Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā » trešajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā
1	2	3	4	5	6
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums	Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā				Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
	Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.	1. Papildināt 1. pantu aiz vārdiem “jūras drošības” ar vārdiem “un aizsardzības”.			Red. pr.	1. Papildināt 1.pantu pēc vārdiem “jūras drošības” ar vārdiem “un aizsardzības”.
2.pants. Likuma piemērošana (1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) iekļautajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), un visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas garantējama atbilstoši starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģu drošību.	2. Papildināt 2. panta pirmo daļu aiz vārdiem “(turpmāk – Latvijas ūdeņi),” ar vārdiem “ostām, ostu iekārtām”.				2. Papildināt 2.panta pirmo daļu aiz vārdiem “(turpmāk — Latvijas ūdeņi),” ar vārdiem “ostām, ostu iekārtām”.
(2) Likuma normas par kuģu drošību neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu.
4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas
(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Latvijas Jūras administrācija.
(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.	3. Papildināt 4. panta otro daļu aiz vārdiem “Jūras vides pārvalde” ar vārdiem “Drošības policija, Valsts robežsardze”.			Red. pr.	3. Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem “Jūras vides pārvalde” ar vārdiem “Drošības policija, Valsts robežsardze”.
5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence
Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:
1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;
2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;	4. 5. pantā: papildināt 2. punktu aiz vārdiem “starptautisko organizāciju” ar vārdiem “kā arī Eiropas Savienības”;			Red. pr.	4. 5.pantā: papildināt 2.punktu pēc vārdiem “starptautisko organizāciju” ar vārdiem “kā arī Eiropas Savienības”;
3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;
4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;
5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;
6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;
7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;
8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;
9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus jūrnieku iekārtošanai darbā;	izteikt 9. punktu šādā redakcijā: “9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa īpašnieka vārdā kuģa apkalpes komplektēšanu un personu iekārtošanu darbā uz kuģiem;”;			Red. pr.	izteikt 9. un 10.punktu punktu šādā redakcijā: “9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē kuģa apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem;
10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojuma pārbaužu veikšanai;	izteikt 10. punktu šādā redakcijā: “10) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;";				10) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;”;
11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa ūdensceļiem;	izslēgt 11. punktu;				izslēgt 11.punktu;
12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
	papildināt pantu ar 12.^1 un 12.^2 punktu šādā redakcijā: “12.^1) nodrošina jūrnieku apmācības un novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu Noteikuma I/6 prasībām.	1	Juridiskais birojs Aizstāt 5.panta 12.^1 punktā (otrā lasījuma redakcija) vārdus “Noteikuma I/6 prasībām” ar vārdiem “un tās grozījumos noteiktajām prasībām”.	Atbalstīt, red. pr.	papildināt pantu ar 12.^1 un 12.^2 punktu šādā redakcijā: “12^1) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;
	12.^2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību ar kvalitātes standartu sistēmu palīdzību;”.				12^2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;”.
13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;
14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.
6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence
(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:
1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;
2) apstiprina kuģu dokumentāciju;
3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;
4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;	5. 6. pantā: papildināt pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem “kā arī veic jūrnieku profesionālās nekompetences gadījumu un pārkāpumu, kas saistīti ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi, izmeklēšanu;”;	2	Juridiskais birojs Izteikt 6.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences izmeklēšanu gadījumā, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;”.	Atbalstīt, red.pr.	5. 6.pantā: izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;”;
6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;
7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;
8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoriem;
9) veic jūrnieku reģistrāciju un izsniedz jūrnieka grāmatiņas, kā arī uztur Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk — Jūrnieku reģistrs) datu bāzi;
10) izvērtē jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;	izteikt pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā: “10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;”;			Red. pr.	izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā: “10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;”;
11) veic simulatoru sertifikāciju;
12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;
14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;
18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;
19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;
20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;
22) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;	papildināt pirmās daļas 22. punktu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;			Red. pr.	papildināt pirmās daļas 22.punktu pēc vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;
23) veic Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk — ISPS kodekss) noteiktās atbildīgās organizācijas funkcijas.		3	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 6.panta pirmajā daļā 23.punktu un 24.punktu izteikt šādā redakcijā: „23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk - ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;	Atbalstīt, red. pr.	izteikt 23.punktu šādā redakcijā: “23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;”;
