Iesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”

(reģ. nr. 837)

1. Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija	2. Pr. nr.	3. Priekšlikumi	4. Juridiskās komisijas atzinums	5. Redakcija, kādā likumprojektu trešajā lasījuma ierosina pieņemt Juridiskā komisija /redakcionāli precizēta redakcija/
I nodaļa Vispārīgie noteikumi				I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulību, dzimšanas un miršanas – reģistrācijas jomā.				1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulību, dzimšanas un miršanas – reģistrācijas jomā.
2.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas (1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. (2) Karjeras konsulārās amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ņemot vērā šā likuma noteikumus, veic ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja šie pilsoņi vai nepilsoņi ir uzrādījuši Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem. Minētajiem garīdzniekiem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu. (3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas. (4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.	1.	Saeimas Juridiskais birojs Papildināt 2.panta otrās daļas trešo teikumu ar vārdiem “ja likumā nav noteikts citādi”.	Atbalstīt	2.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas (1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. (2) Karjeras konsulārās amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ņemot vērā šā likuma noteikumus, veic ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ja šie pilsoņi vai nepilsoņi ir uzrādījuši Latvijas Republikā izsniegtu personu apliecinošu dokumentu. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem. Minētajiem garīdzniekiem jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu, ja likumā nav noteikts citādi. (3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru vairāki pagasti var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas. (4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu. Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā nosaukums attiecīgi grozāms.
3.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un darbinieki (1) Katras dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas darbiniekus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu. (2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju un darbinieku var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības ir atbilstošas šim amatam. (3) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbību. (4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos: 1) vadītājs slimības vai cita pamatota iemesla dēļ nav ieradies darbā; 2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām; 3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.	2. 3.	Deputāts V.Buzajevs Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai nepilsonis”. Juridiskā komisija Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam. Par dzimtsarakstu nodaļas darbinieku var būt tikai Latvijas pilsonis, kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam.”	Neatbalstīt Atbalstīt	3.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un darbinieki (1) Katras dzimtsarakstu nodaļas darbinieku skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas darbiniekus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Nodaļas vadītāju ieceļ amatā pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu. (2) Par dzimtsarakstu nodaļas vadītāju var būt tikai Latvijas pilsonis, kuram ir augstākā izglītība un kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam. Par dzimtsarakstu nodaļas darbinieku var būt tikai Latvijas pilsonis, kura personiskās un profesionālās īpašības atbilst šim amatam. (3) Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir atbildīgs par nodaļas darbību. (4) Saskaņā ar pašvaldības lēmumu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus pilda cits dzimtsarakstu nodaļas darbinieks šādos gadījumos: 1) vadītājs slimības vai cita pamatota iemesla dēļ nav ieradies darbā; 2) civilstāvokļa akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu vadītāju, viņa laulāto, radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņa adoptētājiem vai adoptētajiem, uz vadītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām; 3) vadītājs ir reģistrējamā fakta paziņotājs.
4.pants. Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzība (1) Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību veic tieslietu ministrs ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta starpniecību. Ministram ir tiesības atbilstoši šim likumam izdot instrukcijas dzimtsarakstu nodaļām par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, apstiprināt civilstāvokļa aktu reģistru paraugus un to dokumentu paraugus, kuri tiek izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi. (2) Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas. (3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko darbību.	4.	Juridiskā komisija Izslēgt 4.panta pirmajā daļā otro teikumu un papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ministru kabinets nosaka civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugus un to dokumentu paraugus, kuri tiek izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi.”	Atbalstīt	4.pants. Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzība (1) Dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību veic tieslietu ministrs ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta starpniecību. (2) Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas. (3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko darbību. (4) Ministru kabinets nosaka civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugus un to dokumentu paraugus, kuri tiek izsniegti, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja amata zīmi.
II nodaļa Dzimtsarakstu nodaļu lietvedība				II nodaļa Dzimtsarakstu nodaļu lietvedība
5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistri (1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā secībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un paziņotos dzimšanas un miršanas faktus. (2) Laulību reģistrā reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie garīdznieka. Attiecīgais ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas. (3) Katru reģistru kārto divos eksemplāros. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs. (4) Gadam beidzoties, reģistru grāmatas caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, norādot gadu, mēnesi un dienu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.				5.pants. Civilstāvokļa aktu reģistri (1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā secībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un paziņotos dzimšanas un miršanas faktus. (2) Laulību reģistrā reģistrē arī laulības, kas noslēgtas pie garīdznieka. Attiecīgais ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas. (3) Katru reģistru kārto divos eksemplāros. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs. (4) Gadam beidzoties, reģistru grāmatas caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, norādot gadu, mēnesi un dienu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.
