Teksts

Iesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”

(reģ. nr. 840)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

9. Aizbildnību un aizgādnību nodibina pēc Latvijas likuma, ja aizbildnībai vai aizgādnībai pakļaujamās personas dzīves vieta ir Latvijā. Ja šādu personu manta atrodas Latvijā, tad šās mantas ziņā viņas ir pakļautas Latvijas likumam arī tad, kad viņām Latvijā nav dzīves vietas.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīves vieta ir Latvijā.”

Atbalstīt

1. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīvesvieta ir Latvijā.”

11. Tiesība doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā.

Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz.

1. Izslēgt 11.panta otrās daļas otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Atbalstīt

PIRMĀ DAĻA
Ģimenes tiesības

2. Aizstāt likuma pirmās daļas tekstā vārdu "pārzinis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "vadītājs" (attiecīgā locījumā).

OTRĀ APAKŠNODAĻA
Laulības noslēgšana un izbeigšanās

3. Izteikt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana".

3. Izteikt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana".

41. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51.pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas.

4. Izteikt 41. un 42.pantu šādā redakcijā:

"41. Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, iesniedz par to iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, izņemot 51.pantā paredzētos gadījumus.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4. pantā piedāvātos grozījumus likuma 41. pantā šādā redakcijā:

“Likuma 41. pantā:

aizstāt vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”;

izslēgt vārdus “pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas”.”

Atbalstīt

4. 41. pantā:

aizstāt vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”;

izslēgt vārdus “pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas”.

42. Līdz ar pieteikumu par vēlēšanos doties laulībā jāiesniedz dzimšanas apliecības un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī laulības reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu.

Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz ārsta apliecinājums par to veselības stāvokli.

Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.

42. Iesniedzot 41.pantā minēto iesniegumu, personām jāuzrāda dzimšanas apliecība, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, jāuzrāda arī viens no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecība;

2) laulības šķiršanas apliecība vai arī izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta;

3) likumīgā spēkā esošs tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.

Tāpat personām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz ārsta apliecinājums par veselības stāvokli un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja.

Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības."

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt 42.panta otro daļu.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Līdz laulības noslēgšanai personām likumā noteiktajos gadījumos jāiesniedz vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4. pantā piedāvātos grozījumus likuma 42. pantā šādā redakcijā:

“Likuma 42. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdiem “iesniegumu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “jāiesniedz” ar vārdu “jāuzrāda”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai attiecīgos gadījumos jāiesniedz vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja.””

Atbalstīt

daļēji

(sk. 6.pr.)

Atbalstīt

5. 42. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu” un vārdu “jāiesniedz” - ar vārdu “jāuzrāda”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai attiecīgos gadījumos jāiesniedz vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja.”

44. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai.

Izsludināšana nav atļauta:

1) ja, iesniedzot pieteikumu, nav ievēroti likuma noteikumi;

2) ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi.

Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis taisa motivētu lēmumu, ko izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā.

5. 44.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums par vēlēšanos noslēgt laulību.";

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5. pantā piedāvāto grozījumu likuma 44. panta pirmajā daļā šādā redakcijā:

“Aizstāt pirmajā daļā vārdus “pieteikums laulības noslēgšanai” ar vārdiem “iesniegums par vēlēšanos doties laulībā”.”

Atbalstīt

6. 44.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pieteikums laulības noslēgšanai” ar vārdiem “iesniegums par vēlēšanos doties laulībā”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

45. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts pieteikums par vēlēšanos doties laulībā.

Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata.

6. Aizstāt 45.panta pirmajā daļā vārdus "pieteikums par vēlēšanos doties laulībā" ar vārdiem "iesniegums par vēlēšanos noslēgt laulību".

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā:

“6. Aizstāt likuma 45. pantā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.”

Atbalstīt

7. Aizstāt 45. pantā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.

47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa, kurā pieteikta vēlēšanās doties laulībā (41.p.), par celto ierunu nekavējoties paziņo izsludinātajiem.	7. Aizstāt 47.pantā vārdus "pieteikta vēlēšanās doties laulībā" ar vārdiem "iesniegts iesniegums par vēlēšanos noslēgt laulību".	9.	*Saeimas Juridiskais birojs* Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā: “7. Aizstāt likuma 47. pantā vārdus “pieteikta vēlēšanās” ar vārdiem “iesniegts iesniegums par vēlēšanos”.”	Atbalstīt	8. Aizstāt 47. pantā vārdus “pieteikta vēlēšanās” ar vārdiem “iesniegts iesniegums par vēlēšanos”.
50. Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību vai arī tā izsniedz laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu, lai laulību varētu noslēgt pie garīdznieka vai citā dzimtsarakstu nodaļā.	8. Aizstāt 50.pantā vārdus "laulības pieteikumu" ar vārdiem "iesniegumu par vēlēšanos noslēgt laulību".	10.	*Saeimas Juridiskais birojs* Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā: “8. Aizstāt likuma 50. pantā vārdus “laulības pieteikumu” ar vārdiem “iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā”.”	Atbalstīt	9. Aizstāt 50. pantā vārdus “laulības pieteikumu” ar vārdiem “iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā”.
55. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.	9. Papildināt 55.pantu aiz vārda "līgavainis" ar vārdiem "vai līgava".				10. Papildināt 55.pantu pēc vārda "līgavainis" ar vārdiem "vai līgava".
56. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.	10. Izteikt 56.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās."				11. Izteikt 56.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās."

86. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu.

Katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu.

Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam laulātajam jau ir dubults uzvārds.

11. Izteikt 86.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var iegūt kopēju dubultu uzvārdu, kas veidojas no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem."

11.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 11. pantā vārdus “var iegūt kopēju dubultu uzvārdu, kas veidojas no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem” ar vārdiem “var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem”.

Atbalstīt

12. Izteikt 86.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem "

155. Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Ja bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana.

Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, viņa vietā pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu.

Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, pieteikumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

(Sestā daļa atzīta par spēkā neesošu no 12.10.2004. ar Satversmes tiesas 11.10.2004. spriedumu).

Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

12. Aizstāt 155.pantā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

12.

13.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 155.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa vai bāriņtiesas, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība, piekrišana.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 155. panta sesto daļu.

Atbalstīt

13. 155.pantā:

aizstāt vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa vai bāriņtiesas, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība, piekrišana.”;

izslēgt sesto daļu.

157. Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155.pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Pieņemams, ka bērns cēlies no personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari.

13. Aizstāt 157.pantā vārdu "pieteikums" ar vārdu "iesniegums".

14.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt 157.panta trešo daļu.

Atbalstīt

14. 157.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteiku ms" ar vārdu "iesniegums";

izslēgt trešo daļu.

161. Bērna vecāku uzvārda maiņa sakarā ar stāšanos laulībā neskar bērna uzvārdu.

14. Izslēgt 161.pantu.

15. Izslēgt 161.pantu.

162. Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās bērnu un vecāku attiecības. Šādos gadījumos adopciju var apstiprināt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

15.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt 162.panta trešo daļu.

Neatbalstīt

163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.

16.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

„163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai bērnus. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja vienlaicīgi adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.”

Atbalstīt

16. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

„163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja vienlaikus adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.”

169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) nepilngadīga adoptējamā vecāki vai aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lūdz atsaukties minēto personu.

Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar tieslietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

17.

18.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 169.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) nepilngadīgā adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis”

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Aizstāt 169.panta trešajā daļā vārdus „lūdz atsaukties” ar vārdiem „var lūgt atsaukties”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

17. Izteikt 169.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis.”

171. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.

Tiesa var atļaut adoptētājus ierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots.

Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Aizstāt 171.pantā otrajā daļā vārdu „ierakstīt” ar vārdu „neierakstīt”.

Atbalstīt

18. Aizstāt 171.panta otrajā daļā vārdu „ierakstīt” ar vārdu „neierakstīt”.

172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem.

Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt.

Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 172.pantu šādā redakcijā:

„172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds.

Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds.

Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.

Atbalstīt

19. Izteikt 172.pantu šādā redakcijā:

„172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam piešķirt adoptētāja uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds.

Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.”

173. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.

Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Tiesības uz pensiju, pabalstiem un citas sociālās tiesības, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.

21.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt173.panta otrās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

20. Izslēgt 173.panta otrās daļas otro teikumu.

174. Pilngadīgas personas adopcijai piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju.

22.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt 174.pantu.

Neatbalstīt

175. Adopciju var atcelt tiesa, ja:

1) tas ir bērna interesēs;

2) pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu;

3) adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus.

Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst adoptētā interesēm.

Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

23.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

„175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājās spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

Atbalstīt

21. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

„175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības bērnam un viņa pēcnācējiem ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Atceļot bērna adopciju, tiesa lemj par to, kas turpmāk realizēs aizgādību, un par uzturlīdzekļu piedziņu, ja adopcija ir atcelta adoptētāja vainas dēļ.

Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais bērns ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, tiesa, ja tas ir bērna interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu un vārdu pēc adopcijas atcelšanas.

24.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 176.pantu šādā redakcijā:

„176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem.

Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, vai viņam ir mainīts personas kods, tiesa, ja tas ir adoptējamā interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu, vārdu un personas kodu pēc adopcijas atcelšanas.”

Atbalstīt

22. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā:

„176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem.

Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu vai viņam ir mainīts personas kods, tiesa, ja tas ir adoptējamā interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu, vārdu un personas kodu pēc adopcijas atcelšanas.”

200. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izteikt 200.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības.”

Atbalstīt

23. Izteikt 200.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības.”

416. Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Par parādiem valsts atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst.

32.

33.

34.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš

Papildināt 416.panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: “izņemot šā panta otrajā daļā noteikto”

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš

Papildināt 416.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ja bezmantinieka manta – dzīvojamā māja vai tās daļa atrodas uz pašvaldībai vai privātai personai piederošas zemes, tad tā piekrīt pašvaldībai, kuras administratīvā teritorijā tā atrodas. Ja bezmantinieku manta ir dzīvokļa īpašums, tad tas piekrīt pašvaldībai, kuras administratīvā teritorijā tas atrodas.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš

Papildināt 416.panta trešo daļu pirms vārdiem “atbild tikai” ar vārdiem “vai pašvaldībai”