturam un intensitātei izvēlēties un veikt šajā likumā minētos speciālās aizsardzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai aizsargājamā persona ievēro aizsardzības iestādes likumīgās prasības;

3) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī lūgt cita veida palīdzību no valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un amatpersonām.

(2) Speciālās aizsardzības iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt aizsargājamās personas piedalīšanos kriminālprocesā;

2) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

3) nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem;

4) pēc aizsargājamās personas lūguma nodrošināt tikšanos ar tās likumisko pārstāvi vai aizstāvi;

5) ja nepieciešams, nodrošināt aizsargājamai personai medicīnisko un psihologa palīdzību;

6) uzraudzīt un kontrolēt, vai turpina pastāvēt apdraudējums un ir nepieciešama speciālā aizsardzība.

15.pants. Vienošanās ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu

Ja speciālo aizsardzību nodrošina speciālās aizsardzības iestāde, tā pirms speciālās aizsardzības uzsākšanas ar aizsargājamo personu noslēdz rakstisku vienošanos par speciālās aizsardzības nodrošināšanu, kurā norāda aizsargājamās personas un aizsardzības iestādes tiesības un pienākumus, kā arī paredzētos speciālās aizsardzības pasākumus.

     

15.pants. Vienošanās ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu

Ja speciālo aizsardzību nodrošina speciālās aizsardzības iestāde, tā pirms speciālās aizsardzības uzsākšanas noslēdz ar aizsargājamo personu rakstveida vienošanos par speciālās aizsardzības nodrošināšanu, kurā norāda aizsargājamās personas un aizsardzības iestādes tiesības un pienākumus, kā arī paredzētos speciālās aizsardzības pasākumus.

 

16.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi

(1) Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus, kā arī šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas apsardze;

2) aizsargājamās personas sarunu nodrošināšana pret nesankcionētu noklausīšanos, korespondences nodrošināšana pret nesankcionētu kontroli;

3) aizsargājamās personas pārvietošana uz citiem nezināmām (konfidenciālām) dzīvojamām telpām;

4) pases un citu personas dokumentu izsniegšana ar citiem personas identitātes datiem;

5) aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa;

6) aizsargājamās personas datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām;

7) aizsargājamās personas pārvietošana uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos ar šo valsti;

8) ja nepieciešams, aizsargājamās personas īpašuma apdrošināšana.

(2) Kriminālprocesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā nosaka Kriminālprocesa likums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) aizsargājamo personu dati tiek uzskatīti par valsts noslēpumu un iekļaujami Ministru kabineta par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstā;“

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) apcietināto un notiesāto aizsargājamo personu konvojēšana atsevišķi no citiem ieslodzītajiem.“

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi

(1) Personas speciālo aizsardzību nodrošina, izmantojot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus, kā arī šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas apsardze;

2) aizsargājamās personas sarunu nodrošināšana pret nesankcionētu noklausīšanos, korespondences nodrošināšana pret nesankcionētu kontroli;

3) aizsargājamās personas pārvietošana uz citiem nezināmām (konfidenciālām) dzīvojamām telpām;

4) pases un citu personas dokumentu izsniegšana ar citiem personas identitātes datiem;

5) aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa;

6) aizsargājamās personas datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām;

7) aizsargājamās personas pārvietošana uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos ar šo valsti;

8) ja nepieciešams, aizsargājamās personas īpašuma apdrošināšana;

9) apcietināto un notiesāto aizsargājamo personu konvojēšana atsevišķi no citiem ieslodzītajiem.

(2) Kriminālprocesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā nosaka Kriminālprocesa likums.

17.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi ieslodzījuma vietās

Ieslodzījuma vietā esošām personām var piemērot šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas ievietošana citā kamerā;

2) aizsargājamās personas turēšana atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem;

3) tās personas pārvietošana uz citu ieslodzījuma vietu, kura var apdraudēt vai apdraud aizsargājamo personu;

4) pastiprināta aizsargājamās personas kontaktu ar citiem apcietinātajiem kontrole, ko veic ieslodzījuma vietas darbinieki;

5) konvojēšana atsevišķi no citiem apcietinātajiem.

 

8.

 

 

 

9.

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

11.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt 17.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) aizsargājamās personas tiek ievietotas speciāli šim nolūkam izraudzītās ieslodzījuma vietās;“

Juridiskā komisija

Izteikt 17.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) aizsargājamās personas ievietošana citā kamerā vai speciāli šim nolūkam izraudzītā ieslodzījuma vietā;“

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izteikt 17.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„4) pastiprināta kontrole pār aizsargājamās personas kontaktiem ar citiem ieslodzītajiem.“

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs

Izslēgt 17.panta 5.punktu.