6.pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros (1) Ierakstus civilstāvokļa aktu reģistros izdara valsts valodā, bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā. (2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot to pirms paraksta. (3) Katru ierakstu reģistrā paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai tas dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt vadītāja pienākumus šā likuma 3.pantā paredzētajos gadījumos. (4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.				6.pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros (1) Ierakstus civilstāvokļa aktu reģistros izdara valsts valodā, bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā. (2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot to pirms paraksta. (3) Katru ierakstu reģistrā paraksta dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai tas dzimtsarakstu nodaļas darbinieks, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt vadītāja pienākumus šā likuma 3.pantā paredzētajos gadījumos. (4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.
7.pants. Pienākums sniegt ziņas un dokumentus dzimtsarakstu nodaļai (1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļām ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļas ar attiecīgajiem dokumentiem. (2) Šaubu gadījumā dzimtsarakstu nodaļas darbinieks pārbauda sniegtās ziņas. (3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī par dzimšanas un miršanas faktu nepaziņošanu noteiktajā termiņā personas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.				7.pants. Pienākums sniegt ziņas un dokumentus dzimtsarakstu nodaļai (1) Visām personām un institūcijām ir pienākums bez maksas sniegt dzimtsarakstu nodaļām ziņas, kas nepieciešamas civilstāvokļa aktu reģistrācijai, kā arī nodrošināt dzimtsarakstu nodaļas ar attiecīgajiem dokumentiem. (2) Šaubu gadījumā dzimtsarakstu nodaļas darbinieks pārbauda sniegtās ziņas. (3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī par dzimšanas un miršanas faktu nepaziņošanu noteiktajā termiņā personas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

8.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas (1) Dzimtsarakstu nodaļa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par dzimšanas reģistrāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā sniedz informāciju, kas nepieciešama Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. (2) Dzimtsarakstu nodaļa nekavējoties paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārvalstnieku dzimšanas vai miršanas faktu un noslēgto laulību reģistrāciju.	5.	Juridiskā komisija Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu “ārvalstnieku” ar vārdiem “ārzemnieka, izņemot personas, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā”.	Atbalstīt	8.pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas (1) Dzimtsarakstu nodaļa sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas par dzimšanas reģistrāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā – informāciju, kas nepieciešama Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai. (2) Dzimtsarakstu nodaļa nekavējoties paziņo Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam par ārzemnieka, izņemot personas, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā, noslēgto laulības un dzimšanas vai miršanas fakta reģistrāciju.
9.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir tiesām, prokuratūrām un izziņas iestādēm. (2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju) un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji. (3) Citām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.				9.pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokum entus ir tiesām, prokuratūrām un izziņas iestādēm. (2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju) un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji. (3) Citām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.
10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rīcības pārsūdzēšana Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktu vai labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.				10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rīcības pārsūdzēšana Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktu vai labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā.
11.pants. Valsts nodeva (1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksā valsts nodevu. (2) Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	6. 7.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: “11.pants. Valsts nodeva Dzimtsarakstu iestāžu darbības, par kurām iekasē valsts nodevu un kārtību, kādā šīs iestādes sniedz maksas pakalpojumus, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, maksas pakalpojumu veidus un maksas apmērus.” Juridiskā komisija Papildināt 11.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Kārtību, kādā dzimtsarakstu nodaļa sniedz maksas pakalpojumus, to veidus un maksas apmēru nosaka Ministru kabinets.”	Atbalstīt daļēji (sk. 7.p.) Atbalstīt	11.pants. Valsts nodeva (1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju maksā valsts nodevu. (2) Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Kārtību, kādā dzimtsarakstu nodaļa sniedz maksas pakalpojumus, to veidus un maksas apmēru nosaka Ministru kabinets.
12.pants. Amata zīmju, civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments nodrošina dzimtsarakstu nodaļu vadītāju amata zīmju, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapu izgatavošanu.				12.pants. Amata zīmju, civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments nodrošina dzimtsarakstu nodaļu vadītāju amata zīmju, kā arī civilstāvokļa aktu reģistru un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapu izgatavošanu.