	papildināt pirmo daļu ar 24. un 25. punktu šādā redakcijā: “24) izvērtē kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu iekārtu aizsardzības personāla profesionāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;		24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;”		papildināt pirmo daļu ar 24. un 25.punktu šādā redakcijā: “24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;
	25) uzrauga kuģu īpašnieku, kā arī komersantu, kas veic kuģa īpašnieka vārdā darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem, atbilstību 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”;	4 5	Juridiskais birojs Aizstāt 6.panta 25.punktā (otrā lasījuma redakcija) vārdus “darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā” ar vārdiem “komandas komplektēšanu un personu iekārtošanu darbā” Atbildīgā komisija Izteikt 6.panta 25.punktu šādā redakcijā: “25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām..”	Daļēji atbalstīt, iestr. 5.pr. Atbalstīt< /b>	25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām.”;
(2) Latvijas Jūras administrācija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfiju, kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un maksas iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.	papildināt otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem ‘kuģošanas drošību” ar vārdiem ‘un kuģu un ostas iekārtu aizsardzību”;			Red. pr.	papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “kuģošanas drošību” ar vārdiem “kuģu un ostas iekārtu aizsardzību”;
(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.	aizstāt trešajā daļā vārdus “Jūras drošības inspektorāta” ar vārdiem “Kuģošanas drošības inspekcijas” un papildināt aiz vārdiem “Avāriju izmeklēšanas nodaļas” ar vārdiem ‘Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas”.				aizstāt trešajā daļā vārdus “Jūras drošības inspektorāta” ar vārdiem “Kuģošanas drošības inspekcijas”; papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Avāriju izmeklēšanas nodaļas” ar vārdiem “Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas”.
7.pants. Krasta apsardzes kompetence	6. 7. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “7. pants. Krasta apsardzes dienesta kompetence”;	6	Atbildīgā komisija Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 7.panta nosaukuma jauno redakciju.	Atbalstīt
(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:
1) sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;
2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;
3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;
4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) krasta sakaru tīkla darbību;
5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.
(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.
	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.”				6. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.”
11.pants. Kuģu drošības prasības
(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:
1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;
2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;
3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);
4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);
5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);
6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);
7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;
8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);
9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.
(2) Nosakot kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:		7 8	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 11. panta otrajā daļā aizstāt vārdu „prasības” ar vārdiem „prasību piemērošanu”. Atbildīgā komisija Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdus “drošības prasības” ar vārdiem “drošības prasību piemērošanu”.	Daļēji atbalstīt, iestr. 8.pr. Atbalstīt	7. 11.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “drošības prasības” ar vārdiem “drošības prasību piemērošanu”;
1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;
2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;
3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;
4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;
5) ostu un kuģu drošību;
6) zvejas kuģu reģistrāciju;
7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;
8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;
9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;
10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;
11) kuģa sistēmām un aprīkojumu, arī navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;	7. 11. pantā: izteikt otrās daļas 11. punktu šādā redakcijā: “11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;”;				izteikt otrās daļas 11.punktu šādā redakcijā: “11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;”;
12) kuģa ugunsdrošību;
13) vides piesārņojuma novēršanu;
14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;
15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;
16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;
17) kuģa tilpību;
18) kuģa kravas zīmi;
19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;
20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;
21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;
22) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;
23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;
24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;
25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām.
	papildināt otro daļu ar 26. punktu šādā redakcijā: “26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību”.				papildināt otro daļu ar 26.punktu šādā redakcijā: “26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību.”;
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.
(4) Satiksmes ministrs nosaka drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.		9	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 11. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.”	Atbalstīt	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.”
(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.
(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).
12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība
(1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole attiecībā uz kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, to skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.
(2) Kuģu karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēku dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.
(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs var noteikt kārtību attiecībā uz:		10	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 12. panta trešajā daļā aiz vārdiem „satiksmes ministrs var noteikt” iekļaut vārdus „starptautisko normatīvo aktu piemērošanas”.	Atbalstīt, red. pr.	8. 12.panta trešajā daļā: papildināt ievaddaļu pēc vārdiem “satiksmes ministrs var noteikt” ar vārdiem “starptautisko normatīvo aktu piemērošanas.”;
1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;
2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu;
3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;
4) kuģu aprīkojuma pārbaudēm;
5) kuģu klases pārbaudēm;
6) klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību;		11	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns Trešās daļas 6.punktu papildināt ar vārdiem „un atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzību un sertifikāciju”.	Atbalstīt	papildināt 6.punktu ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzību un sertifikāciju”;
7) jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaužu veikšanu.	8. Izslēgt 12. panta trešās daļas 7. punktu.				izslēgt 7.punktu.
13.pants. Kuģu apskates un sertifikāti (1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, tipa, uzbūvēšanas gada un kuģošanas rajona dēļ ir nepieciešams starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, to izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).		12	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 13. panta pirmajā daļā vārdus „nepieciešams starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, to” aizstāt ar vārdiem „nepieciešami starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktie kuģu sertifikāti, tos”. Pirmās daļas beigās pievienot vārdus “un atzītā aizsardzības organizācija.”	Atbalstīt, red.pr.	9. 13.panta pirmajā daļā: aizstāt vārdus “nepieciešams starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, to” ar vārdiem “nepieciešami starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktie kuģu sertifikāti, tos”; papildināt daļu ar vārdiem “un atzītā aizsardzības organizācija”.
(2) Kuģiem, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiek izdots nacionālais kuģa sertifikāts.
(3) (Izslēgta ar 30.10.2003. likumu).
(4) Latvijas Jūras administrācija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētos kuģu sertifikātus, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā sertifikātā jāieraksta, ka tas izsniegts pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis reģistrēts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)
16.pants. Kuģa aprīkojums
(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas ir sertificēts un atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām.
(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.	9. Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Satiksmes ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.				10. Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Satiksmes ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
17.pants. Kuģu kontroles inspektori		13	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 17. pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “17. pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori”.	Atbalstīt, red. pr.	11. 17.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “17.pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori”;
(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas kuģu kontroles inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.		14	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 17.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “kuģu kontroles”.	Atbalstīt, red. pr.	izslēgt pirmajā daļā vārdus “kuģu kontroles”;
(2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)
		15 16	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 17.pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Kuģu un ostu aizsardzības inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.” Atbildīgā komisija 17.pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.”	Daļēji atbalstīt, iestr. 16.pr. Atbalstīt	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.”
18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas)	10. 18. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “18. pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas un atzītās aizsardzības organizācijas);				12. 18.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas un atzītās aizsardzības organizācijas)”;
(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kuras veic kuģu tehnisko uzraudzību atbils toši pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts ar Latvijas Jūras administrāciju. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.	papildināt otro daļu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;			Red. pr.	papildināt otro daļu pēc vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;
	papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas”.				papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas.”
19.pants. ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošana (1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa un XI-2 nodaļa, ir jāievēro šajās nodaļās minēto kodeksu prasības.
(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes atbilstības dokumentu kuģošanas komercsabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas komercsabiedrības un kuģa audita veikšanas.
(3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību un nosaka ISPS kodeksā minēto dokumentu apstiprināšanas un Aizsardzības deklarācijas prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)		17	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 19.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: „(3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību”.	Atbalstīt	13. 19.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.”;
