Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā

(reģ.nr. 841)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6
 

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 6., 13.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 6., 13.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Ieslodzījuma vietu pārvalde

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

(2) . . .

  

1

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdu “pārraudzībā” ar vārdu “padotībā”.

Noraidīt

 

5.pants. Pārvaldes darbības pārraudzība

(1) Pārvaldes darbību pārrauga Tieslietu ministrija ar savas struktūrvienības — Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja (turpmāk — Birojs) starpniecību.

(2) Biroju vada ģenerālinspektors.

(3) Biroja personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kas strādā uz darba līguma pamata.

(4) Biroja specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, tiesisko aizsardzību, vispārējās darbības un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(5) Biroja nolikumu apstiprina tieslietu ministrs.

1. Izslēgt 5.pantu.

     

1. Izslēgt 5.pantu.

8.pants. Ieslodzījuma vietu apmeklēšana

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) . . .

6) ģenerālinspektoram un viņa vietniekam;

7) . . .

(2) . . .

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 6.punktu.

      

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 8.panta pirmās daļas 6.punktu.

10.pants. Vispārīgās prasības ierēdņa amata pretendentam

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienestu Pārvaldē.

(2) . . .

  

2

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Izteikt likuma 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dienestā pieņem personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, kurām ir vismaz vidējā izglītība, kuras prot latviešu un krievu valodu un kuras, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgas un vēlas pildīt dienestu pārvaldē.”

Noraidīt

 

12.1 pants. Ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijas

Ierēdņu amatus iedala kvalifikācijas kategorijās. Amatu novērtēšanas kārtību, kā arī amatu kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Izslēgt 12.1 pantu.

      

3. Izslēgt 12.1 pantu.

14.pants. Staţieri

(1) . . .

(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem amatalgu atbilstoši amatam.

(3) . . .

  

3

 

 

 

 

 

 

4

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 14.panta otrajā daļā vārdu “amatalga” ar vārdu “mēnešalga” attiecīgajā locījumā.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Papildināt 14.panta otro daļu pēc vārda “amatam” ar vārdiem “un piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

4. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem mēnešalgu atbilstoši amatam un piemaksas par darbu īpašos apstākļos.”

 

17.pants. Ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

(1) Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim atalgojumu neizmaksā.

(2) . . .

  

5

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu “atalgojumu” ar vārdiem “darba samaksu un uzturdevas kompensāciju”.

Atbalstīt

5. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu “atalgojumu” ar vārdiem “darba samaksu un uzturdevas kompensāciju”.

20.pants. Atbrīvošana no dienesta

(1) Ierēdnis dienestu pilda līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Dienesta interesēs, ņemot vērā ierēdņa fiziskās un profesionālās spējas, vecākajiem un augstākajiem virsniekiem pēc viņu vēlēšanās dienesta laiku var pagarināt ar tieslietu ministra lēmumu, bet ierindniekiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem — ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu. Lēmumam par dienesta laika pagarināšanu vai atteikumu pagarināt dienesta laiku jābūt pamatotam.

(2) Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu,

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu,

d) sakarā ar veselības stāvokli,

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu,

h) sakarā ar disciplinārpārkāpumiem,

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

  

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ierēdnis parasti var atrasties dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā priekšnieka rakstiskas piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu dienesta laiku var pagarināt:

1) pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar tieslietu ministra lēmumu;

2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem – ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu;

3) ierindniekiem, instruktoriem – ar attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Papildināt 20.panta otrās daļas pirmo punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem (120 dienām) pēc kārtas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

6. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis parasti var atrasties dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu, dienesta laiku var pagarināt:

1) Pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem – ar tieslietu ministra lēmumu;

2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem – ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu;

3) ierindniekiem, instruktoriem – ar attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otrās daļas 1.punktu ar “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem (120 dienām) pēc kārtas.”

22.pants. Ierēdņa tiesības un pienākumi

(1) Ierēdnim, pildot dienesta uzdevumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) . . .

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

4) . . .

5) atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietā;

6) . . .

(2) . . .

 

 

4. Izteikt 22.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu vai narkotiskas vielas;".

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 4.pantā vārdus “vai narkotiskas vielas” ar vārdiem “narkotiskas vai psihotropas vielas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Papildināt 22.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma vietās”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. 22.panta pirmajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas;";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 5.punktu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki”.