III nodaļa Laulību reģistrācija				III nodaļa Laulību reģistrācija
13.pants. Izsludināšana (1) Laulības izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā saņemts iesniegums par laulības noslēgšanu. (2) Laulību izsludina, izvietojot uz vienu mēnesi pirms laulības noslēgšanas sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, laulību izsludina atbilstoši šīs konfesijas noteikumiem (Civillikuma 51.pants). (3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55.pants) pēc līgavas un līgavaiņa attiecīga iesnieguma saņemšanas var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pants).				13.pants. Izsludināšana (1) Laulības izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā saņemts iesniegums par laulības noslēgšanu. (2) Laulību izsludina, uz vienu mēnesi pirms laulības noslēgšanas izvietojot sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulību paredzēts noslēgt pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, laulību izsludina atbilstoši šīs konfesijas noteikumiem (Civillikuma 51.pants). (3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55.pants) pēc līgavas un līgavaiņa attiecīga iesnieguma saņemšanas var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.pants).
14.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti (1) Personas, kuras vēlas doties laulībā, iesniedz dzimtsarakstu nodaļā noteikta parauga kopīgu parakstītu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, uzrāda: 1) pasi vai personas apliecību; 2) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, izrakstu vai izziņu no laulību reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu. (2) Ja persona, kura vēlas dotiest laulībā, ir nepilngadīga (Civillikuma 33.pants), iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauju. (3) Ja personai, kura vēlas doties laulībā, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar ti esas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu. (4) Persona, kura vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.				14.pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti (1) Personas, kuras vēlas doties laulībā, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai noteikta parauga kopīgu parakstītu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu, uzrāda: 1) pasi vai personas apliecību; 2) personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, izrakstu vai izziņu no laulību reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu. (2) Ja persona, kura vēlas dotiest laulībā, ir nepilngadīga (Civillikuma 33.pants), iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauju. (3) Ja personai, kura vēlas doties laulībā, nav iespējams iegūt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu. (4) Persona, kura vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
15.pants. Ārvalstniekiem, ārvalsts jurisdikcijā esošiem bezvalstniekiem un personām, kurām piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti (1) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. (2) Ja personai, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli. (3) Ja ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, tā var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni. (4) Ārvalstnieks, ārvalsts jurisdikcijā esošs bezvalstnieks vai persona, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, var noslēgt laulību ar ārvalstnieku, ārvalsts jurisdikcijā esošu bezvalstnieku vai personu, kurai piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.	8.	Juridiskā komisija Izteikt 15.pantu šādā redakcijā: “15.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību (1) Ja ārzemnieks laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņš var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, vai ārzemnieku, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā un kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja. (2) Ārzemnieks papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas isntitūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. (3) Ja personai, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.”	Atbalstīt	15.pants. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību (1) Ja ārzemnieks laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi, viņš var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, vai ārzemnieku, kuram ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai personu, kura atzīta par bezvalstnieku Latvijas Republikā un kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja. (2) Ārzemnieks papildus šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas isntitūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. (3) Ja personai, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.
16.pants. Laulības noslēgšana (1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai izsludināšanas termiņā nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem laulības pieteicējiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu. (2) Ja izsludinātie laulības pieteicēji vēlas noslēgt laulību citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulība izsludināta, izsniedz izsludinātajiem viņu laulības iesniegumu ar atzīmi par izsludināšanu. (3) Kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka Ministru kabinets.				16.pants. Laulības noslēgšana (1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai izsludināšanas termiņā nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem laulības pieteicējiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu. (2) Ja izsludinātie laulības pieteicēji vēlas noslēgt laulību citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā laulība izsludināta, izsniedz izsludinātajiem viņu laulības iesniegumu ar atzīmi par izsludināšanu. (3) Kārtību, kādā tiek nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas vietā, nosaka Ministru kabinets.
17.pants. Svinīga laulības noslēgšana Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs uzliek amata zīmi.				17.pants. Svinīga laulības noslēgšana Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs uzliek amata zīmi.
18.pants. Laulības reģistrācija (1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. (2) Noslēdzot laulību, izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu. (3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu. (4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.				18.pants. Laulības reģistrācija (1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. (2) Noslēdzot laulību, izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu. (3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu. (4) Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta noteikumi.