		18	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 19.pantu papildināt ar ceturto daļu un piekto daļu šādā redakcijā: „(4) Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Krasta apsardzi un citām Latvijas Republikas institūcijām atbilstoši to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem veic pasākumus, lai nodrošinātu ISPS kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasības.	Atbalstīt, red .pr.	papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: “(4) Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Krasta apsardzi un citām Latvijas Republikas institūcijām atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem veic pasākumus, lai nodrošinātu ISPS kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi.
			(5) Ministru kabinets nosaka starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību.”		(5) Ministru kabinets nosaka starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību.”
21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, mašīnas žurnālam, radiožurnālam, naftas operāciju žurnālam, atkritumu operāciju žurnālam un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem žurnāliem. Kuģa žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas, glabāšanas un reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.		19	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 21.panta „Kuģa žurnāli” pirmo un otro daļu izteikt šādā redakcijā: „21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir jābūt Kuģa žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.	Daļēji atbalstīt, iestr. 20.pr.	14. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā: “21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz visiem Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.
(2) Uz Latvijas kuģiem esošos kuģa žurnālus reģistrē ostu kapteiņi, bet ārvalstīs — Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu kuģa žurnālu reģistrā (grāmatā).		20	(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga Naftas operāciju žurnālam, Atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, un, kuģim pārvadājot kaitīgās šķidrās lejamkravas, arī Kravas operāciju žurnālam, kā arī uz kuģiem ir jābūt starptautiskajos normatīvos noteikto citu dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Atbildīgā komisija Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga naftas operāciju žurnālam, atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, kā arī citiem starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Ja kuģis pārvadā kaitīgās šķidrās vielas lejamkravas, jābūt arī kravas operāciju žurnālam.”	Atbalstīt	(2) Uz Latvijas kuģiem, kuri piedalās starptautiskajā kuģošanā, ir jābūt starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktā parauga naftas operāciju žurnālam, atkritumu uzskaites žurnālam, GMDSS žurnālam, kā arī citiem starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentu un sertifikātu oriģināliem. Ja kuģis pārvadā kaitīgās šķidrās vielas lejamkravas, jābūt arī kravas operāciju žurnālam.
		21 22	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 21.panta „Kuģa žurnāli” trešo daļu izteikt šādā redakcijā: (3) Uz Latvijas kuģiem ar tilpību 500BT un lielāku un galveno dzinēju kopējo jaudu 750 kW un lielāku ir jābūt Mašīnas žurnālam, kura paraugu, tā aizpildīšanas, reģistrācijas un uzglabāšanas kārtību nosaka Latvijas Jūras administrācija, to saskaņojot ar kuģa īpašnieku un ņemot vērā kuģa tipu un tā aprīkojumu. Atbildīgā komisija Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Uz Latvijas kuģiem, kuru tilpība ir 500 BT vai lielāka un kuru galvenā dzinēja kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, ir jābūt mašīnas žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību, ņemot vērā kuģa tipu un tā aprīkojumu, nosaka Latvijas Jūras administrācija.”	Daļēji atbalstīt, ietverts 22.priekšlikumā Atbalstīt	(3) Uz Latvijas kuģiem, kuru tilpība ir 500 BT vai lielāka un kuru galvenā dzinēja kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, ir jābūt mašīnas žurnālam, kura paraugu, reģistrācijas, aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību, ņemot vērā kuģa tipu un tā aprīkojumu, nosaka Latvijas Jūras administrācija.
		23	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 21.panta „Kuģa žurnāli” ceturto un piekto daļu izteikt šādā redakcijā: (4) Uz Latvijas kuģiem ar tilpību mazāku par 500BT un galveno dzinēju kopēju jaudu mazāku par 750 kW Mašīnas žurnāls nav obligāts un ierakstus par kuģa mehānismu darbību veic Kuģa žurnālā.	Atbalstīt, red pr.	(4) Uz Latvijas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 500 BT un kuru galvenā dzinēja kopējā jauda ir mazāka par 750 kW, mašīnas žurnāls nav obligāts un ierakstus par kuģa mehānismu darbību izdara kuģa žurnālā.
			(5) Kuģa žurnālus reģistrē Latvijas ostu kapteiņi, bet ārvalstīs – Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu Kuģa žurnālu reģistrācijas grāmatā un reģistrējamajos kuģu žurnālos.”		(5) Kuģa žurnālus Latvijā reģistrē Latvijas ostu kapteiņi, bet ārvalstīs — Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu Kuģa žurnālu reģistrācijas grāmatā un reģistrējamajos kuģu žurnālos.”
23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis
(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas atbild par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.	11. 23. pantā: papildināt pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un aizsardzību”;	24	Juridiskais birojs Izteikt grozījumu likuma 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “un kuģošanas drošību” ar vārdiem “kā arī kuģošanas drošību un aizsardzību”.	Atbalstīt	15. 23.pantā: aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “un kuģošanas drošību” ar vārdiem “kā arī kuģošanas drošību un aizsardzību”;
(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.
(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar jūrnieku profesionālās izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa.
(4) Kuģa apkalpes sastāvā nevar būt persona, kura ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
	papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Uz kuģa nevar strādāt persona, kura nav apmācīta un kurai nav attiecīgo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām”.			Red. pr.	papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Uz kuģa nedrīkst strādāt persona, kura nav apmācīta un kurai nav attiecīgo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”
24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana
(1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību jūrā, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.	12. Papildināt 24. panta pirmo daļu aiz vārda “drošību” ar vārdiem “un aizsardzību” un aiz vārda “jūrā” ar vārdiem “un ostā”.			Red. pr.	16. 24.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārda “drošību” ar vārdiem “un aizsardzību” un pēc vārda “jūrā” — ar vārdiem “un ostā”;
(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.
(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.
(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.		25	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 24.panta ceturtajā daļā vārdus „profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem” aizstāt ar vārdiem „profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem”.	Atbalstīt, red. pr.	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem” ar vārdiem “profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem”;
		26 27	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 24.pantu papildināt ar piekto daļu, sesto daļu un septīto daļu šādā redakcijā: „(5) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu licenci.[M1] Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek komersantu, kas kuģa īpašnieka vārdā veic personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, licencēšana un licences noteikumu izpildes uzraudzība. Atbildīgā komisija 24.pantu papildināt ar piekto daļu, sesto daļu un septīto daļu šādā redakcijā: „(5) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci). [M2] Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek to komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība, kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem.	Daļēji atbalstīt , iestr. 27.pr. Atbalstīt	papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(5) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci). [M3] Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek to komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība, kuri kuģa īpašnieka vārdā iekārto personas darbā uz kuģiem.
		28	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 24.pantu papildināt ar sesto daļu un septīto daļu šādā redakcijā: (6) Ministru kabinets nosaka kuģu īpašnieku un komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, tiem veicot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem.[M4]	Daļēji atbalstīt, iestr. 29.pr.	(6) Ministru kabinets nosaka kuģu īpašnieku un komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, tiem iekārtojot personas darbā uz kuģiem. [M5]
		29	(7) Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu personām iekārtošanai darbā uz kuģiem netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība[M6] .” Atbildīgā komisija 24.pantu papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā: (7) Par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība[M7] .”	Atbalstīt	(7) Par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība [M8] .”
26.pants. Jūrnieku sagatavošana (1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācību un kvalifikācijas celšanu uzrauga Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.		30	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 26.pantu „Jūrnieku sagatavošana” izteikt šādā redakcijā: „26.pants. Jūrnieku sagatavošana (1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai un kritērijiem.	Atbalstīt, red .pr.	17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā: “26.pants. Jūrnieku sagatavošana (1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem.
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām var noteikt izpildes kārtību attiecībā uz: 1) jūrnieku un iekšējo ūdeņu kuģu personāla sagatavošanu un sertifikāciju; 2) sardzes pienākumu pildīšanu; 3) jūrnieku izglītības un apmācības iestāžu uzraudzību; 4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju; 5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju; 6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)			(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai un kritērijiem.[M9] [M10]		(2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem. [M11]
			(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošo starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.		(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību.
			(4) Ministru kabinets var izdot noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.”		(4) Ministru kabinets var izdot noteikumus par atpūtai un sportam paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertificēšanu.”
27.pants. Jūrnieka grāmatiņa
(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.
(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.
(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz, apmaina, anulē, aiztur un to uzskaiti veic Latvijas Jūras administrācija. Jūrnieka grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas, apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un to uzskaites kārtību nosaka satiksmes ministrs.	13. 27. pantā: izslēgt trešās daļas otro teikumu;				18. 27.pantā: izslēgt trešās daļas otro teikumu;
(4) Jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieka grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.	papildināt ceturto daļu aiz vārdiem “lietošanas kārtību” ar vārdiem “kā arī to apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un uzskaites kārtību”.	31	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 27.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: „(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas, lietošanas, apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un uzskaites kārtību un jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju.”	Atbalstīt	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas, lietošanas, apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un uzskaites kārtību un jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju.”
(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa
(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.	14. Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus “kompetences sertifikātu” ar vārdiem “kvalifikāciju apliecinošu dokumentu”.				19. Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus “kompetences sertifikātu” ar vārdiem “kvalifikāciju apliecinošu dokumentu”.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.
(3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets.
III nodaļa. Kuģošanas drošība ostās	15. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “III nodaļa. Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās”.				20. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “III nodaļa. Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās”.