 

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts

9.pr.)

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

17.pants. Speciālās aizsardzības pasākumi ieslodzījuma vietās

Ieslodzījuma vietā esošām personām var piemērot šādus speciālās aizsardzības pasākumus:

1) aizsargājamās personas ievietošana citā kamerā vai speciāli šim nolūkam izraudzītā ieslodzījuma vietā;

2) aizsargājamās personas turēšana atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem;

3) tās personas pārvietošana uz citu ieslodzījuma vietu, kura var apdraudēt vai apdraud aizsargājamo personu;

4) pastiprināta kontrole pār aizsargājamās personas kontaktiem ar citiem ieslodzītajiem.

 

18.pants. Speciālās aizsardzības izbeigšana

(1) Aizsargājamās personas speciālo aizsardzību izbeidz šādos gadījumos:

1) ir zudis aizsardzības iemesls;

2) aizsargājamā persona ar savu rīcību padarījusi neiespējamu turpmāko aizsardzību;

3) aizsargājamā persona ir rakstiski atteikusies no speciālās aizsardzības.

(2) Ja rodas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem, aizsardzības pasākumu veicējs pēc aizsargājamās personas rakstiska skaidrojuma saņemšanas par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, ar ierosinājumu izbeigt aizsargājamās personas speciālo aizsardzību vēršas pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu.

     

18.pants. Speciālās aizsardzības izbeigšana

(1) Aizsargājamās personas speciālo aizsardzību izbeidz šādos gadījumos:

1) ir zudis speciālās aizsardzības iemesls;

2) aizsargājamā persona ar savu rīcību padarījusi neiespējamu turpmāko aizsardzību;

3) aizsargājamā persona rakstveidā atteikusies no speciālās aizsardzības.

(2) Ja rodas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem, speciālās aizsardzības veicējs pēc tam, kad saņēmis aizsargājamās personas rakstveida paskaidrojumu par apstākļiem, kas rosina pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības izbeigšanu, ar ierosinājumu izbeigt aizsargājamās personas speciālo aizsardzību vēršas pie personas, kura pieņēma lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu.

 

19.pants. Aizsargājamo personu civiltiesisko saistību izpildes nodrošināšana

(1) Personas atzīšana par speciāli aizsargājamo personu neietekmē viņas civiltiesiskās saistības ar citām personām un citu personu saistības ar speciāli aizsargājamo personu.

(2) Ja rodas nepieciešamība civiltiesiskus jautājumus risināt tiesā vai citā iestādē, aizsargājamo personu var pārstāvēt speciālās aizsardzības iestādes amatpersona.

      

19.pants. Aizsargājamo personu civiltiesisko saistību izpildes nodrošināšana

(1) Personas atzīšana par speciāli aizsargājamo personu neietekmē tās civiltiesiskās saistības ar citām personām un citu personu saistības ar speciāli aizsargājamo personu.

(2) Ja rodas nepieciešamība civiltiesiskus jautājumus risināt tiesā vai citā iestādē, aizsargājamo personu var pārstāvēt speciālās aizsardzības iestādes amatpersona.

20.pants. Dokumentu glabāšana

Dokumentus, kas satur ziņas par speciālās aizsardzības pasākumu organizāciju, metodēm, taktiku un līdzekļiem, kā arī ziņas par aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistītām personām, apkopo un glabā sevišķajā lietvedībā.

     

20.pants. Dokumentu glabāšana

Dokumentus, kas satur ziņas par speciālās aizsardzības pasākumu organizēšanu, metodēm, taktiku un līdzekļiem, kā arī ziņas par aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistītajām personām, apkopo un glabā sevišķajā lietvedībā.

21.pants. Starpvalstu sadarbība

Speciālās aizsardzības iestāde var sadarboties ar citu valstu aizsardzības iestādēm, pamatojoties uz noslēgtajiem starptautiskiem līgumiem vai atsevišķu vienošanos.

      

21.pants. Starpvalstu sadarbība

Speciālās aizsardzības iestāde var sadarboties ar citu valstu aizsardzības iestādēm, pamatojoties uz noslēgtiem starptautiskajiem līgumiem vai atsevišķu vienošanos.

 

22.pants. Personu speciālās aizsardzības finansiālais nodrošinājums

Speciālās aizsardzības iestāžu darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

      

22.pants. Personu speciālās aizsardzības finansiālais nodrošinājums

Speciālās aizsardzības iestāžu darbību finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.

      

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.