Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) autopārvadājumu vadītājs (administrators) — pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas;”;

izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12) ekspeditors — komersants, kurš atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar kravas nosūtītāju, organizē kravu pārvadājumus un sniedz ar šiem pārvadājumiem saistītos pakalpojumus;

13) iznomāts transportlīdzeklis — jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus;”;

papildināt pantu ar 18.¹ punktu šādā redakcijā:

“18¹) licences kartīte — noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai;”;

papildināt 27.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Par pašpārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldības institūcija, biedrība vai nodibinājums.”

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valsts pārvalde autopārvadājumu jomā

(1) Valsts pārvaldi autopārvadājumu jomā saskaņā ar šo likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu ietvaros atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un to pilnvarotas institūcijas.

(2) Satiksmes ministrija un tās pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu autopārvadājumu jomā, izsniedz normatīvajos aktos paredzētos ar autopārvadājumiem saistītos dokumentus, organizē autopārvadājumu kontroli un sadarbojas ar citu valstu pilnvarotām institūcijām starptautisko autopārvadājumu jomā.”

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija, ieviešot pasažieru un kravu autopārvadājumu normatīvo aktu prasības, atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām nodrošina:

1) ar autopārvadājumiem saistīto darbību kvalitāti un attīstību;

2) autotransporta nozares informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu;

3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju autotransporta nozarē;

4) starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzētās darbības;

5) Latvijas dalību starptautisko autopārvadājumu nolīgumu darbības ietvaros izveidoto kopējo komisiju, Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) Autotransporta grupas un citu ar autotransporta nozari saistītu starptautisku organizāciju sanāksmēs.”

4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Kravas pārvadājumu licencēšana

(1) Kravas pārvadājumu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci).

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

(3) Pārvadātājs, kas veic kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā un starptautiskos kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa nepārsniedz 3,5 tonnas, neieskaitot piekabes, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.

(4) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem kravas pārvadājumiem, profesionālās kompetences sertifikāti un atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem, nosaka Ministru kabinets.”

5. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja kravas pārvadājuma līgums tiek noslēgts ar ekspeditoru un ekspeditors rīkojas savā vārdā, līgumā nosakot pārvadājuma cenu, uz ekspeditoru saskaņā ar šo likumu attiecināmi nosūtītāja pienākumi un atbildība.”

6. Izteikt 8.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kravas starptautisko pārvadājumu līgumi;”.

7. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pavadzīmi noformē vismaz trijos eksemplāros un tos paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Pirmo pavadzīmes eksemplāru izsniedz nosūtītājam, otro — saņēmējam, bet trešais pavadzīmes eksemplārs paliek pie pārvadātāja.”;

izslēgt trešās daļas 11.punktu.

8. Izslēgt 29.panta trešo daļu.

9. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Pasažieru pārvadājumu licencēšana

(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

(3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.

(4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.

(5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

10. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autoostu reģistrāciju veic Satiksmes ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

11. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja taksometra vadītājam ir taksometra vadītāja kompetenci apliecinošs dokuments un pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome. Tā apstiprina licencēšanas noteikumus un nosaka savā administratīvajā teritorijā izsniedzamo vieglo taksometru speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu skaitu un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vispārīgās vieglo taksometru v adītāju kompetences prasības un eksaminācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

13. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vienotu maksu (tarifus) par pasažieru un bagāžas pārvadājumiem ar vieglo taksometru nosaka attiecīgās republikas pilsētas dome vai rajona padome.”

14. Izslēgt 49.panta pirmo daļu.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā šādi noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.320 “Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumi Nr.547 “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”;

4) Satiksmes ministrijas 1999.gada 13.jūlija noteikumi Nr.23 “Autoostu reģistrācijas kārtība un obligāto pakalpojumu saraksts”;

5) Satiksmes ministrijas 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.45 “Noteikumi par autobusu biļešu un citu braukšanas dokumentu obligātajiem rekvizītiem”.

10. Šā likuma 35.panta pirmā daļa un ceturtā daļa (par vieglo taksometru vadītāja kompetences prasībām un eksaminācijas kārtību) stājas spēkā 2006.gada 1.martā. Personas, kuras līdz 2006.gada 1.martam saņēmušas speciālo atļauju (licenci) vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai, ir atbrīvotas no eksāmenu kārtošanas.”

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 28.oktobrī.