33.pants. Ostas kapteinis (1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos. Noteikumus par ostas kapteini izdod satiksmes ministrs.		32	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 33.panta pirmajā daļā pēdējā teikumā vārdus „izdod satiksmes ministrs” aizstāt ar vārdiem „var izdot Ministru kabinets”.	Atbalstīt, red. pr.	21. Aizstāt 33.panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus “izdod satiksmes ministrs” ar vārdiem “var izdot Ministru kabinets”.
(2) Ostas pārvalde var izveidot šādus kuģošanas drošībai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas dienestus.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona.
(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.
(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.
(6) Ja ostā vai pieejā ostai noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un Latvijas Jūras administrācijai, bet piesārņojuma gadījumā — arī Jūras vides pārvaldei un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)
34.pants. Loču dienests
(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.
(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.
(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.	16. Aizstāt 34. panta trešajā daļā vārdus “Satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.				22. 34.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus “Satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”;
(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, atbrīvojams no pienākuma loču darbības rajonā izmantot loci, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šāda sertifikāta izsniegšanas kārtību.		33	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 34.panta ceturtajā daļā svītrot pēdējo teikumu.	Atbalstīt, red pr.	izslēgt ceturtās daļas pēdējo teikumu.
36.pants. Ziņojums par bīstamu un piesārņojošu kravu
(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostā vēlas iebraukt kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo ostas kapteinim, nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šī krava iekrauta.
(2) Pirms kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu atstāj Latvijas ostu vai Latvijas ūdeņus, kuģa kapteinis, kuģa operators vai aģents iesniedz ostas kapteinim ziņojumu par šo kravu.
(3) Informācija par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām ir pieejama Koordinācijas centram (MRCC). Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, var noteikt satiksmes ministrs.	17. Aizstāt 36. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.			Red. pr.	23. Aizstāt 36.panta trešajā daļā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.
38.pants. Operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostās (1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši savai kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un kodeksu, to skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz: 1) naftu un naftas produktiem; 2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām; 3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām; 4) bīstamām kravām iepakojumā; 5) beramkravām.
(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz kuģu kravas operācijām un kravas operācijām ostās ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.		34	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 38. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “noteikt prasības“ ar vārdiem “noteikt starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību“.	Atbalstīt	24. 38.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “noteikt prasības” ar vārdiem “noteikt starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību”;
(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu)
		35	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 38. pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets var izdot noteikumus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.”	Atbalstīt	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets var izdot noteikumus par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.”
43.pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi
(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.
(2) Atbilstoši COLREG konvencijas prasībām satiksmes ministrs nosaka īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos ostu rajonos un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.	18. Aizstāt 43. panta otrajā daļā vārdus “satiksmes ministrs nosaka” ar vārdiem “Ministru kabinets var noteikt”.				25. Aizstāt 43.panta otrajā daļā vārdus “satiksmes ministrs nosaka” ar vārdiem “Ministru kabinets var noteikt”.
45.pants. Radioziņojumi
(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.	19. 45. pantā: papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu.”;				26. 45.pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu.”;
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma GMDSS krasta sakaru tīkla darbība.	izslēgt 45.panta otro daļu.				izslēgt otro daļu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.
46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana
(1) Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC), tā apakšcentru un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.
(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS krasta sakaru tīkla darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (ARCC), kā arī citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plānam.	20. Aizstāt 46.panta trešajā un sestajā daļā un 53.panta trešajā daļā vārdu "lidaparāti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "gaisakuģi" (attiecīgā locījumā).			Red. pr.	27. Aizstāt 46.panta trešajā un sestajā daļā vārdu “lidaparāti” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “gaisakuģi” (attiecīgā locījumā).
(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.
(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas.
(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem lidaparātiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.
(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem un šķērso Latvijas atbildības rajonu, ir jābūt sadarbības plānam cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.
VI nodaļa. Jūras piesārņojuma novēršana 51.pants. Piesārņojuma novēršana (1) Kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis un jūrā nostiprinātas platformas operators nodrošina piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko tiesību normām.