19.pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas Laulību reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta); 2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena; 3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); 4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais; 5) ja laulātie vēlas, – viņa piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības; 6) laulības izsludināšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 7) laulāto uzvārds pēc laulības noslēgšanas; 8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.				19.pants. Laulību reģistrā ierakstāmās ziņas Laulību reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) laulības noslēgšanas vieta (novads, pagasts, pilsēta); 2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena; 3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja laulātie vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); 4) kurā laulībā (pēc skaita) stājas katrs laulātais; 5) ja laulātais vēlas, – viņa piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības; 6) laulības izsludināšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 7) laulātā uzvārds pēc laulības noslēgšanas; 8) liecinieku vārds, uzvārds, personas kods un dzimšanas gads, mēnesis un diena.
20.pants. Laulības apliecības izsniegšana Tūlīt pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību.				20.pants. Laulības apliecības izsniegšana Tūlīt pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību.
21.pants. Papildinājumi laulību reģistrā (1) Laulību reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām, ja kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību). (2) Laulību reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo aktu.				21.pants. Papildinājumi laulību reģistrā (1) Laulību reģistra ierakstu papildina ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām, ja kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību). (2) Laulību reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo aktu.
IV nodaļa Dzimšanas faktu reģistrācija				IV nodaļa Dzimšanas faktu reģistrācija
22.pants. Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu (1) Par bērna piedzimšanu paziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas. (2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis. (3) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedzama ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegta medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu. (4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.				22.pants. Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu (1) Par bērna piedzimšanu paziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas. (2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis. (3) Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedzama ārstniecības iestādes vai ārsta izsniegta medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu. (4) Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.
23.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu (1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam un mātei. Paziņot par bērna piedzimšanu var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu. (2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās. (3) Pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai – par visiem attiecīgajā ārstniecības iestādē piedzimušajiem bērniem. Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā - attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to paziņot rakstveidā. Dzimšanas reģistrā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā. (4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļai. (5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu sniedzamas dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.				23.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu (1) Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam un mātei. Paziņot par bērna piedzimšanu var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu. (2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās. (3) Pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai – par visiem attiecīgajā ārstniecības iestādē piedzimušajiem bērniem. Ja bērns piedzimis patversmē vai brīvības atņemšanas vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to paziņot rakstveidā. Dzimšanas reģistrā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā. (4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no šajā pantā minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par bērna piedzimšanu dzimtsarakstu nodaļai. (5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu sniedzamas dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.
24.pants. Dzimšanas reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Dzimšanas reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma sniegšanas, vārdu var nerakstīt. Šādā gadījumā ierakstā izdara attiecīgu atzīmi; 3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); ja vecāki vēlas, - arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskatu apvienības. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, minētās ziņas ieraksta tikai par māti; 4) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu ( tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs, u.tml.). (2) Dzimšanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.				24.pants. Dzimšanas reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Dzimšanas reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma sniegšanas, vārdu var nerakstīt. Šādā gadījumā ierakstā izdara attiecīgu atzīmi; 3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, dzīvesvieta, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja vecāki vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); ja vecāki vēlas, – arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, minētās ziņas ieraksta tikai par māti; 4) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu (tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs, u.tml.). (2) Dzimšanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Dzimšanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.
25.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.				25.pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija Ja piedzimuši dvīņi vai vairāki bērni, katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā norāda, kādā secībā bērni piedzimuši.
26.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija (1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai triju dienu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc minētā termiņa beigām, ja termiņa pēdējā diena nav darbdiena. (2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistrā piešķir personas kodu un izdara atzīmi "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādos gadījumos neveic. (3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu.				26.pants. Nedzīvi piedzimuša vai dzemdībās miruša bērna reģistrācija (1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, ārstniecības iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai triju dienu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc minētā termiņa beigām, ja termiņa pēdējā diena nav darbdiena. (2) Reģistrējot bērnu, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, viņam dzimšanas reģistrā piešķir personas kodu un izdara atzīmi "bērns piedzimis nedzīvs" vai "miris dzemdībās". Miršanas fakta reģistrāciju šādos gadījumos neveic. (3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), reģistrē gan viņa dzimšanas, gan miršanas faktu.