23.pants. Ierēdņa tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus

(1) Ierēdnim ieslodzījuma vietā ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus — roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:

1) atvairītu uzbrukumu sev vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, būvēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas viņam, var bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām (ja ir pamats tā uzskatīt);

6) pārtrauktu apcietināto vai notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

(2) Ierēdnim aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus) pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud ierēdņa, darbinieka vai citu personu veselību vai dzīvību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, ierēdņa pienākums ir sniegt viņiem pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija to ļauj, jābrīdina par nodomu lietot speciālos līdzekļus.

5. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"23.pants. Ierēdņa tiesības pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un lietot speciālos līdzekļus

(1) Ierēdnim ir tiesības ieslodzījuma vietā pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un lietot speciālos līdzekļus – roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā un ceturtajā daļā vārdu "lietot" ar vārdu "pielietot";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "lietošanas" ar vārdu "pielietošanas";

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

10

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“5. Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdu “ģenerālinspektoram” ar vārdiem “Tieslietu ministrijas valsts sekretāram”.”

Atbalstīt

 

 

8. Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdu “ģenerālinspektoram” ar vārdiem “Tieslietu ministrijas valsts sekretāram”.

24.pants. Ierēdņa tiesības pielietot šaujamieroci

(1) . . .

(6) Šaujamieroču pielietošanas gadījumā ierēdnim jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

      

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdu "ģenerālinspektoram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijas valsts sekretāram".

27.pants. Atalgojums

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) . . .

  

11

 

 

 

 

 

 

12

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu “amatalga” ar vārdu “mēnešalga” attiecīgajā locījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“27.pants. Darba samaksa

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.””

Atbalstīts AIeK redakcijā:

 

 

 

 

Atbalstīt

10. Izteikt 27.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“27.pants. Darba samaksa

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.”

33.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu.

 

 

 

 

 

(2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(3) Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

  

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Izteikt 33.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: ”Ierēdnis slēdz līgumu par saistībām to atmaksāt, ja pēc izglītības iestādes beigšanas viņš attiecīgajā iestādē nenostrādā līgumā noteikto laiku, jo tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar disciplinārpārkāpumiem, spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatbilstību dienestam vai pēc paša vēlēšanās.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtību, kādā ierēdnim kompensē mācību maksu un ierēdnis atmaksā ar mācībām saistītos izdevumus vai mācību maksas kompensāciju nosaka Ministru kabinets.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Papildināt 33.panta trešo daļu pēc vārda “samaksa” ar vārdiem “izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

11. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

”Ierēdnis slēdz līgumu par saistībām to atmaksāt, ja pēc izglītības iestādes beigšanas viņš attiecīgajā iestādē nenostrādā līgumā noteikto laiku, jo tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar disciplinārpārkāpumiem, spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatbilstību dienestam vai pēc paša vēlēšanās.”;

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtību, kādā ierēdnim kompensē mācību maksu un ierēdnis atmaksā ar mācībām saistītos izdevumus vai mācību maksas kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.”;

 

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “samaksa” ar vārdiem “izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos”.

35.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

  

 

 

 

 

 

16

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 35.pantā vārdus “saglabājot mēnešalgu” ar vārdiem “saglabājot darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas kompensāciju”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Aizstāt 35.pantā vārdus “saglabājot mēnešalgu” ar vārdiem “saglabājot darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas kompensāciju”.

36.pants. Atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) . . .

  

17

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 36.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “mēnešalgas” ar vārdiem “darba samaksas un uzturdevas kompensācijas”.

Atbalstīt

13. Aizstāt 36.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “mēnešalgas” ar vārdiem “darba samaksas un uzturdevas kompensācijas”.

37.pants. Kompensācija no dienesta atbrīvotajiem ierēdņiem un ierēdņiem, kurus pārceļ citā amatā vai darbā, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu

(1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, — pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā;

2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, — pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amata gadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, — mēneša atalgojuma apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā Pārvaldes iestādē vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

  

 

 

 

 

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 37.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “triju mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 37.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “divu mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 37.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs:

Aizstāt 37.panta otrajā daļā vārdus “noteiktā mēneša atalgojuma” ar vārdiem “noteiktās mēnešalgas”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. 37.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “triju mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā” ar vārdiem “divu mēnešu vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus “mēneša atalgojuma apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās darba samaksas (vidējās izpeļņas) apmērā”;

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “noteiktā mēneša atalgojuma” ar vārdiem “noteiktās mēnešalgas”.