(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi, kurus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem aizliegts novadīt jūrā. Šī prasība neattiecas uz Helsinku konvencijā noteikto minimālo atkritumu apjomu un izņēmumiem, kurus saskaņā ar starptautiskajām prasībām nosaka satiksmes ministrs.		36	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns 51.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: „(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi saskaņā ar starptautisko normatīvo aktu prasībām.”	Atbalstīt, red .pr.	28. izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Kuģa kapteinis nodrošina to, ka pirms kuģa iziešanas no ostas kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi tiek nodoti attiecīgās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar starptautisko normatīvo aktu prasībām.”
(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā nostiprinātām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz: 1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā notiek saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju; 2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā; 3) gadījumiem, kad cilvēkam, kuģim vai jūrā nostiprinātai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, kā novērst šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, raugās, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējums jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.
(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.
(5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām ostas akvatorijā esošajos reidos informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas — Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.
(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostās būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.
(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas operatori nodrošina, ka tiek izstrādāts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.
(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem — to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk — OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.
53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija
(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.
(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze, bet šos darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumam.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem lidaparātiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.					29. Aizstāt 53.panta trešajā daļā vārdu “lidaparāti” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “gaisakuģi” (attiecīgā locījumā).
56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi
(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:
1) dziļuma mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;
2) dziļuma mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;
3) dziļuma mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;
4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;	21. Izslēgt 56. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;”.				30. Izslēgt 56.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana”.
5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;
6) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;
7) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;
8) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic Latvijas Jūras administrācija. Satiksmes ministrs var noteikt Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas prasību un rekomendāciju izpildes kārtību.
(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti Latvijas Jūras administrācijas veiktie mērījumi.
Pārejas noteikumi 1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”; 2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”; 3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”; 4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.
3. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu).
4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003. likuma redakcijā)
5. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus. (30.10.2003. likuma redakcijā)
		37	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns < b style='mso-bidi-font-weight: normal'>Pārejas noteikumus papildināt ar 6.punktu, 7.punktu, 8.punktu un 9.punktu šādā redakcijā:[M12] 6. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod likuma 17.panta ceturtajā daļā, 24.panta piektajā daļā un 24.panta sestajā daļā minētos noteikumus. 7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod likuma 26.panta pirmajā daļā un otrajā daļā minētos noteikumus. 8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod: 1) šā likuma 7.panta trešajā daļā minētos noteikumus; 2) šā likuma 16.panta otrajā daļā minētos noteikumus; 3) šā likuma 19.panta piektajā daļā minētos noteikumus; 4) šā likuma 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.	Daļēji atbalstīt, iestr. 39.pr.
		38	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Leiškalns Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, nosakot, ka likuma 26.panta grozījumi stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā un likuma 27.panta grozījumi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.	Daļēji atbalstīt, iestrādāts 39.pr.
		39	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “6. Šā likuma 26.pants stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.	Atbalstīt	31. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “6. Šā likuma 26.pants stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.
			7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.		7. Grozījumi šā likuma 27.pantā (par panta trešās daļas otrā teikuma izslēgšanu un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
			8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus.		8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā un 24.panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus.
			9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus.		9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus.
			10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”		10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta trešajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 19.panta piektajā daļā un 27.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