27.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija (1) Persona, kas atradusi bērnu (arī jaundzimušu), kura vecāki nav zināmi, par to nekavējoties paziņo vietējā policijas iecirknī. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai. (2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos izdara atzīmi "atradenis, vecāki nezināmi".				27.pants. Atradeņa dzimšanas fakta reģistrācija (1) Persona, kas atradusi bērnu (arī jaundzimušu), kura vecāki nav zināmi, par to nekavējoties paziņo vietējam policijas iecirknim. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai. (2) Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc ārstniecības iestādes sniegtajām ziņām nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos izdara atzīmi "atradenis, vecāki nezināmi".
28.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.				28.pants. Nokavēts paziņojums par bērna piedzimšanu Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, bērna dzimšanu drīkst reģistrēt pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.
29.pants. Bērna uzvārds un vārds (1) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. (2) Ja līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam. (3) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.				29.pants. Bērna uzvārds un vārds (1) Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. (2) Ja līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam. (3) Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties, bērna vārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
30.pants. Ziņas par bērna vecākiem (1) Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem – tēvu un māti. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, ieraksta ziņas tikai par māti, ailēs par tēvu ievelk svītru. (2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru. (3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.				30.pants. Ziņas par bērna vecākiem (1) Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem – tēvu un māti. Ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, ieraksta ziņas tikai par māti, ailē par tēvu ievelk svītru. (2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru. (3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.
31.pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas (1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā (154., 155., 157. un 158.pants). (2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēts bērna dzimšanas fakts. (3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks. (4) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.				31.pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes atzīšanas, noteikšanas vai paternitātes fakta konstatēšanas (1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā (154., 155., 157. un 158.pants). (2) Abu vecāku parakstītu paternitātes atzīšanas iesniegumu vai tā tiesas sprieduma norakstu, ar kuru noteikta paternitāte, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēts bērna dzimšanas fakts. (3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks. (4) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par tēvu arī tad, ja paternitāte tiesas ceļā noteikta saskaņā ar citas valsts likumu.
32.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā (1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību), personas kodu, kā arī ja mainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atradenim kļuvuši zināmi vecāki. (2) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu vai tiesas spriedumu, vai administratīvo aktu.				32.pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā (1) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautības ierakstu vai pilsonību (pavalstniecību), personas kodu, kā arī ja mainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atradenim kļuvuši zināmi vecāki. (2) Dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu vai tiesas spriedumu, vai administratīvo aktu.

V nodaļa Miršanas faktu reģistrācija	V nodaļa Miršanas faktu reģistrācija
33.pants. Pienākums paziņot par miršanas faktu (1) Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu. (2) Par miršanu paziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.	33.pants. Pienākums paziņot par miršanas faktu (1) Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu. (2) Par miršanu faktu paziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.
34.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu (1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir šādām personām: 1) laulātajam vai 2) citiem ģimenes locekļiem, vai 3) dzīvokļa vai nama īpašniekam, vai 4) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos. (2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnunamā, darba vietā vai brīvības atņemšanas iestādē un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai. (3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai. (4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.	34.pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanas faktu (1) Pienākums paziņot par miršanas faktu ir šādām personām: 1) laulātajam vai 2) citiem ģimenes locekļiem, vai 3) dzīvokļa vai nama īpašniekam, vai 4) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos. (2) Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, sociālajā mājā, bērnunamā, darbavietā vai brīvības atņemšanas iestādē un par miršanas faktu nav paziņojušas šā panta pirmajā daļā minētās personas, pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu ir šīs iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai. (3) Ja par miršanas faktu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai. (4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu dzimtsarakstu nodaļai.
35.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.	35.pants. Miršanas faktu apliecinoši dokumenti Miršanas faktu apliecina ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai reabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi.
36.pants. Miršanas reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Miršanas reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), nodarbošanās un dzīvesvieta, kā arī (ja laulātais vai cits ģimenes loceklis vēlas) mirušā piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības; 3) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds; 5) nāves cēlonis; 6) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas gads, mēnesis un diena, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo. (2) Miršanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.	36.pants. Miršanas reģistrā ierakstāmās ziņas (1) Miršanas reģistrā ieraksta šādas ziņas: 1) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), nodarbošanās un dzīvesvieta, kā arī (ja laulātais vai cits ģimenes loceklis vēlas) mirušā piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības; 3) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, – viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds; 5) nāves cēlonis; 6) tās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas gads, mēnesis un diena, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo. (2) Miršanas reģistru paraksta persona, kura paziņojusi par miršanas faktu, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, norādāms, ka ieraksts izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo paziņojumu. Miršanas reģistru apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu.
37.pants. Nezināmas personas miršanas reģistrācija (1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes apliecību par nāves iestāšanos. Miršanas faktu reģistrē saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem. (2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu, vai tiesas spriedumu.	37.pants. Nezināmas personas miršanas fakta reģistrācija (1) Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes apliecību par nāves iestāšanos. Miršanas faktu reģistrē saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem. (2) Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu apliecību par nāves iestāšanos vai izziņas iestādes atzinumu, vai tiesas spriedumu.
VI nodaļa Civilstāvokļa aktu reģistru glabāšana. Ierakstu atjaunošana, papildināšana, labošana un anulēšana	VI nodaļa Civilstāvokļa aktu reģistru glabāšana. Ierakstu atjaunošana, papildināšana, labošana un anulēšana
38.pants. Reģistru glabāšana (1) Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē. (2) Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde otro eksemplāru nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai. (3) Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs reģistra pirmo eksemplāru gada ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai. Reģistra otro eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei, kas gada beigās to nodod glabāšanā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam. (4) Par papildinājumiem un labojumiem reģistra pirmā eksemplāra ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai, kurā glabājas otrais eksemplārs, lai tajā izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus. (5) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadu, pēc tam tie nododami Latvijas Valsts arhīva iestādēm.	38.pants. Reģistru glabāšana (1) Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē. (2) Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod Centrālajai statistikas pārvaldei. Gadam beidzoties, Centrālā statistikas pārvalde otro eksemplāru nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai. (3) Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs reģistra pirmo eksemplāru gada ceturkšņa beigās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, kas to pārbauda un nodod glabāšanā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai. Reģistra otro eksemplāru nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei, kas gada beigās to nodod glabāšanā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam. (4) Par papildinājumiem un labojumiem reģistra pirmā eksemplāra ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai, kurā glabājas otrais eksemplārs, lai tajā izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus. (5) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadu, pēc tam tie nododami Latvijas Valsts arhīva iestādēm.
39.pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā (1) Ja laulību, dzimšanas vai miršanas reģistrs pilnīgi vai daļēji gājis bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušo reģistru aizstāt ar otrā eksemplāra norakstiem. (2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojā gājušā reģistra vietā.	39.pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā (1) Ja laulību, dzimšanas vai miršanas reģistrs pilnīgi vai daļēji gājis bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušo reģistru aizstāt ar otrā eksemplāra norakstiem. (2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojā gājušā reģistra vietā.
40.pants. Ierakstu atjaunošana (1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma. (2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas. (3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka attiecīgais ieraksts ir bijis. (4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu. (5) Ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.	40.pants. Ierakstu atjaunošana (1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma. (2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas vadītājs pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas. (3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka attiecīgais ieraksts ir bijis. (4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu. (5) Ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
41.pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana (1) Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu iesnieguma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņzīmogu. (2) Ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu, pēc mātes (ja māte mirusi, – pēc bērna aizbildņa vai pilngadīgā bērna) iesnieguma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzinumu. (3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu. (4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus. (5) Papildinot reģistra ierakstu šā likuma 21., 32. un 33.pantā paredzētajos gadījumos, iepriekšējā teksta svītrojumi nav atļauti. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, vecāku laulību, adopciju, uzvārda, vārda, tautības ieraksta, pilsonības (pavalstniecības), personas koda maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un citas civilstāvokļa aktu reģistrācijā būtiskas ziņas jāieraksta attiecīgā reģistra ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājam. Reģistra ieraksta papildinājumu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu. (6) Reģistru ierakstus var anulēt, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus – pamatojoties uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinumu, ja par šo ierakstu pareizību nepastāv strīds.	41.pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana (1) Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu iesnieguma, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un valsts ģerboņzīmogu. (2) Ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu, pēc mātes (ja māte mirusi, – pēc bērna aizbildņa vai pilngadīgā bērna) iesnieguma fiktīvais ieraksts par bērna tēvu svītrojams, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzinumu. (3) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu. (4) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus. (5) Papildinot reģistra ierakstu šā likuma 21., 31. un 32.pantā paredzētajos gadījumos, iepriekšējā teksta svītrojumi nav atļauti. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, vecāku laulību, adopciju, uzvārda, vārda, tautības ieraksta, pilsonības (pavalstniecības), personas koda maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un citas civilstāvokļa aktu reģistrācijā būtiskas ziņas jāieraksta attiecīgā reģistra ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājam. Reģistra ieraksta papildinājumu apstiprina ar valsts ģerboņzīmogu. (6) Reģistru ierakstus var anulēt, pamatojoties uz tiesas spriedumu, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus – pamatojoties uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinumu, ja par šo ierakstu pareizību nepastāv strīds.