---

[M1]Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā būs noteikts, ka šādu licenci izsniedz Satiksmes ministrs.

+ JR arguments: pēc 2005.gada 1.janvāra nevienā normatīvajā aktā nebūs noteikts, ka šāda licence ir nepieciešama. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta trešās daļas prasībām tikai “likumā var būt noteikta ... komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) ...”

[M2]Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā būs noteikts, ka šādu licenci izsniedz Satiksmes ministrs.

+ JR arguments: pēc 2005.gada 1.janvāra nevienā normatīvajā aktā nebūs noteikts, ka šāda licence ir nepieciešama. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta trešās daļas prasībām tikai “likumā var būt noteikta ... komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) ...”

[M3]Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā būs noteikts, ka šādu licenci izsniedz Satiksmes ministrs.

+ JR arguments: pēc 2005.gada 1.janvāra nevienā normatīvajā aktā nebūs noteikts, ka šāda licence ir nepieciešama. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta trešās daļas prasībām tikai “likumā var būt noteikta ... komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) ...”

[M4]To, kādas konvencijas normas k.īpašniekiem un komersantiem būs jāievēro, labāk būtu atstāt Ministru kabineta noteikumiem. Tur to varēs aprakstīt plašāk un precīzāk.

[M5]To, kādas konvencijas normas k.īpašniekiem un komersantiem būs jāievēro, labāk būtu atstāt Ministru kabineta noteikumiem. Tur to varēs aprakstīt plašāk un precīzāk.

[M6]Jūrnieku reģistrs uzskata, ka šo normu šādā redakcijā ierakstīt ir ļoti svarīgi. Šo jautājumu vajadzētu izrunāt ar Aivitu. + AKP jāparedz sods

JR Arguments: Demokrātiskā valstī, kas nav aizliegts tas ir atļauts. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta otrajai daļai “komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.”Piedāvātā norma ir vispārējo tiesību norma un attiecināma ne tikai uz komersantiem, bet uz visām personām (atbilstoši ILO C009 konvecijas 1.panta pirmās daļas prasībām), tādēļ nav iekļaujama plānotajos MK noteikumos.

[M7]Jūrnieku reģistrs uzskata, ka šo normu šādā redakcijā ierakstīt ir ļoti svarīgi. Šo jautājumu vajadzētu izrunāt ar Aivitu. + AKP jāparedz sods

JR Arguments: Demokrātiskā valstī, kas nav aizliegts tas ir atļauts. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta otrajai daļai “komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.”Piedāvātā norma ir vispārējo tiesību norma un attiecināma ne tikai uz komersantiem, bet uz visām personām (atbilstoši ILO C009 konvecijas 1.panta pirmās daļas prasībām), tādēļ nav iekļaujama plānotajos MK noteikumos.

[M8]Jūrnieku reģistrs uzskata, ka šo normu šādā redakcijā ierakstīt ir ļoti svarīgi. Šo jautājumu vajadzētu izrunāt ar Aivitu. + AKP jāparedz sods

JR Arguments: Demokrātiskā valstī, kas nav aizliegts tas ir atļauts. Atbilstoši Komerclikuma 4.panta otrajai daļai “komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.”Piedāvātā norma ir vispārējo tiesību norma un attiecināma ne tikai uz komersantiem, bet uz visām personām (atbilstoši ILO C009 konvecijas 1.panta pirmās daļas prasībām), tādēļ nav iekļaujama plānotajos MK noteikumos.

[M9] Ņemot vērā to, ka ir grūti ātrumā nodalīt, ko šeit varētu regulēt SM un ko MK, labāk tomēr visu ietvert vienos MK noteikumos, kā šeit paredzēts.

Noteikumu projektu izstrādās Jūrnieku reģistrs .

[M10]Šeit jāprecizē tīri redakcionāli

[M11] Ņemot vērā to, ka ir grūti ātrumā nodalīt, ko šeit varētu regulēt SM un ko MK, labāk tomēr visu ietvert vienos MK noteikumos, kā šeit paredzēts.

Noteikumu projektu izstrādās Jūrnieku reģistrs .

[M12]Please attention!! (datumiem)