VII nodaļa Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks	VII nodaļa Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu tiesiskais spēks
42.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks (1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas civilstāvokļa reģistrācijas aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas. (2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.	42.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks (1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas civilstāvokļa reģistrācijas aktu reģistru ierakstos norādītās ziņas. (2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.
43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus: 1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības; 2) norakstus, izrakstus vai izziņas no reģistru ierakstiem.	43.pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus: 1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības; 2) norakstus, izrakstus vai izziņas no reģistru ierakstiem.

44.pants. Laulības apliecība Laulības apliecībā norāda šādas ziņas: 1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods; 2) laulāto dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 3) laulāto pilsonība (pavalstniecība); 4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs laulību reģistrā.				44.pants. Laulības apliecība Laulības apliecībā norāda šādas ziņas: 1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods; 2) laulāto dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 3) laulāto pilsonība (pavalstniecība); 4) laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs laulību reģistrā.
45.pants. Dzimšanas apliecība (1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas: 1) bērna vārds, uzvārds, personas kods; 2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); 4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā. (2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs ievelk svītru. (3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecākus var ierakstīt adoptētājus, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.				45.pants. Dzimšanas apliecība (1) Dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas: 1) bērna vārds, uzvārds, personas kods; 2) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība (pavalstniecība) un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā); 4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs dzimšanas reģistrā. (2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināms, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailē ievelk svītru. (3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecākus var ierakstīt adoptētājus, ja tas noteikts tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu.
46.pants. Miršanas apliecība Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas: 1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods; 2) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 4) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs miršanas reģistrā.				46.pants. Miršanas apliecība Miršanas apliecībā norāda šādas ziņas: 1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods; 2) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis un diena; 3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; 4) miršanas fakta reģistrācijas vieta, gads, mēnesis un diena, kā arī ieraksta numurs miršanas reģistrā.
47.pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana (1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļa var izsniegt atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgajā reģistra ierakstā, norādot atkārtotās apliecības izsniegšanas datumu un numuru. (2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas norādāmas, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.				47.pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana (1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļa var izsniegt atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgajā reģistra ierakstā, norādot atkārtotās apliecības izsniegšanas datumu un numuru. (2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas norādāmas, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par civilstāvokļa aktiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1996, 15.nr.; 1998, 3.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 22.nr.). 2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.72 "Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, grozīšanu un papildināšanu"; 2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība"; 3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 "Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs". 3. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki. 4. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas bērna dzimšanu var reģistrēt arī dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.	9. 10.	Juridiskā komisija Aizstāt pārejas noteikumu 2. punktā vārdus un skaitļus “2004. gada 31. decembris” ar vārdiem un skaitļiem “2005.gada 1.jūlijam”. Juridiskā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā: “3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā tieslietu ministra 1998. gada 2. septembra instrukcijā Nr. 1-1/92 “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.	Atbalstīt Atbalstīt	Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par civilstāvokļa aktiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32.nr.; 1996, 15.nr.; 1998, 3.nr.; 2001, 10.nr.; 2002, 22.nr.). 2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.72 "Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, grozīšanu un papildināšanu"; 2) Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.454 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība"; 3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 "Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs". 3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā tieslietu ministra 1998. gada 2. septembra instrukcija Nr. 1-1/92 “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā”, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu. 4. Novadu, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības darbiniekiem, kurš atbilst šā likuma 3.panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus novada, pagasta un rajona pilsētas pašvaldības darbinieki veic kā dzimtsarakstu nodaļas vadītāji, nevis kā pašvaldības darbinieki. 5. Novadu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas bērna dzimšanu var reģistrēt arī dzemdību namos (dzemdību nodaļās), kas atrodas attiecīgā novada vai pilsētas administratīvajā teritorijā.